Šopings Eiropas modes pilsētā

Jeb kā divas mazas latvju pupas ceļoja uz Angliju :) 3.stāsts.

Pirmā diena Londonā bija pagājusi, un es iekritu viesnīciņas mīkstajā gultā kā akmens. Nākamais rīts atausa tikpat apmācies un drūms. Šķita pat, ka no gaisa rasina sīks smidzeklītis, bet par to mums nebija bēda. Paēdām brokastis, izpētījām dienas maršrutu un devāmies pretī jauniem piedzīvojumiem. Šodienas pirmais mērķis bija Oksfordstrīta – Londonas tūristu un šopinga galvenā iela, bet konkrētāk – Evans modes veikals.

Katrai dāmai, kas lepojas ar Rubensa ideālo augumu, šo veikalu ķēdi zināt nenāktu par ļaunu. Protams, ja gadījuma pēc atrodies Anglijā :) Iepirkšanās šajā, ko londonieši mīļi dēvē par Plus Size jeb plus izmēru veikalu, nemaz nebija tik viegls uzdevums. Nācās pasvīst divas stundas, kuru laikā emuāra saimniece pielaikoja ne vienu vien tērpu un apavu pāri. Un pilnīgas muļķības ir vīriešu apgalvojumi, ka iepirkšanās ir sieviešu izklaide. Nē. Tas ir pamatīgs darbs. Taču līdz pamanījām veikala tumši rozā izkārtni, nācās krietni pasvīst, jo mūsu neredzamais draugs bija nolēmis mūs pamatīgi pavazāt aiz deguna. Kad kļuvu jau pikta un biju gatava vai zemes spert gaisā, vadātājs laikam nosprieda, ka nu ir gana, un visžēlīgi norādīja pareizo virzienu.

Evans veikals ir iekārtots divos stāvos un tajā var atrast modes preces dāmām, kurām Latvijas veikalos piedāvājuma praktiski nav. Acis žilbst no modeļu pārbagātības, mutes paveras izbrīnā no izmēru dažādības. Es te nerunāju par bezformas maisiem, kurā ievīstīt un paslēpt augumu un šauriem apaviem, kuros nomocīt savas pēdas, bet gan stilīgiem, modīgiem tērpiem un ērtiem apaviem, kas izceļ sievietes personību. Cenas? Tādas pašas kā Latvijā vai pat nedaudz zemākas. Kvalitāte ir ļoti pieklājīga.

Tā nu sākās mūsu 2 stundu maratons. Lai viss noritētu raitāk, es nepārtrauktu pienesu un aiznesu, padevu un atdevu atpakaļ, kamēr mana ceļabiedre laikoja, vaigus piepūtusi, kas beigās no piepūles bija pat sasārtuši :) Kamēr mēs abas apspriedāmies par to, ko pirkt, ko nē, kāda pārdevēja krievu valodā apjautājās, no kurienes mēs esam. Mūsu pārsteigums bija liels – izrādījās, ka viņa ir no Lietuvas, atpazinusi latviešu valodu. Atbildot uz mūsu izbrīnu, pārdevēja pastāstīja, ka aiz tumšādainajiem imigrantiem lietuvieši veido vienu no vislielākajām ieceļotāju kopienām Londonā. Un tas nudien izskatās ticami, jo arī mūsu viesnīciņā apkalpojošais personāls bija no Lietuvas, bet administratore - latviete!

Kad bijām tikušas galā, es pat iztrūkos: 4 lieli maisi iepirkumu un nepilnas 500 angļu mārciņas liels čeks – tā nav joka lieta! Taču sildīja apziņa, ko maisos guļ divi pāri elegantu ādas rudens zābaciņu, pusmētelītis, vairākas vējjakas, divi ādas rudens kurpju pāri, džemperi un blūzes gan manai ceļabiedrei, gan viņas māsai. Katra sieviete pelnījusi kārtīgu šopingu, mēs nospriedām, un, iepirkumu maisiem pinoties pa kājām, lepni iesoļojām tuvējā Starbucks kafejnīcā, lai padzertu izdaudzināto un ārzemju romānos tik bieži minēto Starbucks kafiju, un piekostu angļu šokolādes kēksu. Laiski malkojot café late, izcilājām arī citus šodien iepirkumus – Starbucks pupiņu kafiju, puslitra kafijas krūzi un Starbucks melno šokolādi. Visapkārt galdiņi šķita aizņemti – blakus mums sēdēja divas draudzenes, tipiska angliete un melnādaina meitene, kas aizrautīgi apsprieda savu privāto dzīvi, bet netālu sēdēja angļu skolnieku bariņš, divi uzvalkos tērpti biznesmeņi, kas šķiti izskrējuši īsā pusdienu pārtraukumā, kāds tūristu pāris ar mugursomām, kāda meitene, kas uzlikusi austiņas pie kafijas krūzes lasīja grāmatu, laiski atzvilnējusies mīkstajā klubkrēslā un citi – balti, melni, dzelteni... Londona patiešām ir kosmopolītiska pilsēta, kurā katrs otrais vai trešais pretimnācējs nav baltais. Atceros, kad pirmo reizi biju Londonā, šajā sakarā es izjutu pat tādu kā kultūršoku. Taču ar laiku pie tā var pierast un iemācīties neblenzt katram virsū kā tādam retam eksponātam :)

Redzot, ka esam pavisam nogurušas, mūsu neredzamais ceļa biedrs nosprieda mūs šeit pamest. Un kāpēc gan ne, jo līdz vakara izklaidēm vēl bija labs laiciņš, turklāt kafejnīca - pilna ar cilvēkiem. Kas zina, varbūt var ātri sabīdīt kādu jautru izklaidi? :)