Dzimtenes mīlestība ir jānes sirdī

Dzimtenes mīlestība ir jānes sirdī,
bet tā jāpauž ar attieksmi,
ar darbiem Latvijas valsts
un Latvijas iedzīvotāju labā!
Lai mums visiem veicas!

Sirsnīgi sveicam Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadienā!
Bibliotēkas "Pārlielupe" kolektīvs

Ar šiem vārdiem pašgatavotā apsveikuma kartiņā sveicām ikvienu, kas šodien iegriezās mūsu bibliotēkā, kā arī pacienājām ar sarūpētu cienastu- konfektēm, cepumiem, āboliem. Daudz jau nevajag, lai iepriecinātu. Ir jāsvin svētki un jāpriecājas visādos gados, gan treknos, gan liesos. Un tā mēs visi kopā svinējām savas dzimtenes jubileju. Bērniem, protams, konfektes interesēja visvairāk, taču viņi arī uzzināja, kāpēc šodien bibliotekāri cienā ar kārumiem.

Angļu valodas apguve internetā

Angļu valodu kā dzimto vai svešvalodu šobrīd lieto 1,8 miljardi cilvēku. Tā ir oficiālā valoda 53 valstīs un 24 teritorijās. Angļu valoda ir vairāku starptautisko organizāciju darba valoda un, saskaņā ar starptautisku vienošanos, saziņas valoda jūras un gaisa satiksmē.
Pēdējā laikā daudz raksta par latviešu došanos peļņā uz ārvalstīm. Un šai sakarā iesaka labi pārzināt angļu valodu, lai zinātu savas tiesības, labāk saprastu citus un būtu veiksmīgāki darba meklējumos. Tiek ieteiktas dažādas interneta adreses, kur doti padomi. Vienā tādā vietnē atradu lielu sarakstu ar iespējām mācīties angļu valodu internetā. Bet, protams, nav smēdējama arī cita informācija ne tikai darba meklētājiem, bet arī mājās palicējiem.

Viss par darbu

Portāls CV-Online Latvia radījis blogu Visspardarbu. Te daudz noderīgas informācijas gan tiem, kam nav darba, gan tiem, kas vēlas mainīt darbu. Var uzzināt, ne tikai, kā atrast darbu, bet arī to, kā visvieglāk nedabūt darbu. Ja esi bezdarbnieks un aktīvi meklē darbu un vēl proti darba meklēšanas procesu attēlot, tad vari kļūt par blogeri- bezdarbnieku.

Pārlielupes bibliotēkā var reģistrēties e-bibliotēkā

Šodien Jelgavā viesojās e-bibliotēka. Tā ir digitālā bibliotēka, ar kuru ikvienam jāiepazīstas pašam, tā ir to vērta. Diemžēl pēc saceltās kņadas par autortiesībām, e-bibliotēka ir izņēmusi no publiskā piedāvājuma 2008. un 2009. gadā izdotās grāmatas. Man kā lietotājam tas nepatīk, jo nepaguvu izlasīt E. Veidemanes grāmatu par Eduardu Pāvulu.

Bet pozitīvais ir tas, ka lietotāji tagad var pierādīt savu personību ne tikai caur i-banku, bet arī personīgi reģistrējoties fiziskā bibliotēkā, piemēram, Pārlielupes bibliotēkā. Ja cilvēkam ir ērtāk atnākt uz bibliotēku, tad, uzrādot savu personas apliecinošo dokumentu ar foto un personas kodu, tiek reģistrēts e-bibliotēkā. Bibliotekārs reģistrācijas formulārā ieraksta interesenta vārdu, uzvārdu, personas kodu un e-pasta adresi. Bez e-pasta adreses nevar iztikt, jo uz to momentā pienāk uzaicinājums no e-bibliotēkas, kas nedēļas laikā jāapstiprina (jāuzklikšķina uz saites). Ar apstiprināšanas brīdi esi e- bibliotēkā, ieraksti savu paroli e-bibliotēkas izmantošanai.

Jau piecus e-bibliotēkas lietotājus šodien piereģistrēju. Pārlielupes bibliotēkā ir 6 datori ar internetpieslēgumu, tāpēc uzreiz pēc reģistrēšanās var pētīt e-bibliotēkas piedāvājumu. Bet tikpat labi var iet uz mājām, pie draugiem, jebkur citut, kur ērtāk lietot internetu. Publiskā bibliotēkā internets pieejams katram lasītājam vienu stundu dienā. Protams, jāņem vērā mūsu sešu datoru jaudu- ne vairāk par 42 cilvēkiem dienā (6x7st.).

Pārlielupes bibliotēkā internetu apgūst seniori

Pirmos soļus internetā apgūst grupa senioru- Pārlielupes bibliotēkas krievu tautības lasītāji. Viņus dzimtajā valodā māca Marika. Procesā iesaistās arī praktikants Kirils.

Šogad tā jau ir otrā senioru grupa.
Zināms, ka vislabāk var iemācīties, mācot citus. Trīs dienu nodarbības dos pamatus patstāvīgai interneta izmantošanai.

Interese par interneta saturu ir ļoti liela. Ne tik liela ir uzdrīkstēšanās atzīt, ka neprot un ka vajadzīga palīdzība. Jebkurs seniors var izmantot šo iespēju bibliotēkā bez maksas bibliotekāra vadībā apgūt pirmo ābeci saskarsmei ar internetu. Pārējais būs atkarīgs no katra paša vingrināšanās.

Man patīk e-bibliotēka

11.novembrī 9.30 Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas zālē bibliotekāri un citi interesenti iepazīsies ar e-bibliotēkas veidotāju prezentāciju.

Pēdējā laikā mēdijos daudz rakstīts par autortiesībām ar akcentu uz papildus naudas iegūšanu. Arī Paula Bankovska viedoklis ir interesants, tāpat komentāri.

Man kā lasītājam ļoti patīk e-bibliotēka. Kā bibliotekāram arī, jo to, ko nevaru lasītājam piedāvāt tāpēc, ka izsniegts vai naudas trūkuma dēļ nav iegādāts, varu atrast e- bibliotēkā.
E-bibliotēkas teksti nav digitāls izdevums, jo tad tiem būtu savs ISBN. Faktiski tās ir konkrētu grāmatu kopijas, ļoti liels fragments- ne jau visa grāmata. Un vāku arī tur nav. Autortiesības aizstāv autorus, bet ierobežo šo darbu izmantotājus. Taču, ja nebūs, kas šo autoru darbus izmanto, nevajadzēs arī pašus autorus. Protams, e-bibliotēka ir publiska interneta bibliotēka, bet to nefinansē sabiedrība. Tāpēc kaut kā tai būs jāpelna nauda bibliotēkas uzturēšanai. Iespējams, ar reklāmu, maksas pakalpojumiem, konsultācijām vai īstu born digital grāmatu izdošanu. Nedomāju, ka tāpēc grāmatām pienācis gals. Es pati daudz lasu bibliotēkas grāmatas, daudz arī pērku papīra formātā, izmantoju e- bibliotēku. Tas ir tikai normāli, ka 21.gadsimtā ir īstenota e-bibliotēka. Kādas sekas no tā varētu rasties uzņēmējdarbībai, nu to rādīs laiks. Bet vai e-bibliotēka ir par to atbildīga?

Pārlielupes bibliotēkā strādā trīs bezdarbnieki

Pārlielupes bibliotēkā strādā trīs bezdarbnieki. Kirils pēc datoroperatoru kursiem iziet praksi līdz 30.novembrim. Praktikants nostiprina savas zināšanas praktiskā darbā, noformējot dažādus uzrakstus, rakstot sarakstus un pie viena pieskatot datorzālē apmeklētājus. Uzreiz jūtams, ka vīrietis bibliotēkā puikām iedveš lielāku respektu. Kirils saņem stipendiju.

Raisa no 1.oktobra sešus mēnenešus ir bibliotekāra palīgs.Viņa kārto grāmatas, kopē, palīdz apkalpot lasītājus. Bibliotēkas darbs viņai nav svešs, jo pāris gadus te jau bijusi citā valsts nodarbinātības projektā. Raisai maksā minimālo algu un visus nodokļus.

Natalija no 1.novembra sešus mēnešus pildīs apkopējas darbu. Viņa ir tā saucamā stipendiāte, tātad saņems 100 latus bez nodokļiem un sociālajām garantijām. Kas notiks, ja sieviete kādu brīdi slimos?

No vienas puses prieks, ka cilvēkiem ir darbs un viņi var nedaudz nopelnīt, kā arī iegūt jaunas darba iemaņas, reāli palīdzot mūsu bibliotēkas darbos. Bet no otras puses bibliotekāri joprojām katrs savu nedēļu četrus mēnešus pēc kārtas līdz pat gada beigām iet bezalgas atvaļinājumā.
Tāda nu ir tā mūsdienu dzīve- galīgi neticama 21.gadsimtam.

Lasītāju tiesības, vajadzības, cerības

Nīderlandes publisko bibliotēku asociācijas pārstāve Marian Koren stāstīja par publisko bibliotēku lietotāju tiesībām, vajadzībām un cerībām, par mūsdienu prasībām modernai bibliotēkai. Redzējām arī filmu kā ilustratīvu pielikumu.

Visi, kas bijuši kaut reizi vecajās rietumu valstīs, var apliecināt, ka bibliotēkas tur ir lielas, labi iekārtotas, bagātas ar dažādu formātu krājumiem milzu apmēros. Tai skaitā arī Nīderlandē. Par to liecina arī skaitļi, ko sniedza lektore. Nīderlandē ir astoņas reizes vairāk iedzīvotāju, bet bibliotekārais aptvērums apmēram tāds pats kā Latvijā. Nīderlandē 26% iedzīvotāju ir publisko bibliotēku lietotāji. Atšķirības ir iespēju līmenī, ko piedāvā lietotājiem Nīderlandes un ko Latvijas publiskās bibliotēkas. Nīderlandē krājuma iegādei publiskās bibliotēkas izmanto 22,9 eiro vienam iedzīvotājam gadā, bet Latvijā vien 0,4 eiro (Ls 0.30, kas arī vairs nav obligāti kopš 2009. gada 1.jūlija). Un līdz ar to Latvijā publiskās bibliotēkas nevar nodrošināt lasītāju vajadzības un īstenot viņu cerības, ka bibliotēkā saņems tos periodiskos izdevumus vai grāmatas, ko paši nevar nopirkt. Jo arī bibliotēkās ir krīze. Pašvaldības uztur publiskās bibliotēkas atbilstoši savam naudas makam un bieži vien savas izpratnes līmenim.

To, ka bibliotēka ir kultūras sastāvdaļa reizēm nesaprot arī paši bibliotēkas vislielākie apmeklētāji, jo reizēm saka, ka viņiem kultūra neesot vajadzīga. Saka, bet ir dedzīgi visu pakalpojumu naski izmantotāji. Jāsaka, daudzās valstīs bibliotēka pārstāv izglītības nozari.

Lietotāju tiesības ir visur vienādas- tiesības uz informāciju atbilstoši cilvēktiesībām. Un tās tiek īstenotas iespēju robežās.
Domāju, ka Pārlielupes bibliotēka un arī citas publiskās bibliotēkas var tikai ierobežoti īstenot lietotāju vajadzības un nedaudz arī cerības. Maznodrošinātie noteikti priecājas par iespēju lasīt presi un izmantot internetu bez maksas. Tai pat laikā preses un grāmatu iegādes budžets tiek mazināts.
Lektores ieteikums mainīt attieksmi, plaši izmantot interneta vidi, „pārdot” bibliotēku kā unikālu pakalpojumu sniedzēju, fokusēties uz konkrētām lietotāju grupām, pētīt bibliotēku nelietotājus un atrast veidus, kā viņus iesaistīt, nav nekas jauns. Tikai Nīderlandē visiem šiem procesiem apakšā ir lieli projekti par lieliem līdzekļiem. Bet Latvijā pat jau tradicionālais projekts „Bērnu žūrija” tika liesi atbalstīts - 20 grāmatu vietā piešķirot piecas.

Protams, ir labi uzzināt, kā publiskās bibliotēkas attīstās citur, kādi procesi notiek. Ir labi apzināties, ka uz šo bagāto valstu fona kopumā gan bibliotēkas, gan bibliotekāri Latvijā neizskatās slikti. Tomēr vienlīdzīgi runāt par lietotāju tiesībām, vajadzībām un cerībām mēs nevaram, jo atšķiras bibliotēku nodrošinājuma līmenis un valsts izpratnes un atbalsta līmenis. Nu bet attīstības tendences gan ir līdzīgas.

Pārlielupes bibliotēka samazina darba laiku līdz apkurei

Kamēr apkure nebūs pieslēgta, Pārlielupes bibliotēkas samazina darba laiku, jo strādāt 9 grādos ir ļoti grūti pat satuntulētam. Salst rokas un kājas, dzeram karstu tēju un kafiju, kamēr vēl ko siltu spējam ieliet rīklē, bet arī tam ir robežas! Ar elektrību tik lielas telpas nav iespējams piesildīt un nav jau mums arī to sildītāju. Salst ne tikai bibliotekāri, bet arī lasītāji. Pieaugušie lasītāji saka, ka pusstundā, kamēr izvēlas grāmatas, jau nosalst, bet mēs te esam 8 stundas. Tomēr lasītāji nāk uz bibliotēku, tāpēc viņu ērtības dēļ neslēgsim ciet bibliotēku pavisam, tikai samazināsim darba stundas. Esam saluši jau vairākas nedēļas un ilgāk vairs nespējam.
Ar šodienu bibliotēka būs atvērta no 12.00 līdz 17.00, arī sestdienās līdz brīdim, kad pieslēgs apkuri.

Mūsu problēma ir gan vienkārša, gan ļoti sarežģīta. Bibliotēka atrodas mājā, kurai ir 3 īpašnieki- 2 privātie uzņēmēji, bibliotēkas telpas pieder domei. Bet visi mezgli, tai skaitā apkures atrodas uzņēmēja teritorijā. Pieslēdzot apkuri bibliotēkai, siltums nāks arī viņam, kam to nevajag. Uzņēmējs mums saka, ka Jelgavas NĪP negribot viņa telpas atslēgt no kopējās apkures sistēmas. Kamēr to neatrisinās, tikmēr apkuri pieslēgt mums nevar, jo uzņēmēja teritorijā bez viņa ziņas neviens netiek. Pa vidu esam mēs- bibliotekāri un mūsu lasītāji - ķīlnieku lomā.

140 zīmēs apkārt pasaulei!

Ja neesi Twitter.com, varbūt tevis nav vispār? Ja esi tur iekšā vai vēlies būt, izlasi šo info, reģistrējies un 22.oktobrī 17.30 Rīgā, K.Barona ielā 14 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1.stāvā- (jaunākās periodikas lasītavā) ieklausies erudītu teiktajā par mikroblogošanas fenomenu un uzvedības modeļiem jeb etiķeti.
Twitterošana jeb mikroblogošana ir traki aizrautīga lieta. Bet tai pat laikā arī jādomā par ikvienu ziņu, ko 140 zīmēs aizlaid pasaulē. Ieklausies, diskutē, mācies.

Plaša e-bibliotēka latviešu valodā

Atklāta jauna – daudzpusīga un moderna izglītošanās ēra latviešu valodā. Tā ir Ideju foruma radītā e-bibliotēka, kas visiem pieejama bez maksas. Ir gan senāki, gan pavisam jauni dokumenti. Šobrīd te ir 4500 ieskanēti teksti, 242 video, 889 audio, 217 attēli.
Reģistrēts lietotājs var lietot tikai tekstus un tikai 30% apjomā. Pilnīgi visu var izmantot autentificēts lietotājs. Tas nozīmē, ka jānorāda savas internetbankas konts vai sava mobilā telefona numurs. Es gan izmantoju citu banku un lietoju telefonu, kas nav uz mana vārda reģistrēts, tāpēc nevaru pagaidām autentificēties:((
Gan ieskanētie teksti, gan audiogrāmatas ir latviešu, krievu, angļu valodā. Vispirms apskati sadaļu Kā lietot, izlasi arī lietošanas noteikumus. Daudz ieskanētu tekstu un audiogrāmatu ir Ideju foruma Pasaku portālā, par ko jau daudz esam rakstījuši. Jaunajā portālā atklāju, ka varu turpināt Annas gaitām no Zaļajiem jumtiem. Vispār e-bibliotēkā ir dažāda tipa grāmatas un mācību literatūra, tāpēc tev tā noderēs.

Jauns konkurss letonika.lv

Jauns konkurss trīs kārtās trim grupām: bibliotekāriem, skolēniem, pieaugušajiem.
Visiem jābūt bibliotēkā reģistrētiem lietotājiem un arī jānāk uz bibliotēku meklēt atbildes datu bāzē Letonika.lv. Jo ārpus bibliotēkas šī datu bāze pieejama ļoti mazā daudzumā.
Lai vēlāk nerastos pārpratumi, kārtīgi izlasi nolikumu. Tad izlasi jautājumus. Tad sameklē atbildes un tikai tad reģistrējies. Dari to ļoti vērīgi, precīzi izvēloties pareizo bibliotēku, dalībnieka grupu jeb līgu un rajonu. Nu nevajag pārstāvēt bibliotekārus un citus rajonus:) Tikpat vērīgi jānorāda sava e-pasta adrese un parole, jo tikai tā būs spēkā visu konkursa laiku.
Apskati tuvāk plakātu! Būs 12 uzvarētāji.Noteiks arī radošāko bibliotekāri. Pieci dalībnieki ar vislielāko punktu skaitu, neņemot vērā grupu iedalījumu, piedalīsies televīzijas spēlē "Zini vai mini". Un tas viss sākas šodien līdz 22. oktobrim. Apgūsi datu bāzi, uzzināsi daudz interesanta, varbūt tiksi pie balvas un Tv! Ja māc šaubas vai neziņa- jautā bibliotekāram.
Nospied pogu kreisajā pusē Piedalīties- redzēsi jautājumus un atbilžu nosūtīšanas vietu.
Kad atbildes atrastas, ieraksti savu e-pastu, paroli un nospied pogu- autorizēties.Un atbildes nonāks pie žūrijas komisijas.
Veiksmi!

Konkursa "Lielais Kristaps bibliotēkās" rezultāti

Konkurss "Lielais Kristaps bibliotēkās" beidzies. Ir zināmi uzvarētāji. Ir nopublicēti jautājumi un atbildes. Bija plānoti 15 uzvarētāji divās līgās- bibliotekāri un lasītāji, bet uzvaru svinēja divas bibliotekāres- Veneranda no Jelgavas un Gunta no Kuldīgas, savācot maksimālo punktu skaitu (40) uz 19 jautājumiem un iegūstot arī papildus punktus (5) par eseju. Abas esejas arī ir nopublicētas.
29.septembrī kino festivāla "Lielais Kristaps" atklāšanas ceremonijā uzvarētājas tika apbalvotas ar kino nozarei veltītām piecām grāmatām un sešiem DVD. No dāvinājuma divas grāmatas atstāju sev: Inga Pērkone. Es varu tikai mīlēt.Sievietes tēls Latvijas filmās un Rietuma D. Naumanis N. Personības parādības personīgi. I.Pērkone apskatījusi sieviešu tēlus no feminisma pozicijām. Lielāko daļu jau pirmajā vakarā ar aizrautību izlasīju. Kinokritiķi D. Rietuma un N. Naumanis radījuši savdabīgu kino enciklopēdiju - "24 tuvplāni - dzīvē un filmās, 24 portreti un sarunas ar mūsdienu pasaules kino procesam nozīmīgiem cilvēkiem. Džonijs Deps, Leonardo di Kaprio, Izabelle Ipēra, Hīts Ledžers, Keita Blānšeta, Tilda Svintone, Vudijs Alens, Larss fon Trīrs un daudzi citi - aktieri un režisori, kas ar savām lomām un filmām būtiski ietekmē kino virzību un, visticamāk, arī vēsturē paliks kā šī procesa spilgtas pieturzīmes."
Pārējās balvas trīs grāmatas un sešus filmu diskus dāvinu Pārlielupes bibliotēkai:
Rancevs D. Kinotācijas.
Matīsa K. Dokumentāls logs uz Eiropu. Eiropas dokumentālā kino simpoziji 1977-2007.
Pēkone I. Kino Latvijā 1920-1940
Ģimenes komēdija. Lote no izgudrotāju ciema.
Svētku anatomija
Es esmu brīvprātīgais
Keep smilling!
Philosopher Escaped
Animācijas filmu izlase tiem, kam pāri 16.
Bibliotēku sistēmā līdz šim šādu filmu nebija. Drīzumā tās apstrādās un lasītāji varēs skatīties bibliotēkā uz vietas vai ņemt līdzi uz mājām.

Pasaku portāls konkursā Prix Europa

Fonā klausos "Garkājtētiņu" un rakstu blogam par savu prieku, ka tik jaukais portāls “pasakas.net”, ko veido biedrība "Ideju Forums" iekļuvis Eiropas lielākajā televīzijas, radio un jauno mēdiju festivālā Prix Europa,un cīnīsies par galveno balvu nominācijā „Jaunie mēdiji”. Konkursam pieteikušies 1000 dalībnieku no 40 valstīm! No 17.līdz 24.oktobrim noskaidrosies uzvarētāji, kad vajadzēs turēt īkšķi, bet līdz tam gatavojies kārtīgi iepazīties ar portāla saturu, kur dažādos formātos (teksta, audio un video) ir pieejamas latviešu un citu tautu pasakas, teikas, oriģinālliteratūra bērniem, šūpuļdziesmas, multiplikācijas filmas, spēles. Te var arī zīmēt un izvietot savus darbus portāla galerijā.

Ik pa laikam ieskatos portālā un pamanu arvien lielākus labumus. Nu jau ir 35 autoru audiogrāmatas. Piemēram,
Ž.Verns. Kapteiņa Granta bērni
J.Klīdzējs. Cilvēka bērns.

Ir arī četri Lūsijas Modas Montgomerijas romāni:
Anna no Vēja papelēm
Anna no Salas
Anna no Eivonlijas
Anna no "Zaļajiem jumtiem"

Saskaitīju 27 Šūpuļdziesmas latviešu un krievu valodā. Te ir arī no padomju laikiem mana iemīļotā. Šai dziesmai ir pieejamas notis. Var izdrukāt dziesmas vārdus. Redzēt dziesmas video.

Interesanta ir sadaļa „Neērtības radībiņām”- Lielbritānijā tapušās multiplikācijas filmas par zvēriņiem invalīdiem, ko ierunājuši cilvēki ar invaliditāti. Filmas ir angļu valodā ar latviešu subtitriem. Lai filmas labāk varētu izmantot mācību procesā, ir daudz padomu skolotājiem.

Saskaitīju arī 16 skaitāmpantiņus.Var lasīt tekstu un arī noskatīties, kā to dara videomeitene.

Ir arī mīklas. Vērts apskatīt sadaļu Jaunumi: Te var redzēt datumu, kad resurss pievienots.

Apskati visu pats un nosaki savus mīļākos avotus:)

Par šo portālu esam rakstījuši:
2008.gada 17. februārī
2008.gada 28. janvārī
2007.gada 17. novembrī

Pirmie soļi internetā

Šodien Pārlielupes bibliotēkā vēsturiska diena. Grupa drosmīgu senioru (55+) centās iekarot interneta džungļus. Neviens no grupas dalībniekiem iepriekš nebija izmantojis datoru, tāpēc divas stundas mācījās pamatlietas: apvārdot peli, lai kursors skrietu tur, kur vajag; lai atvērtos tās lapas, ko gribas; lai izlasītu tās ziņas, ko noskatījuši:) Nu viegli nebija nevienam, arī man:) Bet ar visu grupa tika galā, un kad jau bija riktīgi iesiluši, bija jābeidz, bet pirmdien atkal tiekamies, lai atkārtotu apgūto un izveidotu e-pastu saziņai ar pasauli.