Tieši šodien iedomājos, nu kāpēc cilvēki, kuru tiešais darbs ir saskarsme ar citiem cilvēkiem, tik maz blogo. Atbildi saņēmu Ulda Zariņa rakstā un komentāros. U.Zariņš min 3 iemeslus: nav interešu, nav viedokļa, nav vēlmes. Bloga karalis ir saturs. No visiem interneta lietotājiem: satura radīšanā piedalās 7%; komentārus raksta 15%; savāc, aktīvi patērē un izplata informāciju pārējiem 20%; vairāk nekā 50% interneta lietotāju neinteresē pat iespēja meklēt sev interesējošu saturu.
Grūti noticēt, ka mūsdienās neko nedara par prieku sev un līdzcilvēkiem, ja par to nemaksā, ka baidās izteikt savu viedokli. Un vēl trakāk, ja viedokļa vispār nav. Kā tad mēs iemācīsimies saprast viens otru, ja nemācēsim formulēt domas visiem saprotamā veidā. Kā paliek ar savu prasmju un iemaņu pilnveidošanu, ar savu ideju formulēšanu, ar tehnisko un radošo griestu pacelšanu un jaunu ideju iegūšanu. Blogojot esmu uzzinājusi par citiem blogeriem, atklājusi interesantas lietas, ko citādi nebūtu uzzinājusi. Nebiju domājusi, ka topošajiem žurnālistiem varētu būt tādas iebildes. Ko par to saka bibliotekāri un emuāra lasītāji? Varbūt tomēr ir citādi?
9 komentāri:
Man ļoti nepatīk šie vārdi: "blogot", "blogeris", "blogošana" un "emuārs". Vai tiešām nevarēja kādu latviskāku un saprotamāku vārdu atrast. Man šie vardi asociējas ar lamu vārdiem. Tāpēc arī izvairos no šādām nodarbēm.
Varbūt iemesls ir gaužām vienkāršs: cilvēki ir tik izdeguši, veicot savus ikdienas pienākumus (dienišķā maize ta jāpelna!), ka vienkārši nav vairs vēlmes sasprindzināties un kautko darīt blogu (vai citā) jomā... Un ja vēl ideālisma un ar pieri sienā skrienamais vecums ir pagājis, un iestājusies dzīves skarbā realitāte...Un gala beigās, ir taču oficiālais viedoklis, priekšniecības viedoklis, profesionāļu viedoklis --- kāpēc vēl sasprindzināties un izteikt savu viedokli?
anonīmajam: emuārs ir bloga latviskots vārds :) Varbūt ne pārāk veiksmīgs, bet tāds nu tas ir.
šoreiz bez...: par ideālisma un pierē skrienamo vecumu. Man jau liekas, ka ne vienmēr tas saistīts ar vecumu, bet arī ar cilvēka personību. Kā paraugs ir šī bloga saimniece, dāma pēc 50.
Ieskatījos arī U.Zariņa rakstā un komentāros, daudz kam varu piekrist. Kāpēc neveido blogus? Man personīgi šķiet, ka cilvēki ir pārāk aizņemti, steidzīgi un slinki, tāpēc labprātāk patērē citu saražoto, nevis rada paši - veidojas tāda kā interneta patērētāju sabiedrība :) Komentē parasti tādus rakstus, kas skar strīdīgus jautājumus vai sniedz lielus personīgus atklājumus. Man arī šķiet, ka daudzi nemaz nezin, kas tas blogs tāds ir - ka to var radīt katrs, ka tas ir tehniski vienkārši un ka nav jābūt žurnālistam, lai to darītu. Daudzi dod priekšroku čatam un skarbiem komentāriem Delfos, jo tas neprasa regularitāti, dziļu domu un ir anonīma padarīšana. Taču no otras puses tas parāda, ka cilvēkiem ir viedoklis un vēlme izteikties, ka viņus kaut kas interesē, nu - vismaz rakstā teiktais. čats un komentāru rakstīšana varētu būt tāda kā potenciālo blogotāju iesildīšanās trase, kas zin. Atšķirība ir tā, ka blogošana ir nopietnāka lieta, tā savā ziņā ir uzdrīkstēšanās atklāt sevi publiski un daudzi tam vēl nav gatavi, dodot priekšroku anonīmai patrakošanai citu radītajā lapās.
Gandrīz gribas piekrist šoreiz bez. Ja nav vēlmes, tad jau neko... Piekrītu arī Maijai tai ziņā, ka blogošana kā jau katrs jaunums, ir vispirms jāiepazīst, lai uzsāktu ko vairāk. Man sanāca spontāni, bet, kas jau mani pazīst, zina,ka tāds ir mans raksturs: man patīk mācīties darba procesā. Esmu daudz ko jaunu iemācījusies, uzzinājusi, bet arī pamatīgi nostrādājusies:) Tagad domāju,ka uz bloga 100.dienu, kas sanāk novembra beigās, varētu uztaisīt ballīti un par šīm lietām parunāt klātienē,vai ne?
līdzīgi kā politiski aktīvi cilvēki - ir tikai daļa, kura ir pietiekami aktīvi, lai iesaistītos politiskās partijās, kaut kā aktīvi izrādītu savu politisko nostāju. Tāpat arī blogošanā nav liels procents cilvēku, kuri to uzskata. Vienlaikus blogošana ir neformālāka un arī iespēja otram pateikt un izzināt lietas, kuras formālā komunikācijā bieži tiek noklusētas utml.
Venerandai. Vai balle nevajadzētu taisīt tad, kad Jūsu bibliotēkas lasītāju, grāmatu mīļotāju skaits būtiski palielināsies? Patukši izskatās pie Jums. Ne jau "emuāru" veidošana ir bibliotēkas sūtība.
skolotājai. Emuārs ir līdzeklis publikas piesaistīšanai un ieinteresēšanai kļūt par lasītājiem, tādējādi notiek bibliotēkas popularizēšana, lasīšanas un grāmatu popularizēšana. Ja puse iedzīvotāju ik dienu pavada internetā, nekā citādi viņus nevar uzrunāt. Tā ka pūlamies:) Nu bet ballīti vajag- visu,kas labs paveikts, ir vērts atzīmēt. Un uz ballīti aicināšu arī skolotājus. Bet ne tikai:))
es arī esmu par ballīti! :)
Jaaaa, noguruši ir tie mūsdienu dzīves nomocītie ļautiņi, lai sakoncentrētos un vēl kaut ko samērā nopietnu rakstītu... (Bet attaisnojums gluži tas nav!) Izlasīt ir viens, bet, lai vēl atbildētu un rakstītu, ir jāsakoncentrējas, jāformulē doma. Ja pats raksta, tā jau ir gandrīz varonība - slinkums pārvarēts un arī intelekts iedarbināts. Dažs labs to jau tiešām uzskata par papildus darbu, par ko nemaksā, tāpēc nav jādara:) Vērtējot 5 ballu sistēmā, manuprāt, sabiedrības vidējais stāvoklis ir šāds: intereses - 5, viedoklis - 4, vēlme - 2.
P.S. Jau sen gribēju pateikt, ka esmu bezgala priecīga par šo emuāru, man tas ir kā pērle! Gribas veidotāju samīļot un teikt lielu, lielu paldies! :*
Ierakstīt komentāru