Izveidots 15.08.2007. Pirmā bibliotēka Latvijā, kas izveidojusi savu blogu. Bibliotekāru un lasītāju viedokļi par bibliotēku, grāmatām, e-resursiem u.c. Esam Jelgavā, Loka maģistrālē 17, LV -3004 (http://www.jelgavasbiblioteka.lv/ filiāle), darba laiks: darbdienās (10.00-18.00) un sestdienās (10.00-17.00), katra mēneša pēdējā piektdienā slēgta (Spodrības diena), katra mēneša pēdējā sestdienā grāmatu kavējumus pieņem bez maksas; tālrunis: 63011829, e-pasts: parlielupe@biblioteka.jelgava.lv
This is a blog of a small public library in Jelgava town, Latvia. About our library, books and free internet resources.
Seko līdzi jaunumiem http://twitter.com/Parlielupe
un http://www.draugiem.lv/parlielupe/

2007. gada 31. oktobris

Kā es cēlu Gaismas pili

Skatos, ka pēdējā laikā Latvijas blogos un portālos visai lielu popularitāti iekarojusi kāda maza, jautra datorspēlīte, saukta par Uzcel Gaismas pili. Saintriģēta ar jestrajām recenzijām, ķēros vērsim pie ragiem – ielādēju to savā datorā un uzsāku eksperimentu, kas izvērtās ne mazāk jautrs par pašu spēli.
Datorspēle bez maksas pieejama portāla Apollo spēļu sadaļā.

Iesākumā īss aprakstiņš par spēli tiem, kam tā ir pirmā dzirdēšana. Spēles galvenie varoņi ir modernizēti latviešu literatūras tēli un autori – Lāčplēsis, Princese, Rainis, Čaks un citi. Darbība notiek virtuālā Gaismas pilī – iecerētajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā. Spēles prologs vēsta, ka Baltā Māte ir norūpējusies par Latviju un tāpēc nolemj uzcelt Gaismas pili. Uzbūvējot Gaismas pili varēs palaist Gaismas ģeneratoru, kas radītu Gaismas tīklu pāri visai Latvijai, tad latviešu tautas pašapziņa iegūtu jaunu spēku un kļūtu neiznīcināma. Māras uzdevumā galvenais arhimags un arhitekts Birkerts izstrādā bibliotēkas rasējumus un uztic galvenajam celtniekam Vilkam to uzcelt. Vilks kopā ar Astoņiem kustoņiem ķeras pie darba un trejdeviņos mēnešos un deviņās dienās uzceļ Gaismas pili. Taču tur izceļas kaut kāds ļembasts un spēles galvenajam varonim – skolniekam, kas atnācis pēc obligātās literatūras, ir jāglābj situācija. Tādā pekstiņu stilā, pus-pa jokam, pus-pa nopietnam ieturēta visa spēle – sākot ar dialogiem un visbeidzot ar grafiskajiem attēliem.

Pēc vakarnakts eksperimentiem uzreiz saku – ar švakiem nerviem un bez alfabēta pārzināšanas nemaz nesāciet :) Bet tā vispār ideja ir svaiga un interesanta. Tomēr, kaut kas īsti tur nav kārtībā ar tehnisko pusi. Varbūt gļukoja mans dators, nezinu. Pirmkārt jau es brīnos, kāpēc tik relatīvi neliela programmiņa lādējas tik ilgi. Nākamais - ja esi uzlicis prologu vai titrus, nevari tos apstādināt, kā rezultātā mēģināju uzreiz pārlēkt uz jaunas spēles sākšanu un viss pasākums man uzkārās. Nākamā problēma bija ar pirmo uzdevumu - grāmatu pārcilāšanu plauktos alfabētiskā secībā. Iesākumā viņas vispār nekustējās, taču novēroju, ka skrienot pa lasītavas durvīm iekšā/ārā tās ikreiz pašas pārvietojas citādā secībā. Voilà! Nolēmu riskēt, bet ātri sapratu, ka tā uz priekšu netikšu un sadusmojos, un tad kā par brīnumu grāmatas kļuva bīdāmas. Nopūlējos krietnu sprīdi, beigās jau izslēdzot skaņu, lai vairs nav jāklausās bibliotekāres nebeidzamajā klepošanā fonā :) Kad lieta darīta un no grāmatām izbira kukaiņi, kurus man bibliotekāre lika samīdīt, nosecināju, ka visus nemaz nevar nospiest - mans skolnieks tik mīdās uz vietas, bet kukainis kā dzīvs tā dzīvs! Varen izturīgi tie sprukstiņi :) Domāju, varbūt atkal gļuks, iešu pie bibliotekāres, lai ieskaita darbu par paveiktu, bet nekā - no viņas saprotu, ka uzdevums nav izpildīts. Nu ko, mīdīju atkal tos zirnekļus, bet bez panākumiem. Te es atcerējos savu triku ar lasītavas durvīm. Okej, izskrēju laukā un ieskrēju atpakaļ - paldies dievam, zirnekļu vairs nav! Uzvara! Bet nekā nebija - bibliotekāre joprojām pieprasa, lai visi tiktu nospiesti. Mazie rupuči tādi, laikam, kamēr izskrēju laukā, tie būs aizbēguši... :) Ķer nu vēju laukā! Piebildīšu, ka spēles saglabāšana un pārlādēšana rezultātus nedeva. Bargā kundze palika pie sava.

Un tā es tālāk netiku. Varbūt rīts tiešām gudrāks par vakaru? :)


Kas cilvēku dara laimīgu?

Kas cilvēku dara laimīgu? Iespaidīgs bankas konts? Komfortabls kruīza ceļojums pa Karību jūru? Ātra un dārga mašīna? Pievilcīga āriene? Skaistā, bagātā un slavenā franču aktrise Bridžita Bardo par sevi ir teikusi: „Savā mūžā es nekad neesmu jutusies laimīga.” Atbildi uz šo sarežģīto jautājumu, kas tad īsti ir tas, kas dara laimīgu, iespējams, atradīsiet, ja izlasīsiet Jutas Osteres nupat iznākušo šokolādes tāfelītes lieluma un izskata grāmatiņā „Gandrīz šokolāde. Viss, kas cilvēku dara laimīgu” , uz kuru paskatoties vien saskrien mutē siekalas un uzlabojas noskaņojums.

Aptauja par azartspēļu vietām Jelgavā

Jelgavas pašvaldība vēlas izzināt iedzīvotāju viedokli un aicina iedzīvotājus līdz 20. novembrim paust savu viedokli par azartspēļu vietām pilsētā. Jelgavā darbojas 22 dažāda lieluma azartspēļu zāles. Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs aicina iedzīvotājus izrādīt pilsonisko aktivitāti un piedalīties aptaujā, izsakot savu attieksmi un sniegt atbalstu pašvaldībai cīņā pret jaunu azartspēļu zāļu atvēršanu. Anketā ir 11 jautājumi, tā publicēta pilsētas portālā www.jelgava.lv. Balsošanai var izmantot publiskās pieejas punktus bibliotēkās, Domes ēkā un Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā.

2007. gada 30. oktobris

Никита

Нет ничего удивительного в том, что некоторые читатели посещают нашу библиотеку ежедневно. Это пенсионеры и безработные,но среди постоянных читателей, есть у нас девятилетний мальчик Никита. Этот рыжеволосый сорванец пришел к нам самостоятельно в 4 года, и попросил посмотреть книжки. С тех пор, он ежедневно, по несколько раз в день, прибегает в библиотеку - полистать книжки, рассказать о новостях, посидеть за компьютором. Он растет в многодетной семье, где не всегда получает должную ласку, а молочный суп считает самым вкусным блюдом. Некоторые взрослые мужчины могут поучиться у Никиты галантности. Он приносит нам цветы, делает комплименты, замечает на нас новую одежду и прическу, а в награду получает заслуженный гостинец. Уже в четыре года он был умным и воспитанным мальчиком, но дома с ним не занимались, и со временем стало заметно, что он значительно отстает от своих сверстников. Решила я подготовить его к школе. Это не было легким делом. Он не знал какого цвета его одежда. Постепенно выучили времена года, цыфры и буквы. Писали палочки и кружочки. Он очень быстро уставал, даже одну книжку не мог дослушать до конца. Больше всего он любил компьютор, но у нас с ним была договоренность- , пока не выполнит мое задание, к компьютору его не пускала. Первый год был для него труден, приходилось много ему помогать. Во втором классе долго учили таблицу умножения - пока один столбик правильно не ответит, до компьютера не допускаю. Сейчас Никита учиться в третьем классе. Похвастался, что получил за контрольные работы 9 и 8. Я очень рада за него.
Не могу сказать, что он много читает, но то что задают по внеклассному чтению, он прочитывает. Хорошо, что он проводит время у нас в библиотеке, а не бегает целыми днями по улице.Теперь Никитка стал приводить с собой младшего брата и сестрy...

2007. gada 29. oktobris

Emuāra radošā darbnīca

Emuāra radošā darbnīca būs sestdien, 24.novembrī no pulksten 11.00 līdz 15.00 Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas zālē. Tāpēc lūdzam rezervēt šo laiku, lai uzzinātu, kā veicies Pārlielupes emuāram 100 dienu ilgajā vēsturē, iepazītos ar emuāra autoriem, panākumiem, problēmām un iecerēm. Uzzināsiet par bibliotēku blogu attīstību pasaulē, kāpēc vajag blogot, par dažādām iespējām un praktiski izveidosiet savu blogu.

Aicinām piedalīties esošo bibliotēku blogu veidotājus, kā arī tos, kas vēl tikai par to domā, jebkuru interesentu un bibliotēkas lasītāju. Pasākumā piedalīsies blogu speciālists Jānis Ziediņš un LU SZF Informācijas un bibliotēkzinātnes profesionālie maģistranti Baibas Mūzes vadībā. Aicinām pieteikties brīvprātīgos runātājus par teorētiskiem, tehniskiem un praktiskiem blogošanas jautājumiem, dalīties ar savu pieredzi. Visus, kas grib piedalīties pasākuma praktiskajā daļā, lūdzam pieteikties pa e-pastu līdz 20.novembrim, lai varam nodrošināt datorus praktiskajām nodarbībām.

Pasākuma programma paredzēta šādi:
11.00-12.00 (Pārlielupes emuāra prezentācija, iepazīstināšana ar autoriem, jautājumi un atbildes, citu blogu pieredze)
12.00-13.00 (Ieskats bibliotēku blogu attīstībā pasaulē, blogu teorētiskie un tehniskie aspekti)
13.00-15.00 (Jauna bloga praktiska izveide, konsultācijas). Gādāsim arī, lai gluži badā jūs nepaliktu, kamēr nodosities teorētiskām un praktiskām blogu lietām. Rakstiet un nāciet klausīties, gan noderēs:)

P.S. Šai dienā bibliotēka būs pieejama tikai pasākuma dalībniekiem.

2007. gada 28. oktobris

Četras dienas Londonā

Ir vajadzīgas tikai četras dienas, lai pilnīgi atslēgtos no visām problēmām un lieliski atpūstos. Ja vairākus mēnešus iepriekš saplāno dienas kārtību un pasūta biļetes, četru dienu izklaidi ārzemēs var atļauties arī bibliotekārs. Sākumā likās tīri spocīgi, kā nu blogs iztiks bez manis un manas pavadones. Nu bet viss ir labi, Arturs ielicis agrāk sagatavoto informāciju, jo mums nebija iespējas tikt pie interneta ļoti noslogotā režīma dēļ. Diena mums sākās astoņos rītā un beidzās vienos naktī. Datoru līdzi neņēmām, jo bija ieplānota arī iepirkšanās, tā ka vajadzēja ievērot bagāžas normu.
Londonā biju otru reizi. Ko maijā nepaguvu apskatīt, to izdarīju tagad- izstaigājos kārtīgi pa Haidparku un apbrīnoju daudzos putnus. Nebiju līdz tam vienkopus tik daudz gulbju redzējusi. Pabiju Vestminsteres publiskajā bibliotēkā un vēlreiz arī Britu bibliotēkā. Noskatījos teātra izrādi mūziklu ”Gredzenu pavēlnieks”. Kā jau fane, tagad esmu ne vien grāmatas izlasījusi, filmas redzējusi, visus diskus, arī paplašināto variantu izskatījusies, bet nu arī trīs stundu mūziklu redzējusi. Vienreizēji efekti un iespaidi. Pabiju vairākos muzejos, noskatījos filmu „Harijs Poters un Fēniksa ordenis” uz pasaulē lielākā kinoteātra ekrāna, pie tam kaujas ainu Burvestību ministrijā trīsdimensiju variantā. Iespaidu daudz gan emocionālu, gan tīri profesionālu. Tiklīdz fotogrāfijas tiks apstrādātas, tā informēsim plašāk par piedzīvoto.

2007. gada 27. oktobris

Bila Geitsa datori

Nākamā gada janvārī lasītājiem būs par 28 datoriem vairāk izmantojamu datoru Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas sistēmā. No tiem seši būs Pārlielupes bibliotēkā, kur šobrīd ir tikai divi publiski izmantojami datori, e-kiosks tai skaitā.

Trīs datori ir bibliotekāriem profesionālo pienākumu veikšanai. Reizēm šos datorus izmanto lasītāji ekstra gadījumos. Datoru izmantošana ikvienam reģistrētam bibliotēkas lietotājam ir pieejama bez maksas vienu stundu pēc slīdošā grafika. Jo vairāk datoru bibliotēkā būs, jo vairākiem lasītājiem varēsim vienlaicīgi nodrošināt to izmantošanu. E-kioska izmantošanu šobrīd nosaka tikai lietotāji. Lai varētu nodrošināt no Bila Geitsa fonda saņemtajiem datoriem interneta pieslēgumu, ir izstrādāts darbu grafiks: centrālo kabeli Pārlielupes bibliotēkā ievilks 3.decembrī, bet pēc nedēļas arī bezvadu interneta pieslēgumu. Līdz gada beigām jānodrošina arī darba virsmas. Tādējādi nosacīti šobrīd esošā bērnu lasītava pārtop internetlasītavā. Bērnu vajadzībām tiks ierīkots bērnu stūrītis abonementā.

2007. gada 26. oktobris

Jumts salabots

Nedienas ar lietus nodarījumiem ir beidzies. NĪP veicis jumta remontdarbus, un bibliotēkas datoriem un grāmatām vairs nedraud izmirkšana, kā tas vēl bija septembrī lielajā negaisā.

Viens mūsu dators tad pamatīgi cieta. Paldies Raimondam par tā glābšanu, sausēšanu un remontēšanu. Vairāk par mēnesi ik vakarus pārsedzām apdraudētās darba virsmas ar plēvi. Bibliotēka izīrē telpas no NĪP. Jauna ēkas būvniecība nez vai ir paredzēta. Arī Jelgavas attīstības plānos tikai pēc pieciem gadiem paredzēti 150 tūkstoši latu bibliotēkas pārvietošanai uz piemērotām telpām. Nez vai ar to pietiks. Bet ja esošās telpas laicīgi un pienācīgi izremontētu un pat nedaudz pārplānotu, tad varētu iztikt ar esošo platību. Ļoti ceram uz logu nomaiņu. Vismaz tie tika izmērīti tāmes sastādīšanai. Jau nākamgad maijā varētu uzsākt bibliotēkas remontu- logu, grīdas seguma, apgaismojuma nomaiņu, sienu kosmētisko remontu.

2007. gada 25. oktobris

Nātrēs un puķēs gribēšanās

Jau laicīgi izkārtojiet pēc divām nedēļām brīvu piektdienas pēcpusdienu, lai 9.novembrī pulksten 16.00 apmeklētu neatkarīgā teātra „Kabata” iestudējumu „Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa saruna vārsmās un mūzikā Nātrēs un puķēs gribēšanās” Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas Kr.Barona zālē (3.stāvā).

Izrādē piedalās aktieris Dainis Ozoliņš, komponiste Ineta Auziņa-Heinsberga, Jāņa Jansona telpu iekārtojums. Tā ir vienreizēja iespēja kopā ar ģimeni bez maksas piedalīties interesantā kultūras pasākumā. Ieeja ar ielūgumiem, tāpēc laikus piesakiet nepieciešamo ielūgumu skaitu Jelgavas bibliotēkās, tai skaitā arī Pārlielupes bibliotēkā. Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un SEB Unibanka.

2007. gada 23. oktobris

Latvijas radio raidījumu arhīvs – tepat pa rokai

Paturpinot iesākto tēmu par internetā bez maksas pieejamo e-literatūras un audiovizuālās informācijas bezmaksas krātuvēm, gribētos pieminēt arī radio raidījumu ierakstus.
Šeit, piemēram, var atrast Latvijas radio 1, 2, 3 un 4 raidījumu ierakstus kopš 2004.gada 1.jūlija. Ļoti noderīga lieta, ja, piemēram, gribi noklausīties kādu raidījumu vai ziņu izlaidumu, kuru palaidi garām, vai arī, ja vēlies ierakstīt savā datorā vai ipodā koncertu vai interviju ar kādu sev pazīstamu cilvēku. Arhīvs ir sakārtots pa gadiem, mēnešiem un datumiem. Klikšķinot uz datumu, atveras tās dienas programma, savukārt klikšķinot uz aktīvajām saitēm, atveras konkrētais raidījums. Radio ieraksti piejami divos dažādos formātos - RealPlayer un Windows Media Player (tāpēc aktīvās saites ar radio raidījumu laikiem ir sakārtotas divos stabiņos). Tā kā LR1 katru dienu uzsāk raidīšanu ar Latvijas himnu, to var atrast pašu pirmo. Varbūt kādam šis ieraksts noder :)
Patīkamu klausīšanos! :)

Zinītis pāriet uz blogspot.com platformu

Jau rakstījām par blogosfēras attīstību Jelgavā. Nedēļas laikā notikušas jaunas izmaiņas.

Jelgavas Bērnu bibliotēkas Zinītis blogs tagad lasāms jaunā platformā. No blogi.lv tas pārgājis uz blogspot.com un tagad tā jaunā adrese ir www.zinitis.blogspot.com
Jaunā bloga saturs ir krietni papildināts ar bērniem saistošām lietām. Interesanti, ka darbojas arī vecā adrese. Neviens blogs nekad nevar būt pilnīgi gatavs, jo to nepārtraukti jāpilnveido un jāpapildina, tāpēc Zinīša eksperimenti blogosfēras izmantošanā ir ļoti apsveicami. Tikai vajadzētu blogu uz iepriekšējo platformu vai nu dzēst vai vēl labāk- norādīt jauno saiti, lai bloga lasītāji zinātu, kur sameklēt jaunāko informāciju. Šobrīd Zinītim ir veseli divi blogi vienlaicīgi. Nekur gan nav teikts, ka to nevar darīt!:)
Darbojas abas adreses: http://zinitis.blogs.lv/

http://www.zinitis.blogspot.com/

Arī Jelgavas 4.vidusskolas bibliotēkas blogs mainījis platformu no blogiem.lv uz blogs.lv. Vecā adrese vairs nav pieejama. Tagad tas lasāms www.biblioteka.blogs.lv
Līdz ar adreses maiņu, mainīts gan bloga dizains, gan saturs.

2007. gada 22. oktobris

Skolēni, bibliotekāri, IT speciālisti

Emuāra aptaujas rezultāti par lasītāju sociālo statusu liecina, ka emuārā publicētā informācija nepieciešama plašam iedzīvotāju slānim. Interesanti, ka divu aptauju rezultāti sakrīt: emuāram ir 52 lasītāji un arī aptaujā par sociālo statusu, piedalījušies 52 dalībnieki. Vislielākā piekrišana ir skolēnu (26%), bibliotekāru (21%) un IT speciālistu (15%) vidū, kopā 62%. Samērā daudz lasa arī studenti (11%), grāmatmīļi (9%) un internetmīļi (7%). Ir pārstāvēti arī bezdarbnieki (3%), skolotāji (1%) un pensionāri (1%). No aptaujas 11 kategorijām nav rezultātu divās: mājsaimnieces un citi. Vislielākā emuāra lasītāju grupa ir studējošā jaunatne (37%). Par to man sevišķi liels prieks. Vēl jāsecina, ka, lai gan emuāru ik dienas apmeklē daudz lielāks lietotāju skaits, tomēr aptaujās nepiedalās. Acīmredzot ieklīst te nejauši vai arī reizēm. Aktīvākie izmanto aptaujas un komentārus kā saziņas līdzekli ar citiem emuāra lietotājiem un autoriem. Esam priecīgi gan par vieniem, gan otriem. Atsevišķi netiek uzskaitīts, taču jūtams, ka emuāru daudz izmanto vakaros pēc 21.00 un naktīs, kā arī nedēļas nogalēs. Esam īstenojuši mūsdienu principu 24/7, kad bibliotēka pieejama 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

2007. gada 20. oktobris

Harija Potera 7.grāmata ir klāt!

Pārlielupes bibliotēkas vadītājas uzdevumā vakar iegādājos 3 Harija Potera 7.grāmatas eksemplārus krievu valodā, kas pārdošanā parādījās 13.oktobrī.
Grāmata apmēram divu miljonu lielā tirāžā klajā laidusi izdevniecība
Rosmen, kas ir vienīgais oficiālais Harija Potera grāmatu izplatītājs Krievijā. Iepriekšējā nedēļas nogalē vien tika pārdoti 700 tūkstoši šīs grāmatas eksemplāru. Pēc nedēļas, kad visas trīs grāmatas būs izgājušas reģistrācijas un apstrādes procesu, tās būs pieejamas bibliotēkas lasītājiem. Bet pagaidām grāmatas fani var droši pierakstīties rindā uz lasīšanu :)

Гарри Поттер и Дары Смерти (Harijs Poters un Nāves Relikti jeb Harry Potter and Deathly Hallows) ir septītā un noslēdzošā grāmata Dž.K.Roulingas romānu sērijā par pusaugu burvi Hariju Poteru, kurš 11 gadu vecumā uzzina, ka ir dzimis burvis un dodas mācīties uz burvju skolu par spīti audžu ģimenes naidīgajai attieksmei. Harija Potera romānu sērija tiek dēvēta par pasaules literatūras un kultūras fenomenu, kas spējusi apvienot dažādu paaudžu cilvēkus. Grāmatas oficiālais izplatītājs Latvijā, izdevniecība Jumava, ziņo, ka latviešu valodā grāmata iznāks nākamā gada februārī. Vairāk informācijas par Harija Potera grāmatu un filmu sēriju var uzzināt Harija Potera Latvijas fanu mājas lapā.

2007. gada 19. oktobris

Vai Latvijas bibliotēku portāls?

Jānis Ziediņš savā blogā raksta:Bibliotēku portāla mērķis ir nodrošināt vienotu elektronisku informācijas telpu starp bibliotēkām, to darbiniekiem un lasītājiem. Tajā pieejama plaša informācija par bibliotēku nozari un Latvijas bibliotēkām. Reģistrētiem lietotājiem, kas ir bibliotēku darbinieki, pieejamas diskusijas, tā veidojot profesionālo darba vidi. Portālu izstrādāja TietoEnator Alise, tas darbojas uz Sharepoint Server 2007 bāzes. Sistēmas tehniskie uzturētāji V/a Kultūras informācijas sistēmas, un portāla saturs ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārziņā.”

Ne vizuāli, ne saturiski tas gan neatgādina portālu. Tas ir pārāk līdzīgs jau esošai informācijai Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Kultūras kartē un Latvijas akadēmisko bibliotēku asociācijas mājas lapā. Parastas ziņas, bez komentēšanas iespējām, pat uz aptaujas jautājumu nevar atbildēt:). Nekādi neredzu, ka tas būtu portāls, kur veidojas domu apmaiņa. Izskatās, ka tas nemaz nav paredzēts. Lai bibliotekāri runā par vienu, bet tauta par ko citu? No kurienes, lai rodas izpratne par bibliotēku lielo nozīmi sabiedrības labā, ja sabiedrībai nemaz nav dotas iespējas teikt savu vārdu? Nu manā skatījumā tas nemaz nav portāls, Delfi gan ir portāls.

Žēl, ka netiek izmantots portāliem tik raksturīgā lasītāja un profesionāļu domu apmaiņa. Kā var uzzināt sabiedrības viedokli, ja neļauj to šeit paust?:) Neredzēju arī iespēju piereģistrēties diskusijām.

"Šī bibliotēka ir visskaistākā, vislabākā un vissiltākā"

Šodien mēs esam atnākuši, lai pastāstītu un jautājumus uzdotu. Šī bibliotēka ir visskaistākā, vislabākā un vissiltākā. No skolotājas Laimas Bensones un no Jelgavas 4.vidusskolas 4a klases 27 bērniem.” Tā rakstīts bibliotēkai dāvinātajā zīmējumā ar smaidīgu saulīti, puķēm, taureni, zvaigznīti un sirds formā laikam taču bibliotekāra attēlu.

Jā, brīvprātīgā Riharda klase spēja mūs pārsteigt arī ar jautājumu dažādību. Skolēni gribēja zināt, cik daudz ir interesantu grāmatu, kuras grāmatas visvairāk lasa, kāda ir bibliotekāra alga, kā sauc darbiniekus un vadītāju. Jautājumu bija daudz un reizēm mulsinoši. Patīkami, ka bērnu pirmā iepazīšanās ar bibliotēku daudziem notika dzejas dienās un ir labā atmiņā. Un tagad viņi nāca uz pazīstamu vietu, kur tos gaida. Bibliotēkā uzreiz reģistrējās ceturtā daļa klases, lai varētu būt bērnu žūrijas eksperti. Arī nākamajās dienās daži zēni bija klāt ar jautājumu- vai mūs atceraties? Nu, protams, kā var aizmirst, ja mūsu rīcībā ir pat lietiski pierādījumi- divi paskaidrojumi no pārgalvīgākajiem zēniem par skriešanās sacīkstēm pa bibliotēku. Pēc stundu ilgas viesošanās bibliotēkā bija gandarītas abas puses- skolēni un bibliotekāri. Tika norunāts, ka novembrī tiksimies vēlreiz, lai iepazītos tuvāk ar Pepiju un citiem A.Lindgrēnas darbu varoņiem.

2007. gada 18. oktobris

Bibliotekārus aicina iegūt profesionālā maģistra grādu

Ir izsludināta uzņemšana Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu
fakultātes Informācijas un bibliotēku
studiju nodaļas profesionālo
maģistra studiju programmā „Informācija un bibliotēkzinības”.

Nākamie maģistranti klausīsies lekcijas divas reizes nedēļā –
piektdienās un sestdienās no pulksten 9.00 līdz vakaram
un
izstrādās maģistra darbu.

15 labākie pretendenti konkursa rezultātā saņems tiesības
reģistrēties studijām un slēgt ar universitāti līgumu par studijām.
10 pretendentiem, kuri saņēmuši augstāko punktu skaitu, divu semestru
studiju maksu apmaksās Valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”
(KIS), taču tas ir jānopelna ar laba projekta izstrādi, tāpēc ir vērts
izstudēt projektu konkursa nolikumu. Jāatceras, ka studijas ir trīs semestri,
tātad vismaz par vienu semestri būs jāmaksā pašam, jo studiju pilnā maksa
ir Ls 1500. Vislabāk tomēr ierasties konsultācijā par iestājpārbaudījumu
23.oktobrī pulksten 15.00 LU SZF, Lomonosova ielā 1A, 413. auditorijā
(satiksme ar 15. trolejbusu no tirgus puses līdz pieturai Lomonosova iela),
lai klātienē noskaidrotu visus jautājumus.
Dokumentus studijām pieņems no 12. – 17.novembrim,iestājpārbaudījums
– projekta aizstāvēšana un intervija būs 30.novembrī.
Iesniegtos projektus izskatīs uzņemšanas komisija. Atbalstīto projektu
iesniedzējiem līgums ar KIS par finansējuma piešķiršanu jānoslēdz mēneša laikā
pēc konkursa noslēguma, citādi piešķirtais finansējums tiek automātiski anulēts.
Līgumā ir daži nosacījumi, kas var nepatikt, piemēram, jāapņemas nostrādāt
bibliotēkā noteiktu laiku.
Bibliotekāru studijas ir dārgs prieks. Ja profesionālā maģistra pirmā
studiju gada maksa ir salīdzinoši zema – Ls 1000, tad akadēmiskā maģistra
1.gada maksa ir Ls 1250, klātienes bakalauram - Ls 1100 gadā, bet neklātienes
bakalauram -Ls 850. Klātienē iespējams iegūt arī budžeta vietu, taču neklātienē
tādas iespējas nemaz nav. Ar katru gadu budžeta vietu skaits Latvijas
Universitātē samazinās, bet maksa pieaug. Interesanta viela pārdomām rodas,
apskatot studiju maksas.
Var redzēt gan pirmā gada maksu, gan visas programmas kopējo maksu.
Pilna studiju maksa: profesionālajam maģistram ir Ls 1500; akadēmiskajam
maģistram-Ls 2500; bakalauram klātienē - Ls 3300; bakalauram neklātienē -
Ls 3400. Tāpēc nav jābrīnās,ka tikai 24% bibliotēkās strādājošo ir augstākā
bibliotekārā izglītība, kā ziņoja bibliotekāru 60 gadu svētku konferencē.

2007. gada 17. oktobris

Par aktuālākajiem notikumiem 2006.gadā lasi LETAs gada grāmatā

Ik gadu ziņu aģentūra LETA izdod gada grāmatu par iepriekšējā gada nozīmīgākajiem notikumiem. Šogad tā ir nodota ikvienam bezmaksas lasīšanai PDF formātā.

Šis ir jau astotais izdevums un tajā iekļautos notikumus izvēlējušies nozare.lv redaktori un ziņu reportieri (starp citu, arī aktīvi blogotāji), apkopojot aizvadītā gada spilgtākos notikumus Latvijas un pasaules politikā, ekonomikā, kultūrā un sportā. Gadagrāmata ir izdota 4000 eksemplāru lielā tirāžā un ik gadu tiek izsūtīta Letas klientiem, sadarbības partneriem, kā arī Latvijas bibliotēkām, Latvijas politiskās, ekonomiskās un kultūras elites pārstāvjiem, lielāko un straujāk augošo uzņēmumu vadītājiem.

Tāpat Letas mājas lapā var redzēt video sižetu un fotogrāfijas no gadagrāmatas atvēršanas pasākuma, kurā ar runu uzstājās arī populārais TV3 Bez Tabu vadītājs Juris Šteinbergs. Patīkamu lasīšanu un skatīšanos! :)

2007. gada 16. oktobris

Uzzini Jelgavas attīstības projektus

Līdz 26.novembrim sabiedrība var iepazīties ar Jelgavas attīstības plāniem. Pārlielupes bibliotēkā papīra formātā ir divi dokumenti: Jelgavas pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģija 2007.-2020.gadam un Jelgavas pilsētas teritorijas plānojuma integrētās attīstības programmas 2007.-2013. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.Vides pārskats. Tos ir vērts iepazīt tuvāk, īpaši jau Investīciju plānu, kas iekļauts Jelgavas integrētās attīstības programmā 2007.-2013. gadam un tagad pieejams apspriešanā dokumentā Jelgavas pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģija 2007.-2020.gadam no 135.lpp. līdz 150.lpp. Tur nosaukti objekti, izmaksas, plānotās darbības rezultāti un projekta uzsākšanas un beigu gads. Piemēram, Pārlielupes bibliotēkai paredzēti Ls 150 000 bibliotēkas izvietošanai piemērotās telpās, iekārtu iegāde un interjera projekts no 2011. līdz 2012. gadam. Zinātniskajai bibliotēkai viens miljons latu, Miezītes bibliotēkai Ls 100 000. Paredzēta e-lasītavas izveide par Ls 500 000, izmantojot ERAF 85% finansējumu. Var uzzināt, kādi objekti tiks uzcelti, kuras ielas paredzēts remontēt utt.

Visi dokumenti ir pieejami internetā Jelgavas pilsētas portālā. Dokumentu atrašanas ceļš ir: pašvaldība/dokumenti/attīstības plānošana/ skatīt vairāk.
Ir vērts laicīgi iepazīties ar šiem dokumentiem, lai varētu piedalīties 22.novembrī plkst.18.00 Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā sabiedriskās apspriešanas sēdē.

4626- pirmskolas vecuma jelgavnieki

Gatavojot datus projektu konkursam „Pirmā tikšanās ar bibliotēku”, par ko jau esam rakstījuši, vajadzēja noskaidrot, cik daudz bērnu pirmsskolas vecumā dzīvo Jelgavas pašvaldības teritorijā, kā arī uzrādīt, cik daudz ir 2-3 gadus veci bērni un cik lielu skaitu no tiem bibliotēka gatavojas šajā lasīšanas programmā iekļaut. Ar Jelgavas Izglītības pārvaldes, Dzimtsarakstu nodaļas un Statistikas pārvaldes Jelgavas nodaļas darbinieku palīdzību dati tika apkopoti.
Jelgavā dzīvo 4626 pirmsskolas vecuma bērni līdz 6 gadu vecumam. Tai skaitā 2 un 3 gadus veci ir 1448 bērni. Pārlielupes bibliotēka sadarbībā ar bērnudārzu „Pīlādzītis” gatavojas programmā iesaistīt 94 bērnus. Ļoti ceram, ka arī mājas bērni, kas neapmeklē bērnudārzus, piepulcēsies, ka vecāki gribēs iepazīstināt ar bibliotēku un grāmatām, kas speciāli iegādātas šai vecuma grupai. Tā būs arī jauka iespēja- katram bērnam saņemt dāvanā grāmatiņu.

Muskuļi, fizika, ūdens, vēsture, auto

Esam saņēmuši interesantu nozaru literatūru, ko būtu ieteicams izpētīt, lai uzzinātu ko jaunu par jau it kā visiem zināmām lietām.

Frederiks Delavjē. Muskulatūras atttīstīšana: spēka vingrinājumi anatomiskā skatījumā. Aprakstos un bildēs rādīts, kā konkrēti vingrinājumi ietekmē muskulatūras attīstību. Lieliski var iepazīt cilvēka anatomiju un muskuļu nosaukumus, funkcijas un atrašanos. Var izmantot kā muskulatūras attīstīšanas vingrinājumu rokasgrāmatu iesācējiem gan vīrieši, gan sievietes. Francijā grāmata apbalvota ar Lielo sporta balvu par oriģinālo anatomisko un morfoloģisko pieeju un ilustrāciju zinātnisko precizitāti.

Arvīds Linde. Prestons Takers un citi stāsti par aizmirstajiem autobūves varoņiem. Autopasaules vēsture neparastā skatījumā, ilustrēta.

Boriss Burdikins. Kosmiskais ūdens noslēpums. Neizzinātā pasaule.
Par ūdens īpašībām un nozīmi cilvēces attīstībā un tā ietekmi uz veselību. Minēta arī gaišreģes Vangas saistība ar ūdeni. Jau satura rādītājs norāda, ka to vērts izlasīt ikvienam: Vissenākais noslēpums, Svētais ūdens, Ūdens, reliģija un kultūra, Ūdens- dvēseles spogulis, pazemes dēmoni, indigo bērni u.c.

Valdis Rēvalds. Fizikas un tehnikas vēstures lappuses. No akmens cirvja līdz atomreaktoram. Ļoti vērtīgs, ilustrēts uzziņu avots. Nodaļu saturs: 1.No kultūras attīstības vēstures. 2.Dabas filozofija senajā Grieķijā. 3.Viduslaiku zinātne un tehnika. 4.Cīņa par heliocentrisko pasaules uzskatu. 5.Ražošanas spēku evolūcija un jauna zinātnes izpratne 16.un 17.gadsimta mijā. 6.Fizikas revolūcija 17.gadsimtā. 18.gadsimta fizika. 7.Rūpniecības revolūcija un 19.gadsimta fizika. 8.Klasiskās fizikas grūtības 19. un 20. gadsimta mijā. 9.Kvantu fizikas laikmets. 10. Atoma kodola problēmas. Grāmatas beigās uzrādīti literatūras avoti, interneta adreses un personu rādītājs.

Roberts Dž. Melers. Ceļvedis cilvēces aizvēsturē. Vienkārši un saprotami par cilvēces pirmsākumiem. Grāmata par jautājumiem: kas mēs esam, kad un kur esam cēlušies, kā kļuvām tādi, kādi esam tagad, kāda būs mūsu nākotne. Dažādu viedokļu apkopojums. Minēti fakti, autoritātes par katru svarīgu jautājumu. Daudz Ilustrāciju. Grāmata plašam lasītāju lokam. Piemēram, sestā nodaļa saucas Zobainie stāstiņi, kas stāsta: patiesība par zobiem; acu zobi ir kas vairāk nekā ilkņi; diēta un zobi u.c.

2007. gada 15. oktobris

Jelgavā apkure pieslēgta

Bibliotēkā bija tik auksti, ka vairāk nevarējām izturēt. NĪP mums apgalvoja, ka šodien, 15.oktobrī, siltums tiek nodrošināts visai Jelgavas pilsētai, ka vispirms notiek sistēmas atgaisošana. Un tiešām 13.40 bibliotēkas radiatori, pateicoties Auziņa kunga pūlēm, palika silti. Nu var vismaz rokas sasildīt. Telpa gan vēl auksta, paies zināms laiks, kamēr gaiss iesils. Ārā jau ir daudz siltāks nekā telpās šobrīd. Būs silti grāmatiņām, bibliotekāriem un mūsu lasītājiem. Nevajadzēs vairs mēteļos un biezās jakās tuntuļoties. Atkal prieks dzīvot un strādāt!:)

Patērētāja tiesības un mājokļu apsaimniekošana

Emuārā jau esam rakstījuši par mājokļu apsaimniekošanas iespējām. Tagad ir iespēja klātienē seminārā «Patērētāja tiesības un mājokļu apsaimniekošana» Jelgavas Pieaugušo izglītības centrā 17.oktobrī uzzināt un pajautāt konkrētas lietas. Seminārā stāstīs par dzīvojamo māju pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku valdījumā un ar to saistītām problēmām, kā arī par energoresursu taupīšanu un mājokļu siltināšanu. Varēs saņemt individuālās konsultācijas. Seminārs ir bez maksas, iepriekš gan ir jāpiesakās pa tel. 63021910. Vēl ir brīvas 10 vietas. Organizatori teica, ka varot pieteikties līdz 16.oktobra darbdienas beigām. Plašāka informācija šeit. Jelgavas mēdijos bija daudz vaimanu par NĪP apsaimniekošanas veidu, tagad var reāli uzzināt, kā var apsaimniekot paši. Iespējams, ka uzzinot, kādas grūtības un problēmas sagaida, apsaimniekotāju nevēlēsies mainīt.

Šodien jubileja: divi mēneši un 100 raksti

Šodien emuāram ir divkārša jubileja: tas ir jau divus mēnešu vecs un paspējis nopublicēt 100 rakstus! Apsveicu ar šo faktu visus emuāra autorus: Maiju, Ingu Marriottu, Mariku, Ingu, Dagniju, kā arī fotogrāfus Aiju, Arturu un Olgu. Bez jūsu visu līdzdalības man būtu grūti vienai to īstenot. Ļoti ceru, ka mūsu pulciņam pievienosies vēl citi autori. Jau ļoti sen mūsu visu iemīļotais latviešu mākslinieks Edgars Liepiņš ir teicis šo spārnoto frāzi: vajag tik rakt! Nu un mēs arī rokam ārā interneta dārgumus, informējam par bibliotēkas pasākumiem un krājuma jaunumiem, cenšamies padarīt bibliotēku pieejamu visiem internetmīļiem 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā neatkarīgi no dzīvesvietas un ikdienas ritma. 60 dienu laikā emuārs apskatīts 10125 reizes. Pārlielupes emuāram ir tieša un arī netieša ietekme Latvijas blogosfēras attīstībā kā jau pirmajam publiskās bibliotēkas emuāram Latvijā. Mums ir seši sekotāji. Pārlielupes bibliotēkas emuāra divi autori Inga Marriotta un Arturs radījuši savus blogus, arī bloga lasītāja Ieva Kalve. Arī trīs bibliotēkas izveidojušas savus blogus: Aizputes bibliotēka, Jelgavas bērnu bibliotēka Zinītis, Jelgavas 4.vidusskolas bibliotēka. Interesanti, ka katrs emuārs ir pilnīgi citādāks. Blogosfēras pētniecība notiek Jāņa Ziediņa blogā, kas specializējies bibliotekāro blogu jautājumā.
Emuārs/blogs ir brīnišķīgs veids, kā kopā ar lasītājiem veidot vienotu informācijas vidi, kurā dalīties ar interesantu un citiem vajadzīgu informāciju. Ja tev ir savs viedoklis, mazliet uzņēmības un vēlme darīt to zināmu citiem, tad emuārēšana/blogošana ir tieši tev domāta nodarbošanās.

2007. gada 14. oktobris

60 tortes un viena svece

Karlsons noteikti būtu apmierināts par milzīgo torti un ugoņošajām svecēm bibliotekāru konferences dalībnieku banketā. Tā noteikti bija tik liela kā 60 tortes kopā, skaistā rozīgā krāsā un pasakaini garšīga. Visus brīnišķīgi emocionāli sveica „Saules ministrija”. Tā sevi dēvēja jelgavnieku ansamblis no bērnu un jauniešu mūzikas kluba. Viņu uzstāšanās, muzikālā varēšana un vokāls bija daudziem patīkams pārsteigums. Beigās jau noskaidrojām, ka jelgavnieki ir tie labākie cilvēki uz pasaules:)

Bibliotēka - ceļvedis informācijas pasaulē

Bibliotekāru konferencē piedalījās daudzi slaveni cilvēki: ārzemju profesori no Lielbritānijas, Dānijas, Itālijas, kā arī pašmāju doktori un profesionāli bibliotekāri un studenti, pavisam 130 cilvēki. Kultūras ministre H.Demakova konferences atklāšanā uzsvēra, ka bibliotēka ir ceļvedis informācijas pasaulē un ka bez profesionāla bibliotekāra nevarēs iztikt arī turpmāk. Ministre izteica cerību, ka līdz ar Gaismas pils uzcelšanu bibliotekāra profesija būs viena no prestižākajām. Arī LU rektors M.Auziņš bija pārliecināts, ka profesionāls bibliotekāra atbalsts būs vienmēr nepieciešams, ka bibliotēkas ir būtiski mainījušās līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību. Konferencē bija daudz ļoti vērtīgu uzstāšanos. Man sevišķi patika bibliotekāru kalves vadītājas B.Holmas ziņojums par Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas attīstību 60 gadu laikā, dekānes I.Brikšes lekcija par informācijas vidi Latvijā un J.Dreimanes uzstāšanās par funkcionālo analfabētismu. Daudz tika runāts par nepieciešamību bibliotēkām izveidot informācijas kanālu sabiedrības informēšanā, izmantojot bibliotēkas 2.0 tehnoloģijas jeb blogus/emuārus. Vairākkārt tika uzsvērts, ka mūsdienu bibliotekāru apmācība atbilst pasaules un Eiropas standartiem.
Īsti nesapratu LNB direktora A.Vilka uzbraucienu par Eiropas digitālas bibliotēkas projektu studiju procesā. Kafijas pauzē viņam pajautāju, kāpēc šī projekta oficiālajā lapā var iepazīties ar informāciju 15 valstu valodās, bet tikai latviešu valodā ne. Saņēmu savādu atbildi: man ir izdruka. Būtu jauki, ja to, ko zina LNB direktors, zinātu arī Latvijas sabiedrība:) Par Eiropas digitālo bibliotēku emuārā jau rakstījām. Vairākkārt pārbaudīju - nu nevar neko izlasīt latviešu valodā. Vai tā būtu slepena informācija Latvijas sabiedrībai? Tas mani tiešām ieintriģēja. Nolēmu izpētīt LNB mājas lapu. Atklāju, ka eksistē gan jaunā, gan vecā LNB mājas lapa, taču diemžēl nevienā neatradu informāciju par Eiropas digitālās bibliotēkas projektu un LNB līdzdalību tajā. Reizēm liekas, ka LNB nemaz nav tik vadoša valsts bibliotēka:)

Konferencē iegūtās zināšanas, informācija un emocijas noteikti atspoguļosies emuāra slejās. Ne mazāk vērtīga bija arī tikšanās ar kolēģiem un aizkulišu sarunas par aktuāliem bibliotekārās dzīves notikumiem. Paldies konferences organizatoriem par saturīgo profesionālo saietu. Veiksmi un izturību nākamajos 60 gados!:)

Jaunākie romāni aizrautīgai lasīšanai

Bibliotēka saņēmusi kārtējo jaunu grāmatu sūtījumu. Piedāvājam drēgnajiem rudens vakariem interesantu lasāmvielu par stipru sieviešu likteņiem un dinamisku politisko trilleri.

Sūzanna Elizabete Filipsa. Atelpa

Par psiholoģi Izabellu, kura zaudējusi naudu negodīga grāmatveža dēļ, līgavainis aizgājis pie citas, bet prese vaino viņu krāpšanā. Pēc tādiem pārbaudījumiem tomēr spēj savākties un lieliski visu atrisināt. Izklaidi garantē smalks humors un interesanti personāži. Grāmatas motto: Dievam reizumis var būt pārāk laba humora izjūta.

Elizabete Haida. Abortu daktere

Morāli sarežģīts, inteliģents un izaicinošs stāsts par baseinā noslīkušo slaveno ārsti Diānu. Izmeklēšanā atklājas neticamas lietas par ģimenes drāmu.

Linda Frānsisa. Sātans sieviešu līgā

Kritiķi salīdzina šo romānu ar Bridžitas Džounsas dienasgrāmatu. Galvenais dzīvē būt stilīgai un nekādā gadījumā nestilīgai (NS).

„Labāk būt mirušai, nevis jelkādā aspetā NS! Tā es domāju līdz dienai, kad savā mājā uzgāju svešinieci, pilnīgi necilu un NS, kā pelēku peli. Viņa apgalvoja, ka gaidot bērnu no mana vīra…”

Nikola Avrila. Ķeizariene

Vēsturisks romāns, balstīts uz faktiem un meistarīgi sarakstīts. 16 gadu vecumā Elizabete apprecas ar ķeizaru Franci Josefu. Par valdnieku dzīvi, problēmām un pienākumiem, par sirds pakļaušanu valsts interesēm.

Stīvens Kuntss. Nodevējs

Politiskās izlūkošanas besttsellers. Ameriku tracina jautājums, kāpēc Francijas izlūkdienests allaž ir vienu soli priekšā CIP. Notikumi pārsvarā risinās Parīzē varas gaiteņos, slepenā spiegu pasaulē.

Kad pēc dziesmas vārdiem ķešā nav jāmeklē

Šis gan nav nekāds jaunums, taču, paturpinot mūzikas tēmu, būtu vietā pieminēt interneta dziesmu lādi, kurā var atrast vārdus bezmaz vai ikkatrai dziesmai, ko sirds kāro. Nevarēji atrast? Pievieno pats un padalies ar citiem!
Tāda ir šī projekta būtība. Dziesmas var meklēt pēc nosaukuma, izpildītāja, mūzikas autora, tekstu autora vai un teksta fragmenta. Labi, ka Dziesmu dueļa dalībniekiem pa rokai nav dators, citādi Baibai Sipeniecei būtu jāizdomā kādi sarežģītāki triki, kā palauzīt dalībnieku galvas :)

2007. gada 13. oktobris

Zigmārs Liepiņš dāvina pasaulei savu mūziku

Bezmaksas e-resursu meklēšanā internetā es sevi vairs nevarētu saukt par iesācēju, taču šodien es piedzīvoju īstu šoku, labā nozīmē :) Izcilais latviešu komponists Zigmārs Liepiņš savā mājas lapā dāvā visiem savu mūziku pilnīgi bez maksas! Tur atrodama viņa komponētā mūzika estrādes dziesmām, animācijas un kino filmām, operas un teātra izrādēm, ir dabūjamas notis viņa mūzikai un koncertu video ieraksti. Īsta dārgumu lāde mūslaikos, kad viss ir par maksu! :)

Komponista mājas lapā apkopota viņa daiļrade sākot ar 1970.gadu un izpildītāju vidū ir tādi vārdi, kas komentārus neprasa – Nora Bumbiere, Aija Kukule, Viktors Lapčenoks, Imants Vanzovičs, Mirdza Zīvere, Margarita Vilcāne un daudzi citi, tai skaitā arī jaunās zvaigznes, piemēram, Liene Šomase.

Ko vēl bez klasiskās estrādes mūzikas var atrast? Piemēram, mūziku animācijas filmām Pasaciņa Mirdzas Zīveres izpildījumā (manas bērnības hīts - mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa...) un Ness un Nesija, arī mūziku rokoperai Lāčplēsis (Igo Lāčplēša, Imants Vanzovičs Kangara, Maija Lūsena Laimdotas lomā, Māras Zālītes dziesmu teksti). Atcerēsimies kaut vai atmodas laikā ārkārtīgi populāro dziesmu Mazs bērniņš krustcelēs. Operas librets jeb dziesmu vārdi atrodami šeit. Ir arī mūzika operām Parīzes dievmātes katedrāle (Igo Kvazimodo lomā, Dita Kalniņa Esmeraldas lomā, Kaspara Dimitera vārdi) un No rozes un asinīm (stāsts par Turaidas Rozi, Kaspara Dimitera vārdi), mūzika kinofilmai Vajadzīga soliste un teātra izrādēm Emīls un Berlīnes zēni, Punktiņa un Antons, notis šobrīd aktuālajai muzikālajai drāmai Adata (te ir 4 dziesmas no Adatas, ieskaitot lielisko Dona Ja tu man esi) un vēl, un vēl – ak, es pat nevaru visu uzskaitīt – vienkārši izpētiet paši! :)

Kā to visu dabūt? Visi ieraksti ir sakārtoti pa gadu desmitiem, uz kuriem klikšķinot atveras ierakstu kategorijas – dziesmas, mūzika izrādēm u.c. Klikšķinot uz dziesmām, atveras saraksts, no kā izvēlies sev tīkamo. Mūzikas faili atrodas stabiņā Mp3, bet nošu mūziku var dabūt, klikšķinot uz pašas dziesmas nosaukuma. Lai tiktu pie notīm, vispirms ir jāielādē bezmaksas programmiņa SCORCH (spied uz download), kas ļaus notis redzēt, drukāt, un arī noglabāt cietajā diskā. Programmiņas ielādēšana ir vienkārša – jāiziet 3 soļi (angļu valodā viss pateikts priekšā) un kad viss būs būs ierakstījies tavā diskā – divreiz uz to uzklikšķini un izpildi visas prasītās darbības (pārsvarā tik klikšķini Next uz priekšu). Un tad – ver vaļā klavieru vāku un mācies spēlēt savus mīļākos gabalus! :)

Kā tas var būt, ka to visu var dabūt bez maksas? Lūk, ko raksta pats komponists:

Tā mūzika, ko es esmu uzrakstījis, ir devusi gandarījumu gan izpildītājiem, gan klausītājiem, gan man pašam. Tomēr, ja tā nav pierakstīta, tā izzūd. Un man žēl! Tādēļ, mana pārliecība ir tāda, ka mūzika, kas man ir bijusi, kā Dieva dāvana, lai kļūst brīvi pieejama jebkuram, kam tā interesē. Ikviens var brīvi rīkoties ar šo mūziku.

2007. gada 12. oktobris

Gāganu kari un citas pasakas :)

Atceros, kā bērnībā abi ar brāli rāvām cauri vienu pasaku pēc otras, tai skaitā latviešu tautas pasakas no Džūkstes pasaku krājuma. Tikai es nebiju iedomājusies, ka latviešiem to pasaku ir TIK daudz. Internetā atradu vietu, kur apkopotas pasakas un teikas, ko savākuši Anss Lerhis Puškaitis un P.Šmits.
Puškaiša pasakas pieejamas divos sējumos: 2.sējumā ir 54 pasakas, bet 3.sējuma 1.daļā – 28. Te gan uzreiz saku, ka šīs pasakas sakārtotas visai neparocīgi. Ekrāns ir sadalīts 3 daļās: pa kreisi krājumu numuri, augšā pasaku nosaukumi, uz kuriem klikšķinot pasakas teksts parādās ekrāna apakšējā daļā. Tiesa, ar peli šo ekrānu proporciju var mainīt, rullējot sadalošo joslu uz augšu vai leju.
Šmita pasakas un teikas ir sakartotas pa tēmām
, piemēram, zvēru pasakas, burvību pasakas, joku pasakas, teikas utt. – kopā 15 nodaļās. Savukārt katrā nodaļā pasakas un teikas ir sakārotas pa apakšnodaļām, piemēram, teikām ir apakšnodaļas par pasaules un cilvēka radīšanu, tautu izcelšanos, putniem, dzīvniekiem, burvjiem, velniem un citiem pasaku tēliem, upēm, ezeriem, vēsturiskiem notikumiem, kā arī atsevišķas teikas par Jelgavas, Rīgas u.c. pilsētu apriņķiem. Par Jelgavas apriņķi ir desmit teikas un viena no tām stāsta par Jelgavas nogrimšanu un Jelgavas vārda izcelšanos! :) Pasaku un teiku šeit ir ļoti daudz, jo katrai ir vairākas variācijas, piemēram, pasakai par Ķēniņa meitu zārkā ir 24 variācijas.
Nu, bet ja kāds grib palasīt par to, kā pasakas vispār ir cēlušās, kā tās tika vāktas un kāda ir to vēsture, tad var palasīties šeit
. Iekārtojamies ērtāk un raujam cauri! :)

2007. gada 11. oktobris

Grāmatas lūkojoties

Trešdien bijām izbraukuši uz Rīgu un „ņēmām cauri” divas grāmatu bāzes: Lgrāmatu un Janus piecu cilvēku komandā: trīs no Zinātniskās bibliotēkas, pa vienam no Pārlielupes un Miezītes bibliotēkas. Katram bija iepriekš zināms, ko tieši meklēt, tāpēc ar piecām stundām pietika, lai tiktu pie jaunām un interesantām grāmatām. Lgrāmatā salūkoto vedām līdzi, tagad tās atrodas Zinātniskās bibliotēkas komplektēšanas un apstrādes nodaļā un izies uzskaites un apstrādes procesus, lai pēc tam nonāktu pie lasītājiem pēc pāris nedēļām.
Mans uzdevums bija iepazīties, izvērtēt un atlasīt grāmatiņas 2-3gadus veciem bērniem. Piedāvājums bija samērā plašs gan latviešu, gan krievu valodā. Tās ir tādas grāmatas, ko bērni nevar tik ātri saplēst- uz bieza kartona ar spilgtām bildēm un nelielu tekstu. Man sevišķi patika Janus piedāvājums mazajiem- brīnišķīgas muzikālās grāmatiņas gan ar miega dziesmiņu, gan Brēmenes muzikantu ēzelīša jē-jē. Uzreiz atcerējos, kā šīs dziesmiņas un grāmatiņas kādreiz patika maniem bērniem un man pašai arī. Vispār grāmatiņu ir daudz, uz bāzi nevar nākt ar bērniem, citādi ārā netiktu. Tik daudz visa kā, ka acis vien griežas!:)

Priecājos, ka Pārlielupes bērniem tagad būs jaukas grāmatiņas. Ceru, ka vecāki to pratīs novērtēt, nāks uz bibliotēku un izmantos tās gan akcijas laikā „Pirmā tikšanās ar bibliotēku” novembrī, gan arī vēlāk. Grāmatiņu lasīšana kopā ar bērniem, dzejoļu skaitīšana un dziedāšana palīdz attīstīt bērnu fantāziju un saprast apkārtējo vidi.

Nupat bibliotēkā izlikām daudzas jaunas grāmatas krievu valodā arī pieaugušajiem lasītājiem gan daiļliteratūru, gan nozaru literatūru. Tā ka ir ko izvēlēties. Nāciet un lasiet!:)

2007. gada 10. oktobris

Mikroviļņu krāsniņa silda arī sirdi

Šodien saņēmām jauku sūtījumu no Zinātniskās bibliotēkas direktores- mikroviļņu krāsniņu darbinieku pusdienu uzsildīšanai. Nopriecājāmies. Tagad varēsim sevi nedaudz palutināt un tā nedaudz sevi sasildīt šajā drēgnajā laikā. Divi bibliotekāri jau saķēruši vīrusu un slimo, tāpēc pārējiem jo vairāk jāuzmanās!:) Siltas pusdienas palīdz arī atvairīt daudzas slimības. Trīsdesmit minūtēs jau nevar paspēt aiziet uz kafejnīcu, pasūtīt un arī paēst. Tā ka bija vien jāiztiek ar līdzpaņemto vai blakus veikaliņā nopirkto. Tāpēc mēs novērtējam rūpes par mūsu labsajūtu. Nu bet paēdis un apmierināts bibliotekārs ir mazāk pakļauts stresiem un labvēlīgāks pret apmeklētājiem, vai ne? Vispār mums te ir tāda neliela „kabatiņa”, kur mēs dzeram Vendenes ūdeni, tēju vai kafiju, risinām privātas sarunas un, protams, arī pusdienojam. Nu šis ūķītis ir vēl komfortablāks.

Vāciski japāņu trīs romāni

Bibliotēka papildinājusi krājumu ar trim japāņu romāniem vācu valodā. Japāņu romānus krievu valodā lasītāji ļoti aktīvi lasīja. Tagad tāda iespēja ir vācu valodas pratējiem:

Kurahashi Yumiko. Die reise nach Amanon.

Tsytsui Yasutaka. Mein Blut ist das Blut eines anderen. Trilleris.

Kaga Otohiko. Kreuz und Schwert.

Bibliotekāru svētku konference un salidojums

11.un 12. oktobrī ar zinātnisku konferenci par izglītības un pētniecības attīstības tendencēm bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē un absolventu salidojumu 13.oktobrī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa svin 60. dzimšanas dienu. Konferences darbs ritēs paralēli divās sekcijās katru dienu, tā ka nāksies izvēlēties sev tuvākos tematus. 1.sekcijā: Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes izglītības tendences ar 14 ziņojumiem, 2.sekcijā: Pētniecība bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē ar 11 ziņojumiem. Pirmās dienas beigās- bankets. 12.oktobrī 3.sekcijā: Kārlis Egle- informācijas un bibliotēku studiju nodaļas pirmais vadītājs, bibliogrāfs, grāmatzinātnieks un pedagogs. Tiks nolasīti seši ziņojumi. 4.sekcijā paredzēts seminārs doktorantiem un maģistrantiem.

2007. gada 9. oktobris

Latviešu tautasdziesmas interneta Dainu skapī

Arī latviešu tautasdziesmas no Krišjāņa Barona Dainu skapja ir pārceļojušas uz interneta vidi.
Virtuālais Dainu skapis bez maksas ir pieejams ikvienam, kurš vēlas atrast kādu četrrindi kāzām, bērēm vai apsveikuma kartiņām. Meklēt var pēc viena vai vairākiem atslēgvārdiem, piemēram, balta nāca tautu meita, aizpildot izvērstās meklēšanas logu vai pēc tēmām, piemēram, gada svētki un svinamās dienas (Jāņi, Ziemassvētki), cilvēka mūža ritums (bērna dzimšana, kāzas, bēres), nerātnās dziesmas u.c. Visas tautas dziesmas ir viegli nokopēt ar copy/paste, turklāt daļu tautasdziesmu var apskatīt arī skanētā veidā – t.i. tādas, kādas tās bija pierakstītas uz lapiņām. Ja skanētais attēls ir pieejams, tad zem tautasdziesmas apakšā parādās uzraksts Skatīt attēlu. Daļa tautasdziesmu ir t.s. nepublicētās – tām redzami tikai ieskanētie attēli.

Man jau liekas, ka meklēšana ir visai vienkārša. Tomēr, ja kāds netiek galā, virtuālais Dainu skapis piedāvā arī palīgu meklēšanā. Paša Dainu skapja vēsturi un tā fotogrāfijas var izpētīt šeit.

P.S. Starp citu, Dainu skapī var rakņāties arī no ikviena parasta mobilā telefona (http://www.dainuskapis.lv/wap). Jautru dainošanu! :)

CorelDraw arī apgūts

Bibliotekārs mūsdienās ir draugos ar tehnoloģijām, prot orientēties virtuālajā pasaulē un atrast atbildes uz lasītāju uzdotajiem jautājumiem. Ne vienmēr uzreiz pats arī zina pareizo atbildi, taču prot to sameklēt: bibliotēkas krājumā, katalogos, datu bāzēs vai internetā. Mūsdienu bibliotekāra obligātais zināšanu minimums ir: Word, Excell, PowerPoint, BIS (bibliotēku informācijas sistēmas) tagad jau Alise 4 moduļi atbilstoši darba specifikai. Nupat šīm pamatlietām pievienojās arī CorelDraw. Bibliotēkai bieži nepieciešami dažādi uzraksti, paziņojumi, izstāžu un pasākumu noformēšana, kā arī afišu un ielūgumu izveide. Tāpēc zināšanas CorelDraw varētu būt noderīgas. Tā nu 12 Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas darbinieki, tai skaitā divi no Pārlielupes bibliotēkas pasniedzējas Ingas Viļumsones vadībā apguva16 stundu kursā iemaņas darbā ar objektiem, krāsu modeļiem, tekstu, efektiem un attēlu apstrādi Photo Paint. Tagad iegūtās zināšanas jānostiprina patstāvīgās nodarbībās. Šobrīd gan tas vēl pagaidām nav iespējams, jo ir tikai viena licence un tā pati Zinātniskajā bibliotēkā. Direktore sola drīzumā iegādāties programmas licenci arī Pārlielupes un Miezītes bibliotēkām. Tad varēs to izmantot ne tikai darbinieki, bet arī lasītāji.

2007. gada 7. oktobris

Vairākums ir jaunieši līdz 30 gadiem

Emuārs kā bibliotēkas virtuālais klubiņš darbojas neatkarīgi no bibliotēkas darba laika un telpas. Aptauja palīdzēja noskaidrot kluba biedru skaitu: 52. Vismaz puse ir sievietes, bet vismaz ceturtā daļa- vīrieši. Dzimumu aptaujā neuzrādīja 25%. Droši vien samulsināja dotā iespēja atbildēt uz diviem jautājumiem vienlaicīgi. Visās vecuma grupās ir lasītāji. Jaunieši no 16 līdz 20 gadiem sastāda 21%, bet vēl jaunāki ir 7%. No 21 līdz 30 gadiem ir 25%. No 31 līdz 40 gadiem ir 9%, no 41 līdz 50 gadiem ir 15%, no 51 līdz 60 gadiem ir 23% lasītāju, bet vēl vecāki -5%. Apkopojot visus lasītājus divās vecuma grupās: jaunieši līdz 30 gadiem un pieredzējuši cilvēki, jākonstatē, ka jaunieši ir 53 procenti. Tai pat laikā gribas atzīmēt, ka arī pēc 50 gadiem lasītāju arī ir samērā daudz- 28%. Savā ziņā aptauja parāda, ka interneta izmantošanai vecumam un dzimumam nav nozīmes.
Emuāra pamatmērķis ir popularizēt Pārlielupes bibliotēku un paplašināt lasītāju loku. Tai pat laikā lieliski apzināmies, ka vismaz puse iedzīvotāju dzīvo tikai virtuālajā pasaulē. Nu un emuāra vidē mēs varam sadarboties. Apskatot emuāra septembra statistiku, redzam, ka 13.septembrī bija vislielākais apmeklētāju pieplūdums- 67 datoru IP adreses. Kopumā septembrī no 983 datoru IP adresēm emuārs lasīts 3619 reizes.

Žils Verns bildēs

Vakar paķēru līdzi fotoaparātu un iegriezos Pārlielupes bibliotēkā, lai apskatītu ceļojošo izstādi par franču rakstnieku Žilu Vernu.
Tur ir fotogrāfijas no viņa dzīves, karikatūras, plakāti no teātra izrādēm u.c. Lai arī viss pārsvarā ir franciski, acīgie pamanīs arī pāris teikumu angļu u.c. valodās! :) Te būs dažas bildītes no izstādes.