Starptautiskā akcija "Bibliotēkas diena dzīvē" pasaulē rit jau astoto gadu, bet mēs par to uzzinājām tikai šogad. Tas ir vislielākais pluss, ka beidzot zinām, kas notiek citur un ka arī mēs varam šādā akcijā līdzdarboties. Mēs rakstījām latviski, bet ārzemju kolēģi var izmantot tulkojamās māšīnas un mazliet uzjautrināties par diezgan savādo tulkojumu:)
Esmu uzrakstījusi 10 gabaliņus iz bibliotēkas konkrētās norises. Parastā situācijā būtu aprakstījusi tikai trīs situācijas:) Faktiski jau varētu ļoti daudz stāstīt par bibliotēkas dzīvi, taču rakstīšana ir kā hobijs- kad atliek brīvs brīdis vai arī, ja to ļoti noteikti gribas pastāstīt citiem. Jo mazāka bibliotēka, jo vairāk bibliotekāram ir papildus pienākumu, kas pašiem vien padarāmi:)
Man patika, ka citu bibliotēku kolēģi rakstīja par savu konkrēto darba dienu. Manējie vēl tikai ieteica idejas. Nu varbūt rakstīs nākamgad. Mums jau ir divas vietas, kur plaši izrakstīties- bibliotēkas blogs un bibliotēkas lapa portālā draugiem.lv. Bet tā kā abas esmu radījusi es pati, tad to attīstības liktenis arī ir manējais:) Kolēģi pamazām iesaistās bloga tapšanā, augustā mums jau paliks pieci gadi kopš pirmā ieraksta. Noskatījos, ka arī bibliotēkas lapā draugiem.lv var nopublicēt citi darbinieki, nu ne gluži pa tiešo, taču iespējas ir. Par to nebiju aizdomājusies, nu tagad to zinu un izmantošu uz priekšdienām.
Man patika akcijas logo, mazliet to izmantoju. Bet tad pamanīju, ka tas laikam nav oficiālais akcijas logo. Tāds vienojošs logo būtu uzmanību vairāk pastiprinošs.
Līdzīga akcija varētu būt arī tradicionālajā bibliotēku nedēļā. Esmu sapratusi, ka daudzas tautas gudrības ir jāņem vērā. Piemēram, kas sunim asti cels, ja ne pats. Tāpēc bibliotekāriem vien pašiem nāksies arvien vairāk sabiedrībai stāstīt par bibliotēkas dzīvi, tās lomu un nozīmi. Taisnība arī Viļa Plūdoņa vārdiem: "Un par katru olu jaundētu, piekladzināt pilnu kaimiņa sētu!" Tas ir arī mans vēlējums visiem akcijas dalībniekiem un organizatoriem:)
Esmu uzrakstījusi 10 gabaliņus iz bibliotēkas konkrētās norises. Parastā situācijā būtu aprakstījusi tikai trīs situācijas:) Faktiski jau varētu ļoti daudz stāstīt par bibliotēkas dzīvi, taču rakstīšana ir kā hobijs- kad atliek brīvs brīdis vai arī, ja to ļoti noteikti gribas pastāstīt citiem. Jo mazāka bibliotēka, jo vairāk bibliotekāram ir papildus pienākumu, kas pašiem vien padarāmi:)
Man patika, ka citu bibliotēku kolēģi rakstīja par savu konkrēto darba dienu. Manējie vēl tikai ieteica idejas. Nu varbūt rakstīs nākamgad. Mums jau ir divas vietas, kur plaši izrakstīties- bibliotēkas blogs un bibliotēkas lapa portālā draugiem.lv. Bet tā kā abas esmu radījusi es pati, tad to attīstības liktenis arī ir manējais:) Kolēģi pamazām iesaistās bloga tapšanā, augustā mums jau paliks pieci gadi kopš pirmā ieraksta. Noskatījos, ka arī bibliotēkas lapā draugiem.lv var nopublicēt citi darbinieki, nu ne gluži pa tiešo, taču iespējas ir. Par to nebiju aizdomājusies, nu tagad to zinu un izmantošu uz priekšdienām.
Man patika akcijas logo, mazliet to izmantoju. Bet tad pamanīju, ka tas laikam nav oficiālais akcijas logo. Tāds vienojošs logo būtu uzmanību vairāk pastiprinošs.
Līdzīga akcija varētu būt arī tradicionālajā bibliotēku nedēļā. Esmu sapratusi, ka daudzas tautas gudrības ir jāņem vērā. Piemēram, kas sunim asti cels, ja ne pats. Tāpēc bibliotekāriem vien pašiem nāksies arvien vairāk sabiedrībai stāstīt par bibliotēkas dzīvi, tās lomu un nozīmi. Taisnība arī Viļa Plūdoņa vārdiem: "Un par katru olu jaundētu, piekladzināt pilnu kaimiņa sētu!" Tas ir arī mans vēlējums visiem akcijas dalībniekiem un organizatoriem:)
1 komentārs:
Ierakstīt komentāru