Bibliotēka saņemusi ļoti interesantu Dagmāras Prībergas grāmatu "Senās mežģīnes Latvijā", ko izdevis Zelta grauds. Tajā apkopts tekstuālais un ilustratīvais materiāls par senajām mežģīnēm pasaulē un Latvijā, aprakstīti mežģīņu veidi un to darināšanas tehnika, kā arī mežģīņu glabāšana un kopšana. Ievadvārdos Janīna Kursīte raksta: „Aiz šķietamā mežģīņu smalkuma, pat aristokrātisma paslēpts dziļš un sens pavediens, kas aizved ja ne uz pirmlaikiem, tad seniem, mītiskiem laikiem noteikti. No vienas puses, vārds „mežģīne” nebūt nav sens. Vēl 1920.gados pārsvarā runāja par mežģinēm vai mežģenēm, un tikai 1970.gadā vārds „mežģīne” ieguva mūsdienu formu. No otras puses, „mežģīne” atvasināts no izzuduša darbības vārda „megzt” – pīt, siet mezglos, kam pamatā senā indoeiropiešu vārdforma mezg-adīt, siet. Tātad runa par pavedienu siešanas, pīšanas, vīšanas prasmi, kas patiešām ir ļoti sena. Tai pamatā mītisks priekšstats par pasaules radīšanu kā aušanu, pavedienu sasiešanu, sapīšanu, adīšanu, šūšanu.”
Grāmata iepazīstina lasītājus ar mežģīņu darināšanas un valkāšanas tradīcijām pasaulē un Latvijā no 17.gadsimta līdz mūsdienām. Ilustratīvajam materiālam izmantoti lietiskie pieminekļi – mežģīņu paraugi no Latvijas muzejiem un privātkolekcijām. Ir satura kopsavilkums angļu un krievu valodā, pieejams personu rādītājs un izmantoto avotu saraksts. Grāmata ļoti krāšņi ilustrēta.
2 komentāri:
Ierakstīt komentāru