Harijs Poters 3D, Koperniks un citi brīnumi

Jeb kā divas mazas latvju pupas ceļoja uz Angliju :) 4.stāsts.

Kad iepirkuma maisiņi bija laimīgi aizgādāti uz viesnīcu, to saturs izcilāts un kājas atpūtinātas, apspriedām Anglijas ceļojuma plānus šim vakaram. Priekšā gaidīja Britu muzejs un terakotu armija, kā arī vakara seanss uz filmu Harijs Poters un Fēniksa ordenis 3D variantā. Izpētījušas, kā visātrāk tikt galamērķī, apņēmīgi devāmies laukā. Nobraukušas ar metro nelielu gabaliņu uzkāpām laukā netālu no muzeja. Jau pamazām krēsloja, taču kā par laimi gājienam uz muzeju bijām izvēlējušās ceturtdienu, kad tas stāv atvērts līdz pat pusdeviņiem. Mūsu neredzamais draudziņš vadātājs bija nolēmis ar mums izspēlēt vēl vienu, pēdējo joku, vazādams mūs riņķī apkārt visam kvartālam. Sirdī pukojos, jo zināju, ka muzejam tepat vien jābūt, bet nekā. Pēc palīdzības vērsos pie kāda garāmgājēja, kas norādīja uz pareizo virzienu. Šeit mūsu slepenais draugs laikam nosprieda ar mums vairs nekrāmēties – sak, kāds prieks vazāt riņķī kādu, kam angļu mēlē pajautāt ceļu ir sīka vienība. Un tā mēs laimīgi tikām līdz muzejam. Viens no objektiem, ko vēlējāmies redzēt, un ko, starp citu, iesaku ikvienam Londonas braucējam nelaist garām, ir apaļā bibliotēka, kas stāv ar stiklu apjumtajā Britu muzeja pagalmā. Dienas gaišajā laikā šajā lielajā priekšzālē stikla jumts rada tādu ēterisku gaismu, kas savādi mijas ar gaišajām akmens grīdām un sienām. Katrā ziņā redzot to pirmo reizi tas rada gluži vai maģisku iespaidu. Apaļā bibliotēka ar skaistajām logu rindām griestu kupolā atrodas taisni pretī centrālajai ieejai. Taču kā par nelaimi bibliotēka bija slēgta. Izrādās, ka izstāde ar ķīniešu terakotu armiju (karavīru izskatā veidota figūru armija, kas tika apglabāta kopā ar pirmo Ķīnas imeperatoru un ko dēvē par vienu no lielākajiem 20.gs. arheoloģijas atradumiem) iekārtojusies tieši tur. Ko nu lai dara? Pirksim biļetes uz izstādi un tā tiksim tur iekšā. Taču izrādās, ka biļetes šai dienai bija jau iztirgotas. Ik dienu iekšā, šķiet, ielaiž tikai pa 500 cilvēkiem, turklāt iekšā laiž pa maziem pulciņiem un stingri iedalītos laikos. Neko darīt, nenokārām degunu un devāmies aplūkot muzeja lielisko pastāvīgo piedāvājumu. Jau reiz pabijušas šajā muzejā, šoreiz devāmies uz pulksteņu galeriju, kurā varēja aplūkot greznos veclaiku galda un kabatas pulksteņus. Kāds 16-17.gs. pulkstenis vēl pat rādīja pareizu laiku! Pēc tam blakus zālē aplūkojām interesantus milzu gliemežvākus un dažādus zinātnes sasniegumus, zinātnieku iekārtas un pariktes, kuru vidū īpašu interesi izraisīja pēc Kopernika teorijas veidots mehānisms, kurš demonstrēja pasaules heliocentrisko modeli. 15.-16.gs. dzīvojošais Koperniks nāca klajā ar zinātniski pamatotu teoriju, ka nevis zeme, bet gan saule ir pasaules centrs, ap kuru griežas zeme un citas planētas. Izstaigājušas plašās zāles, nospriedām, ka ir pienācis laiks vakariņām, un tā mēs devāmies atpakaļ uz iestikloto priekšzāli, kur vienā stūrī ar galdiņiem un krēsliem ir iekārtojusies kafejnīca. Kāri kožot maizītēs spriedām, cik gan atšķirīgi ir Latvijas un Anglijas muzeji. Londonā ikkatrā lielā muzejā ir vismaz viena kafejnīca un restorāns, kā arī vismaz viens veikals, kurā nopirkt ar muzeja kolekciju saistītus suvenīrus, tādējādi vedinot cilvēkus muzejā pavadīt vai visu dienu un atstāt tā pavairāk naudiņas :) Šeit par cilvēkiem domā, nospriedām, un paēdušas un atpūtinājušas nogurušās kājas, devāmies uz metro lai brauktu uz IMAX kinoteātri. Londonas IMAX kinoteātra ekrāns ir lielākais Anglijā un savos izmēros krietni pārsniedz Rīgā esošās Coca Cola Forum Cinemas lielāko ekrānu. Visiem, kas vēl nav bijuši, iesaku aiziet uz šo kinobrīnumu un izbaudīt trīsdimensiju (3D) efektus, kad skatītājam tā vien šķiet, ka filmas varoņi ir izkāpuši laukā no ekrāna un darbojas pašā degungalā, kad šķiet, ka ar rokām vari aizsniegt garām peldošas zivis, pieiet klāt un aptaustīt ikkatru cilvēku vai priekšmetu un kas liek salēkties patiesā izbīlī, kad tava deguna priekšā dinozaurs aizcērt savu aszobaino žokli. Kino programma ik pa laikam mainās. Šoreiz, kā jau nesatricināmas Harija Potera sāgas fanes, mēs nolēmām iet uz Harija Potera 5., jaunāko, filmu, kuras pēdējās 20 minūtes (Dumidora armijas cīņa ministrijā) var skatīt trīs dimensijās, uzliekot uz deguna šim nolūkam speciālas, milzīgas brilles :) Ievērojām, ka lielākoties zālē sēdēja pieauguši cilvēki, hi hi hi :) Varbūt tādēļ, ka seanss sākās pusdeviņos, nezinu, taču skaidrs ir viens – piektā filma vairs nav nekāda bērnu filma – ne vizuāli, ne filozofiski. Skatīties filmu uz tik liela ekrāna arī parastajā, 2D variantā, vien jau likās iespaidīgi, taču trīsdimensiju 20 minūtēs tā vien likās, ka pati stāvu blakus Harijam, Ronam un Hermionei tumšajos Noslēpumu nodaļas kambaros un tā vien šķita, ka Dumidors ar Voldemortu cīnās manā degungalā – ka tik netrāpa man! :) Pēc seansa priecīgas un nogurušas devāmies mājup, lai rītdien dotos uz izcilo Viktorijas un Alberta lietišķās mākslas muzeju, bet vakarā – uz brīnumiem pilno Gredzena Pavēlnieka mūziklu kādā no leģendārās Vestendas teātriem. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts :)