Pirmā darbadiena pēc atvaļinājuma. Bibliotēkā daudz apmeklētāju, pārsvarā skolēni, kas joprojām ir dedzīgi datorfani, neskatoties uz vasarīgu laiku. Vecākā paaudze arvien vairāk lasa jaunākos preses izdevumus bibliotēkas lasītavā, bet pārējos ņem lasīšanai uz māju. Arvien vairāk jauniešu izmanto bibliotēkas pakalpojumu- ieskanēt dokumentu elektroniskā failā un iekopēt to flešā. Arī dokumentu kopēšana gan melnbaltā, gan krāsu variantā arvien palielinās. Tā visa rezultātā pieaug gan bibliotekāru noslodze, gan lasītāju pateicība. Reizēm šī pateicība ir tīri tausmāma tortes, konfektes vai vīnogu sulas izskatā.:)
4 komentāri:
Sveiciens atgriežoties no atvaļinājuma. Šoreiz gan gribu drusciņ piekasīties. "Flešs" latviski ir "zibatmiņa". Man šķiet, ka skan tīri labi. :)
Par "zibatmiņu" piekrītu, lai gan sarunvalodā biežāk tomēr tiek lietots "flašs".
Izrādās, ka pateicības saņem ne tikai ārsti, bet arī citu profesiju pārstāvji.:)
Nu, jā! Pateicības mēs saņemam bieži, pārsvarā jau mutiski, reizēm arī rakstiski. Taču atsevišķos gadījumos ir citādi. Arī skolotāji saņem pateicības ziedus pirmajā un pēdējā skolas dienā. Mums arī reizēm dāvina ziedus, citreiz kādu ābolu no sava dārza. Arī kolēģi cits citu iepriecina ar garšīgiem niekiem, un arī savus lasītājus konkrētos pasākumos. Vispār tas ir mīļi. Taču tas nav obligāti.
Ierakstīt komentāru