Šodien Delfos ieraudzīju ziņu, kas mani pārsteidza - Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) tuvākajos gados var nākties pilnīgi vai daļēji slēgt. Bibliotēkas direktors Andris Vilks paudis viedokli, ka, ja uz nezināmu laiku atliks "Gaismas pils" projekta īstenošanu, LNB tuvākajos gados var nākties pilnīgi vai daļēji slēgt bibliotēkas ēku un aprīkojuma katastrofālā tehniskā stāvokļa dēļ. Ja tas patiešām notiktu, Latvija būtu pirmā valsts Eiropā un visdrīzāk arī pasaulē, kurā miera laikā tiktu slēgta Nacionālā bibliotēka, norādīja A.Vilks. Es gan sen neesmu bijusi LNB, bet vai tiešām stāvoklis ir tik traks? Varbūt ir kādas citas iespējas, ko var darīt lietas labā?
5 komentāri:
Žēl,ka izjūk pirmā akmens ielikšanas svētki 18.novembrī. Un kā tad ar likumu par LNB celtniecību? Par ēkām, cik atceros, visu laiku ir izskanējis apgalvojums, ka tās ir avārijas stāvoklī. Iespējams, būtu jāpārskata LNB funkcijas, jāsadala lielais uzņēmums mazākos: Bibliogrāfijas institūts, Attīstības institūts, Depozitārijs u.c. Mazākas, stingri reglamentētas valsts funkcijas un štatu vienības ietilptu māzākās rūmēs un aktīvāk darbotos, jo katrai būtu savs centrs, sava vadība un savi neatkārtojami uzdevumi. Bibliotēka ir pakalpojums, ne tikai ēka. Celtniecības izdevumi gan tādi pārmērīgi. Tas stikla kalns būs jāmazgā, cik vien tas katru mēnesi nemaksātu, vai tas ir aprēķināts? Tomēr liekas, ka naudas taupīpa šeit nez vai ir galvenā lieta. Tagad nākamajās vēlēšanās kārtējā partija ar lozungu par LNB celtniecību zvejos balsis...
jā, diemžēl izskatās, ka šis ir kārtējais projekts, kas domāts tikai un vienīgi partiju lozungiem, bet rezultātā nekas neiet uz priekšu.
Funkciju sadale izsklausās prātīga lieta, ne velti tā notiek arī uzņēmumos, kur biznesus nodala, lai katrs varētu straujāk attīstīties uz priekšu.
Principā palasot rakstus un komentārus gan šeit, gan citur, ir diezgan skaidrs, ka cilvēki 99% šūmējās par valdību. Bibliotēka ir tikai iegansts, lai cilvēki varētu parādīt, ka viņiem riebjas valdība un ka tā bīda projektus neizskaidrojot pietiekoši cilvēkiem. Žēl protams, ka bibliotēka nostādīta ķīlnieka lomā.
Attiecībā uz to, ko darīt: protams, ir iespējams remontēt esošās LNB ēkas. Tikai, ņemot vērā, ka jau 15 gadus nauda tam nav tikusi dota,aizbildinoties ar jauno ēku, remontu izmaksas varētu būt diezgan drausmīgas. 7 ēkas Rīgas centrā, 5 no tām - jūgendstila vai vecākas (lasi: arhitektūras pieminekļi). Prezidentes dzīvokļa remonta izmaksas tam pretī nobālētu viens un divi. Pie tam Prezidentes dzīvoklis vismaz ir valsts īpašums, šeit nu lielākā daļa ēku NAV valsts. Sanāks, ka valsts remontē par saviem līdzekļiem privātpersonu mantu.
Attiecībā uz funkciju sadalīšanu atļaušos nepiekrist Venerandai - kāreiz otrādi - tieši funkciju apvienošana parasti dod lielāku administratīvo efektivitāti, jo nav jādublē katras iestādes administratīvais aparāts. Tas pats ar ēkām -- ne jau velti gan Hansabanka, gan SEB (gan tagad arī Telekoms) vai nu jau ir uzbūvējuši sev kopīgu ēku, vai taisās to darīt.
Par funkciju pārdali. Lielie valsts uzņēmumi taču sadalās, skat latteecom, latvenergo u.c. Arī privātie nodala, kas ir prioritātes, kas ir luksuss. Tā ka nav nemaz tik viennozīmīgi.
Par valdību. Īsti negribu tam piekrist. Manuprāt, cilvēki grib vairāk iesaistīties procesos, veidojas pilsoniska sabiedrība. Daudziem gribas taču saprast, kas īsti noteik Latvijā un kāpēc un ietekmēt procesus. Tā jau ir demokrātiskas valsts pazīme. Es principā esmu pret lieliem monstriem, jo dzīve daudzreiz ir pierādījusi, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu, bet lielie nemitīgi buksē. Nu bet vienmēr jau ir arī izņēmumi.
>> Par funkciju pārdali. Lielie valsts uzņēmumi taču sadalās, skat latteecom, latvenergo u.c. Arī privātie nodala, kas ir prioritātes, kas ir luksuss. Tā ka nav nemaz tik viennozīmīgi.
--
Taisnība tai ziņā, ka šis ir process, kas visu laiku kustās šurpu turpu - uzņēmumi dalās un apvienojās. Vienīgi - parasti tam ir kaut kādi konkrēti noteikti iemesli, nevis tikai teorētiski apcerējumi par efektivitāti. Pieminot Latvenergo un Lattelecom, jāmin, ka, (1) šeit runa ir par stipri lielākām organizācijām - praktiski gandrīz katrs no LTK meitas uzņēmumiem ir lielāks par visu LNB kopā; (2) tie paši LTK meitasuzņēmumi, vienā no kuriem esmu strādājis kādu laiku, nu jau cenšas kaut kādas funkcijas atkalapvienot(!) ar mātes uzņēmumu - tieši administratīvās efektivitātes dēļ.
>> Par valdību. Īsti negribu tam piekrist. Manuprāt, cilvēki grib vairāk iesaistīties procesos, veidojas pilsoniska sabiedrība. Daudziem gribas taču saprast, kas īsti noteik Latvijā un kāpēc un ietekmēt procesus. Tā jau ir demokrātiskas valsts pazīme.
---
No šāda aspekta tas, protams, ir labs rādītājs - vieš zināmu cerību. Cerams, ka pietiekoši drīz tad arī nonāksim nedaudz tālāk par kaut kādu postmodernu agoru, kur katrs bļauj un neklausās citos, jo nemeklē vis patiesību, bet gan visu jau zina apriori.
>> Es principā esmu pret lieliem monstriem, jo dzīve daudzreiz ir pierādījusi, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu, bet lielie nemitīgi buksē. Nu bet vienmēr jau ir arī izņēmumi.
---
Te nu jāatgādina par mērogiem. Ir, piemēram, daži piensaimnieki Latvijā, kas smīkņā par to pašu Lattelekom - sak, tāds nieka mazulītis vien ir, pēc izmēriem. Kurpretī ir cilvēki, kas uztver jau Lattelekom par monstroza izmēra uzņēmumu.
Ierakstīt komentāru