Paši bibliotekāri lieliski apzinās bibliotēkas lomu un misiju sabiedrībā. Daļēji to apzinās pati sabiedrība, sevišķi jau tie, kas izmanto bibliotēkas pakalpojumus. Tāpēc nav brīnums, ka arī pašvaldības, kas ir sabiedrības spogulis, reizēm bibliotēkas vajadzības izprot ačgārni.
Bibliotēkas vērtību tagad var pierādīt ar ekonomiskiem aprēķiniem un formulām.
Visiem bibliotēkas pamatpakalpojumiem aprēķina tirgus vērtību. Sareizinot pakalpojumu skaitu ar tirgus vērtību, iegūst bibliotēkas ienesīgumu. Šo ienesīgumu izdalot ar pašvaldības ieguldīto nodokļu maksātāju naudu bibliotēkas uzturēšanā, iegūst ciparu, kas parāda, cik liela ir ieguldītās naudas atdeve sabiedrībai. Limbažu bibliotēka 2010.gada ienesīgumu prezentēja pašvaldības publisko bibliotēku direktoru seminārā. Limbažu bibliotēka 2010.gadā uz katru ieguldīto latu pretī deva 4.42 latus.
Krīzes laikā Latvijas publiskās bibliotēkas piedzīvojušas daudzus ierobežojumus: samazināti 1000 bibliotekāri, saīsinātas bibliotēku darba stundas, samazinātas darba algas, bet pienākumi strauji pieauguši. Līdztekus profesionālajiem pienākumiem bibliotekāri veic pedagoga un sociālā darbinieka funkcijas, māca cilvēkus strādāt ar internetu, maksāt rēķinus internetbankās, uzklausa, mierina un iedvesmo. Bibliotekāri palīdz saviem lasītājiem apgūt to, ko viņi nepaspēj iemācīties skolā. Piemēram, Pārlielupes bibliotēkā bibliotekāri mācīja meitenēm adīt.
Sabiedrība ar saviem maksātajiem nodokļiem uztur bibliotēkas. Savukārt bibliotēkas ar savu darbību vairākkārt ieguldīto sabiedrībai atdod atpakaļ. Līdz šim paši bibliotekāri par to maz runāja. Taču tagad ir citādi. Pienācis laiks bibliotekāriem parādīt savas nozares ienesīgumu skaitļu valodā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru