Izveidots 15.08.2007. Pirmā bibliotēka Latvijā, kas izveidojusi savu blogu. Bibliotekāru un lasītāju viedokļi par bibliotēku, grāmatām, e-resursiem u.c. Esam Jelgavā, Loka maģistrālē 17, LV -3004 (http://www.jelgavasbiblioteka.lv/ filiāle), darba laiks: darbdienās (10.00-18.00) un sestdienās (10.00-17.00), katra mēneša pēdējā piektdienā slēgta (Spodrības diena), katra mēneša pēdējā sestdienā grāmatu kavējumus pieņem bez maksas; tālrunis: 63011829, e-pasts: parlielupe@biblioteka.jelgava.lv
This is a blog of a small public library in Jelgava town, Latvia. About our library, books and free internet resources.
Seko līdzi jaunumiem http://twitter.com/Parlielupe
un http://www.draugiem.lv/parlielupe/

2008. gada 28. marts

Vinnija Pūka kinoteātris

Ceturtdien un piektdien pie mums ekskursijā bija atnākuši četrgadīgie bērni no PII ''Pīlādzītis''. Viņi ar lielu interesi izstaigāja visas mūsu telpas, t.sk. arī grāmatu krātuvi. Kamēr meitenes skatījās bilžu grāmatas, zēni pētīja žurnālu ''Auto'' un sprieda, kādas mašīnas tur ir redzamas: "O, tas ir džipiņš!''
No bilžu grāmatām visvairāk tika skatītas tās, kurās ir attēloti dzīvnieki, jo tad mazie mums varēja parādīt savas zināšanas. Piemēram, bērni nosauca attēlā redzamo dzīvnieku (krievu grupiņa) krievu valodā un arī latviski, un tūliņ vēl izdomāja mazu stāstiņu, kas tur notiek.
Kopīgi paskatījāmies arī multfilmu par Vinniju Pūku uz lielā ekrāna, bet vislielāko sajūsmu bērniem sagādāja grāmatas ''Vinnija Pūka kinoteātris'' pielikumā esošais projektors. Sadalījāmies pa grupiņām un gājām uz grāmatu krātuvi, lai tumsā paskatītos filmiņas fragmentus. Sarunājām ar bērniem, ka visu pārējo viņi varēs noskatīties, apskatīt un izlasīt, kad atnāks pie mums vēlreiz ar vecākiem.

2008. gada 27. marts

Lieldienas Aleksandrijā


Šoreiz Lieldienas iesākās mazliet neierasti – bez tradicionālās Zaļās ceturtdienas, pūpoliem un olu krāsošanas. Pēc piecām Hurgadā nodzīvotām dienām, ceturtdienas naktī izbraucām uz Kairu. Pilsēta ir liela un putekļaina. Viens pie otra slienas lieli cits citam līdzīgi pelēki nami. Ielas ir patukšas, jo arī šeit ir Lieldienas. Pusdienas laikā jau bijām Kairas muzejā, kur mūs sagaidīja gide Ļusija. Fotoaparātus gan mums jāatstāj kastēs pie ieejas, jo muzejā fotografēt ir aizliegts. Mums bija ļoti paveicies ar gidi, kura lieliski orientējās lielajā muzejā un prata mums pietiekami izsmeļoši un skaļi pastāstīt par Ēģiptes vēsturi, mītiem un vairākos stāvos redzamajiem eksponātiem. Pārējā dienas daļa paiet staigājot ap piramīdām. Viena pati apeju apkārt pašai lielākajai. Ieiet piramīdā baidos. Mūs aizved ar autobusu uz vietu, no kuras redzama piramīdu panorāma. Šeit tirgo arī suvenīrus. Pietiek apvaicāties par cenu, kā tirgotājs par katru cenu cenšas kaut ko iepārdot. Sākas īsts cirks. Ar vārdiem: „Madam, one piramide for mumm” („Madam, vienu piramīdu priekš mammas”) vienas piramīdas vietā man tiek pārdotas piecas. Pastaigājamies pa celtni, kurā kādreiz ir gatavojuši mūmijas un nobildējamies kopā ar Sfinksu. Tālāk mūs aizved uz parfīma fabriku, kur mūs cienā ar aukstu karkadē tēju un stāsta par dažādo smaržu iedarbību. Tam seko papirusu muzejs, kurā ne vien var apskatīt un nopirkt apdrukātus papirusus, bet arī redzēt, kā tie top. Steidzīgi dodamies piereģistrēties Kairas viesnīcā, lai vēl paspētu pavizināties ar kuģīti pa Nīlu. Uz kuģa ir lielisks folkloras koncerts. Te ir gan dziedātājs, muzikanti, vēderdejotāja, bet visvairāk aizrauj dejojošais dervišs, kurš ļauj arī mums uzvilkt savus rūtainos svārkus un griezties tajos tā, ka sareibst galva. Atgriežamies pusvienpadsmitos viesnīcā, bet jau četros piecpadsmit jāceļas, lai paēstu un piecos varētu braukt tālāk. Nākamajā rītā pa ceļam uz Aleksandriju iegriežamies mazā un jaukā privātā zoodārzā. Šeit ir lieliska, nesteidzīga atmosfēra, akvāriji ar zivīm, krātiņi ar lauvām, tīģeriem, strausiem un krokodiliem. Arī Aleksandrijā ir jūtamas Lieldienas. Pilsēta ir daudz klusāka un sakoptāka par Kairu. Pastaigājamies gar Vidusjūras piekrasti pa parkiem un pilīm. Apmeklējam arī mūsdienās celto Aleksandrijas bibliotēku. Sakarā ar svētkiem tā diemžēl ir slēgta un iekšā netiekam ielaisti. Varam vien nobildēties ārpusē pie ieejas. Uzzinām no gides, ka tajā ir grāmatas visādās valodās, sadāvinātās no visas pasaules, ka tajā nav daiļliteratūras, bet tikai nozaru literatūra. To izmanto pārsvarā studenti un arī strādā par bibliotekāriem studenti. Apskatām no ārpuses arī Kait Beijas citadeli, kas uzbūvēta uz Aleksandrijas bākas drupām. Noklausāmies Lieldienu lūgšanas Aleksandrijas mošejā. Un tad klāt ir pusdienas laiks. Restorānā mums katram tiek nolikts priekšā šķīvis ar divām lielām ceptām zivīm, garnelēm un kalmāriem. No sākuma domāju, ka neapēdīšu pat vienu, bet beigās tomēr izdodas apēst visu. Tā man iesākās Lieldienas Ēģiptē, bet paguvu vēl atgriezties svētdien un paspēju visu. Izbaudīt sniegputeni pēc karstumā pavadītas nedēļas bija tiešām aizraujoši.

P.S. Paldies par ceļojumu tirdzniecības centram „Pilsētas Pasāža”, īpaši menedžerim Aleksandram Dobrovoļskim un tūrisma firmai „Hot Orange”, īpaši menedžerei Ingai Vīksnei, kas man uzdāvināju šo ceļojumu par piedalīšanos SMS viktorīnā, kā arī tūrisma firmai „Rosalka Travel” Hurgadā, īpaši gidam Mahmoudam Hassanam.

Bizness ir karš

Bizness ir karš. Tā apgalvo pasaules biznesa valdnieki. Kas ir Diponi, Morgani, Rokfelleri, Fordi, Rotšildi, Krupi, Tiseni, Vallenbergi, Filipsi, kādas biznesa peripetijas izgājis Žans Pols Getijs, Armands Hammers, Teds Tērners, Bils Geitss, Openheimers, Soičiro Honda, Ruperts Mērdoks var uzzināt, izlasot Sergeja Povorina grāmatu Pārlielupes bibliotēkā par pasaules bagātākajām 16 ģimenēm Pasaules biznesa valdnieki.

Teds Tērners, nākamais mēdiju magnāts, 25 gadu vecumā atguva reklāmas firmu, ko viņam bija novēlējis tēvs, gūstot pirmo uzvaru biznesā, vadīdamies pēc devīzes: „Bizness ir nebeidzams karš". T.Tērners pirmais sāka 1975.gadā izmantot mākslīgo zemes pavadoni savas televīzijas kompānijas pārraižu nodrošināšanai visā ASV teritorijā. Viņš arī izveidoja 1978. gadā 24 stundu ziņu raidījumu CNN. Mūsdienās gandrīz miljards zemes iedzīvotāju skatās CNN ziņu programmas. 1991.gadā R.Tērners apprecējās ar kinoaktrisi Džeinu Fondu. T.Tērners daudz naudas ziedo labdarībai un vides aizsardzībai.

Austrālietis Ruperts Mērdoks 20 gadu vecumā 1952. gadā mantoja tēva avīzi, kuru ar draudiem gribēja piespiest pārdot konkurentiem. Taču jauneklis viņu vēstuli izmantoja kā preses monopolizācijas mēģinājuma paraugu. Kļūstot par populārākā laikraksta īpašnieku, viņš vēlāk nopirka arī konkurentu izdevumu. Jau 1968. gadā Mērdoks kļuva par ietekmīgāko Austrālijas plašsaziņas nozares magnātu. Viņš nopirka arī ASV un Lielbritānijas izdevumus, piemēram, The Times. Izveidoja arī televīzijas tīklu, viņa īpašumā ir arī kinostudijas. Mērdoks ir finansējis filmas „Titāniks” uzņemšanu. Šodien Mērdoka globālais informācijas programmu tīkls ir neapstrīdams fakts, un viņš vienīgais ir tajā noteicējs. Jebkuru citu pasaules plašsaziņas sabiedrību pārvalda vairāki akcionāri, bet News Corporation visu nosaka viņš vienīgais. Savā impērijas pārvaldē Mērdoks vadās no postulāta, ka mūsdienu bizness ir karš, kurā pretinieks jāuzveic ar jebkuriem līdzekļiem. Konkurenci viņš salīdzina ar izdzīvošanas procesu džungļos, kur briesmas uzglūn aiz katra koka un krūma. Mērdoks uzskata, ka lietas jārisina ātri, ka plašsaziņas biznesā interesanta ideja var novecot dažās minūtēs, bet jebkurš projekts, ja to apspriež nedēļām ilgi, var nonākt konkurentu ausīs. Mērdoks neinvestē internetā – sava biznesa konkurentā.

ASV Morganu ģimenes dinastijai pieder viena no vislielākajām finanšu grupām, kuras ietvaros esošās korporācijas saražo preces un sniedz pakalpojumus ar kopējo apgrozījumu 1,5 triljoni ASV dolāru. 20.gadsimta sākumā bija izveidota tik milzīga uzņēmējdarbības impērija, Džons Morgans bija tik bagāts un ietekmīgs, ka varēja vienpersoniski uzsākt ekonomisko karu jebkurā jomā, nebaidoties ne no viena konkurenta.

2002.gadā ASV Delaveras štatā ar plaši tika svinēta 200 gadu jubileja biznesam, ko dibinājuši Diponi - 18.gadsimtā vajāti emigranti, kuri pat nemācēja angliski, bet kļuva par vareniem un ietekmīgiem uzņēmējiem Amerikas biznesa plejādē. Diponiem piederošās finanšu grupas ikgadējā peļņa tiek novērtēta 15-20 miljardu dolāru apmērā. No nodokļu nomaksas Diponi izvairās, piedaloties gandrīz 20 labdarības fondu darbībā. Diponu ģimenes klanā ir 1500 cilvēku, ik gadu piedzimt 30, un katram jaundzimušajam ģimenes loceklim uzreiz tiek noguldīti 20miljoni ASV dolāru.

Mūsdienās Rokfelleri ir viena no lielākajām finanšu kapitāla grupām ne tikai ASV, bet visas pasaules mērogā, kas pārvalda vairāk nekā 40 amerikāņu korporācijas, kuru gada apgrozījums par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem veido aptuveni vienu triljonu ASV dolāru vai gandrīz 10% no ASV nacionālā kopprodukta. Rokfelleri bija vācieši, kas emigrēja uz ASV 18.gadsimtā. Džons Rokfellers bija pasaules bagātākais cilvēks un savus bērnus audzināja tā, lai pieaugtu viņu mīlestība pret naudu. Viņš bērniem piešķīra prēmijas par labi paveiktiem darbiem, bet par pārkāpumiem tika sodīti. Piemēram, par izravētu dobi deva 10 centus, bet par nokavēšanos uz brokastīm sodīja ar 20 centiem.

Korporācija Ford Motor Company, kas 2003.gadā nosvinēja dibināšanas 100 gadu jubileju, mūsdienās ir viens no lielākajiem autobūves uzņēmumiem pasaulē. Ražojot masveidā automobiļus, kuri vairumam amerikāņu tapa par parastu ilgas lietošanas preci, Fords guva lielu peļņu. Autobūves magnāts bija pārliecināts, ka augstas kvalitātes preces, kas būtu pa kabatai jebkuram strādājošam amerikānim, nevar saražot nekvalificēti un slikti atalgoti strādnieki, jo tikai par augstu algu cilvēki strādās ar aizrautību, ieguldīs darbā visus savus spēkus un prasmes. Henrijs Fords nekad neinteresējās par savu darbinieku vecumu, jo viņam bija svarīgi tikai tas, kā šis cilvēks strādā. Henrijs Fords apgalvoja, ka nekad nedrīkst apstāties pie sasniegtā, jo panākumiem ir jāmudina uz jaunām uzvarām.

2008. gada 19. marts

Momenti no konkursa "Nāc uz savu bibliotēku un laimē datoru" noslēguma pasākuma

11.martā Pārlielupes bibliotēkā notika valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" (KIS) un "Lursoft IT" organizētā konkursa "Nāc uz savu bibliotēku un laimē datoru" noslēguma pasākums, kurā tika sveikta konkursa uzvarētāja un finālisti - Maija, Arturs, Sindija un Asnate. Tika sveikti arī bibliotekāri, kas iesaistīja konkursā savus lasītājus un kas parūpējās par omulīgo vakara pasākumu. Ciemos ieradušies bija arī Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas un Kalnciema bibliotēkas darbinieki, lasītāji un preses pārstāvji.
Fotografēja Inga (Pārlielupes bibliotēka) un Ilma (KIS).


2008. gada 15. marts

Bibliotēka būs atvērta 22.martā

Lieldienas ir valsts svētki, tāpēc mainīts darba laiks daudzām iestādēm, tai skaitā arī bibliotēkām. Pārlielupes bibliotēka ir slēgta piektdien un pirmdien, 21. un 24. martā, bet klusajā sestdienā- 22. martā gaidīsim lasītājus no 10.00 līdz 16.00. Savukārt 20.martā bibliotēka būs atvērta līdz 18.00.

Nāciet laicīgi uz bibliotēku pēc grāmatām, žurnāliem un DVD, lai ir ko darīt svētkos!:) Apskatiet arī apkopoto Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas un tās filiāļu darba laiku.

Palutini sevi ar garšīgu pankūku

Drīzumā būs daudz brīvdienu, kad visai ģimenei rosīties virtuvē. Vērts apmeklēt bibliotēku un iepazīties ar nesen iegūto grāmatiņu Pankūkas, lai smeltos idejas un palutinātu sevi un savus mīļos.

Nelielajā grāmatiņā ir aprakstītas visa veida pankūkas, kas vienkārši un ātri pagatavojamas. Ļoti daudziem cilvēkiem tās ir mīļākais ēdiens, kaut arī maldinošs ieskats, ka tās grūti pagatavot.

Pankūkas atkarībā no mīklas sagatavošanas veida ir plānas, biezas vai rauga.

Biezās pankūkas pamatmīkla: 2 glāzes kviešu milti, 1 glāze piena, 2 olas, sāls, cukurs, taukvielas cepšanai. Piena vietā var izmantot rūgušpienu vai kefīru.

Rauga pankūkas pamatmīkla: 1,5 gāzes miltu, 1 ola, 1 glāze piena, 2 ēdamkarotes cukura, 25 grami rauga, sāls, vaniļa, taukvielas cepšanai.

Plānās pankūkas pamatmīkla: 2 glāzes miltu, 1 glāze piena vai ūdens, 1 ola, 10 grami siesta, 1 tējkarote cukura, 1šķipsniņa sāls, taukvielas cepšanai.

Grāmatiņā ir 70 interesantu pankūku receptes, tai skaitā pildītās pankūkas, pankūku torte, pankūku sacepums, pankūku veltnis utt. Pankūkas var pildīt ar dārzeņiem, augļiem, gaļu, sēnēm, zivi, vārītām olām utt. Fantāzijai brīvs lidojums.

Ikviens var izcept šādu pavisam vienkāršu, sātīgu un lētu kartupeļu pankūku bez olām: 4 kartupeļi, sāls, taukvielas cepšanai.

Nomizo kartupeļus, sarīvē uz sakņu rīves. Uzkarsē pannu, ar karoti liec kartupeļu masas kaudzītes, pieplacini, veidojot apmēram 2 cm biezas pankūciņas, uzber sāli, cep gatavas. Mīklai var pievienot mazliet ķiploka vai rīvēta muskatrieksta, vai melno malto piparu.

Mmm, garšīgi!

2008. gada 12. marts

Viegli apgūt angļu, franču, ķīniešu valodu

Gribi iemācīties 300 svarīgākās frāzes angļu, franču vai ķīniešu valodā? Tev tagad ir tāda iespēja!

Teksts ir uzrakstīts. Katru frāzi atkārto divas reizes. Katru valodu var klausīties atsevišķi, bet reizēm skan vienlaicīgi, tad mazliet jānogaida un jāizvēlas valoda, kuru gribi mācīties. Visās valodās ir tā pati frāze. Vienai dienai paredzēta viena frāze. Uzspied uz kalendāra konkrēto ciparu un mācies.
Piemēram, 1.martā mēnešu nosaukumi. Nu un, mācoties valodas, var papildus uzzināt, kā ķīnieši gatavojas olimpiādei.

Paldies, Ieva, par šo adresīti!

Vai arī Latvijā nevarētu šādā pat veidā visiem iemācīt latviešu, krievu valodu? Un varbūt vēl kādu:)

Gudrākā lasītāja dzīvo Jelgavā

Vakar "Pārlielupes" bibliotēkā pulcējās Jelgavas pilsētas un rajona bibliotēku aktīvākie un gudrākie lasītāji, kas bija piedalījušies konkursā „Dodies uz savu bibliotēku un laimē datoru!” un guvuši visaugstākos rezultātus. Piecas nedēļas ilgušais konkurss ir noslēdzis un beidzot zināma arī tā uzvarētāja - Maija Neikšāne, kura 27 finālistu konkurencē guva uzvaru ar vislabāk uzrakstīto stāstījumu par "Pārlielupes" bibliotēkas vadītāju Venerandu Godmani. Pasniegt galveno balvu - portatīvo datoru bija ieradušies pārstāvji no "Lursoft IT" Ģirts Ķezberis un Maija Salcēviča, kā arī valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" pārstāve Ilma Birzniece. Pārējiem dalībniekiem pavisam nedaudz punktu bija pietrūcis līdz uzvarai, tomēr galvenais ieguvums visiem, kas piedalījās, ir informācijas meklēšanas interneta datu bāzē prasmju un iemaņu apgūšana un pilnveidošana.
P.S. Jelgavā par šo notikumu plaši rakstīts, arī interesantas bildes redzamas, tāpēc iesakām arī:
Jelgavas lasītāja iegūst datoru

2008. gada 10. marts

Dators tiek jelgavniecei Maijai

Konkursā „Nāc uz savu bibliotēku un laimē datoru” 27 finālisti ieguva maksimālo punktu skaitu. Par uzvarētāju kļuva Pārlielupes bibliotēkas lasītāja Maija Neikšāne, jo viņas stāstu par bibliotekāru žūrija novērtējusi ar augstāko atzīmi. Un tā balva- portatīvais dators - nonāks jelgavnieces rokās 11.martā.

Kad Maija piekrita piedalīties konkursā un reizē ar pirmās kārtas atbildēm nosūtīja savu nelielo aprakstu par savu bibliotekāru, viņa nevarēja iedomāties, ka, pateicoties šim aprakstam, kļūs par uzvarētāju.

"Vēlos arī pastāstīt par mūsu Jelgavas Pārlielupes bibliotēkas vadītāju Venerandu Godmani. Šeit viņa strādā neilgu laiku, taču tajā laikā ir notikušas vairākas patīkamas pārmaiņas, kas ir viņas neizsīkstošās enerģijas un darba mīlestības rezultāts. Aktīvāk tiek organizēti dažādi bibliotēkas pasākumi un tajos iesaistās daudz apmeklētāju, it īpaši skolēni no blakus esošajām skolām. Man tā izskatās, ka lasītājiem lielāko prieku sagādājis jaunais bērnu stūrītis. Cieši sadrūzmēto grāmatu plauktu vidū parādījusies omulīga brīvas telpas saliņa – uz mīksta paklāja vidū stāv apaļš galdiņš, kam apkārt satupuši krāsaini kubveida ādas krēsliņi, bet visriņķī pa gabalu apkārt sastājušies plaukti ar krāsainām bērnu grāmatām, par kādām es savā bērnībā pat nevarēju sapņot. Telpas galā stāv liels plakanekrāna televizors un kino zāles aparatūra, kas domāta, lai tematiskos pasākumus varētu papildināt ar videomateriāliem. Taču vislielākos atzinības vārdus bibliotēkas vadītāja, manuprāt, ir pelnījusi par neatlaidīgu darbu bibliotēku un bibliotekāru prestiža celšanā un atzinības vairošanā sabiedrības un pašu lasītāju acīs. Kā piemēru tam varu minēt bibliotēkas bloga izveidošanu pirms apmēram pusgada, kas, kā izrādījās, bija pirmais bibliotēkas blogs Latvijā. Tā kā bibliotēkai pašai līdz šim nebija savas interneta mājas lapas, šī ir lieliska iespēja, lai bibliotēka varētu atrasties tuvāk lasītājiem, īpaši tiem, kas priekšroku dod internetam. Pēc trīs mēnešu pastāvēšanas, bibliotēkas vadītāja arī noorganizēja bloga 100 dienu svētkus, saaicinot lasītājus, bloga autorus un studējošos bibliotekārus, lai pastāstītu par bloga nozīmi bibliotēkas dzīvē un palīdzētu citiem izveidot pašiem savu blogu. Tā kā mūsu bibliotēkas bloga tapšanas brīdī man gadījās būt klāt, idejas aizrauta iesaistījos tā veidošanā.

Es patiešām priecāšos, ja mūsu bibliotēkas vadītājai radīsies iespēja aizbraukt uz Aleksandrijas bibliotēku, jo, ja ir kāds cilvēks, kam ir pilna galva savu ideju un kas spēj atrast un atvest citur redzētas idejas un ieviest tās savās mājās, tad tā ir viņa!"

2008. gada 9. marts

Topā Lursoft Laikrakstu bibliotēka

Bibliotēkas cenšas arvien pilnīgāk nodrošināt savu lietotājus ar informācijas avotiem. Ne tikai ar tradicionālajām grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem, bet arī ar dažādas tematikas pilntekstu datu bāzēm. Tātad bibliotēka iegādājas, reklamē un domā, ka visi to zina. Taču realitātē tas ne vienmēr tā ir. Laikam nepārtraukti ir jārunā par bibliotēkas iespējām, lai visi to sadzirdētu. To pierāda gan nesen notikusī aptauja, gan radio Rondo pārraidē dzirdētais, ka bibliotēkas apmeklētāji bieži sajauc interneta resursus ar bibliotēkas iegādātajām datu bāzēm, par kurām samaksāta liela nauda, bet kuras lietotāji var izmantot bez maksas.

Aptauja rāda, ka visvairāk izmantotā ir Lursoft Laikrakstu bibliotēka. Nu vismaz mēneša garumā bibliotēku lasītājiem bija jāmeklē atbildes uz diezgan grūtajiem konkursa „Nāc uz savu bibliotēku un laimē datoru” jautājumiem. Jācer, ka tagad daudzi būs dzirdējuši par šo datu bāzi, kurā pieejami laikrakstu pilnie teksti.

Otra vairāk izmantotā datu bāze ir laikraksta „Latvijas Vēstnesis” arhīvs. Īstenībā tā pieejama ikvienam arī bez bibliotēkas starpniecības. Jau agrāk esam par to rakstījuši. Arī datu bāze Letonika ir izmantota. Daļēji šo datu bāzi var izmantot ikviens bez maksas bez bibliotēku starpniecības. Bet, protams, bibliotēkai ir pilna datu bāzes versijas pieeja.

Laikam taču būtu nepieciešams vēl rakstīt atsevišķi par katru datu bāzi, tās iespējām un priekšrocībām. Pati galvenā atšķirtība starp interneta resursiem un maksas datu bāzēm, ko bibliotēkas iegādājas, ir datu bāzu satura augsta ticamība un kvalitāte. Ja tā nebūtu, tās nevarētu pārdot.

Mūsdienās ir viegli uzzināt par konkrētas bibliotēkas piedāvājumu, apskatoties bibliotēku mājas lapas. Visas datu bāzes, ko abonē Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, ir pieejamas arī tās filiālēs, tātad arī Pārlielupes bibliotēkā.

Ir tikai viena lieta- diemžēl pagaidām datu bāzes var izmantot tikai no bibliotēkas datoriem, tātad jānāk uz bibliotēku tās darba laikā. Cerams, ka nākotnē pie bibliotēkas datu bāzēm varēs pieslēgties tās lasītāji jebkurā diennakts laikā gluži tāpat kā to var izdarīt daudzās ārzemju bibliotēkās.

Par to, kādas datu bāzes Latvijas bibliotēkas abonē, vienkopus apkopotas šajā adresē.

2008. gada 7. marts

Neļausim mušām kļūt par ziloņiem

Bibliotēka saņēmusi daudz interesantu grāmatu. Piedāvāju nelielu apskatu par dažādu tematiku.

313 spēles telpās, brīvā dabā, ceļojumā

Domātas dažādu vecuma cilvēkiem jautrai laika pavadīšanai. Sevišķi ieteicams dzimšanas dienu tusiņos. Te var atrast arī kuģu gremdēšanu jeb desas, kā to sauca manos skolas laikos. Var apgūt cepurītes un lidmašīnas izveidošanu no papīra, arī klasītes jeb te tā saucas- debesis un elle. Garlaicīgi nebūs nevienam.

Iedvesmojošais līderis

Grāmata par to, kā motivēt, iedrošināt un gūt panākumus. Lasot, var uzzināt, kas ir līderība un kādas ir līderības pamatfunkcijas. Visa pamatā, protams, ir entuziasms un pārmaiņu realizēšana.

Angļu – latviešu - krievu bilžu vārdnīca

Ļoti vērtīgs izdevums visai ģimenei. Izdevums krāšņi ilustrēts. Ir arī vārdu tabula jeb vārdnīca. Jauki, ka vienlaicīgi dažādu tautību cilvēki var apgūt latviešu, krievu un angļu valodu. Tiesa, izrunas gan te nav.

Ābecīte pirms skolas

Domāta vecākiem, lai zinātu, kas jāzina viņu bērnam, gatavojoties skolai. Lieliska iespēja kopā mācīties ar savu bērnu. Te ir gan pagari teksti ar lielajiem burtiem, gan zīmējumi, kuri jāatpazīst, gan burtiņi, kas jāiemācās.

Kā sarunāties ar tīņiem

Grāmata tulkota no angļu valodas. Grāmatā ir astoņas nodaļas: Kā tikt galā ar jūtām; Mēs joprojām "pārliecināmies"; Sodīt vai nesodīt; Plānojiet kopā; Tikšanās ar bērniem; Par jūtām, draugiem un ģimeni; vecāki kopā ar bērniem; Kā atrisināt ar narkotikām un seksu saistītas problēmas. Ļoti noderīgs ir alfabētiskais rādītājs, kurā uzrādīta tematika un attiecīgā lappuse, kur to var atrast. Svarīgi, ka katras nodaļas beigās dota arī alternatīva sodam. Vērts izlasīt ikvienam.

Kāds es esmu

Pašizziņas testi. Izlasot grāmatu, var noskaidrot piederību introverta vai ekstraverta cilvēka tipam, vai esi sangviniķis, flegmatiķis, pragmatiķis vai mākslinieks. Var arī uzzināt, vai esi manipulators vai manipulējamais. Visiem tipiem dots īss raksturpazīmju pretstatu uzskaitījums. Doti ieteikumi konfliktsituāciju pārvarēšanā.

Neuztraucieties par nebūtiskām lietām!

Jeb kā dzīvot mierpilnu dzīvi un neļauties stresam. Tulkojums no angļu valodas. Te ir 136 epizodes, kas mudina domāt pozitīvi, vieglāk raudzīties uz dzīvi, dzīvot šodien, neatliekot to uz rītdienu, saglabāt mieru šajā steidzīgajā dzīvē, neļaut citiem sevi piepildīt ar īgnumu. Pozitīvi uztvert dzīvi tādu, kāda tā ir. Un neuztraukties par to, kas nav mūsu noteikšanā. Dzīvē daudz ko mainīt nevaram, bet varam mainīt savu attieksmi pret to. It kā vienkārši saprotami sīkumiņi. Taču apkopoti vienkopus, tie spēcīgi ietekmē uztveri, jo redzi, ka nevajag sevi uzskrūvēt, jo dzīve ne vienmēr ir taisnīga. Ir vērts izlasīt ikvienam.

Sarunas par attiecībām

Daudziem tā varētu kalpot Bībeles vietā. Autore uzskata, ka galvenais ir jāiemācās sarunāties: "Esmu diezgan droša, ka pārim, kas iemācījies komunicēt, ir krietni vien mazāk problēmu- ļoti daudzas lietas, kas citiem piepūšas par ziloņiem, ir un paliek tikai nieka mušas."

Harijs Poters un Nāves dāvesti

Noslēdzošais, elpu aizraujošais romāns par Hariju Poteru, viņa gatavošanos cīņai ar ļauno burvi, pašupurēšanos un uzvaru. Interesanti lasīt pat kā neatkarīgu romānu. Sevišķi emocionālas ir pēdējās nodaļas. Nu nekādi nav uztveramas par bērnu grāmatu.
P.S. Saites labotas 15.martā. Kā izmaina kataloga adresi, pievienotās saites nedarbojas.

2008. gada 4. marts

Lielie lasīšanas svētki

1.martā devāmies uz Lielajiem lasīšanas svētkiem Ķīpsalā, kas notika Baltijas grāmatu svētku laikā. Kopā ar mani brauca mūsu bibliotēkas Bērnu žūrijas čaklākā lasītāja Sarmīte Jēgere. Izmantojām iespēju un apskatījām dažādu izdevēju grāmatu stendus. Kā jau pēdējā laikā ierasts, arī grāmatu svētkos pamanījām vārdu „akcija”, tur bija grāmatas, kuras varēja iegādāties lētāk.
Piedalījāmies M.Runguļa jaunās grāmatas „Avene” atvēršanas svētkos, kuru nobeigumā Sarmīte tika pie dāvanas – Runguļa grāmatas „Divdabis” un rakstnieka autogrāfa.
Bērnu žūrijas lielajā noslēgumā tika apbalvoti populārāko grāmatu autori, tulkotāji, ilustrētāji un izdevēji. Svētkus vadīja Zaļais vīriņš, bet priekšnesumus ar lellēm rādīja meitenes no Leļļu teātra.
Bibliotēkas, kuras bija iesaistījušas visvairāk lasīšanas ekspertus, saņēma speciālbalvas.

2008. gada 3. marts

Sadosimies rokās

Sadosimies rokās- ar šādu aicinājumu februārī pie ikviena pašvaldības iestāžu darbinieka vērsās Jelgavas dome ar lūgumu ziedot Okmaņu ģimenei, kura zaudējusi gan tēvu, gan māti. Arī bibliotekāri ziedoja nelielas naudas summas, tāpat skolēni. Kopumā tika savākti Ls 6651, ko 2.martā Jelgavas kultūras namā pēc garīgās mūzikas koncerta pasniedza Okmaņu ģimenes pieciem bērniem. Plašāk par to var lasīt šeit.

Nu varēs nodzēst dzīvokļa parādu un mierīgāk lūkoties nākotnē. Ģimenē ir divi studenti un trīs skolēni. Visi ir Pārlielupes bibliotēkas lietotāji.

Jelgavas pašvaldība aicina ikvienu iedzīvotāju, kam vien ir tāda iespēja, iesaistīties labdarības akcijā. Unibankā ziedojumiem atvērtā konta numurs ir LV14UNLA0008000142580, norāde: Okmaņu ģimenei.