Lauku pasta nodaļas izrādās ir nerentablas, tāpēc tās grib slēgt un viņu darbus nodot bibliotēkām vai veikaliem. Kas tur sanāktu bibliotekārs- pastnieks vai pastnieks - bibliotekārs?
Tagad bibliotēka ir informācijas centrs ar bezmaksas interneta pieslēgumu ikvienam iedzīvotājam. Tādēļ iedzīvotāji var izmantot preses abonēšanu internetā un rēķinu veikšanu internetbankā. Taču abām profesijām - bibliotekāram un pastniekam ir dažādi uzdevumi veicami. Varbūt iedomāsies slēgt bibliotēkas un pastniekiem uzdos iznēsāt grāmatas uz mājām?
Visa pasaule kļūst mobila, varētu arī veidoties mobilas bibliotēkas interneta tehnoloģiju plašā pielietojumā. Tomēr te ir vairāki neskaidri jautājumi.
Tagad bibliotēka ir informācijas centrs ar bezmaksas interneta pieslēgumu ikvienam iedzīvotājam. Tādēļ iedzīvotāji var izmantot preses abonēšanu internetā un rēķinu veikšanu internetbankā. Taču abām profesijām - bibliotekāram un pastniekam ir dažādi uzdevumi veicami. Varbūt iedomāsies slēgt bibliotēkas un pastniekiem uzdos iznēsāt grāmatas uz mājām?
Visa pasaule kļūst mobila, varētu arī veidoties mobilas bibliotēkas interneta tehnoloģiju plašā pielietojumā. Tomēr te ir vairāki neskaidri jautājumi.
Par presi.
1.Kas piegādās presi bibliotēkai un cikos?
2.Vai iedzīvotāji nāks pakaļ presei uz bibliotēku?
It kā varētu, bet varbūt izrādīsies, ka ērtāk presi pirkt veikalā nevis abonēt. Bibliotēka nevar piegādāt mājās, tai jādara savi pienākumi.
3.Kas veiks abonēšanu? To var darīt bibliotēkas internetā. Bet vai toprot bibliotekārs un vēl jo vairāk iedzīvotāji? Bibliotekārs to varētu apgūt pats un iemācīt citiem.
4.Kas iekasēs un glabās naudu? Bibliotekārs noteikti nē, bet to var darīt internetā, izmanotojot internetbankas pakalpojumus. Vai to prot bibliotekārs un iedzīvotāji? Te arī jautājums par uzticēšanos. Vai iedzīvotāji uzticēs savus bankas kontus bibliotekāram, kas viņam varētu palīdzēt izveidot maksājumu uzdevumu paraugus. Ideālā variantā to visu prot ikviens. Bibliotēka tikai nodrošina piekļuvi internetam. Katrā ziņā 21.gadsimtā jābūt bezskaidras naudas lietošanai. Tas svarīgi arī no drošības apsvērumiem, citādi bibliotekāri būs pakļauti uzbrukumiem tāpat kā tagad lauku pastnieki.
2.Vai iedzīvotāji nāks pakaļ presei uz bibliotēku?
It kā varētu, bet varbūt izrādīsies, ka ērtāk presi pirkt veikalā nevis abonēt. Bibliotēka nevar piegādāt mājās, tai jādara savi pienākumi.
3.Kas veiks abonēšanu? To var darīt bibliotēkas internetā. Bet vai toprot bibliotekārs un vēl jo vairāk iedzīvotāji? Bibliotekārs to varētu apgūt pats un iemācīt citiem.
4.Kas iekasēs un glabās naudu? Bibliotekārs noteikti nē, bet to var darīt internetā, izmanotojot internetbankas pakalpojumus. Vai to prot bibliotekārs un iedzīvotāji? Te arī jautājums par uzticēšanos. Vai iedzīvotāji uzticēs savus bankas kontus bibliotekāram, kas viņam varētu palīdzēt izveidot maksājumu uzdevumu paraugus. Ideālā variantā to visu prot ikviens. Bibliotēka tikai nodrošina piekļuvi internetam. Katrā ziņā 21.gadsimtā jābūt bezskaidras naudas lietošanai. Tas svarīgi arī no drošības apsvērumiem, citādi bibliotekāri būs pakļauti uzbrukumiem tāpat kā tagad lauku pastnieki.
Par atalgojumu.
Nekādā ziņā augsti kvalificētajam bibliotekāram nav jāglābj valsts vai pasts vai nezinkas uz savas ādas par simbolisku piemaksu. Jābūt nevis piemaksai, bet konkrētas slodzes algai no pastnieka slodzes likmes.
Kas notiks ar vēstulēm - parastajām un ierakstītajām? Vai bibliotēka kļūs par šķirotavu, vēstuļu glabātāju un izplatītāju. Vai zvanīs iedzīvotājiem, lai nāk pakaļ? Bet ja cilvēku nepazīst vai nav telefona. Ko tad?
Vai bibliotēka pildīs arī bankas lietas laukos- pieņems maksājumus?
Kas notiks ar vēstulēm - parastajām un ierakstītajām? Vai bibliotēka kļūs par šķirotavu, vēstuļu glabātāju un izplatītāju. Vai zvanīs iedzīvotājiem, lai nāk pakaļ? Bet ja cilvēku nepazīst vai nav telefona. Ko tad?
Vai bibliotēka pildīs arī bankas lietas laukos- pieņems maksājumus?
Varētu, bet tikai caur internetbankām.
Secinājums. Bibliotēka varētu veikt konsultanta funkcijas par iedzīvotāju darbībām, kuras var izpildīt internetā: preses abonēšanu, rēķinu samaksu. Taču bibliotekārs nevar aizvietot pastu. Lai Latvijas pasts pats izdomā, kā atrisināt savas nozares attīstību, nevis uzgrūst to citiem. Katram jāpilda savi darbi un arī jāatbild par to.
Secinājums. Bibliotēka varētu veikt konsultanta funkcijas par iedzīvotāju darbībām, kuras var izpildīt internetā: preses abonēšanu, rēķinu samaksu. Taču bibliotekārs nevar aizvietot pastu. Lai Latvijas pasts pats izdomā, kā atrisināt savas nozares attīstību, nevis uzgrūst to citiem. Katram jāpilda savi darbi un arī jāatbild par to.
5 komentāri:
Patīkami un apsveicami, ka esiet izveidojuši šo blogu. Veiksmīgu turpinājumu!
Interesanti iedomāties jaunu profesiju bibliotekārs - pastnieks. Varbūt mēs pasaulē būtu pirmie, kas kaut ko tādu ievieš...
Zanne. Kāpēc tērēt laiku,nervus un naudu, tad labāk uzreiz eju uz bibliotēku un tur izlasu visu,ko gribu un kad gribu...
Vera. Forši- izsniegt katram bibliotekāram pa mašīnai- bibliobusam. Viņš katru dienu apbraukā savu rajonu- pieved avīzes, bibliotēkas grāmatas, pensijas,produktus un ko tik vien. Visā pagastā strādā tikai viens bibliotekārs- pastnieks-veikalnieks. Visi citi atlaisti no darba. Valstij liela ekonomija, mazinās kadru trūkumscitās nozarēs, inflācija uz nulli:))
Ierakstīt komentāru