Lai kļūtu par priekšnieku un arī labāk saprastu savu priekšnieku, ir vērts izlasīt Ričarda Templera grāmatu „Menedžmenta likumi”. Komandas vadīšanai veltīti 34 likumi, bet darbam ar sevi- 66 likumi. Katrs likums sākas ar kādu slavenu citātu. Sniegts plašs komentārs, kas pārtop konkrētā likumā. Mēs katrs esam dažāda līmeņa vadītāji: jāvada ģimenes dzīve, klase, grupa, nodaļa, uzņēmums un galu galā arī pašiem sevi. Tāpēc ir vērts izlasīt šo interesanto un atraktīvo grāmatiņu. Ne vien izlasīt, bet arī izmantot praktiski.
No komandas veidošanas likumiem man visvairāk patīk šie:
Ļauj darbiniekiem kļūdīties (10.likums). Kā citādi iemācīsies padarīt darbiņu, taču par kļūdām un neveiksmēm nedrīkst norāt, bet vajag uzslavēt, ka sasniegts progress.
„Ja nedarīsi cilvēkiem zināmu, ka esi ar viņiem apmierināts, viņiem zudīs darba spars.”
„Nesviniet tikai lielās uzvaras, atzīmējiet arī visas mazās veiksmes – protams, mazākā mērā , bet vienalga, atzīmējiet. Vienmēr var atrast kādu iemeslu, lai kopīgi iedzertu kafiju ar virtuļiem (vai āboliem, ja viņiem tā patīk labāk). Ko gan tas tev maksās? Nieka grašus, bet izveidosies tā sirsnīgā gaisotne, ko nenopirksi ne par kādu naudu."
Daudz vairāk ir likumu par darbu ar sevi, visi ir ļoti iespaidīgi un aktuāli. Manuprāt, trīs likumi ir sevišķi zīmīgi:
Nerunā slikti par savu priekšnieku (76.likums):"Ja arī tavs priekšnieks ir stulbenis un tev ir neciešami smagi strādāt tādas zebiekstes pakļautībā, vai katram satiktajam cilvēkam jāstāsta, kāds viņš ir? Nē. Tas ir galīgi aplam. Nekādos apstākļos tu nedrīksti slikti runāt par savu priekšnieku. Ja arī visa komanda zina, ka priekšnieks ir nekam nederīgs, un liek tev to skaidri saprast, arī tad tu nekad nedrīksti tam piekrist. Nē, nedari tā! Ja tev par viņu nekas labs nav sakāms, tad labāk paklusē. Pat tad, ja priekšnieks ir pelnījis, ka viņu aprunā, un tu ļoti gribi savas domas izteikt, to nedrīkst darīt. Priekšnieks paliek priekšnieks. Ja jau viņš ir tik briesmīgs, tad nestrādā viņa labā, atrodi sev kādu citu darbavietu. Bet, ja reiz esi pieņēmis
„Ir divi varianti, kā panākt sava amata respektēšanu,- bailes un uzslava. Daudzi menedžeri izvēlas iebiedēšanu, jo paši nejūtas droši un pārliecināti. Atšķirībā no tevis viņi nejūtas brīvi un nepiespiesti, un tas izpaužas iebiedējošā un terorizējošā attieksmē pret saviem darbiniekiem. Mums atliek vienīgi izteikt viņiem līdzjūtību, bet, ja paši strādājam pie šāda priekšnieka, mēģināt viņu labāk apmācīt.”
„Pat pašam rupjākajam un nepatīkamākajam cilvēkam būs ļoti grūti pret tevi izturēties nejauki, ja būsi jauks, smaidīgs un atklāts (īpaši jau, ja spēj nedaudz paglaimot par viņa pieredzi- protams, ja tas ir attaisnojams).”
4 komentāri:
Es arī palasīju šo grāmatu, super!
Paldies raksta autorei par dotajiem padomiem! Mēs ņemsim to visu vērā! :)
"Ja arī visa komanda zina, ka priekšnieks ir nekam nederīgs, un liek tev to skaidri saprast, arī tad tu nekad nedrīksti tam piekrist."
76.likums mūsu darba vietai KAUNS!!!!
Katru likumu var dažādi saprast. Piemēram, ja esmu boss un visa mana komanda liek man skaidri saprast,ka mans boss ir nekam nederīgs- tam taču es nevaru piekrist,kaut vai tāpēc, ka viņš bija tik gudrs,ka mani pieņēma darbā!:))
Tomēr te būtu vietā apdomāties,kāds katrs ir savā būtībā, vai par viņu arī var attiecināt šo likumu. Taču praksē es gan nepazīstu nevienu cilvēku,kas būtu tikai balts vai tikai melns. Templers kā jau rakstnieks saasinājis situācijas un acīmredzot radījis likumus,kas patiešām ir aktuāli.
Ierakstīt komentāru