
Jaunās "norunietes" darbiņš publicēts portālā Jelgavas vēstnesis Rubrikā Jaunie raksta, "Jājūt, kas lasītājiem vajadzīgs".
Tāds īsti labs raksts par bibliotēkām ir šis te- "Uz bibliotēkām nāk vairāk", jo atspoguļo bibliotēku darba realitāti. Nu bet to jau nerakstīja iesācēji. Atšķirība ir milzīga:)
Izlasot noruniešu darbiņus, bibliotēkas liekas tādas kā iesūnējušas. Nu varbūt jaunie vēl īsti neprot saskatīt vai arī novērtēt esošo, jo nezina, kā agrāk bija bibliotēkās. Nezin ko jautāt vai arī to neprot. Norunieši dzīvo stereotipos par bibliotēku. Laikam jau tā ir pašu bibliotēku vaina, ka sabiedrība ir tik mazzinoša.
Brīnījos arī bibliotēku darbinieku sacīto, ka skolēnu ekskursijas neveicina lasītāju skaitu. Nu pie mums gan ir tieši pretēji. Bērniem patīk bibliotēkā, viņi grib lasīt, grib internetu. Reizēm jau ļaujam arī paskriet, sevišķi jau tad, ja bibliotēka ir atvērta tikai viņiem. Bērniem nepieciešamas kustības. Nu nekāda miera osta gan te nav. Klusumam ir dažāds līmenis. Nu kapa klusumu mēs te negribam, bet neliela darba duna lai ir. Lasītavā ir visklusākais, bet abonementā un datorzālē gan reizēm iet ņigu ņagu. Bet tas jau piederas pie dzīves. Man savukārt nepatīk tie pedagogi, kas bērniem saka- būsi skaļš, nenāksi uz bibliotēku. Bibliotēka nav nekāds bubulis, ar ko baidīt cilvēkus. Bibliotēka ir publiska vieta, kas domāta visiem vecumiem.
Nu reizēm ir tā, ka iegriežas "bomži" un it kā izmanto datoru, bet faktiski guļ. Kaut kas ir jādara, jo citi gaida rindā uz internetu. Pamodināt aizmigušo neizdodas, tāpēc vienkārši labāk iekārtoju aizmigušo datorkrēslā un aizstumju krēslu pāris metrus tālāk. Cilvēks paguļ pāris stundas un mierīgi aiziet, neviens viņam neko nepārmet. Visi esam tikai cilvēki:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru