Uz redzēšanos, Londona!

Jeb kā divas mazas latvju pupas ceļoja uz Angliju :) 7. un noslēdzošais stāsts.

Sestdienas rīts pienāca ātri – šodien mums jādodas mājās. Bija reizē gan skumji, gan arī patīkams nogurums no iespaidu pārbagātības un, protams, izstaigātajiem kilometriem pa Londonas parkiem, muzejiem, bibliotēkām un citiem apskates objektiem. Taču pirms došanās atpakaļ, mūsu rīcībā bija vēl vesels rīta cēliens, ko nolēmām veltīt Britu nacionālajai bibliotēkai, kas atradās vien divu minūšu gājienā no mūsu viesnīcas.

Bibliotēkas ēka ir iespaidīga un moderna sarkano ķieģeļu celtne ar plašām un gaišām iekštelpām un slīdošajiem elevatoriem uz augšstāviem, lai slinkajiem būtu ērtāka piekļūšana bibliotēkas labumiem :) Pirmā stāva foajē sastapāmies ar pirmo brīnumu – lielu digitālo grāmatu, kas pēc savas būtības ir guļošs skārienjūtīgs ekrāns galda lielumā un augstumā, kurā ar pāris pirkstu kustībām lapu pa lapai var digitāli pašķirstīt vairākas senas grāmatas, izmantot digitālu lupu, lai palielinātu tekstu, izmantot tulku, kas palīdz senos rakstus iztulkot angļu valodā, kā arī noklausīties šo grāmatu saturu audio versijā. Turpat netālu, baidos jau atkārtoties, redzēju neatņemamo komercijas stūrīti – bibliotēkas grāmatu un suvenīru veikalu, no kura jau pagājušo reizi aizgājām ar pāris kilogramu smagiem iepirkumiem. Šoreiz tikai uzmetām aci un nolēmām neriskēt ar noteiktajiem limitiem bagāžai, kas Ryanair gadījumā ir nieka 15 kg. Lieki laikam piebilst, ka šis veikaliņš, tāpat kā muzeju veikali, pieejami arī onlainā.

Blakus veikaliņam ir izstāžu zāle, kur vājajā apgaismojumā, laikam jau, lai saudzētu grāmatas, izstādīts bibliotēkas lepnums – gadsimtiem senas grāmatas un manuskripti, ievērojamu rakstnieku oriģināldarbi un pieraksti. Kā piemēru varu minēt Gutenberga Bībeli, Šarlotes Brontē Džeinas Eiras manuskriptu, Leonardo da Vinči piezīmju grāmatu, kurā viņš aprakstījis savus izgudrojumus, Kerola manuskriptu Alisei Brīnumzemē, Šekspīra pirmos iespieddarbus un daudzas citas pasaules mēroga vērtības. To starpā var atrast arī pāris amizantas lietas, piemēram, ar Ļeņina roku rakstītu iesniegumu piešķirt lasītāja karti šajā bibliotēkā. Krievijas vadonis, protams, šo dokumentu bija parakstījis ar izdomātu vārdu. Starp seno rakstu krājumiem, bija pieejami arī jau iepriekš minētie skārienjūtīgie ekrāni, kuros digitāli pašķirstīt un paklausīties oriģinālvalodā seno austrumu gudrību ruļļus un citus brīnumus. Daļu no visa tā var aplūkot arī mājas lapā. Dažus no tiem var arī onlainā digitāli pašķirstīt – vispirms, iespējams, dators jautās, kāds ir jūsu interneta ātrums (laikam, lai saprastu, kādu risinājumu labāk piedāvāt) un tad ielādēt datorā nelielu programmiņu (jeb install plugin, programmu sauc Adobe Shockwave), kas nodrošinās šo digitālās šķirstīšanas funkciju un ko ielādēt datorā, sekojot pāris norādēm angļu valodā, nebūs grūti (izslēdziet datoram pop-up jeb uznirstošo logu bloķēšanas sistēmu, ja tāda ir uzlika). Faktiski, funkcionāli šī lieta darbojas tāpat kā lielās digitālās grāmatas pašā bibliotēkā, jo ar peles palīdzību var pāršķirt lapas, palielināt tekstu ar lupu, noklausīties saturu kā audio ierakstu un izvēlēties teksta transkripta funkciju (izlēks lodziņš ar satura izklāstu normālā datordrukā, kas var būt noderīgi, jo rokrakstus salasīt nav viegli). Es nudien priecātos, ja kaut kas tāds būtu pieejams pie mums, Latvijā (blakus attēlā - oriģinālā Alise Brīnumzemē, ko onlainā var digitāli pašķirstīt).

Paralēli bibliotēkas pastāvīgajai ekspozīcijai, tiek organizētas arī ceļojošās tematiskās izstādes. Šoreiz izstāžu zāle laikam bija slēgta, taču pagājušo reizi bija izstāde The Sacred, kas tika veltīta trīs lielajām pasaules reliģijām – kristietībai, islāmam un jūdaismam, to senajiem svētajiem rakstiem un tam, kas šīm reliģijām ir kopīgs.

Bibliotēkas lasītavās iekšā negājām, jo tad uzreiz mums nāktos reģistrēties, taču šādu procedūru īsi pirms brauciena uz lidostu negribējām uzņemties. Vēlāk, jau esot mājās, sīkāk izpētīju Britu nacionālās bibliotēkas mājas lapu. Starp plaši izreklamētajiem dārgumiem, kas šeit atrodami, liels uzsvars likts arī uz ziedošanu. Interesants ziedošanas veids man šķita grāmatas adoptēšana. Ikviens, iemaksājot konkrētu naudas summu, var adoptēt kādu grāmatu, kurai nepieciešama restaurācija. Iegūtā nauda tiek izmantota tieši konkrētās grāmatas restaurācijai. Ir pat iespēja izvēlēties, kādu grāmatu adoptēt. Turklāt, jo lielāks ir adopcijas ziedojums, jo lielāki bonusi tiek adoptētājam - sākot ar adopcijas sertifikāta izsniegšanu un pateicības ierakstu grāmatā, beidzot ar ekskluzīvu ekskursiju 2 personām uz restaurācijas telpām un savas apdoptētās grāmatas apciemojumu :)

Kad bibliotēka bija izstaigāta, paņēmām mantas no viesnīcas, lai dotos uz Stanstedas lidostu. Ieradāmies laicīgi, tāpēc palika vēl laiks ieiet Starbucks kafejnīcā, lai iekostu pusdienās sviestmaizes. Izrādījās, ka todien tur notika akcija – par katru pirkumu bonusā dāvināja 250g Starbucks malto kafiju. Tā kā pirkām pa divi lāgi, tikām pie puskilograma kafijas, papildus jau tām 3 kafijas pakām, kas gulēja bagāžā.

Tā nu laiks ātri paskrēja un bija jākāpj lidmašīnā. Atpūtas programma bija izpildīta par gandrīz 100 procentiem, tāpat kā mūsu čemodāns, kas prombraucot svēra apaļus 15.0 kg – ne grama vairāk, ne mazāk :) Protams, liels nopelns te bija prātīgi saliktajai rokas bagāžai – tūrista glābiņam šādos gadījumos, kad nododamās bagāžas svars ir stingri limitēts.

Sēžot jau lidmašīnas salonā, atvēru savu piezīmju blociņu, lai pierakstītu savus iespaidus par aizvadītajām dienām. Tā nu tie nonāca šajā blogā :) Aiz loga slīdēja mākoņu grēdas un kļuva aizvien tumšāks un tumšāks, līdz beidzot pienāca vakars un man pretī no loga pavērās spožs un apaļš pilnmēness.

Uz redzēšanos, Anglija, uz redzēšanos! Tiksimies atkal nākamgad! :)

*************************************

Iepriekšējie ceļojuma stāsti:

1.stāsts

2.stāsts

3.stāsts

4.stāsts

5.stāsts

6.stāsts