Sveicam dzimšanas dienā!

Sveicam emuāra autori Maiju dzimšanas dienā! Maija vispirms kļuva Pārlielupes bibliotēkas lasītāja, tad ar 10.septembri sāka publicēties emuārā un ieteikt idejas emuāra un bibliotēkas attīstībai. Līdz tam rakstīju viena. Kad nedaudz sāku pagurt, pēkšņi uzradās sabiedrotais no lasītāju pulka. Aicināju vairākus kļūt par autoriem, piešķirot tiesības pašiem ielikt emuārā savus sacerējumus bez saskaņošanas. Maija pirmā atsaucās un sāka aizrautīgi rakstīt. Tagad katru dienu ieskatos emuārā, gaidot kādu jaunu un interesantu ziņu. Maijai ir biznesa vadības maģistra grāds, un viņa strādā par tirgus analītiķi. Viņai ir arī neliela bibliotekārā darba pieredze Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā. Man prieks, ka Maija ikdienā ievēro liekās jūdzes principu. Domāju, daudziem emuāra lasītājiem un arī bibliotekāriem viņas publikācijas ir atklājums. Prieks par mūsu aktīvajiem lasītājiem, kas gatavi ziedot savu brīvo laiku bibliotēkas projektā.

Emuārā šobrīd publicējas pieci autori. Pavisam ir lasāmi 72 raksti, no kuriem 54 pieder Venerandai, 9- Maijai, 7- Ingai Marriottai un pa vienai publikācijai- Marikai un Ingai. Tikai Ingai Marriottai nav tieša sakara ar bibliotēku, bet gan virtuāla, jo viņa ir emuāra lasītāja un kopš 12.septembra arī autore.
Maijas publikācijas ir visvairāk komentētās, viņa atvēra e-lasītavu, informējot par internetā lasāmām un klausāmām grāmatām Latvijā un ārzemēs, kā arī pievērsa uzmanību dzejnieku datu bāzei internetā. Viņa izveidoja arī aptauju par dzejnieces atpazīstamību. Paldies, un ceru, ka turpinājums sekos...

Iestājies divu procentu klubā

Izlasi Napoleona Hilla 17 veiksmes principus un uzzināsi jaunu skatījumu par pozitīvās domāšanas spēku un atradīsi savas veiksmes formulu. Sapratīsi, ka visa pamatā ir izpratne par sevi, dzīves plānošana un mērķtiecīgs darbs plānu īstenošanā pilnīgi visās dzīves jomās. Cilvēki no daudz kā baidās: no nabadzības, nopēluma, sliktas veselības, mīlestības zaudējuma, vecuma, brīvības zaudējuma, nāves. Ir jāiemācās bailes pārvarēt, un nav jāraizējas par to, ko ietekmēt nav mūsu varā. Visi 17 principi ir interesanti, bet man sevišķi patīk liekās jūdzes princips- darīt vairāk nekā no tevis prasa vai par to maksā. Napoleons Hills uzskata, ka:

„1.Lielākā daļa cilvēku savu mūžu nodzīvo, vienkārši tīkojot iegūt dažādas lietas. Šis tieksmes ir gaisīgas kā vējš un nespēj neko panākt. Pie šā soļa apstājas 70 procenti cilvēku.
2.Daudz mazāks skaits cilvēku pārvērš savas tieksmes vēlmēs. Viņi pastāvīgi vēlas iegūt vienu un to pašu, bet ar to arī viņu apņēmība beidzas. Tādu cilvēku ir desmit procenti.
3.Vēl mazāk ir to cilvēku, kuri savas tieksmes un vēlmes pārvērš cerībās. Laiku pa laikam viņi uzdrīkstas iztēloties, ka varbūt iegūs to, pēc kā tiecas. Pēc maniem aprēķiniem, tādu cilvēku ir astoņi procenti.
4.Vēl mazāk ir to, kuri savu cerību pārveido pārliecībā. Viņi domā, ka tas, ko viņi vēlas, patiešām piepildīsies. Šādu cilvēku ir seši procenti.
5.Krietni mazāka grupiņa izkristalizē savas tieksmes, vēlmes un cerības vispirms pārliecībā, tad dedzīgā vēlmē un beidzot ticībā. Viņu ir četri procenti.
6.Beidzot, tikai neliela saujiņa liek abus pēdējos soļus, izstrādā plānu, kā tikt pie vēlamā, un īsteno to. Viņi liek lietā savu ticību, balstoties uz pozitīvu domāšanas veidu. Tādu cilvēku ir tikai divi procenti.”

Uzzini, kurā grupā pašlaik esi. Varbūt vērts ko mainīt?

e-kiosks atkal ierindā

Šodien Jelgavas domes speciālisti atjaunoja elektroniskā kioska pieslēgumu. Mazliet neparocīgi ar to strādāt ir, taču ātri var iemanīties. Kaut kas līdzīgs portatīvajam datoram, jo nav peles un jāstāv kājās. Toties dators nav jāslēdz ne iekšā, ne ārā. Viena skāde gan ir- dienas beigās, kad dators dodas uz dusu, no ekrāna nozūd arī visas dienā izstaigātās adreses. Tā ka nedaudz no galvas jāatceras, ko grib īsti meklēt, kamēr bibliotekāri sagatavos populārāko adrešu sarakstu. Internetu var izbraukāt krustu šķērsu, taču neko gan nevar izdrukāt. Taču visu var nosūtīt uz savu e-pastu. Ja tāda līdz šim nav, nu var uzreiz izveidot. E-kiosks domāts ikvienam, kas ienāks bibliotēkā uz brīdi noskaidrot kādu jautājumu vai apskatīties savu e-pastu. Tas nav domāts ilgstošai izmantošanai vienai personai. Elektroniskās pilntekstu datu bāzes, kas ir bibliotēkas rīcībā, nevar no šī datora izmantot. Tikai to, kas ir interneta džungļos. Ja radīsies sastrēgumi e-kioska izmantošanā, izstrādāsim noteikumus, taču pagaidām interesentu plūsma paliek apmeklētāju ziņā. Vissliktākajā scenārijā atkal varam aizslēgt e-kiosku. Tomēr ceru, ka to nevajadzēs piedzīvot. Tad nu ar rītdienu nāc un ieskaties e-kioskā!

Grīdas beršana un lampu spodrināšana

Šodien bibliotēkā - spodrības diena. Reizi mēnesī pēdējā piektdienā bibliotekāri pārvēršas par spodrības speciālistiem un veic lielo mazgāšanu, tīrīšanu un kārtošanu.

Šodienas uzdevums bija nomazgāt griestu lampu abažūrus, kas bija beigtu mušu un putekļu pilni. Apkopēja kā jau parasti, rosījās no agra rīta- pulksten sešiem. Viņai darba fronti bija sagatavojis Gunārs iepriekšējā vakarā- noņemot abažūrus. Tad nu 58 lustru pārvalki tika iztīrīti ar parasto metodi- tīru ūdeni un mīkstu lupatu. Pēc tam draudzīgi metāmies virsū apmeklētāju iestaigātajai dzeltanajai taciņai linolejā. Berzām ar visādiem ķīmiskiem pulveriem, kas jau bija mūsu rīcībā. Rezultātu nav. Tad nopirkām speciālu līdzekli linoleju tīrīšanai. Arī bez rezultātiem. Izmisumā izmēģinājām tautas līdzekli- dzeramo sodu un rupjo sāli. Liekas, ka mazliet tā kā gaišāks palika. Vēl vajadzētu izmēģināt ar etiķi.

Portāls stopētājiem

Ja vēlies droši pārvienoties, izmantojot stopēšanu, tad vari sarunāt līdzbraucējus internetā. No 24.septembra portāls stopo.lv piedāvā šādu iespēju ikvienam. Nevajag vairs salt uz ielas, lai gaidītu garāmbraucošu mašīnu un zīlētu- paņems vai nē. Tagad stopēšanu var plānot pirms brauciena. Nekāda obligāta samaksa nav noteikta. Piereģistrējoties iegūsi iespēju izvēlēties nepieciešamo maršrutu. Atrodot iespējamo brauciena līdzdalībnieku, jānosūta viņam ziņa un jāvienojas par kopīgu braucienu.

Nav interešu, viedokļa vai vēlmes?

Tieši šodien iedomājos, nu kāpēc cilvēki, kuru tiešais darbs ir saskarsme ar citiem cilvēkiem, tik maz blogo. Atbildi saņēmu Ulda Zariņa rakstā un komentāros. U.Zariņš min 3 iemeslus: nav interešu, nav viedokļa, nav vēlmes. Bloga karalis ir saturs. No visiem interneta lietotājiem: satura radīšanā piedalās 7%; komentārus raksta 15%; savāc, aktīvi patērē un izplata informāciju pārējiem 20%; vairāk nekā 50% interneta lietotāju neinteresē pat iespēja meklēt sev interesējošu saturu.

Grūti noticēt, ka mūsdienās neko nedara par prieku sev un līdzcilvēkiem, ja par to nemaksā, ka baidās izteikt savu viedokli. Un vēl trakāk, ja viedokļa vispār nav. Kā tad mēs iemācīsimies saprast viens otru, ja nemācēsim formulēt domas visiem saprotamā veidā. Kā paliek ar savu prasmju un iemaņu pilnveidošanu, ar savu ideju formulēšanu, ar tehnisko un radošo griestu pacelšanu un jaunu ideju iegūšanu. Blogojot esmu uzzinājusi par citiem blogeriem, atklājusi interesantas lietas, ko citādi nebūtu uzzinājusi. Nebiju domājusi, ka topošajiem žurnālistiem varētu būt tādas iebildes. Ko par to saka bibliotekāri un emuāra lasītāji? Varbūt tomēr ir citādi?

Advokāts Andris Grūtups dāvinās Ešafotu

Nesen rakstījām, ka advokāts Andris Grūtups izdod savu grāmatu Ešafots. Delfi ziņo, ka rītdien, 27.septembrī, Andris Grūtups tiksies ar interesentiem Jāņa Rozes grāmatnīcā Rīgā, Kr.Barona ielā 5, lai bezmaksas dāvinātu grāmatas pirmos 100 eksemplārus. Tikšanās notiks laikā no 14.00 līdz 15.00.

Vai nacionālā bibliotēka tiks slēgta?

Šodien Delfos ieraudzīju ziņu, kas mani pārsteidza - Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) tuvākajos gados var nākties pilnīgi vai daļēji slēgt.

Bibliotēkas direktors Andris Vilks paudis viedokli, ka, ja uz nezināmu laiku atliks "Gaismas pils" projekta īstenošanu, LNB tuvākajos gados var nākties pilnīgi vai daļēji slēgt bibliotēkas ēku un aprīkojuma katastrofālā tehniskā stāvokļa dēļ. Ja tas patiešām notiktu, Latvija būtu pirmā valsts Eiropā un visdrīzāk arī pasaulē, kurā miera laikā tiktu slēgta Nacionālā bibliotēka, norādīja A.Vilks. Es gan sen neesmu bijusi LNB, bet vai tiešām stāvoklis ir tik traks? Varbūt ir kādas citas iespējas, ko var darīt lietas labā?

Laikrakstu un žurnālu lasīšana internetā ir modē

Statistika rāda, ka 2006.gadā internetu izmantoja ap 56% Latvijas iedzīvotāju. Nav brīnums, ka gandrīz ikkatrs jaunietis (96%) pazīst internetu, taču izrādās, ka arī sestā daļa pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji, kurus jaunieši mēdz uzskatīt par atpalikušiem jauno tehnoloģiju jomā, mēdz ar to strādāt.

Ar katru gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kam internets ir pieejams mājās (63%). Mazāk internetu izmanto darba vietā, skolā vai citur. Nepilni 8% iedzīvotāju interneta iespējas meklē bibliotēkā. Rīgā, kā jau Latvijas bagātākajā daļā - mazāk, jo internets ir pieejams mājās. Citviet, arī Zemgalē, ap 10-12% iedzīvotāju interneta labumus izbaudīt nāk uz bibliotēku. Lielākoties tie ir jaunieši (15%) un studenti (20%), kā arī nestrādājoši cilvēki (21%) un cilvēki ar pamatizglītību (18%). Visvairāk tiek meklēta informācija par precēm un pakalpojumiem, taču populāra ir arī laikrakstu un žurnālu lasīšana tiešsaistē vai to lejupielāde (53%), kā arī radio klausīšanās un TV skatīšanās internetā (34%). Līdz ar to redzams, ka e-grāmatas un audiogrāmatas, varētu kļūt ļoti populāras, ja vien rastos pietiekami plašas iespējas šos resursus dabūt bez maksas.
Tāpēc arī turpmāk palīdzēsim orientēties lielajā informācijas jūrā, uzsvaru liekot uz bezmaksas pieejamiem resursiem, tādējādi sniedzot demokrātiskas iespējas visiem atklāt sevī lasītprieku :)

Lasi vairāk LR Centrālās statistikas pārvaldes statistisko datu krājumā "Par Informācijas sabiedrību Latvijā" (2006). Izdevums atrodas Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā.

Uzmini nu!

Septembris ir dzejas dienu laiks. Meklējot internetā informāciju par Latvijas dzejniekiem, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas mājas lapā atradu bibliotēkas un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja kopīgi veidoto Personu un vietu attēlu datu bāzi, kurā apkopotas latviešu dzejnieku, rakstnieku u.c. ievērojamu cilvēku fotogrāfijas.
Diemžēl nav dotas šo cilvēku biogrāfijas, taču katram attēlam ir dots apraksts. Attēlus var atlasīt pēc personu alfabētiskā rādītāja, atslēgas vārda vai skatīties detalizētajā meklētājā. Meklētājam pieejama arī angļu versija (atlasītā informācija ir latviešu valodā). Īpašu interesi manī radīja dzejnieku bērnības un jaunības foto, kas skolu grāmatās (vismaz manā laikā) bija liels retums. No mācību grāmatu lapām pretī noraudzījās dzejnieku, rakstnieku, komponistu un zinātnieku bildes sirmā vecumā – sirmi, salīkuši vecīši un vecenītes, ar ko bērniem un jauniešiem grūti identificēties.
Te būs dažas mūsu dzejnieku bildes viņu bērnībā un jaunībā. Mēģini nu uzminēt, kurš ir kurš! Ja neveicas, klikšķini uz attēla un pašpiko :)
Rezumē: katalogs būtu vērtīgāks, ja tajā būtu saites uz attēlos redzamo cilvēku biogrāfijām un darbu sarakstu. Nekaitētu arī plašāks foto klāsts, kas būtu piemeklēts ne tikai no rīcībā esošajiem materiāliem, bet arī speciāli vākts. Taču kopumā šis ir lielisks foto arhīvs, kas noderēs skolēniem rakstot skolas projektus un ikvienam ziņkārīgajam, kas vēlas atrast kāda konkrēta cilvēka foto, varbūt pat tādu, kas nekur citur nav redzēts.

Gadsimta fenomens – daiļvīrietis

Avēnija plus ir sezonāls žurnāls, kas iznāk četras reizes gadā – pavasarī, vasarā, rudenī un ziemā. Žurnāls domāts sievietēm, par visu jauno, kas ienāk Latvijas skaistuma pasaulē. Slaveno zīmolu nozīmību ļauj izprast izcilo personību dzīvesstāsti. Avēnija plus pretendē uz ceļvedi veselības, skaistumkopšanas un modes pasaulē. Spied uz žurnāla vāku, un atveras saturs. Vairums rakstu ir uzreiz lasāmi. Nevar tikai saprast, kurš žurnāla numurs tas ir, jo internetā tas ir vienīgais. Visus rakstus var izdrukāt. Var uzzināt, ka 21. gadsimta fenomens ir daiļvīrietis.

E-audiogrāmatas ikviena priekam

Grāmatu mīļotājiem, kas vēlas vienkārši pazvilnēt aizvērtām acīm un paklausīties, kā kāds cits lasa priekšā Toma Sojera piedzīvojumus, Alisi Brīnumzemē vai Džeinu Eiru, ir lieliska iespēja noklausīties šo darbu audioierakstus. Simtiem pasaules slavenu un populāru grāmatu audioieraksti ir atrodami bez maksas dažādās e-audiolasītavās jeb e-fonotēkās. Šoreiz pastāstīšu par vienu no tām - LibriVox.

LibriVox projekts aizsākās 2005.gadā ASV ar mērķi aicināt brīvprātīgos ierunāt grāmatas vai to fragmentus un nodot publiskai pieejai bez maksas, tādējādi veicinot cilvēkos interesi par literatūru. Šis ir nekomerciāls projekts. Lai nebūtu problēmas ar autortiesībām, tiek ierunātas tās grāmatas, kurām beidzies autortiesību termiņš. LibriVox krātuvēs pārsvarā ir angļu valodā ierunāti darbi, taču atrast var arī krievu, vācu, franču, itāļu u.c. valodas.

Lai atrastu e-audiogrāmatas, ir jāatver LibriVox katalogs, kurā var meklēt pēc grāmatas nosaukuma, autora, grāmatas statusa (ja interesē tikai pilni teksti, jāizvēlas complete). Lai meklētu pēc papildus parametriem, jāizvēlas izvērstā meklēšana (More Search Options), kurā var meklēt arī pēc darbu kategorijām (daiļliteratūra (fiction), dzeja (poetry) u.c.), žanra (pasakas, humors, fantastika, bērniem utt.) vai arī, aizpildot meklēšanas papildlaukus, var izvēlēties valodu, e-audiogrāmatas publicēšanas laiku u.c. Tāpat var atvērt uzreiz visu darbu alfabētisko sarakstu (Browse Entire Catalog) vai jaunāko darbu sarakstu (Recently Cataloged).

Kā eksperimentu sameklēju Šarlotes Brontē Džeinu Eiru. Uzraksts Completed works nozīmē, ka grāmata ierunāta pilnībā. Klikšķinot uz readers redzama informācija par to, kas ierunājis grāmatas nodaļas (grāmatu var ierunāt viens vai vairāki brīvprātīgie).

Klikšķinot uz darba nosaukuma (Džeina Eira) atveras īsa anotācija un saites uz audio failiem katrai nodaļai. Var izvēlēties lielāka (128 kbps) vai mazāka (64 kbps) izmēra mp3 vai ogg formāta failus. Failu var klausīties uzreiz vai vispirms ierakstīt datora cietajā diskā vai kādā citā datu nesējā (CD u.c.). Ir arī norādīts, cik minūšu garš ir katras nodaļas ieraksts un cik ilgu laiku aizņem visa darba noklausīšanās. Nereti pirms paša darba, kā šajā gadījumā, ir ievads, turklāt pirms katras nodaļas ir īss ievads par to, kāds darbs tiek lasīts.

Vēl pāris noderīgas lietas: audiogrāmatām šeit var atrast arī e-grāmatu pilnos tekstus, klikšķinot uz Gutenberg e-text, kur atveras grāmatas apraksts un lapas apakšā tiek piedāvāta iespēja izvēlēties formātu, kādā vēlies lejupielādēt šo e-grāmatu. Tāpat LibriVox piedāvā informāciju par grāmatu un tās autoru interneta enciklopēdijā Wikipedia, un iespēju lejupielādēt visu e-audiogrāmatu vienā gabalā ZIP failā (Zip file of the entire book), tikai tad jārēķinās ar vairākām stundām, jo fails ir liels. Šo pašu e-audiogrāmatu var dabūt arī RSS un iTunes formātā.

Rezumē: lieliska iespēja klausīties brīnišķīgus darbus oriģinālvalodā, tādējādi mācoties svešvalodas. Turklāt, var turēt priekšā e-grāmatu un reizē klausīties tās audioierakstu, padarot mācīšanos vēl efektīvāku un atvieglojot klausīšanos tiem, kas vēl nav pieraduši pie dzīvās valodas. Audio ierakstu kvalitāte ir laba, izruna pietiekami skaidra un viegli uztverama. Protams, jāņem vērā, ka tas ir neprofesionāļu, parastu grāmatmīļotāju brīvprātīgs darbs, kas tiek darīts mūsu priekam :) Būtu jauki, ja LibriVox krājumiem pievienotos arī latviešu darbi!

Nu ko, paņemam rokā krūzi karstas tējas, ierušināmies zem siltas segas un izbaudām vēsos un romantiskos rudens vakarus! :)

Vairāk par e-lasītavām un e-fonotēkām pastāstīšu kādu citu reizi.

Efektīvas komunikācijas eksperimenti

Trīs dienu seminārā mācījos, kā izkopt efektīvu komunikāciju prasmi. Sākumā šķita, ka trīs dienas atpūtīšos, taču mani sagaidīja nopietns darbs, neskaitāmi praktiski treniņi un vairāki atklājumi par sevi un veiksmīgas komunikācijas noslēpumiem. Kā veidot attiecības ar cilvēkiem, kā kļūt par vērīgu klausītāju un saprast saruna biedra neverbālo komunikāciju (žesti, mīmika utt.), kā risināt problēmas un sasniegt savus mērķus, kā risināt sarunas un pareizi atbildēt uz iebildumiem un demagoģiju, kā mazināt saruna biedra pretestību, formulēt savu viedokli un panākt vienošanos, kas traucē veidot veiksmīgu saskarsmi un izvairīties no pārpratumiem – tas viss noder ikvienam, kas vēlas veidot veiksmīgas attiecības ar citiem būt saprasts.

Seminārā pārliecinājos, ka praktiskas nodarbības ir neatsveramas. Tāpēc ikviens, kas vēlas apgūt efektīvu komunikāciju, var sākt ar bibliotēkā pieejamās literatūras izstudēšanu un izlasītā piemērošanu dzīvē eksperimentu veidā. Ideāli to darīt pārī. Piemēram, sarunājies ar kādu eksperimenta trusīti, izmantojot jaunās zināšanas, bet tavs pārinieks no malas jūs abus novēro un pēc tam atstāsta, kā bija, kas vēl jāuzlabo. Efektīvas komunikācijas skolotāji norāda, ka jaunās prasmes savā dzīvē vajag ieviest pakāpeniski, turklāt ar 2 nedēļām pietiek, lai jaunā prasme līdz galam iesēstos un turpmāk viss sanāktu automātiski.

Pārlielupes bibliotēkā ir vairākas grāmatas, kuras var kalpot par teorētisko zināšanu bāzi komunikāciju eksperimentiem:

Ķermeņa valoda. Kā atminēt saruna biedra domas pēc viņa stājas un kustībām.
Sarunas: sastapšanās teorija un prakse. Kā veiksmīgi vadīt atklātas un godīgas sarunas.
Psihotriki. Blefošana. Manipulācijas. Kā atpazīt blefošanu, puspatiesības, melus, manipulācijas ar vārdiem un frāzēm.
Saskarsmes labirinti. Kā iemācīties sadzīvot ar cilvēkiem un noskaņot cilvēkus labvēlīgi veiksmīgai saskarsmei, kā izturēties konfliktsituācijās un nesabojāt attiecības, un kā iemācīties iepazīties.
Veiksminieka rokasgrāmata. Kā uzvarēt dzīves spēlē un kļūt par veiksminieku, kā motivēt sevi rīcībai, kā uzklausīt otru cilvēku un veidot labas attiecības ar cilvēkiem.
Esi savu panākumu atslēga! Neirolingvistiskā programmēšana jeb kā sevī attīstīt jaunas spējas, kas palīdz personīgo mērķu konkretizēšanai, motivācijai un komunicēšanās uzlabošanai.

Sievietēm par sadzīvi, modi un kultūru

Žurnāls UNA ir saturiski daudzveidīga lasāmviela sievietēm par sadzīvi, modi un kultūru. Ja vīrieties grib izprast sievieti, arī viņam vēlams šad tad ielūkoties. Žurnāla arhīvs pieejams no 2002.gada. Saturs atklāts sarakstā pa numuriem un rubrikām. 2002.gadā nav pilntekstu, no augusta redzami žurnāla vāki. Ar 2003. gadu var lasīt pilntekstus atsevišķiem rakstiem. Ļoti daudz pilntekstu ir 2005.gada janvāra- aprīļa numuros. Laba lieta ir Arhīvs. Klikšķini uz konkrēto gadu un numuru: iepazīsti saturu un lasi pieejamo pilntekstu. Ja zini, ko vai par ko gribi lasīt, bet neatceries, kad publicēts, labāk izmanto meklētāju: Ahmatova, Meklētājs atrod, bet neiezīmē, jābūt acīgam. Ar 2005.gadu pieejamas intervijas, spied norādi lasīt vairāk. Piemēram, par dzejnieci Amandu Aizpurieti, Pieaudzēti mati, Laulību anatomija, Mārtiņš Freimanis. 2006.gada decembrī lasāma intervija ar mākslinieci Elitu Patmalnieci. 2007.g.Septembrī var izlasīt Lilijas Reihenbergeres-Šakinas dzīvesstāstu un interviju ar politiķi Ingrīdu Ūdri.

Lietuvas bibliotekāri grasās streikot

Portāls Delfi raksta, ka Lietuvā briest masveida streiku draudi - algu paaugstināšanu gatavojas pieprasīt bibliotekāri, pedagogi, zemes ierīkotāji, bet pensionāri pieteikuši bada akciju, prasot atdot savulaik strādājošajiem pensionāriem neizmaksātās pensijas.

Lietuvas bibliotekāri pieprasa paaugstināt algas, kas šobrīd pēc nodokļu nomaksas nedaudz pārsniedz 800 litus (163 latus). Drīz mēs izmirsim kā dinozauri. [...] Beidzamo reizi jauns darbinieks Šauļu Povila Višinska bibliotēkā atnācis strādāt pirms kādiem 15 gadiem, tā situāciju komentē šīs bibliotēkas arodbiedrības vadītāja. Bibliotekāri uzskata, ka viņu darba samaksa nedrīkstētu būt mazāka par Lietuvas vidējo algu - 1700 litiem (347 latiem) mēnesī jeb aptuveni 1300 litiem (265 latiem) uz rokas. Taču pirms streikot, brāļi lietuvieši gatavi problēmu risināt pie sarunu galda. Interesanti, kā ir ar Latvijas bibliotekāriem?

P.S. Nupat Delfos lasīju, ka mūsu skolotāji jau pa daļai padevušies.

Par nodokļiem un naudu

Bilance ir specializēts žurnāls par nodokļu aktualitātēm, grāmatvedību, finansēm. Tajā publicē zvērinātu revidentu, VID darbinieku, nodokļu konsultantu komentārus, viedokļus un padomus. Iznāk divas reizes mēnesī. Izvēlies numuru (lapas augšgalī), klikšķini. Atveras tematu nosaukumi ar palielu anotāciju. Var izmantot copy paste. Tas noderīgi, lai izveidotu kopsavilkumu, par ko tad rakstīts, kuru numuru vajadzēs izlasīt bibliotēkā. Šādā veidā Bilances saturs pieejams kopš 2000. gada, bet ar 2004. gadu anotācijas kļūst arvien izsmeļošākas. Sakarā ar pasta piegādes problēmām šā gada četri pirmie numuri pieejami pilnā tekstā ieskanēti. Nevar izmantot copy paste, bet var izdrukāt. Viss bez maksas. Ir pieejams publicēto rakstu katalogs no 2001. gada līdz 2006. gadam pa numuriem, norādot nosaukumu un autoru. Sarakstu var izdrukāt un lietot copy paste. Diemžēl nav piesaistīts anotācijām. 2007.gada 18.numurā aktualitātēs: „Algas Latvijā joprojām daudzkārt atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa. Arī nodokļu slogs darba ņēmējiem ir salīdzinoši augsts, turklāt sociālās garantijas nav no tām labākajām. Darba devēji un valdība diskutē par sociālo iemaksu likmes pārdalīšanu starp darba devēju un darbinieku, bet vēl lielākas bažas sabiedrībā izraisīja ideja samazināt darbnespējas pabalsta apjomu. Bilances redaktors Guntars Gūte uz sarunu par šiem jautājumiem aicināja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Elīnu Egli, kura aktīvi piedalās minēto jautājumu apspriešanā. Žurnālā uzzināsiet arī Labklājības ministrijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību viedokli par darba devējiem un ņēmējiem aktuāliem nodarbinātības un sociālās nodrošināšanas jautājumiem.” Tātad žurnāls nav tikai profesionāļiem, bet plašam lasītāju lokam. Pārlielupes bibliotēkā gan tāda nav, bet to var izlasīt Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā.

Skaistuma moku rīks

Figūru skaistu dara korsete. To dāmas zināja jau ļoti sen. Taču, ko tas īsti nozīmē, var apjaust, izlasot Zuzannas Kubelkas romānu Korsete pušu. Ja mūsdienās skaistuma etalons ir 90-60-90, tātad viduklī 60 cm. Tad romānā: viduklim jābūt tādam, lai vīrietis varētu dāmu apņemt ar abām plaukstām. Lieki piebilst, ka kungi korseti nelieto.

„Steigšus atvēru vēdekli. O… svaigs gaiss! Tobrīd man kļuva skaidrs, kāpēc šīs pasaules elegantākās dāmas nekur nerādās bez vēdekļa. Šo rīku viņas staipīja līdzi ne jau tāpēc, lai koķetētu, nē! Lai izdzīvotu.” Ko visu nevar izturēt skaistuma dēļ. Arī romāna varone Minka gatava žņaugties līdz 40 cm un pat piedalīties jāšanas sacensībās. Korsetē dāma kļūst nevarīga un atkarīga no vīrieša, jo nevar ne pieliekties, ne strauji kustēties, ne dziļi elpot. Un kur vēl ģīboņi! Romāna darbība risinās 1875.gadā. Kopš tā laika šis tas mainījies. Korsetes, vismaz tādas vairs nelieto. Bet, izlasot šo romānu, var labāk novērtēt ko citu. Proti, vannošanos. Mazgāšanās vannā mūsdienās ir parasta lieta, bet romāna sabiedrībā - milzīgs luksus tikai bagātajiem. Lasot daiļliteratūru, cilvēks iepazīstas ar attiecīgā laikmeta sadzīvi, paradumiem un arī modes tendencēm. Un mācās labāk novērtēt to, kas mums ir šodien- svaigu gaisu, iespēju brīvi pārvaldīt savu ķermeni un prātu. Bet tagad izmēģiniet, paņemiet jostu un sažņaudzieties līdz 45-50 cm viduklī, lai saprastu, uz kādiem upuriem sievietes bija gatavas iet skaistuma vārdā.
Visi Z.Kubelkas romāni izceļas ar interesantu sižetu un plašu laikmeta panorāmas atspoguļojumu, ar humoru un asprātību.

Tūlīt būs - Ešafots

25.septembrī grāmatnīcās nonāks advokāta un rakstnieka Andra Grūtupa jaunākā grāmata "Ešafots". Tā veltīta vienai no 20 gs. Latvijas tiesu vēstures nozīmīgākajām lietām. Ešafots ļauj paskatīties uz cilvēkiem un notikumiem Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados. 21.gadsimtā fakti vairs nav noslēpjami. Arhīvi atveras un "viss, kas bijis tumsā, nāk gaismā". Esiet gatavi vēstures gaismai! Par grāmatu vairāk lasiet te.

Par attiecībām un pašapziņu

Jaunu sieviešu aprindās ļoti iecienītais žurnāls Cosmopolitan, kas pārsvarā raksta par attiecībām un pašapziņu, pieejams arī internetā. Var palasīties septembra rakstos un ieskatīties oktobra numura plānotajos jaunumos. Arhīvs gan tā viltīgi paslēpts. Tikko uzklikšķināsi uz kādu no septembra numura rakstiem, piemēram, Bailes būt sievietei, tā atvērsies lapa ar diezgan pilnīgu tekstu, bet raksta apakšā redzams arhīvs Cosmopolitan numuru veidolā. Klikšķini tik uz numura, atver vajadzīgo gadu un izdevumu, un lasi. Var apskatīt žurnālu vākus no 2002.gada marta numura. Bet teksti pieejami tikai, sākot ar 2006.gada oktobri. Ne gluži viss, bet pietiekami, lai iekārdinātu aiziet uz bibliotēku un pabeigt lasīt tur. Ar katru numuru raksti kļūst garāki, taču ne visā apjomā, tomēr pilnīgi pietiekami, lai orientētos tematā. Cosmopolitan rubrikā Cosmo atbild var rakstīt un saņemt atbildes par modi, par vīriešiem, par kosmētiku, par attiecībām & seksu un par veselību. Protams, žurnāls piedāvā ne tikai to vien. Ko īsti, to izpēti pats. Pārlielupes bibliotēkā Cosmopolitan ir, bet krievu valodā. Tā ka jānāk vien uz bibliotēku.

Avīzes un žurnāli internetā

Pasta piegādes problēmas daudzi var apiet, izmantojot iespēju lasīt drukātos mēdijus internetā. Šobrīd Latvijas Preses izdevēju asociācijas mājas lapā pieejami Latvijas nacionālie laikraksti: 14 nosaukumi (6-krievu val., 1-anglu, 7-latviešu val.), Latvijas reģionālie laikraksti: 27 nosaukumi, Latvijas nacionālie žurnāli: 34 nosaukumi.

Izpētiet adresi, izvēlieties mēdiju un lasiet! Tas ir vērtīgs uzziņu avots.
Sporta cienītājiem pavisam jauki- vienkopus apvienoti 14 populārākie spota veidi, tai skaitā formula-1, kā arī Olimpiāde 2008 un Olimpiāde 2006. Ir arī forums- diskusiju telpa. Var izvēlēties valodu: latviešu vai krievu.
Tomēr ne visi mēdiji piedāvā pilnos tekstus plašā apjomā un arhīvus. Tāpēc turpmāk raksturošu sniegtās iespējas sīkāk. Nepacietīgie var paši rakties cauri informācijas cietokšņiem.

Mūsu dzīve Eiropas Savienībā

Par to, kā dzīvojam ES un kā esam pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, veikti dažādi pētījumi. Šobrīd bibliotēkā nonākuši Eiropas Sociālā fonda (ESF) apmaksāti 8 pētījumi un ES pamatnostādnes valodu apguvei. Tas var noderēt studentiem referātu gatavošanai, bet tikpat labi jebkuram interesentam. Varam uzzināt par darba tirgu, par izglītības atbilstību, par darbaspēka kustību un par bezdarba problēmām.

Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām.

Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums.

Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas.

Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze.

Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte.

Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums.

Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums.

Darba apstākļi un riski Latvijā.

Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana.

Smaidiņam šodien 25! :-)

Viena no pirmajām reizēm, kad cilvēki sāka lietot kolu, domuzīmi un iekavas, lai izveidotu smaidiņu, notika 1982. gada 19. septembrī. Šajā dienā Carnegie Mellon universitātes profesors Scott E. Fahlmans savā akadēmiskajā biļetenā ieteica, ka ir nepieciešamība čatošanā un tūlītējā ziņapmaiņā (instant messaging) izmantot simbolus, kas parādītu emocijas, kuras dažreiz lasītājam ir grūti nojaust, piemēram, pēc kāda joka ielikt :-)
Vairāk lasiet šeit.

Radies jauns bibliotekāru blogs

Kāda "karjeras" izaugsme: vispirms Pārlielupes emuāra rakstu aktīva komentētāja, tad autore, nu bloga radītāja. Ingas Marriottas jaunais blogs iecerēts kā mācību blogs jaunajiem bibliotekāriem- Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēkzinātnes studentiem. Nu vismaz Ingas neklātienes 3.kursam. Blogot ir jāmācās, un bariņā ir jautrāk! Tas varētu veicināt blogu attīstību Latvijas bibliotēkās. Pamanīju tur interesantas lietas par pasaules skaistākajām bibliotēkām un grāmatu aksesuāriem. Apsveicu, un lai iecere izdodas! Mēs visi no tā būsim ieguvēji.

Jaunākie amerikāņu romāni

Atkal esam saņēmuši interesantus romānus. Katalogs beidzot ir salabots un var lietot saites uz to. Latvijā publiskās bibliotēkas ievieš jaunu sistēmu - Alise 4, lai nodrošinātu aprakstu standartus, taču rodas papildus grūtības. Tāpēc katalogā visu labāk meklēt pēc nosaukuma. Standarts pieprasa uzrādīt autora oriģinālo rakstību, ja to nezina, var neatrast. Lai emuāra lasītājam nebūtu šādu problēmu, noderēs šis saraksts ar nelielu anotāciju.

Elkota L.M. Labās sievas. No angļu val. tulk. Vita Rudzīte. No angļu val. tulk. Anna Frīdenberga. Rīga, Daugava, 200x. Amerikāņu autores psiholoģiskais romāns sērijā XIX gadsimta klasiķi.

Evanss N. Ūdensšķirtne. No angļu val. tulk. Sabīne Ozola. Rīga, Tapals, 2007. Amerikāņu rakstnieks ir pazīstamā romāna Zirgu vārdotājs autors. Par augstu kalnu nogāzē atrastās ledū iesalušās jaunās meitenes likteni.

Mergolins F. Ugunī rūdītais. No angļu val. tulk. Dagnija Dreika. Rīga, Daugava, 2006. Par advokāta attiecībām ar saviem klientiem. Amerikāņu kriminālromāns.

Endrūsa M.K. Okeāna vējš. No angļu val. tuk. Biruta Vaivode. Rīga, Kontinents, 2007. Par aklu mīlu, līdz apburošajam krāpniekam pieder pilnīgi visas dāmas finanses, un par nepadošanos liktenim un atriebību.

Keiss Dž. Sindroms. No angļu val. tulk. Aija Čerņevska.Rīga, Kontinents, 2006. Dinamisks trilleris, kurā nevienam nevar uzticēties. Tomēr psihoanalītiķim un viņa pacientei būs jāmācās uzticēties, lai izvairītos no nāves un noskaidrotu, kas un kuru no viņiem grib noslepkavot.

Prestons D. Kodekss. No angļu val. tulk. Diāna Smilga. Rīga, Kontinents, 2007. Trilleris. Dēli ierodas atvadīties no mirstošā tēva, kurš, izrādās ir pazudis ar visiem dārgumiem, lai tiktu apbedīts kā faraons. Dēli mantojumu saņems, ja spēs atrast tēva kapavietu.

Daulinga K. Mana brīnišķīgā šķiršanās. Rīga, Kontinents, 2007. Par Džekiju Bolu, kura plāno jaunas precības pirms ir šķīrusies no vīra.

Pasaulē iekšā

Nekad agrāk nebiju iedomājusies, cik patiesībā pasaule ir maza. To ikreiz sajūtu, kad apskatos bloga izmantošanas statistiku. Vakar bija vislielākais ārzemnieku pieplūdums- 9 valstis: ASV, Islande, Zviedrija, Itālija, Austrālija, Kolumbija, Peru, Vācija, Nīderlande. Šodien jau – ASV un Lielbritānija. Grūti komentēt šo faktu. Droši vien esam kādā blogā, ko ārzemnieki skatās. Un tā, radījām virtuālo bibliotēku it kā Pārlielupes bibliotēkas lietotājiem, bet īstenībā esam dziļi pasaulē iekšā. Tas ir gan patīkami, gan uzliek papildus saistības.

ХОББИ

Я уже давно собираю обложки из под мыла. Во времена дефецитов импортное мыло тоже было редкостью. Как-то, посчастливилось мне, купить сразу три куска душистого,чудесно пахнущего мыла. Обертки от них были очень красивыми, жалко было их выбрасывать,решила оставить.Со временем я приобрела себе еще несколько новых оберток. Тогда мне и пришла мысль наклеить их в альбом.
Мои друзья спортсмены, разьезжающие по стране, помогали мне, привозя в подарок мыло, которого у нас не было в Латвии. Историю каждой бумажки я помню до сих пор, кто привез и откуда.Сейчас прилавки завалены мылом, и я раз в месяц делаю закупки, но купить все, что есть в продаже накладно, и не доставляет такой радости как раньше, когда за каждым куском мыла был свой сюжет.За год можно было найти не более десяти видов. Помню, лимонное мыло, мне стоило 7 руб. 30 копеек, т.к. оно продавалось лишь с нагрузкой. Семь рублей стоили духи, которые никто не хотел покупать, и тридцать копеек мыло. Есть у меня в коллекции две старые, очевидно теперь ценные,обертки начала 20 века, я их нашла на старом хуторе в Эстонии. На одной из них написано «Парфюмерная фабрикаРивьера. Банное мыло гарантирует чистоту и хорошее настроение». К Олимпиаде в Москве была выпущена продукция с символикой и олимпийским мишкой.
Сейчас у меня в коллекции 480 оберток. Кто желает, может ознакомиться с ней в библиотеке.

Vai "draugiem" ir nepieciešamība novecot?

Latvijā visiem labi zināms un plaši lietojams ir portāls draugiem.lv. Dažreiz liekas, ka šajā portālā satiekas un sazinās galvenokārt gados jaunāki cilvēki. Arī citviet pasaulē šīs - social networking sites, piemēram, MySpace vai Facebook tiek veidotas, lai piesaistītu jaunākās paaudzes uzmanību. To var redzēt pēc piedāvātajām interešu grupām, mūzikas stiliem utt. Tomēr arvien vairāk tiek runāts, ka ir nepieciešams veidot social networking sites arī vecākas paaudzes cilvēkiem, kuriem tomēr ir atšķirīgas prasības, vajadzības un intereses. Tādi izmēģinājumi jau ir, piemēram, Eons, Rezoom, Multiply, Maya's Mom, Boomj un Boomertown.
Es domāju, ka "draugu" portāls vecākās paaudzes cilvēkiem varētu piedāvāt atšķirīgas interešu grupas, mūzikas un grāmatu jaunumus, veselības ziņas un arī zāļu reklāmas, diskusijas par ģimenes dzīvi utt.
Kā jūs domājat vai Latvijā būtu nepieciešamība pēc "vecākiem draugiem"?

Satiekas " Par prieku sev"

11.septembrī Dzejas dienās uz tikšanos ar Jelgavas dzejniecēm
Vairu Polmani un Rasmu Urtāni ieradās arī bibliotēkas kluba
" Par prieku sev" dalībnieki. Olgas foto.

Kā rakstīt komentāru?

Ikdienas interneta lietotājiem daudzas lietas ir pašsaprotamas, bet iesācējiem nākas visu apgūt, tādēļ vēlamies paskaidrot komentēšanas procedūru. Esam ievērojuši, ka daudziem tas noderētu.
Pirms komentāra teksta, jāizvēlas identitātes atspoguļošanas veids. Jāizvēlas viens no trim piedāvājumiem: Google/Blogger, citi vai anonīms. Ja izvēlas pirmo, tad jāreģistrējas. Šis veids domāts drosmīgajiem, kas nebaidās publiski izteikt savu viedokli. To pagaidām izmantojuši trīs komentētāji. Ja izvēlas citi, tad nosaukumā ieraksta savu vārdu vai pseidonīmu, bet teksta lodziņā to, ko grib pateikt. Komentāros parādīsies informācija, ka x teica... Ja izvēlēsies anonīms, tad jāraksta tikai teksts, bet komentārā parādīsies ziņojums, ka Anonīms teica. Nospiežot pogu priekšskatīt, var vēl izlabot kļūdas un mainīt kaut ko pirms publicēšanas. Kad viss uzrakstīts, tad nospiež pogu publicēt komentāru. Ja gadās, ka zem raksta neredz savu komentāru, tad jānospiež divi taustiņi: Ctrl un R. Tas atjauno lapas saturu. Bibliotēkai visi viedokļi ir svarīgi neatkarīgi no izvēlētās identitātes atspoguļošanas veida. Bet bibliotēkai ir tiesības arī dzēst komentārus ētisku iemeslu dēļ.

Orientēšanās emuāra saturā

Esam sarakstījuši samērā daudz un turpmāk arī domājam, tāpēc vajadzēja kaut kā sagrupēt vienkopus pēc līdzīgiem tematiem. Katram rakstam tagad pievienots temats, kas darbojas kā saite. Ja izlasot konkrētu tekstu, gribas zināt, kas vēl par šo tematu sarakstīts, spiediet uz saiti un atvērsies visas tematam piesaistītās informācijas. Ērti izmantot tematu sarakstu un izvēlēties vajadzīgo no tā. Var arī skatīt emuāra arhīvu, kas tagad sakārtots pa nedēļām. Tā var uzzināt, kas aktuāls bijis konkrētā laika posmā.

Darbdienās pēc 17.00

Puse balsotāju domā, ka bibliotēkas pasākumiem jānotiek darbdienās, otra puse, ka sestdienās. Un 75% uzskata, ka labākais pasākuma laiks ir pēc pulksten 17.00. Nu tad jau sanāk, ka tiešām darbdienās, jo sestdienās bibliotēkas darba laiks ir līdz 17.00. To ņemsim vērā.

Uzticīgi laikrakstam Diena

Aptaujā par to, kuram laikrakstam vairāk uzticas,60% nobalsoja par Dienu, uz pusi mazāk piekritēju ir Latvijas Avīzei, bet 20% uzticas Neatkarīgajai. Ja mums būs jāizvēlas, ko abonēt, bet no kā jāatsakās nākamgad, skaidrs, kam lasītāji dod priekšroku. Ikdienas dzīvē redzam, ka lasa arī vietējo laikrakstu, lai nepalaistu garām jaunākos sludinājumus un paziņojumus, un tikai tad ķeras klāt lielajiem laikrakstiem. Krievu auditorijai ir citi favorīti: Час, Вести, Телеграф, Суббота, Аргументы и Факти. Acīmredzot vēl neesam tik tālu, kā ārzemnieki, kuri vairāk interesējas par vietējiem notikumiem. Bet, jādomā, tāds laiks pienāks.

Šodien jubileja- apaļš mēnesis

Pagājis mēnesis kopš bloga izveidošanas. Nedomājām, ka nāksies tik intensīvi strādāt. Taču esam apmierināti ar rezultātu. Pārlielupes emuāru ir pamanījuši ne tikai Latvijā, bet arī septiņās ārvalstīs: ASV, Lielbritānijā, Īrijā, Portugālē, Somijā, Lietuvā, Norvēģijā. Mēneša laikā emuārs apskatīts 3500 reizes.

Šobrīd emuārā publicējas četri autori. 30 dienās sarakstīti 38 ziņojumi, nopublicēta 41 bilde. Veiktas septiņas aptaujas, „atvērta” e-lasītava latviešu romāniem Kontinetā, Temīdā un ārzemju grāmatām Dailylit. Publicētas dzejas, domugraudi, un pateicības. Ir augusi mūsu tehniskā un radošā varēšana. Mums ir sekotāji- izveidoti divi jauni blogi: Kalvēm un Aizputes bibliotēkai. Un jādomā, ka tas ir tikai sākums. Esam daudz rakstījuši par bloga lietām, nododot stafeti to popularizēt citiem. Priecājamies par lasītāju atsaucību un saņemtajiem komentāriem.
Jāatzīst, ka Ingas Mariottas aprakstītais pētījums zināmā mērā attiecas arī uz Latviju. Visi rakstītāji ir labi izglītoti, mīl grāmatas un internetu, un lielākā daļa ir jaunāki par 30 gadiem. Emuāra lasītāji gan svārstās plašā vecuma amplitūdā, taču aptauja par to vēl tikai uzsākta. Gaidām jaunus autorus, jaunus komentārus un, protams, apsveikumus!:))

Lasīšanas ekspertiem - modes šovs

Visi desmit Pārlielupes bibliotēkas Bērnu žūrijas eksperti tiek gaidīti uz pirmo šī gada pasākumu Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (Akadēmijas ielā 26) K. Barona zālē (3. stāvā) 20. septembrī plkst. 16.00.
Tajā piedalīsies trīsdesmit čaklākie un aktīvākie Jelgavas lasītāji: pa desmit no katras filiālbibliotēkas - no Pārlielupes, Miezītes un "Zinītis". Bērniem būs iespēja iepazīties un pārspriest izlasītās grāmatas arī ar citu bibliotēku ekspertiem. Būs sarunas par skaistumu un modi, kā arī friziera un kosmetologa profesijām. Klātesošie varēs vērot Jelgavas Amatu skolas jauno frizieru veidoto frizūru šovu. Bērnu žūrijas dalībnieki aicināti ierasties ar neparastām un oriģinālām pašu veidotām frizūrām. Interesantākās frizūras īpašnieku gaida pārsteiguma balva. Pasākuma apmeklētājiem būs arī iespēja iepazīties ar bērnu kosmētiku.

Mākslas jaunumi

Bibliotēka saņēmusi interesantas mākslas nozares grāmatas. Neliels ieskats tajās:

Cēbere G. Leonīds Āriņš: Glezniecība, zīmējumi, dienasgrāmatas. Rīga, Neputns, 2007. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Krāšņas ilustrācijas.
Muižniece R. Cita pasaule: Pēteris Martinsons. Rīga, Daugava, 200x. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. „Keramika ir mana dzīve”, tā P.Martinsons par sevi. Daudz attēlu. Teksts arī angļu valodā.
Gunārs Binde. Rīga, Neputns, 2006. Par pasaules radīšanu septiņās dienās, teksts latviešu un angļu valodā. Fotoalbums.
Tīre I. Liepāja grafikās. Rīga, PIC, 2007. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Teksts paralēli latviešu un angļu valodā.
Māksla un politiskie konteksti. Rīga, Neputns, 2006. Mākslas akadēmijas konferences rakstu krājums, ilustrēts izdevums.
Mežore S. Dziesmiņas par burtiņiem. Rīga, Eve, 200x. Par visiem 33 latviešu alfabēta burtiem. L.Apšenieces vārdi.

Dzejas diena bildēs

Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktores Aijas Nadziņas foto.