Minhauzenam pa pēdām

Pagājušo nedēļas nogali mēs, Jelgavas bibliotekāres, kāpām autobusā, lai brauktu apciemot savas kolēģes Salacgrīvā. Pie reizes pabijām arī Minhauzena muzejā, kurā mūs sagaidīja atraktīva gide rozā kleitā un ar lielu aizrautību stāstīja par barona dēkaino dzīvi. Izstaigājuši 5,3 km garo un pārsteigumiem bagāto Minhauzena taku, devāmies uz Salacgrīvas bibliotēku, kur mūs jau gaidīja bibliotēkas vadītāja, kura mums izrādīja bibliotēku, kurā, kā izrādās, ir tikpat daudz lasītāju, cik Pārlielupes bibliotēkā. Pabijām arī Salacgrīvas muzejā, kurš atrodas zem viena jumta ar bibliotēku. Pēc tam paēdām garšīgas kompleksās pusdienas kafejnīcā "Bocmanis". Nākamaiz apskates objekts bija nēģū tacis, kurā mūs mieloja ar nēģiem, izrādīja murdus un nēģu ķeršanas vietas, kā arī parādīja filmu, kurā iepazinām šo grūto un vajadzīgo darbu dažādos gadalaikos. Tālāk mēs devāmies uz Ainažu Jūras skolas muzeju, kurā uzzunājām daudz jaunu par Latvijas jūrniecības vēsturi, apskatījām dažādas senas ar kuģiem saistītas lietas, piemēram, kuģu zvanus, jūrasskolas audzēkņu bildes un liecības, enkurus un citas interesantas lietas. Atpakaļceļā atradām nedaudz laika, lai mazliet atpūstos Vidzemes jūrmalā.