Izveidots 15.08.2007. Pirmā bibliotēka Latvijā, kas izveidojusi savu blogu. Bibliotekāru un lasītāju viedokļi par bibliotēku, grāmatām, e-resursiem u.c. Esam Jelgavā, Loka maģistrālē 17, LV -3004 (http://www.jelgavasbiblioteka.lv/ filiāle), darba laiks: darbdienās (10.00-18.00) un sestdienās (10.00-17.00), katra mēneša pēdējā piektdienā slēgta (Spodrības diena), katra mēneša pēdējā sestdienā grāmatu kavējumus pieņem bez maksas; tālrunis: 63011829, e-pasts: parlielupe@biblioteka.jelgava.lv
This is a blog of a small public library in Jelgava town, Latvia. About our library, books and free internet resources.
Seko līdzi jaunumiem http://twitter.com/Parlielupe
un http://www.draugiem.lv/parlielupe/

2007. gada 18. oktobris

Bibliotekārus aicina iegūt profesionālā maģistra grādu

Ir izsludināta uzņemšana Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu
fakultātes Informācijas un bibliotēku
studiju nodaļas profesionālo
maģistra studiju programmā „Informācija un bibliotēkzinības”.

Nākamie maģistranti klausīsies lekcijas divas reizes nedēļā –
piektdienās un sestdienās no pulksten 9.00 līdz vakaram
un
izstrādās maģistra darbu.

15 labākie pretendenti konkursa rezultātā saņems tiesības
reģistrēties studijām un slēgt ar universitāti līgumu par studijām.
10 pretendentiem, kuri saņēmuši augstāko punktu skaitu, divu semestru
studiju maksu apmaksās Valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”
(KIS), taču tas ir jānopelna ar laba projekta izstrādi, tāpēc ir vērts
izstudēt projektu konkursa nolikumu. Jāatceras, ka studijas ir trīs semestri,
tātad vismaz par vienu semestri būs jāmaksā pašam, jo studiju pilnā maksa
ir Ls 1500. Vislabāk tomēr ierasties konsultācijā par iestājpārbaudījumu
23.oktobrī pulksten 15.00 LU SZF, Lomonosova ielā 1A, 413. auditorijā
(satiksme ar 15. trolejbusu no tirgus puses līdz pieturai Lomonosova iela),
lai klātienē noskaidrotu visus jautājumus.
Dokumentus studijām pieņems no 12. – 17.novembrim,iestājpārbaudījums
– projekta aizstāvēšana un intervija būs 30.novembrī.
Iesniegtos projektus izskatīs uzņemšanas komisija. Atbalstīto projektu
iesniedzējiem līgums ar KIS par finansējuma piešķiršanu jānoslēdz mēneša laikā
pēc konkursa noslēguma, citādi piešķirtais finansējums tiek automātiski anulēts.
Līgumā ir daži nosacījumi, kas var nepatikt, piemēram, jāapņemas nostrādāt
bibliotēkā noteiktu laiku.
Bibliotekāru studijas ir dārgs prieks. Ja profesionālā maģistra pirmā
studiju gada maksa ir salīdzinoši zema – Ls 1000, tad akadēmiskā maģistra
1.gada maksa ir Ls 1250, klātienes bakalauram - Ls 1100 gadā, bet neklātienes
bakalauram -Ls 850. Klātienē iespējams iegūt arī budžeta vietu, taču neklātienē
tādas iespējas nemaz nav. Ar katru gadu budžeta vietu skaits Latvijas
Universitātē samazinās, bet maksa pieaug. Interesanta viela pārdomām rodas,
apskatot studiju maksas.
Var redzēt gan pirmā gada maksu, gan visas programmas kopējo maksu.
Pilna studiju maksa: profesionālajam maģistram ir Ls 1500; akadēmiskajam
maģistram-Ls 2500; bakalauram klātienē - Ls 3300; bakalauram neklātienē -
Ls 3400. Tāpēc nav jābrīnās,ka tikai 24% bibliotēkās strādājošo ir augstākā
bibliotekārā izglītība, kā ziņoja bibliotekāru 60 gadu svētku konferencē.

7 komentāri:

Anonīms teica...

Labprāt mācītos tajā maģistrantūrā, ļoti labprāt, bet, pat ja arī apmaksātu man studijas, ar savu pašreizējo bibliotekāra algu es izbraukāt uz Rīgu un izdzīvot tās nedēļas nogales Rīgā lāga nevaru... Tādas lietiņas, dārgie:(

Anonīms teica...

1) Bibliotekārā izglītība ir pietiekami laba, lai ar to varētu strādāt daudzus citus ar informāciju saistītus un krietni labāk apmaksātus darbus.
2) Ļoti daudzi uzskata, ka par bibliotekāru var strādāt jebkurš, jo tur jau nekas nav jādara un jāzin. Tas arī izskaidro lielo nozarē bez izglītības strādājošo skaitu un arī nozares zemo prestižu:)

Anonīms teica...

Manuprāt, tas ir mīts,ka daudzi nenovērtē bibliotēku darbu. Domāju,ka novērtē gan, arī piedāvātā izglītība ir gana laba ne tikai strādāšanai bibliotēkās.Problēma ir tajā,ka bibliotekāru algas ir nesalīdzināmas ar tām summām, kas jāmaksā par izglītību. Faktiski jāmaksā tikpat, cik par daudz pelnošākām nozarēm. Nu un profesionālā maģistru izglītība ir tikai par maksu, lai gan tieši profesionālā nevis akadēmiskā izglītība bibliotēkās vairāk vajadzīga. Prestižu veido daudzas lietas, ne tikai atalgojums, bet arī, darbinieku izglītība, drīzāk profesionālās misijas apzināšanās- palīdzēt cilvēkiem orientēties informācijas plūdos, dalīties ar savu pieredzi un pievērst lasīšanai un kultūrai. Tas nav viegls darbs. Drīzāk tas ir daudziem sirdsdarbs. Šobrīd bibliotekāro izglītību piedāvā iegūt tikai universitāte un kultūtras koledža. Manuprāt, bibliotēkās būtu jāstrādā psihologiem, pedagogiem,profesionāliem pasākumu organizatoriem. Viņi jau arī gribētu, taču katram pašam jāizšķiras, kas svarīgāks- pelnīt naudu vai strādāt sabiedrības labā. Diemžēl pagaidām apvienot to nevar. bet, ai kā gribētos.:)

Anonīms teica...

Pārfrazējot Venerandu---
1)problēma ir ne tikai tajā,ka bibliotekāru algas ir nesalīdzināmas ar tām summām, kas jāmaksā par izglītību., bet arī faktā, ka prasības bibliotekāra ieņemamajam amatam ir krietni augstākas, nekā atalgojums (atbilstoša izglītība-- vismaz bakalaurs vai maģistrs, dsatorprasmes, vismaz viena svešvaloda utt. utjpr.).
2)(prof./akad.) maģistra izglītība neglābs nevienu, ja nebūs elementāras sajēgas par bibliotēkas darba pamatprocesiem....

Anonīms teica...

Nedomāju gan,ka prasības būtu pārāk augstas, algas gan varētu būt labākas:) Ja nezina bibliotēkas pamatprocesus, tad jau nemaz netiek līdz maģistram,jo nepieciešama taču bakalaura izglītība. Taču tai pat laikā mani tiešām interesē, kas īsti domāts ar tierm pamatprocesiem?

Anonīms teica...

pats pats pamatprocess ir literatūras pārzināšana ko diemžēl līdz ar maģistra grādu mutē neielej. Pajautājiet jaunajiem maģistriem kaut ko no literatūras. Savulaik tehnikumā bija 4 dažādas literatūras ar noteiktu lekciju skaitu nedēļā.

Anonīms teica...

Tagad literatūru māca tikai vidussskolā, diemžēl. Un jāpārzina arī nozaru literatūra, ne tikai daiļliteratūra, tā ka pašmācības ceļā vien ir jāpagūst. Nav tik traki:) ārzemēs to atrisina pavisam vienkārši-bibliotekāru maģistrantūrā uzņem dažādu nozaru bakalaurus,jo pārsvarā bibliotekāro bakalauru nav. Visu tāpat nevar zināt, taču visu var apgūt, ja vien ir tāda vēlme. Par to esmu pārliecināta. Lai arī bibliotekāram nav laika darba laikā lasīt, taču vismaz izlasīt grāmatas satura rādītāju gan:)) Man gan liekas,ka pamatprocesi ir citi: iepirkt nepieciešamo literatūru, to uzskaitīt un tehnoloģiski apstrādāt un tad to piedāvāt lasītājam, reklamēt krājumu utt. Protams, ir labi, ja zina arī grāmatu saturu, taču faktiski tas nemaz nav iespējams. Kurš var izlasīt miljonus grāmatu? Galvenais pārzināt, kā atrast un zināt,kur to varētu meklēt. Un tas attiecas gan uz papīra formātu, gan elektronisko. Tā ka visu mūžu būs gan jāmācās:) Ar to arī apsveicu! Speciālajās bibliotēkās izmanto profesionālu pakalpojumus uzziņu veikšanai, piemēram, juristi strādā Rīgas Juridiskās augstskolas bibliotēkā. Taču daudzām bibliotēkām nav līdzekļu tādam atalgojumam.