Reiz kāda krievu tautības lasītāja man jautāja: “Vai Jums ir grāmatas latviešu valodā?” Atbildēju, ka ir. Tad viņa teica, ka vajadzīga grāmata latviešu valodā, bet neatceras ne nosaukumu, ne autoru. Jautāju, par ko ir šī grāmata. Saņēmu atbildi, ka tā ir par suņiem. Gribēju jau piedāvāt kādu grāmatu par suņkopību, bet tad uzzināju, ka vajadzīga ir daiļliteratūra. Piedāvāju Andras Neiburgas “Stāstu par Tilli un suņuvīru”, Regīnas Ezeras “Cilvēkam vajag suni”, bet izrādījās, ka tie nav īstie stāsti. Tad beidzot lasītāja atcerējās un teica, ka grāmatas nosaukums ir “Suņu ciema zēni”. Teicu, ka tādas grāmatas nav, ka ir Andreja Upīša “Sūnu ciema zēni”, un ka sūnas un suņi nav viens un tas pats. Lasītāja joprojām bija pārliecināta, ka tajā ir rakstīts par suņiem. Viņa savas domas mainīja tikai tad, kad grāmatu bija izlasījusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru