Izveidots 15.08.2007. Pirmā bibliotēka Latvijā, kas izveidojusi savu blogu. Bibliotekāru un lasītāju viedokļi par bibliotēku, grāmatām, e-resursiem u.c. Esam Jelgavā, Loka maģistrālē 17, LV -3004 (http://www.jelgavasbiblioteka.lv/ filiāle), darba laiks: darbdienās (10.00-18.00) un sestdienās (10.00-17.00), katra mēneša pēdējā piektdienā slēgta (Spodrības diena), katra mēneša pēdējā sestdienā grāmatu kavējumus pieņem bez maksas; tālrunis: 63011829, e-pasts: parlielupe@biblioteka.jelgava.lv
This is a blog of a small public library in Jelgava town, Latvia. About our library, books and free internet resources.
Seko līdzi jaunumiem http://twitter.com/Parlielupe
un http://www.draugiem.lv/parlielupe/

2007. gada 14. novembris

Viss ir iespējams

Visi grib būt laimīgi un veiksmīgi. Ja pavērojam, kam dzīvē tiešām paveicies, tad to vidū neatrast čīkstuļus un vaimanātājus: es to nevaru, ko nu es. Tieši otrādi, viņu akcents ir uz: es to varu, es to darīšu, kas cits, ja ne es.
Tie ir dzimuši optimisti, kam jau neapzināti ir pozitīva domāšana un ticība sev. Viņiem veicas tāpēc, ka tic saviem mērķiem un zina, ko grib, un mērķtiecīgi darbojas. Ko darīt tiem, kas ikdienā piesauc sev un saviem mīļajiem neapzināti nelaimi: no tevis nekas neiznāks, tu esi viens briesmīgs slinkummaiss, tu dzīvē nekad neko nesasniegsi, esmu par stulbu utt. Tā teikt, raidām visumā un savā zemapziņā signālus, kam jānotiek, lai gan faktiski taču to nevēlamies. Ir jābūt uzmanīgiem ar vārdiem un domām. Savu apziņu mēs varam kontrolēt, domājot pozitīvi. Tas nav viegli. Pēc būtības tā ir garīga vingrošana. Domas mēs katrs varam mainīt, tāpat tekstu, ko runājam. Mūsu apziņa ir cieši saistīta ar zemapziņu, kas neatšķir slikto no labā, bet pilda apziņas uzdevumus burtiski. Savā ziņā zemapziņa ir apziņas kalps, un tā dara visu, ko tai liek. Bet zemapziņu mēs nevaram kontrolēt, tā pārtiek no tā, kas ir apziņā. Tāpēc visas mūsu sliktās domas dzīvo tālāk zemapziņā un sagatavo augsni tam, ko paši iesējam tajā, tāpēc ar laiku arī piepildās, kas atkal rada virkni jaunu žēlabu. Tā vietā vajadzētu revidēt savu attieksmi pret lietām, dzīvi, cilvēkiem un sevi pašu, pārlikt akcentus uz pozitīvo. Pēc lielas, ilgstošas garīgas piepūles iespējams sasniegt visu, ko vēlies. Par to detalizēti raksta Peters Kummers grāmatā „Nekas nav neiespējams: rokasgrāmata konstruktīvajā domāšanā”, ko visiem iesaku izlasīt.
Grāmatā sniegti konkrēti piemēri, kā vizualizēt vēlamo, lai zemapziņa strādātu mūsu labā nevis pret mums. Autors dod atbildi uz daudziem jautājumiem, arī uz jautājumu, kāpēc ātrāk piepildās sliktas nojausmas nekā labas cerības un kāpēc nabadzīgie kļūst aizvien nabagāki, bet bagātie- bagātāki. Zemapziņa pārzina cilvēka talantus un spējas, tāpēc tai jāuztic atrast pareizo ceļu mūsu vēlmes risināšanai. Bet nevar vienreiz dienā kaut ko vēlēties, bet atlikušajā dienas daļā nemitīgi činkstēt, jo tas pārmāks pozitīvo. Protams, arī pašpārliecinātiem cilvēkiem nāk drūmas domas prātā, tāpēc jau dzīvē nav tikai veiksmes brīžu vien. Taču, pukstot un meklējot vainīgos citos, vēlamo rezultātu nevarēs sasniegt. Tāpēc izrevidēsim savas domas un atklāsim sev jaunas iespējas- pozitīvi domājot, garīgi vingrinoties savu vēlmju vizualizācijā bieži un ilgstoši, lai piepildītos tas, par ko būsim tā pūlējušies. Nu jā, jābūt piesardzīgiem savās vēlmēs. Vārdiem ir spēks, ko varbūt ne visi apjauž.

2 komentāri:

Anonīms teica...

Ieradumam ir liels spēks. Kas nu kuram jau no mazotnes ir iemācīts - vienam konstruktīvā un pozitīvā, citam - destruktīvā un negatīvā domāšana. Kaut ko krasi mainīt ir ļoti grūti. Protams, arī apkārtējai videi ir liela nozīme, vai tev apkārt ir čīkstētāji, kas gremdē un bremzē vai optimisti, kas uzmundrina un iedrošina.

Anonīms teica...

No negatīvas vides var izvairīties vai izolēties, uzceļot gaismas apli sev apkārt domās vai noliekot spoguli, lai dusmas, nievas un pārmetumi atgriežas atpakaļ pie runātāja. Taču cilvēks pats ir sev gan draugs, gan ienaidnieks. Nu nevar nemitīgi domāt sliktas domas un cerēt, ka viss būs lieliski, labāk neizaicināt likteni un savā labā piepūlēties, naudu tas neprasa, tikai pacietību. Bet to tak var stiprināt katru dienu, vai ne?