Aizmāršīgo lasītāju dienas

Gaidāmie Ziemassvētki un Jaunais gads ir ne tikai krāšņi svētki, bet arī pārdomu laiks. Ja esi Pārlielupes, Zinīša, Miezītes vai Zinātniskās bibliotēkas lasītājs, tad pārskati savus plauktiņus vai arī tavā mājā nav kāda noklīdusi grāmata, kas būtu jāatdod pēc piederības. No 2.decembra līdz 31.janvārim būsim sevišķi pretimnākošas - kavētājiem nebūs jāmaksā soda nauda.

Nesāc Jauno gadu ar nenokārtotiem parādiem!

Nāc - mēs gaidīsim!

Nerunā slikti par savu priekšnieku

Lai kļūtu par priekšnieku un arī labāk saprastu savu priekšnieku, ir vērts izlasīt Ričarda Templera grāmatu „Menedžmenta likumi”. Komandas vadīšanai veltīti 34 likumi, bet darbam ar sevi- 66 likumi. Katrs likums sākas ar kādu slavenu citātu. Sniegts plašs komentārs, kas pārtop konkrētā likumā. Mēs katrs esam dažāda līmeņa vadītāji: jāvada ģimenes dzīve, klase, grupa, nodaļa, uzņēmums un galu galā arī pašiem sevi. Tāpēc ir vērts izlasīt šo interesanto un atraktīvo grāmatiņu. Ne vien izlasīt, bet arī izmantot praktiski.
No komandas veidošanas likumiem man visvairāk patīk šie:

Ļauj darbiniekiem kļūdīties (10.likums). Kā citādi iemācīsies padarīt darbiņu, taču par kļūdām un neveiksmēm nedrīkst norāt, bet vajag uzslavēt, ka sasniegts progress.

Iedrošini un uzslavē savu komandu (12.likums):

„Ja nedarīsi cilvēkiem zināmu, ka esi ar viņiem apmierināts, viņiem zudīs darba spars.”

Nosvini panākumus (17.likums):

„Nesviniet tikai lielās uzvaras, atzīmējiet arī visas mazās veiksmes – protams, mazākā mērā , bet vienalga, atzīmējiet. Vienmēr var atrast kādu iemeslu, lai kopīgi iedzertu kafiju ar virtuļiem (vai āboliem, ja viņiem tā patīk labāk). Ko gan tas tev maksās? Nieka grašus, bet izveidosies tā sirsnīgā gaisotne, ko nenopirksi ne par kādu naudu."

Daudz vairāk ir likumu par darbu ar sevi, visi ir ļoti iespaidīgi un aktuāli. Manuprāt, trīs likumi ir sevišķi zīmīgi:

Nerunā slikti par savu priekšnieku (76.likums):

"Ja arī tavs priekšnieks ir stulbenis un tev ir neciešami smagi strādāt tādas zebiekstes pakļautībā, vai katram satiktajam cilvēkam jāstāsta, kāds viņš ir? Nē. Tas ir galīgi aplam. Nekādos apstākļos tu nedrīksti slikti runāt par savu priekšnieku. Ja arī visa komanda zina, ka priekšnieks ir nekam nederīgs, un liek tev to skaidri saprast, arī tad tu nekad nedrīksti tam piekrist. Nē, nedari tā! Ja tev par viņu nekas labs nav sakāms, tad labāk paklusē. Pat tad, ja priekšnieks ir pelnījis, ka viņu aprunā, un tu ļoti gribi savas domas izteikt, to nedrīkst darīt. Priekšnieks paliek priekšnieks. Ja jau viņš ir tik briesmīgs, tad nestrādā viņa labā, atrodi sev kādu citu darbavietu. Bet, ja reiz esi pieņēmis lēmumu strādāt viņa labā, tu esi izdarījis brīvu izvēli un ar to jāsamierinās, jāmāk sadzīvot, izturēt un ticēt- citādi sajuksi prātā.”

Neiebiedē citus (87.likums):

„Ir divi varianti, kā panākt sava amata respektēšanu,- bailes un uzslava. Daudzi menedžeri izvēlas iebiedēšanu, jo paši nejūtas droši un pārliecināti. Atšķirībā no tevis viņi nejūtas brīvi un nepiespiesti, un tas izpaužas iebiedējošā un terorizējošā attieksmē pret saviem darbiniekiem. Mums atliek vienīgi izteikt viņiem līdzjūtību, bet, ja paši strādājam pie šāda priekšnieka, mēģināt viņu labāk apmācīt.”

Saglabā labas un draudzīgas attiecības (93.likums):

„Pat pašam rupjākajam un nepatīkamākajam cilvēkam būs ļoti grūti pret tevi izturēties nejauki, ja būsi jauks, smaidīgs un atklāts (īpaši jau, ja spēj nedaudz paglaimot par viņa pieredzi- protams, ja tas ir attaisnojams).”

Pārpublicē, taču korekti:)

Ja esi uzrakstījis kaut ko savā blogā, ceri, ka to izlasīs vēl kāds. Taču, kādus līkločus rakstiņš izies, nevar iepriekš zināt. Vakar atklāju, ka kopš septembra mana bloga ziņas regulāri parādās Kultūra 2.0 . No sākuma man tas nepatika. Taču, kad tā brīdi padomāju, nu it kā nekas slikts jau nav noticis. Pamatdoma jau nav slikta- vienkopus atrodas informācija, kas var interesēt arhīvu, muzeju un bibliotēku darbiniekus un apmeklētājus. Tomēr īsti kulturāli tas nebija līdz šodienai, jo nebija norādes, kas rakstījis un no kura bloga pārkopēts, taču, uzklikšķinot uz raksta nosaukumu, nokļūsti īstajā adresē. Taču šodien redzu, ka tiek norādīts arī avots,no kura pārpublicēts. Nu paldies par to.

Pārlielupes bibliotēkas bloga saturs no tā pirmās dienas tiek atspoguļots http://www.nekur.lv/, kurā ir 523 avoti un informāciju var meklēt pēc atslēgvārda. Taču te korekti tiek norādīts gan, kas raksta, gan bloga nosaukums, un tas veicina bloga atpazīstamību. Augustā un septembrī emuāra saturu pārpublicēja arī www.svaigs.lv, bet tagad tas mainījis profilu, un bibliotēkas nav to interešu lokā. Samērā daudz Jāņa Ziediņa blogs http://www.b20.lv/ atsaucies uz Pārlielupes bibliotēkas bloga attīstību, tādējādi pievēršot tam uzmanību. Esmu lasījusi arī citu blogu atsauces, taču kopumā jāsaka, ka nav iespējams izsekot, kas īsti notiek interneta vidē, kas ko teicis, atsaucies,citējis, izmantojis copy paste metodi. Varbūt ir vēl kāds avots, par kuru pagaidām neko nezinu. Nu, lai apkopo, taču pēc iespējas korektāk, labi?:) Savukārt tiem, ka vēlas mūsu izveidotos grāmatu aprakstus pievienot saviem elektroniskajiem katalogiem kā recenzijas- dariet to, pret to man nav iebildumu. Interneta ziņas dažādi ceļo apkārt. Galvenais, ka tās nonāk pie sava lasītāja:)

Vai iznīcinām sevi?

Pārskatot citos blogos sarakstīto, uzdūros šim te Iznīcini savu privātumu 2.0 stilā, ko vērts ikvienam izlasīt un pārdomāt: cik daudz un kā pasaulei atklāt savas domas, faktus un ilustratīvus materiālus. Raksta autors Grāvis uzskaita resursus, kas palīdz iznīcināt personības noslēpumaino pusi. Un secina, ka iespējams izveidot psiholoģisko modeli, lai manipulētu vai pat izliktos par tevi citur. Vai nu ir tik traki, tas nu katram pašam jāizdomā, taču ir vērts to izlasīt pavisam nopietni.

Senās mežģīnes Latvijā

Bibliotēka saņemusi ļoti interesantu Dagmāras Prībergas grāmatu "Senās mežģīnes Latvijā", ko izdevis Zelta grauds. Tajā apkopts tekstuālais un ilustratīvais materiāls par senajām mežģīnēm pasaulē un Latvijā, aprakstīti mežģīņu veidi un to darināšanas tehnika, kā arī mežģīņu glabāšana un kopšana. Ievadvārdos Janīna Kursīte raksta: „Aiz šķietamā mežģīņu smalkuma, pat aristokrātisma paslēpts dziļš un sens pavediens, kas aizved ja ne uz pirmlaikiem, tad seniem, mītiskiem laikiem noteikti. No vienas puses, vārds „mežģīne” nebūt nav sens. Vēl 1920.gados pārsvarā runāja par mežģinēm vai mežģenēm, un tikai 1970.gadā vārds „mežģīne” ieguva mūsdienu formu. No otras puses, „mežģīne” atvasināts no izzuduša darbības vārda „megzt” – pīt, siet mezglos, kam pamatā senā indoeiropiešu vārdforma mezg-adīt, siet. Tātad runa par pavedienu siešanas, pīšanas, vīšanas prasmi, kas patiešām ir ļoti sena. Tai pamatā mītisks priekšstats par pasaules radīšanu kā aušanu, pavedienu sasiešanu, sapīšanu, adīšanu, šūšanu.”

Grāmata iepazīstina lasītājus ar mežģīņu darināšanas un valkāšanas tradīcijām pasaulē un Latvijā no 17.gadsimta līdz mūsdienām. Ilustratīvajam materiālam izmantoti lietiskie pieminekļi – mežģīņu paraugi no Latvijas muzejiem un privātkolekcijām. Ir satura kopsavilkums angļu un krievu valodā, pieejams personu rādītājs un izmantoto avotu saraksts. Grāmata ļoti krāšņi ilustrēta.

Konsultēs par naturalizācijas eksāmeniem

Lai iedrošinātu RAF mikrorajona iedzīvotājus veikt Pilsonības likumā noteiktās zināšanu pārbaudes, bibliotēkā 12.decembrī (trešdienā) no 15.00 līdz 18.00 visus interesentus konsultēs Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas vecākā referente Irīna Ķuse.
Palīdziet mums apzināt cilvēkus, kuriem tas varētu būt svarīgi. Pastāstiet par to saviem kaimiņiem, draugiem, radiem. Labāk visu uzzināt iepriekš, nekā klausīties baumās un nevajadzīgi nervozēt. Jautājumus var sagatavot arī iepriekš un iesniegt bibliotēkā, bet tas nav obligāti. Saruna būs gan latviešu, gan krievu valodā, kā jums būs saprotamāk. Var piedalīties iedzīvotāji arī no citām apdzīvotām vietām. Ja konsultācijas būs nepieciešamas arī turpmāk, organizēsim tās regulāri. Galvenos jautājumus un atbildes uz tiem publicēsim emuārā.

Emuāra radošās darbnīcas prezentācija

Izmēģinājos tā un šitā, taču nospriedu, ka mūsu prezentāciju, ko demonstrējām sestdienas Emuāra radošajā darbnīcā, var parādīt arī vienkārša fotogrāfiju slaidšova veidā. Lai apskatītu šo prezentāciju, klikšķiniet šeit un tad, kad lapa atvērsies - klikšķiniet uz pirmā redzamā attēla, un jums atvērsies itin jauka prezentācija, kurā varēsiet visu kārtīgi un bez steigas izpētīt. Tiem, kas pasākumā bija, tas kalpos atmiņas atsvaidzināšanai, bet tiem, kas nevarēja ierasties - būs iespēja paskatīties, par ko mēs šai pasākumā runājām :) Kopā prezentācijai ir 20 lapas.

Emuāra radošā darbnīca bildēs

Nu tad tā - te nododu jūsu priekam savu otro veikumu - nelielu slaidšovu, ko samontēju www.slide.com. Slaidšovā esmu salikusi 31 bildīti no vakardienas Emuāra radošās darbnīcas. Jāteic, ka pamatīgi nomocījos ar visu to montāžu, taču ne jau tādēļ, ka tas būtu kaut kas īpaši grūts. Drīzāk jau pieredzes trūkums un arī tehnika mani drusku pievīla. Bet tas tā.
Vispirms slaidšovā var redzēt visus runātājus (izņemot mani, jo savā aparātā es netiku sabildēta), pēc tam ieskatu kafijas pauzes aizkulisēs, praktiskās nodarbības un vakara noslēgumu Slāvu restorānā. Jauku skatīšanos! :)

Video no Emuāra radošās darbnīcas

Urā! Beidzot esmu samontējusi savu pirmo videoklipiņu mūžā. Vairākas stundas pastrādāju ar Windows Movie Maker un tad šo 50MB lielo gabalu pa vairāki lāgi mēģināju iedabūt iekš YouTube. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, kad biju jau novesta līdz baltkvēlei, Dievs par mani apžēlojās :) Te ir redzami daži mirkļi iz Emuāra radošās darbnīcas, kas notika vakar JZB telpās. Vispirms runā Veneranda, tad Arturs un pēc tam Jānis Ziediņš. Video ir arī skaņa - uz mana datora visai labi var dzirdēt, bet par citiem negalvoju. Nu tad skatieties un priecājaties, tikai pārāk nekritizējiet, mans pimais kucēns galu galā :)
P.S. Vēlāk būs arī citi video klipiņi un arī fotogrāfijas

Dzimis jauns blogs

Nu re, apskatot emuāra šīsdienas statistiku, atklāju, ka nupat tapis jauns blogs llze Putniņa - Limbažu Bērnu bibliotēka. Ilze neatbrauca uz pasākumu, kā gribēja, bet ir izveidojusi savu ļoti atklāto blogu, kurā detalizēti sarakstījusi savus sasniegumus. Jānis Ziediņš mums stāstīja, ka pasaulē eksistē 112 miljoni blogu un pārsvarā tie ir anonīmi, bet ka tendence būs kļūt atklātiem. Vai tieši tik atklātiem un šādā formā, kā to dara Ilze, grūti spriest. Taču katrs autors pats izlemj, ko grib rakstīt, par ko rakstīt, kam rakstīt un kāpēc. Gan jau Ilze zina pareizās atbildes:)

Būs jauni blogi

Šodien emuāra radošās darbnīcas 27 dalībnieki no Liepājas, Baložiem, Pļaviņām, Salaspils, Rēzeknes, Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas, Dundagas, Ozolniekiem, Rundāles uzzināja par Pārlielupes bibliotēkas emuāra 100 dienu veikumu, atziņām un darbības izvērtējumu. Auditorija atzinīgi novērtēja arī Jāņa Ziediņa uzstāšanos par blogu izveides iespējām, par viņa skatījumu uz blogosfēras attīstību Latvijā un pasaulē, kā arī par personīgo pieredzi blogu veidošanā. Pasākuma noslēgumā interesenti mācījās praktiski izveidot savu blogu emuāra autores Maijas rūpīgā vadībā. Daudz tika bildēts un uzņemts video, kas pēc apstrādes tiks publicēts nedaudz vēlāk. Arī prezentācija būs pieejama emuārā. Nedaudz jāuzgaida:))

Emuāru lasa visos Latvijas reģionos

Noslēgusies desmitā aptauja. Patīkami, ka šoreiz aktivitāti izrādījuši gandrīz divreiz vairāk interesentu nekā iepriekš, pavisam 93 emuāra lasītāji. Viena trešdaļa no viņiem dzīvo Pārlielupē un Jelgavā, otra trešdaļa Rīgā. Citos Latvijas reģionos un ārzemēs arī ir viena trešdaļa Pārlielupes bibliotēkas emuāra lasītāju. Jau iepriekš noskaidrojām, ka pārsvarā emuāru izmanto skolnieki un studenti, kā arī bibliotekāri un IT speciālisti. Zinām, ka emuāru 75% gadījumos lasa sievietes. Puse no visiem lasītājiem ir jaunieši līdz 30 gadu vecumam. Tai pat laikā lasītāji ir visās vecuma grupās.
Desmitā aptauja pierāda, ka internetam nav robežu, ka Pārlielupes bibliotēkas piedāvājumu var uzzināt gan tepat, gan Latgalē vai Kurzemē, gan ārzemēs. Gatavojot prezentāciju emuāra radošās darbnīcas vajadzībām, konstatējām faktu, ka to 100 dienu laikā apskatījuši arī 45 ārzemju valstu interesenti. Šobrīd bibliotēku emuāru /blogu veidošana ir top lieta visā pasaulē.

Kā mēs neiekritām 150 m garajā plaisā

Jeb kā divas mazas latvju pupas ceļoja uz Angliju :) 5.stāsts.

Mūsu Londonas ceļojuma trešajā dienā no rīta plānojām apmeklēt izslavēto Viktorijas un Alberta mākslas un dizaina muzeju. Tā kā mūsu draudziņš vadātājs vakar bija mūs pametis uz neatgriešanos, ceļu līdz muzejam atradām bez aizķeršanās.

Pēc kārtīgas somu pārbaudes pie ieejas iesoļojām plašajā foajē un jau pašā priekšā pamanījām skaistu un ārkārtīgi plašu muzeja veikalu-galeriju, kurā varēja iegādāties ar muzeja ekspozīciju saistītus suvenīrus. Pie sevis pasmaidīju un nodomāju, cik gan lieliski briti prot apvienot mākslu un komerciju. Taču pirms ieejam veikalā, vispirms jāizpēta, ko muzejs piedāvā. Izrādījās, ka mūsu plāns bija pārāk ambiciozs – pāris stundu laikā spējām pievārēt tikai daļu no muzeja pirmā stāva :) Cilvēku burzma bija neiedomājama – kaut kas tāds pie mums redzams tikai muzeju naktīs. Un nav jau arī brīnums – visas brīnišķīgās kolekcijas, izņemot pāris izstādes, šeit ir pieejamas bez maksas. Vispirms mēs apskatījām vīriešu un sieviešu modi apģērbā un apavos dažādos gadsimtos. Mani īpaši uzjautrināja dāmu korsetes un stīpas dibenu uzpolsterēšanai :) Redzējām arī Eiropas, Ķīnas, Japānas u.c. kultūru gadsimtos – kā tā izpaudās traukos, mēbelēs, apģērbos un rituālos priekšmetos. Ielūkojāmies britu monarhu guļamistabā. Katrai kultūrai ierīkotas atsevišķas zāles. Iespaidīgi bija 17.-18.gs. samuraju kaujas zobeni un bruņas un austrumu paklāju zāle, kuras sienas klāja milzīgi rakstaini seni paklāji, bet uz grīdas, iestiklots stikla būrī, gulēja milzīga izmēra paklājs. Patīkami pārsteidza arī kinozāle, kurā varēja skatīties filmas saistībā ar muzeja kolekciju par dažādām tēmām, kas tika demonstrētas noteiktos laikos. Visur redzējām arī skārienjūtīgos ekrānus, kuros varēja lasīt un klausīties informāciju par muzeja kolekcijām un video filmas par dažādo kultūru dzīvi agrākos laikos un mūsdienās. Pabijām arī plašā datorklasē, kurā bija padsmit datori ar plakanajiem ekrāniem. Šeit bez maksas varēja detalizēti iepazīties ar visu muzeja kolekciju, piemēram, uzzināt kādi stili valdījuši dažādos gadsimtos (baroks, rokoko utt.) un kā tas izpaudās apģērbā, mēbelēs, arhitektūrā un traukos un kādi stili savstarpēji ir saistīti. Varēja tuvplānā izpētīt gleznas un detalizēti izpētīt tajā esošos cilvēkus (kā viņus sauc, kāds ir viņu dzīves stāsts un ciltskoks), rotas, priekšmetus, mēbeles utt. Aplūkojām arī lielu skulptūru galeriju un citus brīnumus, līdz beidzot nonācām Rafaēla galerijā, kur varējām mierīgi pasēdēt viņa veidotā altāra priekšā un izpētīt šo brīnumaino mākslas darbu un arī pārējos ar Bībeles tematiku saistītos gleznojumus galerijas visās malās, kamēr mūsu kājas atpūtās no lielajiem pārgājieniem.

Muzeja apskate, protams, noslēdzās ar jau tradicionālo gājienu uz veikalu. No lielu naudu maksājošām mākslinieku oriģinālrotām, līdz Ziemassvētku kartiņām, bērnu rotaļlietām un egļu mantiņām – tik plašs un daudzveidīgs ir piedāvājums. Es, protams, nespēju paiet garām egļu mantiņai, kas bija veidots kā elegants rokoko stila krēsliņš :) Šajā ar mākslu saistītajā veikalā pat pārdevēji izskatījās pēc gaisīgiem māksliniekiem, kas eleganti kā aktieri apkalpoja ikvienu pircēju.

Tā kā blakus šim muzejam ir Dabas muzejs, protams, arī tajā iegājām. Taču tā kā agrāk jau mēs bijām to redzējušas, nospriedām tikai uz īsu brīdi ieskriet tā vienreizēji atraktīvajā veikalā. Un pareizi vien bija, jo muzejs bija pārblīvēts ar cilvēkiem un dinozauru stūris vispār bija tā nopakots, ka bija jāgaida garās rindās. Radās sajūta, ka esam iesprukušas skolēnu brīvlaika karstumā. Man ir divi mīļi stūrīša Dabas muzeja veikalā – populārzinātnisko video filmu stūrītis (atkal jau šeit iztērēju krietnu summiņu :) bet ir to vērts) un minerālu stūrītis ar lieliem un maziem, apstrādātiem un neapstrādātiem akmeņiem, kristāliem u.c. zemes dzīļu radītiem skaistuļiem.

Tā nemanot bija pienācis pusdienas laiks, kuru pavadījām nelielā Čili Picai līdzīgā kafejnīcā. Jāteic, ka šādā laikā visas kafejnīcas tuvākajā apkārtnē bija pilnas ar cilvēkiem. Maltīte bija ļoti garda, apkalpošana ātra un laipna. Manai ceļabiedrei īpaši garšoja alus, kādu vairs diemžēl nekur neatradām. Visapkārt mums sēdēja draugu kompānijas un ģimenes un visiem kā likts klāt bija maisiņi ar viena vai otra muzeja simboliku. Pasmējāmies un nospriedām, ka tie noteikti ir tādi paši kā mēs – izsalkuši un noguruši pēc muzeju apmeklējuma un nedaudz patukšotām kabatām viņu vilinošajos veikalos.

Pēc kārtīgas relaksācijas viens darbiņš vēl bija izdarāms – jāaizbrauc uz Tate Modern modernās mākslas galeriju, kas atrodas otrpus Temzas. Laika mums nebija daudz, taču pietiekami vienas izstādes aplūkošanai. Lieta tāda, ka neilgi pirms izbraukšanas uz Londonu Delfos izlasīju, ka šajā muzejā ir izveidota jauna instalācija – milzu gara plaisa grīdā, kas simbolizē sabiedrības sašķelšanos. Un lūk – šajā instalācijā esot iekrituši divi apmeklētāji, kas traumas gan nav guvuši. Saintriģēta par notikušo, izdarīju pāris korekcijas mūsu plānos, lai šo plaisu varētu aplūkot. Muzejs ir majestātiska sarkanu ķieģeļu ēka, kas Londonas panorāmā izceļas ar milzīgu četrkantīgu bākai līdzīgu torni. Muzejam ir septiņi stāvi un tā kolekcijas ir plašas un slavenas, taču laika trūkuma dēļ aplūkojām tikai pirmo stāvu. Plaisa betona grīdā tiešām ir iespaidīga – tā stiepjas vismaz 150 m garumā un vietām sazarojas. Dziļums ir ap metru un kāja patiešām var tur iesprūst :) Ja esat Londonā, aplūkojot šo brīnumu kārtīgi, taču uzmaniet savas mantas – telefonus, makus utt., jo, ja tie iekritīs iekšā – to izmakšķerēšana varētu būt problemātiska :) Izstāde ilgs līdz 6.aprīlim.

Lieki piebilst, ka arī šajā muzejā ir veikali un kafejnīcas. Par cilvēkiem šeit tiešām domā. Un arī par papildus peļņu. Un labi ir abām pusēm – muzejam un apmeklētājiem, kas var baudīt pilnu dienu muzejā, neraizējoties par to, kur paēst, kur atrast tualeti, un apmierināt dabisko vēlmi aiznest sev līdzi kādu piemiņu, kādu daļiņu iegūto emociju.

Tā nu mūsu dienas pirmais cēliens bija piepildīts. Devāmies atpakaļ uz viesnīcu, lai vakarā dotos piedzīvot brīnumu – elpu aizraujošu mūziklu Gredzenu Pāvēlnieks. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts :)

Ja nav bail izmežģīt acis, lūrot sīkos ekrāniņos... :)

Trīs dienas apātiski guļot gultā ar 39 grādu temperatūru, jutos mazliet it kā izkritusi no dzīves – ne es vairs jaudāju uztvert, kas jauns noticis pasaulē, ne kā diena pagājusi mīļajiem cilvēkiem un pat ne to, vai kaķis ir dabūjis kārtīgi paēst. Taču viena no brīvā laika un interneta priekšrocībām ir tāda, ka jebkurā brīdī, kad vien esi gatavs, laiku vari patīt atpakaļ un pasaules jaunumus paskatīties TV arhīvā internetā.

Šis tas noderīgs, piemēram, atrodams TV3 arhīvā. Var paskatīties TV3 ziņu un Bez Tabu ierakstus, kā arī Brīnumzemi, Dziedi ar zvaigzni, Glābējkomandu Cepums, Nekā personīga un citus raidījumus. Feini. Uzreiz gan jāsaka, ka lapas izkārtojums ir tāds - padīvains, bet īsumā varētu raksturot tā: vidējā joslā ir satura rādītājs, uz kura klikšķinot sīkāks tā saturs parādās ekrāna labajā pusē – un ja tur uzklikšķina uz Play, tad lapas kreisajā pusītē mazais ekrāniņš sāk rādīt bildi. Kam datori nav super jaudīgi, būs mazliet jāpagaida, kamēr viss saturs ielādējas, bet tikām bilde var raustīties – bet tā tāda parasta lieta un tie, kas internetā video skatās ne pirmo reizi, par to laikam nebrīnīsies. Kam sirdij tuvāks LNT, arī tur var šo to dabūt. Klikšķinot uz Ziņu sadaļu, var atrast LNT ziņas un 900 sekundes, tiesa, pavecas (nezinu, varbūt tas tikai garo brīvdienu dēļ). It kā ir arī dažu citu raidījumu ieraksti, bet to it-kā saku tāpēc, ka man neizdevās tos atvērt :) Ja nu kādam tas liekas stipri par maz – labāk iesaku skatīties Tvnet Online TV sadaļā, kur LNT raidījumu saraksts ir krietni vien garāks un acis priecējošāks – Degpunktā, Prāta banka, Mājokļa jautājums, Sirmā ēdienkaratē, Zelta Ģimene, Divas Zvaigznes un daudzi citi raidījumi – viss par baltu velti! Tai pašā Tvnetā ir arī TV5 raidījumi. Vecākus raidījumus jāmeklē arhīvā – lai to atrastu, klikšķini uz vēlamo datumu labajā pusē redzamajā kalendārā. Vēl viena laba lieta, īpaši varētu interesēt tos, kam nav kabeļtelevīzijas vai kolektīvās antenas: lapas augšējā labajā stūrī var skatīties TV5, Latvijas Mūzikas Kanāla (LMK) un Latvijas Ziņu Kanāla (LZK) tiešraides. Kad es uzklikšķināju, man gan vispirms izleca paziņojuma logs par to, ka "external application must be launched”, taču kad nospiedu „launch application”, viss sāka rādīt bez problēmām. Lai skatītos tiešraidi, jāspiež uz „Tiešraide 24h diennaktī”, bet TV5 gadījumā jāspiež uz TV5 logo. Garš saraksts? Nezini, ko labāk skatīties? Te ir ļoti laba TV programma vairāk kā 80 TV kanāliem turklāt ar norādi par to, kas redzams šobrīd - gan jau noderēs arī tad, kad gribēsies pasēdēt pie īstā zilā ekrāna :)

Un kā tad ar valsts televīzijām? Lielisku arhīvu piedāvā LTV1 un LTV7 – BET, tikai par maksu! Te nu bija valsts televīzijas un komerctelevīzijas! Eh, ko nu es te sagribēju visu un par baltu velti :)

Droši vien, ka visvairāk šos internettelevīzijas labumus novērtēs tie, kas atrodas ārzemēs, vai arī tie, kas laikus netiek pie TV ekrāniem darba vai kādu citu iemeslu dēļ, vai arī tie, kas sistemātiski nevar sadalīt TV pulti :) Protams, ir arī pāris citu variantu, kā internetā bez maksas redzēt vienu otru raidījumu, bet par to – kādu citu reizi.

Tikšanās piektdienas vakarā

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa pagājušo piektdien noslēdzās ar klubiņa "Par prieku sev" tikšanos. Aktīvākās Pārlielupes bibliotēkas lasītājas iepazīstinājām ar jaunākajām grāmatām kā arī ar grāmatu izstādi, kas veltīta sieviešu tēla atspoguļojumam Ziemeļvalstu autoru darbos. Sevišķu interesi izraisīja dokumentālās grāmatas „Kaupēna līgava” un „Vanga”. Īpašu uzmanību veltījām Undsetes Kristīnei Lavransa meitai, pārlasot fragmentus no šīs jau sen lasītās un vairākkārt pārlasītās grāmatas. Beigās izvērtās diskusija par mūsdienu sievietēm un vīriešiem un mīlestību dažādos vecumos.

Mēs Eiropā

Bibliotēka saņēmusi vairākas grāmatas par Eiropas Savienību, kas vienkārši un saprotami stāsta par pašu svarīgāko katras valsts dzīvē. Tieši tāpēc tā ir ieteicama ikvienam lasītājam, lai uzzinātu katras valsts pamatlietas.

Eiropas Savienības dalībvalstis.Izskaidrots, kas ir Eiropas Savienība, kā tā radās, kas to vada, kādi ir tās simboli, politikas virzieni, kā arī par katru valsti dotas šādas ziņas: teritorijas lielums, iedzīvotāju skaits, galvaspilsēta, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, augstākais kalns, garākā upe, valsts iekārta, nauda, simboli, oficiālā mājaslapa internetā. Grāmatiņa bagātīgi ilustrēta.

Mēs Eiropā! Sniegta informācija par Eiropas Savienības vēsturi, parādīts, kā darbojas Eiropas Savienība, kādas ir komisijas, cik daudz tajās locekļu un kāda ir to loma. Uzskaitīti Eiropas Savienības iedzīvotāju iespējas ceļot, strādāt, izglītoties, saņemt sociālās garantijas u.c. labumi.

Kur internetā atrast informāciju par Eiropas Savienību? Pēc savas struktūras tas ir tematiskais saišu katalogs par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, politiku, likumdošanu, ES institūcijām, Es paplašināšanās jautājumiem.

Ceļojums pa Eiropas Savienību. Grāmata bērniem ar būtiskākajiem datiem par katru ES valsti ar interesantu praktisku uzdevumu, lai padziļinātu zināšanas par konkrēto valsti.

Iepazīsim Eiropu! Atraktīva uzziņu grāmata par Eiropas Savienības valstīm: klimatu, dabu, jūrām, valodām, kaimiņiem, par lēmumu pieņemšanu.

Piemēram, Pārvietošanās nodaļā uzzinām, ka garākais dzelzceļa tunelis Eiropā ir Lamanša tunelis, ka augstākais tilts pasaulē (245 metri) ir Mijo viadukts Francijā, kas tika atklāts 2004.gada decembrī.

Interesanta nodaļa ir Četrdesmi slavenības no A līdz Z. Sarakstā minētas 40 personības no dažādām valstīm, norādot veikumu. Piemēram, Štefans Baničs, slovāks, 1913.gadā izgudroja izpletni. Grāmatā minētas svarīgākās organizācijas, kur var saņemt informāciju, un to konktaktinformācija.

Piedzīvojumi Amerikā

„Официальная цель путешествия всем известна – меня удостоили почетной стпендии Фулбрайта и права быть культурным послом Латвии в США (whatever that means…). Теперь в течение полугода я – Visiting Fulbright Scholar. Помимо укрепления дружбы между американским и латвийским народами, у меня есть еще одна задача – провести исследование на тему предотвращения этнических конфликтов. И под этот шумок закончить (то есть, начать и закончить) свою диссертацию на сходную тему.”

Tā Tatjana raksta sava bloga http://americantanya.livejournal.com/ ievadā. Viņas piedzīvojumu apraksti Amerikā datēti ar 2.novembri, bet rakstīt sākusi 5.novembrī, tāpēc uzspied kalendārā uz konkrēto datumu un lasi.

Par viņu man atrakstīja emuāra lasītāja Ieva Kalve: „Amerikā ir arī otra Fulbraita stipendiāte Tatjana un arī viņa raksta ko emuāram līdzīgi - žurnālu, pie tam - krievu valodā, jo tā viņai ir dzimtā. Viņai iet pavisam citādi nekā man. Varētu būt interesanti arī Tava emuāra lasītājiem, vari linku likt arī sava emuāra lapā - Tatjana atļāva. Mēs pavisam esam četri Fulbraita pētnieki, bet tos otrus divus esmu tikai redzējusi pieņemšanā Latvijā, nepazīstu un arī viņu kontaktu man diemžēl nav, nezinu kā viņiem iet.”

Nav viegli iejusties svešā vidē, svešā kultūrā, tālumā bez mājas atbalsta, bez iespējas pajautāt padomu un meklēt palīdzību. Vismaz tik daudz mēs varam, kā uzmundrināt, komentējot rakstīto. Ievai klājas nesalīdzināmi labāk, jo ir kopā ar vīru un dēlu. Tomēr arī tas nepasargā no pārpratumiem svešā kultūrā.

Ar smaidu par literatūru

Nesen man pastkastītē no Amerikas iekrita vēstulīte ar izvilkumiem no skolēnu sacerējumiem. Ceru, ka tie liksies vismaz amizanti un garastāvokli pacels vismaz par vienu grādu!:)

Apdzīvotība Austrālijā ir 4 kvadrātcilvēki uz vienu metru.
Suvorovs bija īsts vīrietis un gulēja ar parastiem zaldātiem.
Upes krastā slaucēja slauca govi, savukārt atspulgā viss izskatījās otrādi.
Vasarā mēs ar draugiem devāmies pārgājienos, līdzi ņemot tikai pašu nepieciešamāko: kartupeļus, telti un Maiju.
Kad es izlasīju Gorkija romānu "Māte", man pašam gribējās kļūt par māti.
Puškins ļoti daudzās vietās bija jūtīgs.
Anna Kareņina neatrada nevienu īstu vīrieti, tāpēc apgūlās zem vilciena.
Oņeginam patika Bairons, tāpēc viņš to pakāra virs gultas.
Oņeginam bija smagi iekšā, tāpēc viņš atnāca pie Tatjanas atviegloties.
Nataša Rostova gribēja kaut ko teikt, bet atvērušās durvis, aizvēra viņai muti.
Karlo izcirta Buratino.
Stūrī Puškins bija salicis lielu čupu un katru dienu viņš tikai krāva klāt.
Gogoļa daiļradei bija raksturīga trīsdalība. Ar vienu kāju viņš stāvēja pagātnē,
ar otru nākotnē, bet starp kājām viņam bija skaudrā tagadne.
Reiz dzīvoja bērzu birzīte un tā viņai arī vajadzēja.
Ar Raini es iepazinos jau bērnudārzā, kur viņš stāvēja pie sienas.
Edgars par Kristīni nemaz nerūpējas, bet visu naudu nodzer viens pats.
Bibliotēkā ienāca zēns un meitene.Viņi bija brāļi.
Pilsētā mēs atradām parku, kuru mēs sastādījām ar vecākiem.
Pat, ja latvieši viens otru nesaprata, viņi vienalga runāja vāciski
Un tad mežmalā iznāca alnis - stalts ka žirafe.
Varonīgi cīnīdamies, viņš skrēja uz priekšu apdzenot lodes...
Patiesībā viņš nebija ļauns, tikai puspilsēta kļuva par viņa upuriem.
Viņas matus rotāja skaistas pērlītes un kurpes.
Manas mīļākās aktrises ir Toms Krūzs un Silvestrs Stalone!

Kur suns Funs un vējš satiek Fantadromu

Pavisam nesen parādījies kāds interesants projekts – iespēja ikvienam bez maksas skatīties latviešu pasaku multfilmas, lasīt un klausīties aktieru ierunātas pasakas.

Visas Fantadroma sērijas, Kaķīša dzirnaviņas, Ness un Nesija, Dillī Dallī, Kabata, Laimes Lācis, Zaķīšu pirtiņa un daudzas citas iemīļotas filmiņas saliktas vienkopus pie Pasaku kino. Savukārt Pasaku sadaļā var lasīt un vienlaikus klausīties aktieru ierunātas pasakas. Turklāt visas ierunātās pasakas var ierakstīt mp3 formātā un tad klausīties tās jebkurā vietā, kaut vai pa ceļam uz skolu. Kā pasaku teicēji uzstājušies ne tikai aktieri, bet arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki - Aina Poiša, Ēriks Stendzenieks, Andrejs Volmārs, Baiba Sipeniece, Egils Zariņš, Gvido Linga, Ineta Ķirse, Rita Paula, Zigmārs Liepiņš un citi. Ir dota arī neliela Vārdnīca, kurā skaidroti pasakās lietotie un mūsdienu cilvēkam jau aizmirstie termini, tādi kā bīstekla, kņuts, mārka, nuciņš, šeķi, tupezis un citi jokaini vārdi :) Neskaitīju, taču pasaku un filmiņu šobrīd tur ir diezgan daudz. Ja negribas tam visam burties cauri, lapas augšējā labajā stūrī ir meklētājs. Taču pasakas var meklēt arī pēc alfabētiskā rādītāja.

Projekta autori saka, ka šajā pasaku portālā iecerēts ievietot ne mazāk kā tūkstoti pasaku - latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu, angļu, franču, vācu, ukraiņu, albāņu, mongoļu, gvinejas-bisau, āfrikas tautu, itāliešu, čehu, japāņu, gruzīņu, indiešu, spāņu, portugāļu, arābu, rumāņu, kazahu, baltkrievu, slovāku, poļu, vjetnamiešu, tibetiešu un armēņu tautas pasakas. Turklāt dīzumā tiks ievietotas pasakas oriģinālvalodās, piemēram, krievu, lietuviešu, igauņu, angļu, vācu un franču valodās.

Kopumā jāsaka – vienkārši superīgs projekts! Es jau labu laiku domāju – kāpēc nekas tāds nav radīts?! Taču tagad ir liels prieks, ka šādi vajadzīgi, interesanti un galvenais, nekomerciāli, projekti šajā pasaulē, kur viss maksā naudu, tiek īstenoti. Mīlīgi man šķiet arī tie ķēmiņi, kas sazīmēti visās malās un sāk kustēties, kolīdz tu viņiem pieskaries ar peli :) Kā vienīgais mīnuss man šķiet mazais video ekrāns – nu varēja būt vismaz uz pusi lielāks. Taču atklāju kādu triku, kā to bildi pastiept mazliet lielāku: uz ekrāna, ar peles labo klikšķi nospiežot uz Zoom-In, attēla izmērs palielinās, taču tā kā ekrāns pats līdzi nestiepjas, no tā nav lielas jēgas, ja vien nav vēlme skatīties tikai kādu filmiņas stūri :) Laikam jau šis projekts domāts bērniem. Tikai man gan liekas, ka vismīļākais šis projekts, vismaz kino daļa, varētu kļūt tieši pieaugušajiem, jo tas raisa sentimentālas atmiņas par pašu bērnību un jaunību :)

Tērpu un blēņu šovs „Hei, Pepij!”

Šorīt mūsu bibliotēkā pulcējās 4. vidusskolas 4. a klases skolēni. Visi ieskaitot skolotāju, bibliotekāres un bibliotēkas vadītāju bija saģērbušies kā Pepija un viņas draugi.

Pasākums sākās ar nopietno daļu – bērni lomās lasīja fragmentus no grāmatas par Pepiju Garzeķi. Ar pareizām atbildēm uz jautājumiem varēja nopelnīt bibliotekāru pašu gatavotas uzlīmes ar Pepijas attēliem. Tā kā Pepija darīja visu, ko nedrīkst, tika sarīkotas skriešanās sacīkstes, pēc kurām visus cienājām ar konfektēm. Bērni un bibliotekāri uz brīdi pārtapa par burvju māksliniekiem. Netrūka eksperimentu un atrakciju ar baloniem un papīra puķēm. Mācījāmies runāt pupiņu valodā, spēlējām bumbu, pūtām un mētājām balonus. Ballītes noslēgumā klausījāmies Pepijas dziesmas no izrādes un našķējāmies ar kārumiem. Tiem, kas negrib tāpat kā Pepija augt lieli, tika dalītas brīnumpupas, kuras visiem ļoti garšoja. Beigās klase, – katrs pa vienam teikumam, par visiem uzrakstīja Pepijas Garzeķes turpinājumu, kā arī ierakstīja atsauksmes mūsu atsauksmju un ierosinājumu grāmatā. Pepijas autores Astridas Lindgrēnes simtā jubileja ir nosvinēta īsti pepijiskā stilā. Bibliotēkas sienas tagad rotā bērnu zīmētas Pepijas. Paldies bērniem un viņu audzinātajai Laimai Bensonei par piedalīšanos šajos svētkos!

Pepija apmeklē bibliotēku

Šodien Pārlielupes bibliotēkā bija īsts Pepiju salidojums: visiem draiskajai meitenei raksturīgie vasaras raibumi, ačgārnās zeķes un frizūra: Jelgavas 4.vidusskolas 4.a klases skolēniem, skolotājai Laimai Bensonei un bibliotekāriem.

A.Lindgrēnas 100. dzimšanas diena tika kārtīgi nosvinēta ar grāmatas fragmentu lasījumiem par Pepijas interesantākajiem piedzīvojumiem, kārtīgu izskriešanos pa visiem bibliotēkas stūrīšiem, ar bibliotekāru sagatavoto burvju triku demonstrējumu līdzpiedzīvojumu. Bērni labi pazīst Pepija Garzeķes raksturu, draugus un piedzīvojumus. Par to liecināja atbildes uz bibliotekāru uzdotajiem jautājumiem. Lielu sajūsmu izsauca arī eksperiments, kas izgāzās ar skaļu blīkšķi un šļakatām. Bija tik jautri! Spēki tika atgūti, mielojoties ar medusmaizēm un piparmētru tēju. Noslēgumā visi tāpat kā reiz Pepija nogaršoja brīnumzāles, lai neizaugtu lieli un varētu piedzīvot fantāzijas brīnumus vienmēr. Ieraksti atsauksmju grāmatā liecina, ka pasākums bija izdevies un bērniem paticis. Varbūt viņiem izdosies arī radīt grāmatas turpinājumu, pirmos teikumus bērni jau sarakstīja.

Informācijas centra atklāšana Zinātniskajā bibliotēkā

13. novembrī Zinātniskajā bibliotēkā atklāja jauno informācijas centru, pirmo mūsdienīgi izremontēto un aprīkoto telpu, kuru gan mūsu lasītāji, gan darbinieki ir ilgi gaidījuši. Tagad te atradīsies divreiz vairāk (14) datorizēto darba vietu ar interneta pastāvīgo un bezvadu pieslēgumu, ir pieejama konsultanta palīdzība, tiek sniegtas uzziņas, var izmantot vairākas jaunas datorprogrammas (Adobe PhotoShop, Corel Draw) skenēšanu ar teksta redaktoru A3 un A4 formātos, faksa pakalpojumus. Pēc neilga laika, nākamā gada sākumā, projekta Gaismas tīkls ietvaros tiks nodrošināts 5 reizes ātrāks interneta pieslēgums (10 Mb/s līdzšinējo 2 Mb/s vietā) un bibliotēkas datortīkls būs aizsargāts ar uguns mūri. Lasītājiem daudz ērtākos apstākļos iespējams izmantot daudzveidīgos elektroniskos resursus, kurus piedāvā bibliotēka – elektroniskos katalogus, autorizētās pilntekstu datu bāzes, interneta meklēšanu, individuālas apmācības informācijas meklēšanā.

Informācijas centra pakalpojumi
Konsultants:
- Informācijas meklēšana bibliotēkas krājumos
- Informācijas meklēšana internetā un citos elektroniskajos resursos
- Datu bāzu izmantošana
- Bibliotēku elektronisko katalogu izmantošana
- Uzziņu sniegšana
- Individuāla apmācība informācijas meklēšanā u.c.
Internets. Bezvadu internets
Elektroniskās datu bāzes, katalogi
Datorprogrammas
Skenēšana
Datorizdrukas
CD, DVD ierakstīšana
Fakss, telefons.

Первое знакомство

Сегодня у нас была экскурсия первоклассников из 6 средней школы. Марика рассказала детьям о нашей библиотеки. Они с удовольствием прошлись по всем залам, ознакомились с правилами и ее работой. Узнали историю книги, как из глиняных табличек, они превратились в чудесные книжки с картинками. Больше других им понравились книжки-раскладки. Обещали записаться почти все, но сколько их придет завтра?

P.S. Mariku šodien dators nelaida iekšā, tāpēc rakstu ieliku es. Bet bildīte gan ir mana.

Viss ir iespējams

Visi grib būt laimīgi un veiksmīgi. Ja pavērojam, kam dzīvē tiešām paveicies, tad to vidū neatrast čīkstuļus un vaimanātājus: es to nevaru, ko nu es. Tieši otrādi, viņu akcents ir uz: es to varu, es to darīšu, kas cits, ja ne es.
Tie ir dzimuši optimisti, kam jau neapzināti ir pozitīva domāšana un ticība sev. Viņiem veicas tāpēc, ka tic saviem mērķiem un zina, ko grib, un mērķtiecīgi darbojas. Ko darīt tiem, kas ikdienā piesauc sev un saviem mīļajiem neapzināti nelaimi: no tevis nekas neiznāks, tu esi viens briesmīgs slinkummaiss, tu dzīvē nekad neko nesasniegsi, esmu par stulbu utt. Tā teikt, raidām visumā un savā zemapziņā signālus, kam jānotiek, lai gan faktiski taču to nevēlamies. Ir jābūt uzmanīgiem ar vārdiem un domām. Savu apziņu mēs varam kontrolēt, domājot pozitīvi. Tas nav viegli. Pēc būtības tā ir garīga vingrošana. Domas mēs katrs varam mainīt, tāpat tekstu, ko runājam. Mūsu apziņa ir cieši saistīta ar zemapziņu, kas neatšķir slikto no labā, bet pilda apziņas uzdevumus burtiski. Savā ziņā zemapziņa ir apziņas kalps, un tā dara visu, ko tai liek. Bet zemapziņu mēs nevaram kontrolēt, tā pārtiek no tā, kas ir apziņā. Tāpēc visas mūsu sliktās domas dzīvo tālāk zemapziņā un sagatavo augsni tam, ko paši iesējam tajā, tāpēc ar laiku arī piepildās, kas atkal rada virkni jaunu žēlabu. Tā vietā vajadzētu revidēt savu attieksmi pret lietām, dzīvi, cilvēkiem un sevi pašu, pārlikt akcentus uz pozitīvo. Pēc lielas, ilgstošas garīgas piepūles iespējams sasniegt visu, ko vēlies. Par to detalizēti raksta Peters Kummers grāmatā „Nekas nav neiespējams: rokasgrāmata konstruktīvajā domāšanā”, ko visiem iesaku izlasīt. Grāmatā sniegti konkrēti piemēri, kā vizualizēt vēlamo, lai zemapziņa strādātu mūsu labā nevis pret mums. Autors dod atbildi uz daudziem jautājumiem, arī uz jautājumu, kāpēc ātrāk piepildās sliktas nojausmas nekā labas cerības un kāpēc nabadzīgie kļūst aizvien nabagāki, bet bagātie- bagātāki. Zemapziņa pārzina cilvēka talantus un spējas, tāpēc tai jāuztic atrast pareizo ceļu mūsu vēlmes risināšanai. Bet nevar vienreiz dienā kaut ko vēlēties, bet atlikušajā dienas daļā nemitīgi činkstēt, jo tas pārmāks pozitīvo. Protams, arī pašpārliecinātiem cilvēkiem nāk drūmas domas prātā, tāpēc jau dzīvē nav tikai veiksmes brīžu vien. Taču, pukstot un meklējot vainīgos citos, vēlamo rezultātu nevarēs sasniegt. Tāpēc izrevidēsim savas domas un atklāsim sev jaunas iespējas- pozitīvi domājot, garīgi vingrinoties savu vēlmju vizualizācijā bieži un ilgstoši, lai piepildītos tas, par ko būsim tā pūlējušies. Nu jā, jābūt piesardzīgiem savās vēlmēs. Vārdiem ir spēks, ko varbūt ne visi apjauž.

Mācāmies fotografēt

Šodien bibliotēka savā īpašumā ieguva pati savu digitālo fotoaparātu. Tūlīt pat ķērāmies pie instrukcijas lasīšanas. Izmēģinājām pirmos kadrus. Pašas iejutāmies gan fotogrāfu, gan modeļu lomās. Izrādījās, ka nav nemaz tik sarežģīti, kā sākumā likās.
Jūsu vērtējumam – mūsu pirmās bildītes. Gaidiet, būs vēl. Varēsim tagad pašas iemūžināt savus pasākumus un svarīgākos mirkļus mūsu bibliotēkas dzīvē.

Harijs Poters 3D, Koperniks un citi brīnumi

Jeb kā divas mazas latvju pupas ceļoja uz Angliju :) 4.stāsts.

Kad iepirkuma maisiņi bija laimīgi aizgādāti uz viesnīcu, to saturs izcilāts un kājas atpūtinātas, apspriedām Anglijas ceļojuma plānus šim vakaram. Priekšā gaidīja Britu muzejs un terakotu armija, kā arī vakara seanss uz filmu Harijs Poters un Fēniksa ordenis 3D variantā. Izpētījušas, kā visātrāk tikt galamērķī, apņēmīgi devāmies laukā. Nobraukušas ar metro nelielu gabaliņu uzkāpām laukā netālu no muzeja. Jau pamazām krēsloja, taču kā par laimi gājienam uz muzeju bijām izvēlējušās ceturtdienu, kad tas stāv atvērts līdz pat pusdeviņiem. Mūsu neredzamais draudziņš vadātājs bija nolēmis ar mums izspēlēt vēl vienu, pēdējo joku, vazādams mūs riņķī apkārt visam kvartālam. Sirdī pukojos, jo zināju, ka muzejam tepat vien jābūt, bet nekā. Pēc palīdzības vērsos pie kāda garāmgājēja, kas norādīja uz pareizo virzienu. Šeit mūsu slepenais draugs laikam nosprieda ar mums vairs nekrāmēties – sak, kāds prieks vazāt riņķī kādu, kam angļu mēlē pajautāt ceļu ir sīka vienība. Un tā mēs laimīgi tikām līdz muzejam. Viens no objektiem, ko vēlējāmies redzēt, un ko, starp citu, iesaku ikvienam Londonas braucējam nelaist garām, ir apaļā bibliotēka, kas stāv ar stiklu apjumtajā Britu muzeja pagalmā. Dienas gaišajā laikā šajā lielajā priekšzālē stikla jumts rada tādu ēterisku gaismu, kas savādi mijas ar gaišajām akmens grīdām un sienām. Katrā ziņā redzot to pirmo reizi tas rada gluži vai maģisku iespaidu. Apaļā bibliotēka ar skaistajām logu rindām griestu kupolā atrodas taisni pretī centrālajai ieejai. Taču kā par nelaimi bibliotēka bija slēgta. Izrādās, ka izstāde ar ķīniešu terakotu armiju (karavīru izskatā veidota figūru armija, kas tika apglabāta kopā ar pirmo Ķīnas imeperatoru un ko dēvē par vienu no lielākajiem 20.gs. arheoloģijas atradumiem) iekārtojusies tieši tur. Ko nu lai dara? Pirksim biļetes uz izstādi un tā tiksim tur iekšā. Taču izrādās, ka biļetes šai dienai bija jau iztirgotas. Ik dienu iekšā, šķiet, ielaiž tikai pa 500 cilvēkiem, turklāt iekšā laiž pa maziem pulciņiem un stingri iedalītos laikos. Neko darīt, nenokārām degunu un devāmies aplūkot muzeja lielisko pastāvīgo piedāvājumu. Jau reiz pabijušas šajā muzejā, šoreiz devāmies uz pulksteņu galeriju, kurā varēja aplūkot greznos veclaiku galda un kabatas pulksteņus. Kāds 16-17.gs. pulkstenis vēl pat rādīja pareizu laiku! Pēc tam blakus zālē aplūkojām interesantus milzu gliemežvākus un dažādus zinātnes sasniegumus, zinātnieku iekārtas un pariktes, kuru vidū īpašu interesi izraisīja pēc Kopernika teorijas veidots mehānisms, kurš demonstrēja pasaules heliocentrisko modeli. 15.-16.gs. dzīvojošais Koperniks nāca klajā ar zinātniski pamatotu teoriju, ka nevis zeme, bet gan saule ir pasaules centrs, ap kuru griežas zeme un citas planētas. Izstaigājušas plašās zāles, nospriedām, ka ir pienācis laiks vakariņām, un tā mēs devāmies atpakaļ uz iestikloto priekšzāli, kur vienā stūrī ar galdiņiem un krēsliem ir iekārtojusies kafejnīca. Kāri kožot maizītēs spriedām, cik gan atšķirīgi ir Latvijas un Anglijas muzeji. Londonā ikkatrā lielā muzejā ir vismaz viena kafejnīca un restorāns, kā arī vismaz viens veikals, kurā nopirkt ar muzeja kolekciju saistītus suvenīrus, tādējādi vedinot cilvēkus muzejā pavadīt vai visu dienu un atstāt tā pavairāk naudiņas :) Šeit par cilvēkiem domā, nospriedām, un paēdušas un atpūtinājušas nogurušās kājas, devāmies uz metro lai brauktu uz IMAX kinoteātri. Londonas IMAX kinoteātra ekrāns ir lielākais Anglijā un savos izmēros krietni pārsniedz Rīgā esošās Coca Cola Forum Cinemas lielāko ekrānu. Visiem, kas vēl nav bijuši, iesaku aiziet uz šo kinobrīnumu un izbaudīt trīsdimensiju (3D) efektus, kad skatītājam tā vien šķiet, ka filmas varoņi ir izkāpuši laukā no ekrāna un darbojas pašā degungalā, kad šķiet, ka ar rokām vari aizsniegt garām peldošas zivis, pieiet klāt un aptaustīt ikkatru cilvēku vai priekšmetu un kas liek salēkties patiesā izbīlī, kad tava deguna priekšā dinozaurs aizcērt savu aszobaino žokli. Kino programma ik pa laikam mainās. Šoreiz, kā jau nesatricināmas Harija Potera sāgas fanes, mēs nolēmām iet uz Harija Potera 5., jaunāko, filmu, kuras pēdējās 20 minūtes (Dumidora armijas cīņa ministrijā) var skatīt trīs dimensijās, uzliekot uz deguna šim nolūkam speciālas, milzīgas brilles :) Ievērojām, ka lielākoties zālē sēdēja pieauguši cilvēki, hi hi hi :) Varbūt tādēļ, ka seanss sākās pusdeviņos, nezinu, taču skaidrs ir viens – piektā filma vairs nav nekāda bērnu filma – ne vizuāli, ne filozofiski. Skatīties filmu uz tik liela ekrāna arī parastajā, 2D variantā, vien jau likās iespaidīgi, taču trīsdimensiju 20 minūtēs tā vien likās, ka pati stāvu blakus Harijam, Ronam un Hermionei tumšajos Noslēpumu nodaļas kambaros un tā vien šķita, ka Dumidors ar Voldemortu cīnās manā degungalā – ka tik netrāpa man! :) Pēc seansa priecīgas un nogurušas devāmies mājup, lai rītdien dotos uz izcilo Viktorijas un Alberta lietišķās mākslas muzeju, bet vakarā – uz brīnumiem pilno Gredzena Pavēlnieka mūziklu kādā no leģendārās Vestendas teātriem. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts :)

Lāčplēsis

Pie Jelgavas stacijas domīgs un cēls
Stāv Lāčplēša granīta tēls.
Pie kājām tam bruņinieks melnais guļ kauts,
Kam celties vairs mūžam nav ļauts.

Viss dzejolis lasāms bibliotēkas datu bāzē Jelgavas novadpētniecība. Dzejoli 1941.gadā sarakstījis Jānis Meijers. Tas ir publicēts laikraksta Zemgales Avīze. 1994. 4.janvārī 3.lpp. Ne tikai šodien- Lāčplēša dienā - jāatceras mūsu tautas varoņi. Jelgavas bibliotēkās atrodami pietiekami daudz materiālu, kurus vērts izlasīt: ir 23 ieraksti elektroniskajā katalogā un 20 ieraksti datu bāzē Jelgavas novadpētniecība.

Labu apetīti!

Ja gribi pilnveidot savu ēdienkarti, tomēr īsti nezini, ar ko sākt, ieteicams iepazīties ar žurnālu Labu apetīti!. To var gan abonēt papīrformātā, gan daudz ko izlasīt internetā. Žurnāls iznāk kopš 2003. gada oktobra. Tā 64 lappusēs katru mēnesi tiek iekļauta visplašākā informācija par ēdieniem un dzērieniem. Izvēloties receptes, redakcija vadās pēc 6 kritērijiem: veselīgi/ mazkaloriju; tradicionāli; eksotiski/nacionāli; viegli pagatavojami; finanses saudzējoši; inovatīvi. Katra recepte tiek nodrošināta ar atbilstošu fotoilustrāciju.Vairāk nekā pusi no ik mēnesi publicētajām receptēm personīgi izmēģina kāds no radošās komandas pirms recepšu publicēšanas. Internetā nav pieejama visa žurnāla informācija, tomēr te ir tas, ko vērts katram apskatīt. Piemēram, Vārdnīca no A līdz Z, kas palīdzēs saprast lietotos ēdienu un garšaugu nosaukumus. Uzspied uz konkrēto alfabēta burtu, un lasi ēdienu vai garšaugu skaidrojumu.
Piemēram: Ravioli [it. Ravioli ] Itāliešu gaumē gatavoti „pelmeņi" - siera, spinātu, maltās gaļas vai tamlīdzīgu pildījumu izliek mazās kaudzītēs uz pastas loksnēm, apziež ar olu, tāda paša lieluma pastas loksni pārklāj pāri un izgriež nelielus kvadrātus vai apļus ar pildījumu katras figūras centrā, liek vārīties verdošā ūdenī un pasniedz ar mērci.
Antipasta [it. antipasto]. Lai minētu itāliešu tradīcijām raksturīgas uzkodas, izmanto svešvārdu "antipasta" (antipasto), ko citkārt tulko kā "uzkoda". Literāri tas nozīmē "pirms maltītes", ar ko apzīmē salīdzinoši vieglus aukstos vai karstos ēdienus, kas domāti, lai rosinātu garšas izjūtu (nevis lai nosistu apetīti) pirms sātīgāku ēdienu pasniegšanas. Antipastu populārākais sortiments ir siers, olīvas, gaļa (karpačo) un tās kūpinājumi vai žāvējumi, desu (salame, coppa) un šķiņķu (prošuto) šķēles, zivis un dažādi pagatavoti dārzeņi, arī mīklas izstrādājumi (krostīni). Amerikā ar antipasto parasti apzīmē uzkodu plati.
Čabata [it. ciabatta]. Čabata ir ovālas formas maize, ko cep no miltu, ūdens un svaigā rauga (20:14:1) ļoti mīkstas mīklas, kurai pievienots sausais olu pulveris, sāls un olīveļļa, kā arī nedaudz speciāla ierauga jeb bigas (it. biga). Literārā valodā ciabatta nozīmē "rītakurpe".
Čatnijs [angļu chutney < hindu chatni < 'garšot']. Indiešu virtuvē čatnijs ir pikants aizdars, ko ēd kā piedevu, lai uzlabotu mazāk pikantu ēdienu garšu. To gatavo svaigu katram ēdienam, saberžot vai samaļot garšvielas un garšaugus, piemēram, ingveru, asos piparus, piparmētru, koriandra lapas un sajaucot to pastā ar ķiplokiem, tamarindu, laimiem vai kokosriekstiem. Šādi gatavotā aizdarā var būt augļu vai dārzeņu veselās daļas, it īpaši mango. Indijas čatnijs vienmēr ir veģetārs, un tam ir skābena garša. Aukstā vietā tas uzglabājams ne ilgāk par divām dienām. Svaigos čatnijus angļu valodā vēl joprojām apzīmē ar vārda oriģinālformu chatni (hindu — čatnī). Ar jauktā stila (fusion) virtuves parādīšanos un tās kulināro terminu nodošanu no mutes mutē un brīvi manipulējot ar tiem, par čatniju sauc gandrīz jebko, kas uzlikts uz ēdiena vai pasniegts piedevās un kas ir saldens un pagatavots ar augļiem.
Labs ieguvums ir arī publicēto recepšu apkopojums sadaļā Receptes, kas apkopotas tematiski: salāti un uzkodas; zupas; veģitārie ēdieni; putnu gaļa; zivis un jūras veltes; mājlopu un medījumu gaļa; deserti, dzērieni. Katrai receptei pievienots fotomateriāls ar gatavo ēdienu. Piemēram: Krāsnī cepta cūkgaļa, kas publicēta 2003.gadā, vai seleriju čatnijs, kas publicēts 2005.gadā. Ir vērts iepazīties un pamēģināt ko jaunu.