Izveidots 15.08.2007. Pirmā bibliotēka Latvijā, kas izveidojusi savu blogu. Bibliotekāru un lasītāju viedokļi par bibliotēku, grāmatām, e-resursiem u.c. Esam Jelgavā, Loka maģistrālē 17, LV -3004 (http://www.jelgavasbiblioteka.lv/ filiāle), darba laiks: darbdienās (10.00-18.00) un sestdienās (10.00-17.00), katra mēneša pēdējā piektdienā slēgta (Spodrības diena), katra mēneša pēdējā sestdienā grāmatu kavējumus pieņem bez maksas; tālrunis: 63011829, e-pasts: parlielupe@biblioteka.jelgava.lv
This is a blog of a small public library in Jelgava town, Latvia. About our library, books and free internet resources.
Seko līdzi jaunumiem http://twitter.com/Parlielupe
un http://www.draugiem.lv/parlielupe/

2012. gada 27. februāris

Bibliotēka sūta lasītājiem atgādinājumus

Bibliotēka savā darbā izmanto bibliotēkas informācijas sistēmu (BIS) Alise. No piektdienas pieejama jauna versija, un līdz ar to arī bibliotēkas darbs nedaudz mainās. Viena no jaunajām iespējām ir paziņojumu sūtīšana lasītājiem (parādniekiem, kas nav ievērojuši nodošanas laiku) uz viņu norādīto e-pastu. Lasītājs saņem sarakstu, kurā katram saņemtajam eksemplāram norādīts autors un nosaukums, svītrkods, datums, kad izdevums paņemts bibliotēkā un arī datums, līdz kuram tas izsniegts. Norādīts arī bibliotēkas fonds, bibliotēkas adrese, telefons un e-pasts.  Otrs jaunums- lasītājiem ir jauna tipa karte, kurā nevar izdarīt nekādas piezīmes. Līdz ar to lasītājiem nepieciešams bibliotēkā autorizēties (bibliotekārs piešķir lietotāja vārdu un paroli), lai  sekotu paņemto grāmatu atdošanas termiņiem internetā, pieslēdzoties bibliotēkas e-katalogam ar savu lietotāja vārdu un paroli. Ar šo paroli var arī lūgt termiņu pagarinājumu un rezervēt sev grāmatas, ko lasa citi.

2012. gada 9. februāris

e-pasts apgūts

Jau divas dienas Pārlileupes bibliotēkā seniori buras interneta pasaulē. Pirmajā dienā paspēja piereģistrēt savu pirmo e-pasta adresi, šodien jau varēja rakstīt vēstules un atbildēt uz tām. Ar katru dienu jūtams progress. Rītdien atkārtošana un informācijas plašāka meklēšana. Grupiņa ir neliela - 3 seniori, lai gan pieteicās seši. Bet nu mācam tos, kas atnākuši un vēlas. Tikai no praktiskas darbošanās var apgūt jebko, tai skaitā internetu. Senioru vecums no 61 gada līdz 72 gadiem. Irēnas kundze stāstīja, ka viņas māsa Valmierā internetu apguva pie kaimiņienes, kurai pāri 80 gadiem. Tā ka vecums nav nekāds šķērslis:) Protams, mācību temps daudz lēnāks. Bet kur tad tā jāskrien? Nu gandrīz kā dziesmā "Tik lēnām, tikai pamazītēm... Pie velna, kas tad tas?" Kamēr apgūst ābeci, tikmēr gadās visādi, bet galvenais jau nav ātrums, bet gan gala rezultāts. Un tas rādās labs:)

2012. gada 6. februāris

"Bibliotēkas diena dzīvē" rezumē

Starptautiskā akcija "Bibliotēkas diena dzīvē" pasaulē rit jau astoto gadu, bet mēs par to uzzinājām tikai šogad. Tas ir vislielākais pluss, ka beidzot zinām, kas notiek citur un ka arī mēs varam šādā akcijā līdzdarboties. Mēs rakstījām latviski, bet ārzemju kolēģi var izmantot tulkojamās māšīnas un mazliet uzjautrināties par diezgan savādo tulkojumu:)
Esmu uzrakstījusi 10 gabaliņus iz bibliotēkas konkrētās norises. Parastā situācijā būtu aprakstījusi tikai trīs situācijas:) Faktiski jau varētu ļoti daudz stāstīt par bibliotēkas dzīvi, taču rakstīšana ir kā hobijs- kad atliek brīvs brīdis vai arī, ja to ļoti noteikti gribas pastāstīt citiem. Jo mazāka bibliotēka, jo vairāk bibliotekāram ir papildus pienākumu, kas pašiem vien padarāmi:)
Man patika, ka citu bibliotēku kolēģi rakstīja par savu konkrēto darba dienu. Manējie vēl tikai ieteica idejas. Nu varbūt rakstīs nākamgad. Mums jau ir divas vietas, kur plaši izrakstīties- bibliotēkas blogs un bibliotēkas lapa portālā draugiem.lv. Bet tā kā abas esmu radījusi es pati, tad to attīstības liktenis arī ir manējais:) Kolēģi pamazām iesaistās bloga tapšanā, augustā mums jau paliks pieci gadi kopš pirmā ieraksta. Noskatījos, ka arī bibliotēkas lapā draugiem.lv var nopublicēt citi darbinieki, nu ne gluži pa tiešo, taču iespējas ir. Par to nebiju aizdomājusies, nu tagad to zinu un izmantošu uz priekšdienām.
Man patika akcijas logo, mazliet to izmantoju. Bet tad pamanīju, ka tas laikam  nav oficiālais akcijas logo. Tāds vienojošs logo būtu uzmanību vairāk pastiprinošs.
Līdzīga akcija varētu būt arī tradicionālajā bibliotēku nedēļā. Esmu sapratusi, ka daudzas tautas gudrības ir jāņem vērā. Piemēram, kas sunim asti cels, ja ne pats. Tāpēc bibliotekāriem vien pašiem nāksies arvien vairāk sabiedrībai stāstīt par bibliotēkas dzīvi, tās lomu un nozīmi. Taisnība arī Viļa Plūdoņa vārdiem: "Un par katru olu jaundētu, piekladzināt pilnu kaimiņa sētu!" Tas ir arī mans vēlējums visiem akcijas dalībniekiem un organizatoriem:)

2012. gada 5. februāris

Bibliotekāram nepieciešamās īpašības

Svētdienās bibliotēka slēgta, taču reizēm kāds darbiņš jāpaņem līdzi arī uz mājām. Visbiežāk tie ir dažādi rakstu darbi. Arī šoreiz gribējās akcijas dalībniekiem pastāstīt par saskarsmi ar lasītājiem.
Reizēm saņemam dāvanas pilnīgi anonīmi, šoreiz bibliotēkas foajē bija ienesti 2 lieli maisi ar grāmatām. Grāmatas vēl jāizskata un jāizvērtē. Neliela daļa parasti piepulcēsies bibliotēkas krājumam, bet lielākā daļa aizies plauktam "Lasītājs dāvina lasītājam".

Izpētot šonedēļ bibliotēku, 4.vidusskolas skolēni gribēja uzzināt ko vairāk arī par bibliotekāra profesiju, intervējot darbiniekus. Jautājumu bija daudz un labi strukturēti. Uz jautājumu,kādām īpašībām jāpiemīt bibliotekāram, skanēja atbilde:  bibliotekāram jābūt erudītam, akurātam un komunikablam.
Bet ja tā padomā, tad pilnīgi visām profesijām ir nepieciešamas šīs īpašības. Tātad bibliotekārs ir tāds pats sabiedrības loceklis kā jebkurš cits, tikai viņa darbošanās saistīta ar informācijas resursiem un vēlmi palīdzēt citiem tajos orientēties.

2012. gada 4. februāris

Arī aukstumā nāk uz bibliotēku

Aukstums nebaida lasītājus. Lai gan bija mīnuss 26 grādi,70 pieaugušie un 28 skolēni šodien pabija Pārlielupes bibliotēkā, izmantojot 249 krājuma vienības. Kā parasti, uz internetu veidojās rinda, tāpēc gaidot bērni spēlēja cirku, pieaugušie iepazinās ar periodiku. Stundu pirms lasītavas darba beigām ieradās trīs pastāvīgie lasītāji, lai izmantotu priekšrocību- līdz pirmdienas rītam paņemt uz māju jaunākos žurnālus,ko parasti neizsniedz. Bija atnācis arī grāmatu kavētājs ar lūgumu piedot viņam.Nu kad jau tik pazemīgs sirms kungs, jāpiedod:) Skenējot dokumentus, uzklausīju ieteikumus, ka pensionāriem un lasītājiem vajadzīgas atlaides šim pakalpojumam. Tad nu nācās skaidrot, ko pašvaldība lasītājiem nodrošina bez maksas un ko par nelielu, simbolisku samaksu:) Es atcerējos, ka, strādājot Turības bibliotēkā, mums bija difirencēta samaksa, bet pavisam citāda. Proti, bibliotēkas materiālu kopēšana un skenēšana bija par zemāku cenu, bet privātie dokumenti par dubultu cenu. Tas nu gan nez vai būtu paticis šodienas senioram:) Kopumā tomēr diena bija mierīga, varēju e-katalogam pievienot daudzus iepriekšējo gadu žurnālu numurus. Tā kā šogad ieviesta pilnīga elektroniska uzskaite, tad it visam,ko izsniedzam, jābūt atspoguļotam katalogā.  Mums abām ar Ingu diena pagāja ātri, jo lasītāju pieplūdums bija vienmērīgs visas dienas laikā. Sals mums ir radījis nelielas nepatikšanas, jo aizsalis ūdensvads, tāpēc tualete nav apmeklētājiem pieejama jau vairākas dienas. Arī apkopējai uzturēt telpas ierastajā tīrībā izdodas ar grūtībām:) Tomēr, neskatoties uz to, ar visu tikām galā. Cilvēki nāk uz bibliotēku, jo nemaz nevar iedomāties savu dzīvi bez informācijas. Pēdējais apmeklētājs ieradās jau pēc darba beigām. Atnestās filmas paņēmām, bet datu reģistrācija notiks tikai pirmdien:)

Izstāde par valsts un cilvēku dzīvi

Latvijas vēsture, tās neatkarības iegūšana, valsts izaugsmes grūtības, pirmskara un kara laiks, padomju laiks, neatkarības atgūšana 1991.gadā. Tā nav tikai sausa vēsture, faktu apkopojums, tā ir daudzu cilvēku dzīve. Seniori nāk apskatīt izstādi un atceras savu bērnību un jaunību. Georgija kungs atceras, kā skolā skolotāja gatavoja vēlēšanu biļetenus, kā tante, pie kuras Daugavpils novadā dzīvoja, sēdēja uz koferiem un gaidīja izsūtīšanu vien par to, ka viņa saimniekoja 60 hektāros. 13gadīgo Georgiju centās paglābt nosūtot pie radiem uz Rēzekni, taču tur viņu pārsteidza karš. 

Savukārt Mirdzas kundze priecīga, ka, pateicoties izstādei, ir beidzot sev noskaidrojusi, kā Latvija 1918.gadā atbrīvojās no Krievijas. 
Katram apmeklētājam veidojas savs priekšstats par Latvijas vēstures konkrētiem posmiem un tie sasaucas ar emocionāliem pārdzīvojumiem pašu un tuvinieku dzīvēs. Latvijas Okupācijas muzeja izstāde nav tikai par Latvijas kā valsts vēsturi, tā ir par Latvijas tautas dzīvi un cerībām.



Izstādi jau rūpīgi izpētījuši 82 cilvēki. Vēl līdz 10.februārim tā skatāma bibliotēkā, pēc tam tā dosies uz Tukumu.
Pasteidzies, nenokavē!

2012. gada 3. februāris

Mūsdienu bibliotekāra daudzās lomas

Mūsdienu bibliotekāram ir ļoti daudz jāzina un jāvar, un jāizdzīvo daudzas lomas. Piemēram, šodien no paša rīta biju pastnieks. Tā ik dienu vispirms eju uz pastu, kas apmēram 100 metrus no manas mājas, paņemu bibliotēkas žurnālus un laikrakstus un eju uz darbu pāris kilometrus apmēram 35 minūtes. Varētu teikt- esmu sportiste, veicu ik rīta ātro pastaigu. Tad bibliotēkā reģistrēju presi kartotēkā un BIS Alise, ielīmēju žurnālos un biezajās avīzēs svītkodus, un lasītāji var lasīt. Nu nevaru ļaut lasītājiem lasīt vecus izdevumus. Pastu pastnieks nes līdz četriem pēcpusdienā. Tas par traku. Tad apskatos, kas ienācis e-pastā. Nav nekā steidzama, tāpēc sāku izgatavot lasītāju kartes, faktiski veicu maketēšanu. Sanāca pilnas 3 lapas, tātad otrdien būs gatavas 30 lasītāju kartes. Tas jau no žurnalistikas jomas. Esmu diezgan daudz maketējusi laikrakstu savā laikā. Tad uzzinu, ka kolēģe saslimusi, veicu menedžera funkcijas- pārveidoju darba grafiku, informēju darba devēju. Līdz darba beigām vēl pāris stundas. Jāsāk pievienot e-katalogam agrāko gadu žurnālus, kas vēl nav svītrkodēti. Nu un jāpadomā arī ko ierakstīt sociālajos medijos, tātad veicu sabiedrisko attiecību speciālista pienākumus. Konsultēju lasītāju par juridiskiem jautājumiem saistībā ar nevainības prezumpciju. Sameklēju internetā attiecīgā likuma normu un cenšos populāri izskaidrot. Nu jau iejutos advokāta lomā. 

Un tā katru dienu jaunas lomas un uzdevumi.Tāpēc bibliotēkā strādāt nekad nav garlaicīgi, jo vienmēr ir lietas, kas atkārtojas, bet ir arī daudz jaunu, iepriekš pilnīgi neparedzamu uzdevumu un lomu. Nākamo trešdien senioru grupai mācīšu interneta ābeci, tad iejūtīšos skolotāja lomā. Un, protams, katru dienu iejūtos saprotošas kolēģes un bosa lomā. Ne vienmēr tas ir viegli.

2012. gada 2. februāris

Pārlielupes bibliotēkas sasniegumi 2011.gadā

Uf, statistikas dati apkopoti un ievietoti arī Kultūras kartē, gada pārskats uzrakstīts un iesniegts. Nu var nedaudz atvilkt elpu un sākt gatavoties atkārtotai akreditācijai martā.
Atskatoties uz 2011.gadu, pārņem prieks par labi paveiktu darbu! Visi bibliotēkas kopējie rādītāji palielinājušies. Ar katru gadu arvien vairāk bibliotēku sāk izmantot cilvēki pirmo reizi savā dzīvē. 2011.gadā tādi ir 24% no esošo lasītāju skaita. Pārlielupes  bibliotēkā  strādā trīs bibliotekāri un vadītāja. Dienā vidēji bibliotēku apmeklē 88 reģistrētie lasītāji un 68 virtuālie lietotāji. Dienā vidēji  izsniedzam 161,3 vienības. Vidēji katrs lasītājs bibliotēkā iegriezās 23,24 reizes un izlasīja 24 vienības. Katram lasītājam nodrošinātas 18,18 krājuma vienības. Bibliotēkas krājuma apgrozība 2011.gadā ir 1,32. Bibliotēka savas aktivitātes atspoguļo trīs sociālajos mēdijos: emuārā ,  twitterī un portālā draugiem.lv.
Ideja par Pārlielupes bibliotēkas lasītāju darbu izstādi piedzīvoja negaidīti lielu popularitāti. Pavisam gada laikā 10 individuālajiem un diviem kolektīvajiem autoriem kopā bija 14 izstādes. Piedalījās 3 vīrieši un 7 dāmas. Izstāžu ciklu aizsāka Jeļena Kutačova un Alla Peņavska ar stikla pērlīšu rotām. Gaļina Adatiņa rādīja  bižutēriju - filcētas, tamborētas un pērļotas krelles, piespraudes, šlipses un auskarus. Visus patīkami pārsteidza Tadeuša Taputa veidotās ziedu glezniņas. Ārkārtīgu interesi izraisīja Zojas Ņikitinas rotājumi dekupāžas tehnikā. Andijs Kaltigins dabas skaistumu bija iemūžinājis brīnišķīgās  fotogrāfijās. Oļegs Muravjovs ar savām  klusās dabas gleznām visus iepriecināja. Ludmilas Bērziņas izšuvumu gleznas izraisīja apbrīnu. Intas Amsteres gleznas daudziem patika. Leokādijas Rinkūnas enerģija un aktivitāte iepriecināja un pārsteidza ikvienu, kas skatīja viņas četras izstādes: stikla pērlīšu darbi, gliemežvāku suvenīri, lieldienu  un ziemsvētku tematikai veltīti darbi. L.Rinkūna aktīvi līdzdarbojās kolektīvo autoru pulciņā kulināro darbu izstādēs- degustācijās Rudens simfonija un Ziemassvētki.
2011.gada aprīlī  notika darbinieku salidojums un uzsākta bibliotēkas vēstures izpēte valsts arhīvā. Nebijis notikums bija 26.jūlijā pulksten 9.30,kad Latvijas radio 4 tiešajā ēterā raidījumā "Diena pēc dienas"  7 minūšu intervijā  stāstījām, ko  mūsdienu bērni lasa.
Septembrī bibliotēkā skanēja dzejas dzīvais vārds. To nodrošināja divi bibliotēkas lasītāji, jelgavnieki Harijs Krūze un Velta Brinza. 8.septembrī  tika  izveidota bibliotēkas lapa portālā draugiem.lv. Un līdz ar to visas galerijas tiek ievietotas tur, bet teksti pārsvarā emuārā jeb blogā.
Darbinieku slodze ar katru gadu palielinās, jo arvien vairāk laika jāvelta sociālajiem mēdijiem, aktivitātēm un senioru interneta apmācībai. Arī lasītāju skaits, izsniegums un apmeklētāju skaits palielinās. Savukārt bibliotēkas krājums gan ar katru gadu samazinās, jo tiek norakstīti novecojuši un nolietoti izdevumi. 2011.gadā sākām piedāvāt reģistrēties e-parakstam. Visa gada laikā liela uzmanība tika lasītāju piesaistei bibliotēkai, radot māju sajūtu un pilnveidojot un dažādojot bibliotēkas aktivitātes, atklājot lasītāju talantus. Uzlabots darbs sociālajos mēdijos. Pilnveidots bibliotēkas krājums. Visvairāk lasītāji iecienījuši grāmatas un preses izdevumus. Pieaug interese par interneta apguvi senioru grupā. Lasītāji arvien vairāk izjūt bibliotēku kā socializēšanās vietu, kur var atpūsties un satikt draugus, apgūt jaunās tehnoloģijas un e-pakalpojumus.

2012. gada 1. februāris

Top lasītāju kartes

Cītīgi gatavojam jaunās lasītāju kartes ar ieskanētu foto un lasītāju kartes svītrkodu. Process ir garš, tāpēc esam sadalījušas darbus. Inga ieskanē fotogrāfijas, Veneranda speciālā programmā sagatavo vienkopus vienā lapā 10 lasītāju kartes: ieraksta vārdu, uzvārdu, pievieno svītrkodu, ko izveido Alisē, apstrādā bildi un to pievieno. Kad ir visiem 10 lasītājiem dati ievadīti, dokumentu saglabā kā vienotu bildi un nosūta Haraldam izdrukai. Mums te nav tik laba drukātāja, jo jāizdrukā uz pabieza papīra. Otrdienās ejam izdrukai pakaļ. Un tad sākas kartes tehniskā izgatavošana. Vispirms ar speciālu nazi izgriež katru lasītāja karti un ieliek caurspīdīgos vāciņos. Kad visas kartes tā sagatavotas, tās ir jāsacep speciālā iekārtā. Kad aparāts uzsilis, no viena gala ar galvu pa priekšu liek lasītāja kartes sagatavi un gaida, kad tā izies aparātam cauri. Tad fiksi to paķer un ieliek biezā grāmatā atdzesēties. Pēc pāris minūtēm karte atdzisusi un gatava lietošanai. Protams, grāmata kārtīgi jāizpurina, lai neviena karte tur viltīgi neaizķertos:) Maija un Marika šo procesu nu ir apguvušas:) Apskati galeriju. Uz šo brīdi jau izgatavotas 110 kartes:)