Statistika rāda, ka 2006.gadā internetu izmantoja ap 56% Latvijas iedzīvotāju. Nav brīnums, ka gandrīz ikkatrs jaunietis (96%) pazīst internetu, taču izrādās, ka arī sestā daļa pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji, kurus jaunieši mēdz uzskatīt par atpalikušiem jauno tehnoloģiju jomā, mēdz ar to strādāt.Ar katru gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kam internets ir pieejams mājās (63%). Mazāk internetu izmanto darba vietā, skolā vai citur. Nepilni 8% iedzīvotāju interneta iespējas meklē bibliotēkā. Rīgā, kā jau Latvijas bagātākajā daļā - mazāk, jo internets ir pieejams mājās. Citviet, arī Zemgalē, ap 10-12% iedzīvotāju interneta labumus izbaudīt nāk uz bibliotēku. Lielākoties tie ir jaunieši (15%) un studenti (20%), kā arī nestrādājoši cilvēki (21%) un cilvēki ar pamatizglītību (18%). Visvairāk tiek meklēta informācija par precēm un pakalpojumiem, taču populāra ir arī laikrakstu un žurnālu lasīšana tiešsaistē vai to lejupielāde (53%), kā arī radio klausīšanās un TV skatīšanās internetā (34%). Līdz ar to redzams, ka e-grāmatas un audiogrāmatas, varētu kļūt ļoti populāras, ja vien rastos pietiekami plašas iespējas šos resursus dabūt bez maksas.
Tāpēc arī turpmāk palīdzēsim orientēties lielajā informācijas jūrā, uzsvaru liekot uz bezmaksas pieejamiem resursiem, tādējādi sniedzot demokrātiskas iespējas visiem atklāt sevī lasītprieku :)
Lasi vairāk LR Centrālās statistikas pārvaldes statistisko datu krājumā "Par Informācijas sabiedrību Latvijā" (2006). Izdevums atrodas Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā.
16 comments:
Ar 2007.gada janvāri visi publisko bibliotēku lasītāji bez maksas var izmantot datoru vienu stundu dienā. Datori tagad tiešām ir pat vismazākajā bibliotēkā. Tātad datoru izmantošana šogad noteikti ir krietni lielāka arī bibliotēkās. Arī Pārlielupē to jūt. Bez tam ar jauno 2008.gadu datoru skaits vēl pieaugs. Mēs gaidām vēl sešus datorus. Tā ka lasītāji vēl vairāk varēs interneta dzīlēs lūkoties. Nu bet tur jāzin,kur iet. Tāpēc bez bibliotekāru palīdzības var nomaldīties...)
Vecs jau tūlīt nenozīmē,ka ir stulbs un atpalicis no dzīves un tehnoloģijām. esam apguvuši gan bankomātus, gan kases aparātus, gan mobilos telefonus, datorus un internetu. Vispār pasaulē internetu vairāk izmanto ne jau jaunieši...
Es neticu, ka Jūs gribētu daiļiteratūru lasīt 17 vai 19 collu monitorā.
Datori - jā, internets - jā, brīvpieeja - jā, bet ne jau ikdienišķa grāmatu lasīšana.
o, nē, Jāni, es te atļaušos mazliet nepiekrist :) Es datorā esmu izlasījusi vairākas grāmatas un arī mazākos monitoros par 17". Un nav jau visu laiku jāblenž ekrānā, var arī izdrukāt un palasīt vilcienā pa ceļam uz Rīgu un atpakaļ, man kā Jelgavā guļošai rīdziniecei tas ir baigi no svara :)Piemēram, man tagad uz urrā iet Džeinas Ostenas Lepnums un Aizspriedumi.
Protams, es negribu teikt ka internets aizstās īstas grāmatas, bet kā alternatīva tā ir lieliska! Īpaši skolēniem un studentiem, kam priekš skolas projektiem vajag veselus lērumus, kurus ne vienmēr var dabūt vietējā bibliotēkā.
Man personīgi ļoti patik Agates Kristī darbi, esmu daudz tos lasījusi. Tagad to daru datorā,jo katru dienu vakarā man no Dailylit uz mājas e-pastu atsūta vienu fragmentu. Tik daudz angļu valodā ik vakaru bez steigas izlasu. Nezinu- vai tas ir ikdienišķi. VISPĀR JAU GRĀMATAS NEKĀDA TEHNIKA NESPĒS AIZSTĀT nekad. Taču daudzas lietas tomēr lasām datorā, bet vienmēr var arī izdrukāt. Vispār es vēl labāk klausītos audiogrāmatas.
Tā kā visu dienu strādāju pie datora, tad grūti iedomāties, ka vakarā vēl gribētu datorā palasīt kādu grāmatu. Arī veselības dēļ - viens ir redze, otrs nepareiza sēdēšana pie datora. Ja parēķina, tad drukāt grāmatas sanāk dārgāk nekā nopirkt. Protams, ja vien to nedara par darba devēja līdzekļiem. Modē ir nevis laikrakstu lasīšana internetā, bet gan informācijas meklēšanas ērtums un sev interesējošās informācijas atlasīšanas iespējas. Stipri šaubos, ka ir kāds, kas atver, piemēram, Lursoft Laikrakstu bibliotēku, lai izlasītu visus publicētos rakstus.
Guntai. Man arī daudz sanāk strādāt ar dotoru. Tomēr ir lietas,ko tiešām izlasu tikai internetā. Piemēram,ik dienu apskatos,ko raksta Latvijas Vēstnesis, un vajadzīgo izlasu,jo mums te tēda izdevuma nav. Bieži ieskatos www.nozare.lv vai polita.lv. Un arī izlasu tur. Tāpat www.zz.lv un citos Jelgavas portālos. Bet arvien retāk Delfos. Manuprāt, jau NAV TĀDA CILVĒKA, KAS VISU LASĪTU PĒC KĀRTAS ne laikrakstos,NE INTERNETĀ un pat grāmatās. Internets atvieglo informācijas uzzināšanu, sameklēšanu,komunikāciju un tādu darbu lasīšanu,ko var atrast tikai tur, bet nav ne veikalu plauktos vai tuvākajā bibliotēkā. Tā ka tas nav viennozīmīgi.
Šodien pirmo reizi ieskatījos Pārlielupes bibliotēkas mājas lapā-brīnišķigi ieteikumi, interesanta informācija-lieliski veikts darbs.
Par dažādām tēmām vienmēr pastāvēs dažādi viedokļi, bet paldies tiem cilvēkiem, kas vēlas nodot informāciju citiem, kas dalās savos atklājumos un pieredzē un dod iespēju saviem lasītājiem paņemt sev vajadzīgo.
Lai pietiek spēka un prieka turpināt iesākto:)
jā, piekrītu par tām nepareizajām pozām pie datora. Bet vai jūs varat apzvērēt, ka grāmatu lasāt ar taisnu muguru? :) Es, piemēram, grāmatas lasu izkārtojusies gultā vai dīvānā un te neiet runa par veselīgām pozām un ideālu apgaismojumu :)
Ir normāli, ka ne visi cilvēki piekrīt šim viedoklim, jo katram tas ir savs. Tikmēr statistika rāda to, ko rāda :)
Paldies anonīmajam par labajiem vārdiem (starp citu, vari savus komentus atstāt arī ar savu vārdu vai niku, izvēloties identitāti "citi" un tad ierakstot vārdu pie "nosaukuma")!
Bloga mērķis jau pamatā arī ir izteikt savu viedokli un vērojumus neformālā veidā, atraktīvi pasniegt jaunāko informāciju un brīvā gaisotnē apmainīties ar viedokļiem, tā kā mēs darām šeit - komentāru lapā.
Tāpēc lūdzu nebaidieties komentēt un izteikties, pat ja jūsu viedoklis atšķiras no rakstā vai komentāros paustā! Te ir brīv' izteikties un diskutēt, protams, "nebraucot" augumā tiem, kam uzskati atsķiras :)
Savādi gan izklausās termins- pirmspensijas vecums. Man domāt, ka tie ir visi cilvēki, kas vēl nesaņem pensiju, jo ir jaunāki par šo vecumu:)) Arī termins pensija mainās. Agrāk tie bija cilvēki, kas bija pensijā un baudīja atlikušo dzīvi, tagad tie bieži ir strādājošie pensionāri. Varbūt pensija vispār izzudīs, jo ja to dos tikai pēc 70 gadiem, kas ir statiski vidējais dzīves ilgums... Nu bet pirmspensijas vai pensijas vecuma cilvēki vēl domā par dzīvi un ir visumā aktīvi bibliotēku un interneta lietotāji. Jā, jauno tehnoloģiju fani, jo viņu jaunībā nebija TĀDU IESPĒJU, TAD NU STEIDZAS TO VISU IZBAUDĪT. Bez tam jaunie nedzimst un pasauli pārņem vecie. Tad nu saturieties!:)
pirmspensijas vecums mūsdienās varētu būt no kādiem 55 gadiem, t.i. īsi pirms pensijas. Vismaz šādi es to domāju, komentējot statistikas datus. Es jau saprotu, ka 55-gadīgie viens otrs visai negribīgi parakstītos zem šī apzīmējuma, bet pie jauniešiem, es atvainojos, jūs vairs ieskaitīt arī nevar :)
Kaads sakars tam ar to kas kljust vai nekljust modee? Tik pat labi vareetu teikt, ka piecdesmitajos gados strauji modee ljuva braukaat personiskajaas automashiinaas :)
Modei ir liela nozīme! Ja kāds ļoti kruts džeks vai beibe teiktu, ka lasīt grāmatas katru dienu ir baigi cool, nu lasītu, jo gribētu sekot savam favorītam. Nu ar tām mašīnām taču tā ir noticis, to paliek tik daudz, ka drīz pietrūks gaisa ko elpot. Arī internets ir labi iebļauts:))
hellijam: ja ievērojama daļa pēc statistikas to dara, tātad tas ir populāri jeb modē. Es šajā gadījumā neredzu lielu jēgu piesieties šī vārda izvēlei, jo būtību tas jau nemaina - šāda tendence ir un turpina augt :)
Ierakstīt komentāru