Ieskats Pārlielupes bibliotēkas vēsturē

Drosmas  Pētersones atnestā  fotogrāfija, kas uzņemta 90.gadu sākumā, no kreisās puses 1.rindā redzama: Ruta Kaminska (Bērnu bibliotēka), Lūcija Dlohi (kinodirekcija), nenoskaidrota persona, Līna Berga (rajona bibliotēka). No kreisās puses 2.rindā: Elza Mistere (Kultūras nodaļa), Ausma Klausītāja (2.bibliotēka), Aīda Eglāja (Bērnu bibliotēka), Dzidra Grosa (Bērnu bibliotēka), Imants Ozols (2.bibliotēka), Melita Dimsone (grāmatnīca), Biruta Bāliņa (2.bibliotēka), Drosma Pētersone (2.bibliotēka), Žuravska (kinodirekcija). 

Pārlielupes bibliotēka ir tā pati Jelgavas 2.bibliotēka. Tagadējais nosaukums pieņemts 1999.gadā pēc lasītāju ieteikuma. Bibliotēkā pārsvarā ir strādājušas sievietes, taču bijuši arī trīs kungi: Leons Lūriņš, kas vairāk zināms kā dzejnieks Leons Ozols, Imants Ozols un Jānis Sokolovskis. Visi kungi dažādos laikos ir strādājuši arī Jelgavas Zinātniskajā  bibliotēkā.
Salidojuma laikā sarunās ar bijušajiem bibliotekāriem un pēc tam izpētot Jelgavas zonālā arhīva materiālus, ir noskaidroti  un precizēti bibliotēkas vadītāju uzvārdi un viņu darba gadi. Bibliotēkai  62 pastāvēšanas gados ir bijuši 11 vadītāji.
Bibliotēkai ir divi vēsturiski datumi: dibināšanas datums un atvēršanas datums. Bibliotēkas dibināšanas datums ir 1948.gada 1.oktobris, jo tad darbā tika pieņemta pirmā bibliotēkas vadītāja Ilga Kļava. Viņas alga bija noteikta 475 rubļi mēnesī līdz brīdim, kamēr bibliotēka uzsāks darboties, veicot visus priekšdarbus, kā grāmatu iegādi un apstrādi. Ilga Kļava cītīgi brauca uz Rīgu uz Bibliotēku kolektoru pēc jaunām grāmatām, vāca grāmatu dāvinājumus, iekārtoja bibliotēku un tikai 1949.gada aprīļa sākumā, kā raksta tā laika prese- „Zemgales Komunists”, bibliotēka ar gandrīz 2000 grāmatām sāka apkalpot lasītājus.
Ilga Kļava ilgstoši strādāja viena, veicot visus darbus, tai skaitā kurinot krāsnis, mazgājot telpas. Tikai 1949.gada 15.augustā bibliotēka tika pie otra darbinieka- apkopējas Antonijas Gromoļevas.
2. vadītāja Doroteja Oberste  strādāja no  1949.gada 1.oktobra  līdz 1952.gada 1.oktobrim. 3.vadītāja  Līvija Mežavilka  nostrādāja divus gadus. 4. vadītāja- Ārija Brauna/Jēkabsone  arī nostrādāja  divus gadus. 5.vadītāja Liliana Jansone  darbu uzsāka 1955.g. 21.februārī.  Līdz pat 1956.g. 30.jūnijam – tātad astoņus gadus bibliotēkā strādāja tikai bibliotēkas vadītāja un apkopēja.
Vēsturisks datums  ir 1956.g. 1. jūlijs, jo bibliotēkai ir jauna štata vieta. Par pirmo bibliotekāri pieņēma Elgu Šulcu. Līdz ar to varēja vairāk izvērst lasītāju apkalpošanu.
Ar  1957.g. 28.maiju sākas jauna ēra bibliotēkā, kad pie darba stājās nākamā,  bibliotēkas pastāvēšanas deviņos  gados  jau 6. pēc kārtas bibliotēkas vadītāja Natālija Gercāne /Heimane, visilgāk nostrādājusī vadītāja - 27 gadus- līdz pat 1984.gadam. N.Heimanes laikā bibliotēkas darbs tika nostabilizēts, kadri strādāja ilgstoši, tika mērķtiecīgi  paplašināts darbinieku skaits.
1959.gada 10.novembrī bibliotēkai ir jauna bibliotekāra štata vieta, ko aizpilda Biruta Bāliņa, kas visu mūžu ir nostrādājusi šajā bibliotēkā.
1961.gadā jau strādā 2 bibliotekāri un lasītavas vadītājs. Pirmais lasītavas vadītājs ir Leons Lūriņš, kas bibliotēkā nostrādāja 5 gadus no 1957.gada decembra līdz 1962.gada oktobrim. 1964.gadā jau ir štata vieta- abonementa vadītāja.
Tikai 1971.g.12.martā darbā pieņēma pirmos kurinātājus Verigo Staņislavu un Husko Ļubovu ar algu 62.50 rbļ. Bibliotēkas krāsnis kurināja ar malku un oglēm. Līdz tam šis darbs bija jāveic apkopējai.
 1971.gadā ir izveidota nodaļa darbam ar bērniem un par pirmo bērnu nodaļas vadītāju 1971.gada 15.aprīlī ieceļ bibliotekāri Ripu Viju. 
Tad iestājas bibliotēkas vadītāju četrgades laiks. 7.vadītāja Inta Brantevica (1984.- 1988.)  8.vadītājs  Imants Ozols (1988-1993.),  9.vadītāja Edīte Vēja (1993-1997).  10.vadītāja Aelita Kalniņa/Ramane lauza šo tradīciju un par vadītāju nostrādāja 9 gadus no 1997.gada līdz 2006.gada beigām. 2007.gada 1.jūnijā darbu sāka 11.vadītāja Veneranda Godmane, kurai arī šajā postenī drīz paliks 4 gadi.
Salidojumā vissenākā kolēģe, bijusī Bērnu nodaļas vadītāja Drosma Pētersone nostrādāja bibliotēkā 20 gadus no 1973.gada līdz 1993.gadam. Viņa pazina trīs bibliotēku vadītājus. Drosma ar siltumu atcerējās Birutu Bāliņu, kas mīlējusi bērnus un puķes. Biruta Bāliņa, Natālija Heimane un Drosma Pētersone  ir visilgāk nostrādājušās darbinieces visā bibliotēkas vēsturē.
Bibliotēka divas reizes ir mainījusi telpas. Līdz pat 1996.gadam tā atradās Rīgas iela 20a, bet kopš 1996.gada 21.oktobra,nu jau 15 gadus- Loka maģistrālē 17. Tagadējās telpas ir par 100 kvm plašākas. 2003.gada 1.decembrī  bibliotēka ir reģistrēta bibliotēku reģistrā. 2007.g. 14. februārī  tā ir akreditēta kā vietējas nozīmes bibliotēka. Jau 2012.gadā sagaidāma atkārtota akreditācija.