„
Jā, brīvprātīgā Riharda klase spēja mūs pārsteigt arī ar jautājumu dažādību. Skolēni gribēja zināt, cik daudz ir interesantu grāmatu, kuras grāmatas visvairāk lasa, kāda ir bibliotekāra alga, kā sauc darbiniekus un vadītāju. Jautājumu bija daudz un reizēm mulsinoši. Patīkami, ka bērnu pirmā iepazīšanās ar bibliotēku daudziem notika dzejas dienās un ir labā atmiņā. Un tagad viņi nāca uz pazīstamu vietu, kur tos gaida. Bibliotēkā uzreiz reģistrējās ceturtā daļa klases, lai varētu būt bērnu žūrijas eksperti. Arī nākamajās dienās daži zēni bija klāt ar jautājumu- vai mūs atceraties? Nu, protams, kā var aizmirst, ja mūsu rīcībā ir pat lietiski pierādījumi- divi
2 komentāri:
Forši. :) Mūs gan savulaik pa bibliotēkām nevadāja, taču varbūt jau esmu aizmirsis.
Ak, skaistā bērnība...:) Atcerējos, kā pati savulaik tipināju pēc grāmatiņām. Un mūžam atcerēšos, kā bibliotekārīte ieteica manis izvēlēto grāmatu tomēr neņemt - tā esot lielākiem bērniem:) Es paklausīju:))
Ierakstīt komentāru