Šahošana stiprina veselību

Pārlielupes bibliotēkas darbinieki un lasītāji iesaistījās šahošanā ar lielmeistaru Arturu Neikšānu Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā 26.aprīlī. Lielmeistars ir arī aktīvs Pārlielupes bibliotēkas grāmatu lasītājs.

Dalībnieki bija tik iegrimuši spēlē, ka ar vienu partiju vien tiem nepietika, tāpēc izbaudīja šaha spēles procesu vairākkārt. Man pašai gan jau pēc vienas partijas galva bija galīgi bieza. Nez kā jutās citi. Lielmeistaram gan tā pierasta lieta, galu galā gandrīz katru dienu vairākas stundas spēlē šahu un tā jau 23 gadus.  Bija gan spēlētāji, gan līdzjutēji, gan pasākuma iemūžinātāji.
Vairāk par to  lasi rakstā un apskati arī bildes, kā arī noskaties filmiņu.

Šahošana tāpat kā lasīšana attīsta prātu, nostiprina atmiņu un dod pozitīvas emocijas. Un tādējādi nostiprina veselību:)

Pastāvēs, kas pārmainīsies!

Bibliotēkas laika gaitā ir stipri mainījušās. Piemēram, bibliotēkas krājuma saturs. Padomju laikos plauktos obligāti bija Marksa, Ļeņina, Brežņeva kopotie raksti,  kompartijas dokumenti. Tagad bibliotēkās nevar un nedrīkst atrast nevienas partijas dokumentus. Agrāk grāmatas apgādāja grāmatu kolektors pēc bieziem katalogiem. Tagad katra bibliotēka pati nosaka, ko viņas lasītāji lasīs atbilstoši lasītāju sastāvam  un interesēm. Grāmatu izdod daudz, tāpēc  arvien sarežģītāk izvēlēties. Tāpat arī presi, diskus ar mūziku un filmām, datu bāzes. 

Bibliotēkās ienākušas modernas tehnoloģijas.  Bibliotēkas procesu automatizēšanai ir bibliotēku informācijas sistēma ALISE. Ir datori un internets lasītāju vajadzībām. Tagad, protams, daudzas lietas var atrast ātrāk un precīzāk. Bet lai tā būtu, bibliotekāriem nemitīgi jāmācās, kā izmantot šīs tehnoloģijas, un jāmāca ar tām apieties arī lasītāji.

Arī pakalpojumi ir kļuvuši daudzveidīgāki. Ilgstoši bibliotēkas galvenokārt izlika grāmatu izstādes autoru jubilejās. Tagad bibliotēkas piedāvā arī radošo darbu izstādes: foto, gleznas, zīmējumus, rokdarbus,  organizē dažādas radošās nodarbības, iemācot kādu jaunu prasmi. Bibliotekārs kļuvis par skolotāju, kas iemāca rīkoties ar internetu, izveidot un izmantot e-pastu, dažādus e-pakalpojumus. Kopēšanas vietā arvien vairāk stājas digitālo materiālu izdruka un papīra dokumentu pārvēršana digitālā formātā. Bibliotekāra rokās ir burvju nūjiņa:)

Tāpēc pilnīgi noteikti  varu apgalvot, ka Raiņa teiciens - "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" - pilnā mērā attiecas arī uz bibliotēkām. Tās mainās, ik gadu piedāvā saviem lasītājiem jaunus pakalpojumu veidus. Piemēram, var rezervēt sev grāmatu internetā, nenākot uz bibliotēku, var paņemt grāmatu vienā bibliotēkā, bet nodot sev tuvākajā, jo Jelgavas Zinātniskā bibliotēka un tās filiāles ir cieši saistītas. Var pasūtīt grāmatu no citas bibliotēkas, ne tikai no sev tuvākās, un 10 dienu laikā to arī saņemt savā bibliotēkā. Ir, protams, grāmatas, kas ir katrā bibliotēkā, bet ne jau visas. Un citviet uz tām ir gara rinda, bet citur nav.  

Tātad bibliotēkas ir mainījušās.  

Bet vai sabiedrības izpratne par bibliotēku ir mainījusies? Liekas, ka ne visai, dzīvīgs ir vecais priekšstats, ka bibliotēka ir grāmatu krātuve. Mūsdienās tā pārsvarā ir pakalpojumu, pie tam pārsvarā bezmaksas pakalpojumu paradīze. Pilnīgi viss, ko bibliotēka piedāvā ir domāts tās klientiem, tātad reģistrētiem lasītājiem - vai tas ir internets, kopēšana vai valodu kursi. Bieži dzirdam - man jau vajag tikai nokopēt, es tikai internetā paskatīšos, es tikai atnācu uz angļu valodas kursiem, un negrib reģistrēties, jo iedomājas, ka nav atnākuši  uz bibliotēku. Bet uz kurieni tad?  Reģistrācija ir bez maksas, bibliotēkas krājuma izmantošana ir bez maksas. Tātad pilnīgi visiem pieejama, aizpildot pieteikuma anketu un uzrādot personu apliecinošu dokumentu ar foto un personas kodu.

Sabiedrība vēl nav apzinājusi  bibliotēkas daudzpusīgumu. Katra bibliotēka piedāvā savus  pakalpojumus, jo to lielā mērā ietekmē pašu bibliotekāru prasmes un intereses. Bibliotēka palīdz izpausties saviem lasītājiem, organizējot viņu darbu izstādes, iesaistot pasākumu organizēšanā. Cilvēki ir atsaucīgi un tiešām labprātīgi palīdz uzturēt labvēlīgu auru. Mēs ceram, ka, ienākot bibliotēkā, ar laiku pamanīs arī interesantās grāmatas un sāks lasīt. Mēs jūtam, ka bibliotēku grāmatu lasīšana iet mazumā. Tomēr nevaram apgalvot, ka mazinās pati lasīšana. Zinām, ka daudzi izmanto internetā elektroniskās grāmatas, kas bibliotēkās nav pieejamas. Es ceru, ka nākamajā desmitgadē arī Latvijas bibliotēkās būs elektronisko grāmatu datu bāzes un tās būs iespējams izmantot attālināti, kā tas ir citās Eiropas valstīs.

 Tātad pārvērtībām nav robežu. Arī bibliotēkas funkcijas  laika gaitā nez vai mainīsies, jo izglītot, informēt, izklaidēt vajadzēs vienmēr. Varbūt citās formās nekā šodien, taču noteikti vajadzība pēc sakārtotas informācijas nezudīs, vajadzība pēc saskarsmes ar citiem cilvēkiem nezudīs, un vajadzība sabiedrības locekļiem pašapliecināties, izrādot savus talantus citiem, tāpat.

Talkas dienā

Pārlielupes bibliotēkas bibliotekāres talkoja piektdien pēc Spodrības dienas savās darba telpās. Izstaigājām ierasto talkošanas teritoriju - RAF meža stigas. Pirms mums kāds jau lielumus bija savācis. Mežs rotājas ar puķēm un putnu balsīm. Tas ir iecienīts pastaigu maršruts daudziem. Bet žēl, ka atrodas arī cūkmeni - vienu tādu redzējām - jauneklis piebrauca ar vieglo mašīnu un izmeta savas grabažas.

Šahs bibliotēkā ar lielmeistaru

Ne katru dienu iespējams redzēt izcilu šahistu, kur nu vēl uzspēlēt kādu partiju ar viņu. Taču tagad tev ir šāda iespēja!

 26.aprīlī Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā no pulksten 12.00 līdz 14.00

 lielmeistars Arturs Neikšāns sniegs simultānspēles seansu - vienlaicīgi spēlēs ar 10 interesentiem. 

Vari piedalīties gan kā spēlētājs, gan kā skatītājs. 

Pārlielupes bibliotēkā pirms pāris gadiem šāds pasākums jau bija, un bibliotēkas apmeklētāji bija apmierināti: ieskaties foto galerijā.

Vairāk par svētdienas spēli  Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā lasi šeit.

Dekupējam kārbiņas

Vakar Pārlielupes bibliotēkā notika nu jau trešā dekupāžas nodarbība. Šoreiz ar rakstainām salvetēm apdarinājām apaļas plastmasas kārbiņas, kā arī izmēģinājām kraklē jeb plaisājuma efekta laku. Kārbiņas krāsojām gaišos toņos un aplīmējām ar puķu, tauriņu un putnu attēliem. Vairāk bildes apskatāmas šeit!

Andersena pasaku pasaulē

Visa pasaule ir brīnumu virkne, bet mēs pie tiem esam tā pieraduši, ka saucam par ikdienu. /H.K. Andersens/

Šodien pie mums pulcējās pirmklasnieki, no kuriem lielākā daļa šeit bija pirmoreiz. Bērni iepazinās ar bibliotēku, kā arī klausījās bibliotekāres stāstījumā par pasaku meistaru Hansu Kristianu Andersenu, kuram šajā mēnesī apritēja 210. gadadiena. Izrādījās, ka daudzi bija jau lasījuši Andersena pasakas un varēja par tām pastāstīt. Vairāk bildes no pasākuma skaties šeit!

Bibliotekāres Marikas Girdo māksla

Pārlielupes bibliotēkas bibliotekāre Marika Girdo ir ar māksliniecisku dvēseli, prasmīgām rokām un aizrautīgu vēlmi pašmācībā ar interneta starpniecību apgūt ko jaunu. Tā viņa  mācījās gleznot, dekupēt, kopt telpaugus  un gatavot  jaunus ēdienus. 
 Mums visiem ir 24 stundas diennaktī, bet, paskatoties, ko Marika apguvusi un prot, liekas, ka viņai ir vismaz divreiz vairāk laika.

Bibliotēku nedēļā lasītājiem viņa piedāvā  nelielu daļu no tā, ko veikusi pēdējo mēnešu laikā: 2 gleznas un dekupāžas tehnikā apdarinātas 2 kārbas, 1 vāzi un 7 dēlīšus. 

Marika vienmēr dāsni dalās ar savām zināšanām. Šogad vadot lasītājiem dekupāžas nodarbības bibliotēkā, vispirms pati apguvusi dažādas tehnikas, tādēļ dekupāžas darbi ir viņas šābrīža aktualitāte.

Bibliotekāre Inga Lapiņa glezno

Pārlielupes bibliotēkas  bibliotekāre Inga Lapiņa pēc izglītības ir vizuālās mākslas skolotāja. Viņas hobiji ir saistīti ar mākslu un iespējām apgūt dažādas mākslinieciskas prasmes. Viņa ir papildus mācījusies auduma apdrukas un zīda apgleznošanas kursos pie tekstilmāklinieces Baibas Vaivares, zīmēšanas un gleznošanas kursos pie gleznotāja Ulda Rogas, gleznošanu mākslas studijā „Mansards” pie gleznotāja Raita Junkera, kā arī Ozolnieku gleznošanas studijā pie Agitas Čivčes-Vaivodes.

Savas mākslinieciskās prasmes Inga izmanto arī bibliotēkas darbā. Bibliotēku nedēļas ietvaros, Inga skatītājiem pirmo reizi Pārlielupes bibliotēkā piedāvā apskatīt savus darbus - 11 gleznas: sešas eļļas tehnikā, vienu akvareli un četras apgleznota zīda. Darbus varēs apskatīt līdz aprīļa beigām.