Lieldienas Aleksandrijā

Šoreiz Lieldienas iesākās mazliet neierasti – bez tradicionālās Zaļās ceturtdienas, pūpoliem un olu krāsošanas. Pēc piecām Hurgadā nodzīvotām dienām, ceturtdienas naktī izbraucām uz Kairu. Pilsēta ir liela un putekļaina. Viens pie otra slienas lieli cits citam līdzīgi pelēki nami. Ielas ir patukšas, jo arī šeit ir Lieldienas. Pusdienas laikā jau bijām Kairas muzejā, kur mūs sagaidīja gide Ļusija. Fotoaparātus gan mums jāatstāj kastēs pie ieejas, jo muzejā fotografēt ir aizliegts. Mums bija ļoti paveicies ar gidi, kura lieliski orientējās lielajā muzejā un prata mums pietiekami izsmeļoši un skaļi pastāstīt par Ēģiptes vēsturi, mītiem un vairākos stāvos redzamajiem eksponātiem. Pārējā dienas daļa paiet staigājot ap piramīdām. Viena pati apeju apkārt pašai lielākajai. Ieiet piramīdā baidos. Mūs aizved ar autobusu uz vietu, no kuras redzama piramīdu panorāma. Šeit tirgo arī suvenīrus. Pietiek apvaicāties par cenu, kā tirgotājs par katru cenu cenšas kaut ko iepārdot. Sākas īsts cirks. Ar vārdiem: „Madam, one piramide for mumm” („Madam, vienu piramīdu priekš mammas”) vienas piramīdas vietā man tiek pārdotas piecas. Pastaigājamies pa celtni, kurā kādreiz ir gatavojuši mūmijas un nobildējamies kopā ar Sfinksu. Tālāk mūs aizved uz parfīma fabriku, kur mūs cienā ar aukstu karkadē tēju un stāsta par dažādo smaržu iedarbību. Tam seko papirusu muzejs, kurā ne vien var apskatīt un nopirkt apdrukātus papirusus, bet arī redzēt, kā tie top. Steidzīgi dodamies piereģistrēties Kairas viesnīcā, lai vēl paspētu pavizināties ar kuģīti pa Nīlu. Uz kuģa ir lielisks folkloras koncerts. Te ir gan dziedātājs, muzikanti, vēderdejotāja, bet visvairāk aizrauj dejojošais dervišs, kurš ļauj arī mums uzvilkt savus rūtainos svārkus un griezties tajos tā, ka sareibst galva. Atgriežamies pusvienpadsmitos viesnīcā, bet jau četros piecpadsmit jāceļas, lai paēstu un piecos varētu braukt tālāk. Nākamajā rītā pa ceļam uz Aleksandriju iegriežamies mazā un jaukā privātā zoodārzā. Šeit ir lieliska, nesteidzīga atmosfēra, akvāriji ar zivīm, krātiņi ar lauvām, tīģeriem, strausiem un krokodiliem. Arī Aleksandrijā ir jūtamas Lieldienas. Pilsēta ir daudz klusāka un sakoptāka par Kairu. Pastaigājamies gar Vidusjūras piekrasti pa parkiem un pilīm. Apmeklējam arī mūsdienās celto Aleksandrijas bibliotēku. Sakarā ar svētkiem tā diemžēl ir slēgta un iekšā netiekam ielaisti. Varam vien nobildēties ārpusē pie ieejas. Uzzinām no gides, ka tajā ir grāmatas visādās valodās, sadāvinātās no visas pasaules, ka tajā nav daiļliteratūras, bet tikai nozaru literatūra. To izmanto pārsvarā studenti un arī strādā par bibliotekāriem studenti. Apskatām no ārpuses arī Kait Beijas citadeli, kas uzbūvēta uz Aleksandrijas bākas drupām. Noklausāmies Lieldienu lūgšanas Aleksandrijas mošejā. Un tad klāt ir pusdienas laiks. Restorānā mums katram tiek nolikts priekšā šķīvis ar divām lielām ceptām zivīm, garnelēm un kalmāriem. No sākuma domāju, ka neapēdīšu pat vienu, bet beigās tomēr izdodas apēst visu. Tā man iesākās Lieldienas Ēģiptē, bet paguvu vēl atgriezties svētdien un paspēju visu. Izbaudīt sniegputeni pēc karstumā pavadītas nedēļas bija tiešām aizraujoši.

P.S. Paldies par ceļojumu tirdzniecības centram „Pilsētas Pasāža”, īpaši menedžerim Aleksandram Dobrovoļskim un tūrisma firmai „Hot Orange”, īpaši menedžerei Ingai Vīksnei, kas man uzdāvināju šo ceļojumu par piedalīšanos SMS viktorīnā, kā arī tūrisma firmai „Rosalka Travel” Hurgadā, īpaši gidam Mahmoudam Hassanam.