Klubiņš "Par prieku sev"

Kaut arī ārā bija silts un saulains laiks, sestdien pie mums pulcējās ilggadējās lasītāju kluba dalībnieces, lai iepazītos ar jaunākajām grāmatām un pārrunātu dažādas aktualitātes. Šoreiz ar interesi tika pārspriesta grāmata par Jūgendstilu Rīgā, ceļvedis pa Latvijas teiksmu pilīm, pasaules izcilākie izgudrotāji un zinātnieki, grāmatas par diētu, masāžu un puķkopību, kā arī jaunākā latviešu daiļliteratūra. Liels bija klubiņa dalībnieču prieks par atkalredzēšanos un iespēju kopīgi pārspriest jau izlasīto. Ar nepacietību tiek gaidīta nākamā klubiņa "Par prieku sev" tikšanās.

Наши юные читатели

Библиотечную неделю нам открыли ученики первого класса 6 средней школы. Мы познакомили ребят с библиотекой, рассказали о правилах пользования книгами. Показали читальный зал, книгохранилище, новые детские книги с музыкой. Детям понравился рассказ об истории образовании книги, они с удовольствием отвечали и задавали вопросы. Самое большое впечатление на ребят произвела книга-игрушка о рыцарском замке. Ждем новых читателей.

Jaunie datori ir klāt!

Bibliotēku nedēļa sākusies ar lieliem notikumiem -
vakar atveda un pieinstalēja ilgi gaidītos, 6 datorus un 2 multifunkcionālās iekārtas
(kopētājs, printeris, skeneris).
Tā kā vakar bija liela noņemšanās, jo vajadzēja palīdzēt kastes iznest un pie viena arī nedaudz pārveidojām lasītavu, pārstūmām savādāk galdus u.t.t.
Vakarā pēc pieciem, kad datori bija pieslēgti, ieradās pirmie divi datorlietotāji, kuri varēja jau pastrādāt pie jaunās tehnikas.

Jauns pakalpojums- virtuālā izstāde

Pirmo reizi Jelgavas Zinātniskā bibliotēka piedāvā jaunu pakalpojumu- virtuālu jaunieguvumu izstādi. Tajā ir 22 grāmatas un seši filmu diski ar nelielu anotāciju, vāka attēlu un saiti uz katalogu.

Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas kopkatalogā ir ziņas par Jelgavas pilsētas (Jelgavas Zinātniskā, Pārlielupes, Zinītis, Miezīte) un rajona bibliotēku (29) grāmatu bagātībām. Tagad bieži tiek iegādātas arī filmas, valodu mācību programmas, putnu balsis un citas interesantas lietas DVD formātā. Nospiežot uz saiti- atrašanās vieta, var apskatīt, kurā konkrētā bibliotēkā izdevums ir pieejams. Ja redzama vēstulīte ar nosaukumu pasūtīt, tad tas nozīmē, ka to var izdarīt uzreiz. Iepriekš gan jābūt reģistrētam bibliotēkā uz šo pakalpojumu, jo vajadzēs autorizēties- norādīt lietotāja vārdu un paroli. Visus sīkumus var precizēt arī piezvanot uz bibliotēku, jo katalogā ir adrese un arī telefons.

Vērts apskatīt arī Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas sistēmā esošo 30 dienu jaunākos krājuma papildinājumus, kas izdoti 2008.gadā, un arī pēdējā mēneša laikā ienākušas grāmatas Pārlielupes bibliotēkā, kur iekļauti visi izdevumi, kas izdoti no 2000.gada līdz šodienai un bibliotēkas īpašumā nokļuvušas pēdējo 30 dienu laikā, tai skaitā arī dāvinājumi.

Vai blogu vispār kāds lasa

Parasti blogu raksta savam priekam, taču tai pat laikā cer, ka to par labu atzīs arī citi. Pārlielupes emuārs tapa 2007.gada 15.augustā vairākiem domubiedriem apvienojoties. Drīz vien gribējās zināt, vai arī citiem tas liekas tikpat vajadzīgs kā autoriem pašiem. Tāpēc izmantojām caunter.hackers.lv pakalpojumus. Varējām divu dienu intervālā noskaidrot, no kādām adresēm, valstīm un avotiem, pēc kādiem atslēgvārdiem pieslēdzas. Kopš februāra lietojam arī google.analytic pakalpojumus, kas uzrāda daudz plašāku analīzi par pēdējo mēnesi. Abas uzskaites sistēmas ļauj saprast, kādi apmeklētāji izmanto blogu un cik daudz. 2007.gadā blogu apmeklēja no 7240 datoru adresēm, 2008.gadā jau 7707.

Neliels ieskats bloga izmantošanā laika posmā
no 17.marta līdz 14.aprīlim.

Pavisam apmeklējuši 2374 lietotāji, tai skaitā 69.12 % no interneta meklēšanas sistēmām, pārsvarā google. 25,74% no referring adresēm, 5,14% tieši pieslēdzoties. Jauni lietotāji ir 67,10% (1593), atkārtoti apmeklētāji ir 32,90% (781), unikālie apmeklētāji ir 1699. Vidēji katrs blogā pavadījis 1.25minūtes. No lasītāju kopskaita 67,1% bijuši vienu reizi, 6,5% divas reizes, 26-50 reizes- 3,41%, vairāk par 201 reizi- 9,77%.

Blogu apmeklējuši no 19 valstu teritorijām: Latvija: 2313, ASV: 18, Lielbritānija:14, Īrija:6, Zviedrija:4, Lietuva: 4, Francija: 2, Krievija:2 un pa vienai reizei Spānija, Baltkrievija, Indija, Vācija, Beļģija, Nīderlande, Serbija, Norvēģija, Austrālija, Somija, Igaunija.

Var teikt, ka visā pasaulē zināms, ka Pārlielupes bibliotēkai ir savs emuārs, jo to apskatījuši septiņos subkontinentu reģionos: Ziemeļeiropā (2344), Ziemeļamerikā (18), Rietumeiropā (5), Austrumeiropā(3), Dienvidāzijā (1), Austrālijā un Jaunzelandē (1).

Var izsekot arī no kādām kādām pilsētām lasa. Latvijā: Rīga, xvieta- nedefinēta (280), Liepāja, Madona, Kuldīga, Daugavpils, Jēkabpils, Ventspils. Lielbritānijā no 11, Īrijā no četrām, Lietuvā no divām,Zviedrijā no trīs pilsētām. Amerikā no sešiem štatiem; Vašingtona, Floridas, Indiānas, Masačusetas, Ilinoisas, Pensilvānijas. Visvairāk apmeklētāju no Vašingtona štata trim pilsētām.

Blogu izmanto visu diennakti, visas 24 stundas. Vislielākais pieplūdums ir no pulksten 10.00 līdz 22.00, maksimums tiek sasniegts pulksten 20.00.

Bloga lietotāji pieslēdzas, izmantojot septiņas sistēmas: Internet Explorer (54,51%), Firefox (41.58%), Opera (3,33%), Safari (0,34%), Mozilla (0,17%), Netfront (0,04%), Netscape (0,04%).

Blogs izmantots no 313 adresēm. Par katru var pateikt, cik reizes apmeklēts, cik vidēji ilgi lasīts, cik lappuses apskatītas, cik procentuāli tie ir jauni apmeklētāji.

Visvairāk apmeklētāju bijis no šādām adresēm:
Lattelecom mājas lietotāji: 690
SIA lattelecom- 350
Kultūras informācijas sistēmas- 246

Taču, ja paskatās, cik minūtes lasīts, tad visvairāk blogā pabijuši no šādām adresēm:
Ogres internetcentrs- 26,52; Skonto ds-16.03 ; Gwerty in Balvi-15,58; Raiņa bulv.29 Riga – 15,19; Skds- 11.29; Sia stiklu centrs- 11.10; Ventspils city concil- 11.01; Sia sdt un it -8.34; va Latvijas akadēmiska bilioteka – 8,16; nds.ltd- 8.05; va kultūras informācijas sistēmas- 7.36;riga city concil network -7.05; zed-net: 6,24; rigas celtniecības koledgs-5.05.

Lai varētu izlasīt bloga saturu, lietotāji izmantojuši kā ieeju 37 avotus.
TOP 9:
1.google/organic (1638). Tas devis 84,68% jaunu lasītāju.
2.bloger.com/referral (194). Tas devis 0.52% jaunu lasītāju.
3.jzb.lv/referrel (180). Tas devis 9,44% jaunu lasītāju
4.(direct)/(none)(122) Tas devis 30,33% jaunu lasītāju
5.www.2.netvibes.com/referrel (49). Tas devis 32,65% jaunu lasītāju.
6.images.google.lv/referrel (30). Tas devis 84.09% jaunu lasītāju
7.nekur.lv/referrel (28). Tas devis 76,67% jaunu lasītāju.
8.b20.lv/referrel (28). Tas devis 64,29% jaunu lasītāju
9.jzbzinas.blogspot.com/referrel (18). Tas devis 50% jaunu lietotāju

Blogā iekļuvuši, meklējot 932 atslēgvārdus. Visvairāk interesējuši dzejoļi un tautasdziesmas, audiogrāmatas. Taču visilgāk lasījuši blogu, kas meklējuši šādus atslēgvārdus un nejauši aizrāvušies,
TOP 10:
1.Zigmāra Liepiņa dziesmas- 38.55 minūtes
2.Karjeras tests- 26.52minūtes
3.Ābeles bildes-mežābele-26.38minūtes.
4.Jautājumi naturalizācijas eksāmenam-23.18minūtes
5.Dziesmas teksts. Vajadzīga soliste-22.34minūtes.
6.100 gadu karš-19.41 minūte
7.Biezās pankūkas- 16,42 minūtes.
8.Kur var dabūt par brīvu Aspāzijas dzejoli- 16,13 minūtes
9.Dainu meklēšana- 15.58
10.Pārlielupes bibliotēkas emuārs- 15,26.

Nezinu, vai ir kāda uzskaites sistēma, kas analizē bloga izmantošanu kopumā, ne tikai par konkrētu laika posmu.

Joprojām rakstām sev un saviem Pārlielupes lasītājiem, kas izkaisīti pasaulē un arī strādā dažādās Latvijas vietās. Esot internetā esam pieejami ikvienam visu diennakti, vai nu tas būtu speciāli vai netīšām:)

Blogošanas sērga:)

Kas ir blogošana: sērga vai jaunas iespējas? Par to diskutēs 17.aprīlī plkst. 16:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Jaunākās Periodikas lasītavā K.Barona ielā 14.

Plašāka informācija Jāņa Ziediņa blogā. Ieeja brīva ikvienam interesentam.

Blogi - digitālās demokrātijas stūrakmens

Brisele, televīzija un spageti koks: politika.lv blogu pieredze

Blogu veidošanas praktiskie aspekti. Bibliotēku blogosfēra Latvijā.

Grāmatu pagarināšana pa e-pastu

Turpmāk arī bibliotēkas "Pārlielupe" lasītāji grāmatas varēs pagarināt elektroniski. Lai to izdarītu, jānosūta elektroniska vēstule ar lūgumu pagarināt grāmatas uz e-pastu: parlielupe@jzb.lv Vēstulē noteikti jābūt norādītam lasītāja vārdam, uzvārdam un lasītāja kartes numuram. Nākamajā dienā vēstules sūtītājs saņems atbildes vēstuli, kurā būs norādīts termiņš, līdz kuram grāmatas tiks pagarinātas.

Viegli uzzināt par grāmatām

Ik pa laikam ieskaties šajā adresē, lai uzzinātu, kādas grāmatas papildinājušas bibliotēku pēdējo 30 dienu laikā. Pēc būtības tā ir paplašinātā meklēšana, kur vienlaicīgi tiek sameklēta informācija pēc trim kritērijiem: filiāles (Pārlielupes bibliotēka), grāmatu izdošanas gada (visas grāmatas, kas izdotas kopš 2000.gada), un jaunumi par n dienām, tātad visas grāmatas, kas saņemtas pēdējo 30 dienu laikā. Tas nozīmē, ka katru dienu šis saraksts nedaudz mainās. Ja ir vēlme sameklēt vecākas grāmatas, vajag tikai izmainīt gadu. Ja ir vēlme redzēt grāmatu sarakstu, kas bibliotēkā ienākušas citā laikā, vajag tikai izmainīt jaunumu dienu skaitu, teiksim 30 vietā ierakstīt 60. Uzspiežot pogu meklēt, atvērsies saraksts par grāmatām, kas saņemtas pēdējo 60 dienu laikā.

Vienā lappusē ir 10 ieraksti, Uz nākamo lappusi jāpārvietojas ar bultu lappuses apakšā.
Uzspiežot uz pogu eksemplāri, var uzzināt grāmatas pieejamību.

Ja ir plauktā- to var bibliotēkā saņemt. Ja ir kataloģizācijā vai komplektēšanā, tas nozīmē, ka grāmata ir iegādāta, bet vēl nav Pārlielupes bibliotēkā nonākusi. Ja pieejamība ir -izdota lasītājam uz mājām, tas nozīmē, ka šobrīd grāmatas nav bibliotēkā, taču var redzēt datumu, kad tai vajadzētu būt atpakaļ. Pozīcija- pasūtīšana iespējama vien tad, ja lasītājs bibliotēkā saņēmis paroli, lai varētu pasūtīt grāmatu no kataloga. Šādā veidā pasūtot grāmatu, tai trīs dienu laikā jāaiziet uz bibliotēku pakaļ.

Skolēniem datori pēc 16.00

Mūsdienās bērniem ir daudzi vilinājumi, kuriem grūti pretoties. Tai skaitā datori un internets. Saprotams, ka tagad, kad bibliotēkā būs seši publiski pieejami datori, skolēnu plūsma vēl vairāk pieaugs. Taču skolēniem darbdienās būs jāpaciešas līdz pulksten 16.00, lai varētu tikt pie datoriem. Tāds ir pilsētas rīkojums, lai datormānija netraucētu apgūt skolu gudrības. Nu bet sestdienās un vasaras brīvdienās šie ierobežojumi nav spēkā. Ja nu kādam ir akurāt agrāk jātiek internetā, nepieciešama skolas atļauja. Ar bibliotekāru nevarēs vienoties, jo negribam saņemt administratīvo sodu, kas paredzēts par šāda fakta konstatāciju.

Nepilngadīgas personas līdz 16 gadu vecumam nedrīkst atrasties (bibliotēku) interneta zālēs mācību gada laikā no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 bez izglītības iestādes administrācijas rakstveida atļaujas.
(Izraksts no Jelgavas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumiem - 1.6. punkts)

Datori būs 21.aprīlī

Jau esam rakstījuši, ka bibliotēkā gaidāmi jauni datori. Tagad ir saņemts apliecinājums, ka 21. aprīlī datori tiks piegādāti. Zināms, paies kāds laiciņš, kamēr tos uzstādīs, taču, domājams, ar 1.maiju jau nu noteikti Pārlielupes bibliotēkā seši bibliotēkas lietotāji vienlaicīgi varēs vagot interneta plašumus. Reģistrētie bibliotēkas lietotāji datora izmantošanai var pieteikties arī pa telefonu sev vēlamā laikā. Savukārt tie, kas vēlas izmantot datoru, bet nav bibliotēkas lietotāji, var nākt uz bibliotēku un reģistrējieties savlaicīgi.

Vinnija Pūka kinoteātris

Ceturtdien un piektdien pie mums ekskursijā bija atnākuši četrgadīgie bērni no PII ''Pīlādzītis''. Viņi ar lielu interesi izstaigāja visas mūsu telpas, t.sk. arī grāmatu krātuvi. Kamēr meitenes skatījās bilžu grāmatas, zēni pētīja žurnālu ''Auto'' un sprieda, kādas mašīnas tur ir redzamas: "O, tas ir džipiņš!''
No bilžu grāmatām visvairāk tika skatītas tās, kurās ir attēloti dzīvnieki, jo tad mazie mums varēja parādīt savas zināšanas. Piemēram, bērni nosauca attēlā redzamo dzīvnieku (krievu grupiņa) krievu valodā un arī latviski, un tūliņ vēl izdomāja mazu stāstiņu, kas tur notiek.
Kopīgi paskatījāmies arī multfilmu par Vinniju Pūku uz lielā ekrāna, bet vislielāko sajūsmu bērniem sagādāja grāmatas ''Vinnija Pūka kinoteātris'' pielikumā esošais projektors. Sadalījāmies pa grupiņām un gājām uz grāmatu krātuvi, lai tumsā paskatītos filmiņas fragmentus. Sarunājām ar bērniem, ka visu pārējo viņi varēs noskatīties, apskatīt un izlasīt, kad atnāks pie mums vēlreiz ar vecākiem.

Lieldienas Aleksandrijā

Šoreiz Lieldienas iesākās mazliet neierasti – bez tradicionālās Zaļās ceturtdienas, pūpoliem un olu krāsošanas. Pēc piecām Hurgadā nodzīvotām dienām, ceturtdienas naktī izbraucām uz Kairu. Pilsēta ir liela un putekļaina. Viens pie otra slienas lieli cits citam līdzīgi pelēki nami. Ielas ir patukšas, jo arī šeit ir Lieldienas. Pusdienas laikā jau bijām Kairas muzejā, kur mūs sagaidīja gide Ļusija. Fotoaparātus gan mums jāatstāj kastēs pie ieejas, jo muzejā fotografēt ir aizliegts. Mums bija ļoti paveicies ar gidi, kura lieliski orientējās lielajā muzejā un prata mums pietiekami izsmeļoši un skaļi pastāstīt par Ēģiptes vēsturi, mītiem un vairākos stāvos redzamajiem eksponātiem. Pārējā dienas daļa paiet staigājot ap piramīdām. Viena pati apeju apkārt pašai lielākajai. Ieiet piramīdā baidos. Mūs aizved ar autobusu uz vietu, no kuras redzama piramīdu panorāma. Šeit tirgo arī suvenīrus. Pietiek apvaicāties par cenu, kā tirgotājs par katru cenu cenšas kaut ko iepārdot. Sākas īsts cirks. Ar vārdiem: „Madam, one piramide for mumm” („Madam, vienu piramīdu priekš mammas”) vienas piramīdas vietā man tiek pārdotas piecas. Pastaigājamies pa celtni, kurā kādreiz ir gatavojuši mūmijas un nobildējamies kopā ar Sfinksu. Tālāk mūs aizved uz parfīma fabriku, kur mūs cienā ar aukstu karkadē tēju un stāsta par dažādo smaržu iedarbību. Tam seko papirusu muzejs, kurā ne vien var apskatīt un nopirkt apdrukātus papirusus, bet arī redzēt, kā tie top. Steidzīgi dodamies piereģistrēties Kairas viesnīcā, lai vēl paspētu pavizināties ar kuģīti pa Nīlu. Uz kuģa ir lielisks folkloras koncerts. Te ir gan dziedātājs, muzikanti, vēderdejotāja, bet visvairāk aizrauj dejojošais dervišs, kurš ļauj arī mums uzvilkt savus rūtainos svārkus un griezties tajos tā, ka sareibst galva. Atgriežamies pusvienpadsmitos viesnīcā, bet jau četros piecpadsmit jāceļas, lai paēstu un piecos varētu braukt tālāk. Nākamajā rītā pa ceļam uz Aleksandriju iegriežamies mazā un jaukā privātā zoodārzā. Šeit ir lieliska, nesteidzīga atmosfēra, akvāriji ar zivīm, krātiņi ar lauvām, tīģeriem, strausiem un krokodiliem. Arī Aleksandrijā ir jūtamas Lieldienas. Pilsēta ir daudz klusāka un sakoptāka par Kairu. Pastaigājamies gar Vidusjūras piekrasti pa parkiem un pilīm. Apmeklējam arī mūsdienās celto Aleksandrijas bibliotēku. Sakarā ar svētkiem tā diemžēl ir slēgta un iekšā netiekam ielaisti. Varam vien nobildēties ārpusē pie ieejas. Uzzinām no gides, ka tajā ir grāmatas visādās valodās, sadāvinātās no visas pasaules, ka tajā nav daiļliteratūras, bet tikai nozaru literatūra. To izmanto pārsvarā studenti un arī strādā par bibliotekāriem studenti. Apskatām no ārpuses arī Kait Beijas citadeli, kas uzbūvēta uz Aleksandrijas bākas drupām. Noklausāmies Lieldienu lūgšanas Aleksandrijas mošejā. Un tad klāt ir pusdienas laiks. Restorānā mums katram tiek nolikts priekšā šķīvis ar divām lielām ceptām zivīm, garnelēm un kalmāriem. No sākuma domāju, ka neapēdīšu pat vienu, bet beigās tomēr izdodas apēst visu. Tā man iesākās Lieldienas Ēģiptē, bet paguvu vēl atgriezties svētdien un paspēju visu. Izbaudīt sniegputeni pēc karstumā pavadītas nedēļas bija tiešām aizraujoši.

P.S. Paldies par ceļojumu tirdzniecības centram „Pilsētas Pasāža”, īpaši menedžerim Aleksandram Dobrovoļskim un tūrisma firmai „Hot Orange”, īpaši menedžerei Ingai Vīksnei, kas man uzdāvināju šo ceļojumu par piedalīšanos SMS viktorīnā, kā arī tūrisma firmai „Rosalka Travel” Hurgadā, īpaši gidam Mahmoudam Hassanam.

Bizness ir karš

Bizness ir karš. Tā apgalvo pasaules biznesa valdnieki. Kas ir Diponi, Morgani, Rokfelleri, Fordi, Rotšildi, Krupi, Tiseni, Vallenbergi, Filipsi, kādas biznesa peripetijas izgājis Žans Pols Getijs, Armands Hammers, Teds Tērners, Bils Geitss, Openheimers, Soičiro Honda, Ruperts Mērdoks var uzzināt, izlasot Sergeja Povorina grāmatu Pārlielupes bibliotēkā par pasaules bagātākajām 16 ģimenēm Pasaules biznesa valdnieki.

Teds Tērners, nākamais mēdiju magnāts, 25 gadu vecumā atguva reklāmas firmu, ko viņam bija novēlējis tēvs, gūstot pirmo uzvaru biznesā, vadīdamies pēc devīzes: „Bizness ir nebeidzams karš". T.Tērners pirmais sāka 1975.gadā izmantot mākslīgo zemes pavadoni savas televīzijas kompānijas pārraižu nodrošināšanai visā ASV teritorijā. Viņš arī izveidoja 1978. gadā 24 stundu ziņu raidījumu CNN. Mūsdienās gandrīz miljards zemes iedzīvotāju skatās CNN ziņu programmas. 1991.gadā R.Tērners apprecējās ar kinoaktrisi Džeinu Fondu. T.Tērners daudz naudas ziedo labdarībai un vides aizsardzībai.

Austrālietis Ruperts Mērdoks 20 gadu vecumā 1952. gadā mantoja tēva avīzi, kuru ar draudiem gribēja piespiest pārdot konkurentiem. Taču jauneklis viņu vēstuli izmantoja kā preses monopolizācijas mēģinājuma paraugu. Kļūstot par populārākā laikraksta īpašnieku, viņš vēlāk nopirka arī konkurentu izdevumu. Jau 1968. gadā Mērdoks kļuva par ietekmīgāko Austrālijas plašsaziņas nozares magnātu. Viņš nopirka arī ASV un Lielbritānijas izdevumus, piemēram, The Times. Izveidoja arī televīzijas tīklu, viņa īpašumā ir arī kinostudijas. Mērdoks ir finansējis filmas „Titāniks” uzņemšanu. Šodien Mērdoka globālais informācijas programmu tīkls ir neapstrīdams fakts, un viņš vienīgais ir tajā noteicējs. Jebkuru citu pasaules plašsaziņas sabiedrību pārvalda vairāki akcionāri, bet News Corporation visu nosaka viņš vienīgais. Savā impērijas pārvaldē Mērdoks vadās no postulāta, ka mūsdienu bizness ir karš, kurā pretinieks jāuzveic ar jebkuriem līdzekļiem. Konkurenci viņš salīdzina ar izdzīvošanas procesu džungļos, kur briesmas uzglūn aiz katra koka un krūma. Mērdoks uzskata, ka lietas jārisina ātri, ka plašsaziņas biznesā interesanta ideja var novecot dažās minūtēs, bet jebkurš projekts, ja to apspriež nedēļām ilgi, var nonākt konkurentu ausīs. Mērdoks neinvestē internetā – sava biznesa konkurentā.

ASV Morganu ģimenes dinastijai pieder viena no vislielākajām finanšu grupām, kuras ietvaros esošās korporācijas saražo preces un sniedz pakalpojumus ar kopējo apgrozījumu 1,5 triljoni ASV dolāru. 20.gadsimta sākumā bija izveidota tik milzīga uzņēmējdarbības impērija, Džons Morgans bija tik bagāts un ietekmīgs, ka varēja vienpersoniski uzsākt ekonomisko karu jebkurā jomā, nebaidoties ne no viena konkurenta.

2002.gadā ASV Delaveras štatā ar plaši tika svinēta 200 gadu jubileja biznesam, ko dibinājuši Diponi - 18.gadsimtā vajāti emigranti, kuri pat nemācēja angliski, bet kļuva par vareniem un ietekmīgiem uzņēmējiem Amerikas biznesa plejādē. Diponiem piederošās finanšu grupas ikgadējā peļņa tiek novērtēta 15-20 miljardu dolāru apmērā. No nodokļu nomaksas Diponi izvairās, piedaloties gandrīz 20 labdarības fondu darbībā. Diponu ģimenes klanā ir 1500 cilvēku, ik gadu piedzimt 30, un katram jaundzimušajam ģimenes loceklim uzreiz tiek noguldīti 20miljoni ASV dolāru.

Mūsdienās Rokfelleri ir viena no lielākajām finanšu kapitāla grupām ne tikai ASV, bet visas pasaules mērogā, kas pārvalda vairāk nekā 40 amerikāņu korporācijas, kuru gada apgrozījums par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem veido aptuveni vienu triljonu ASV dolāru vai gandrīz 10% no ASV nacionālā kopprodukta. Rokfelleri bija vācieši, kas emigrēja uz ASV 18.gadsimtā. Džons Rokfellers bija pasaules bagātākais cilvēks un savus bērnus audzināja tā, lai pieaugtu viņu mīlestība pret naudu. Viņš bērniem piešķīra prēmijas par labi paveiktiem darbiem, bet par pārkāpumiem tika sodīti. Piemēram, par izravētu dobi deva 10 centus, bet par nokavēšanos uz brokastīm sodīja ar 20 centiem.

Korporācija Ford Motor Company, kas 2003.gadā nosvinēja dibināšanas 100 gadu jubileju, mūsdienās ir viens no lielākajiem autobūves uzņēmumiem pasaulē. Ražojot masveidā automobiļus, kuri vairumam amerikāņu tapa par parastu ilgas lietošanas preci, Fords guva lielu peļņu. Autobūves magnāts bija pārliecināts, ka augstas kvalitātes preces, kas būtu pa kabatai jebkuram strādājošam amerikānim, nevar saražot nekvalificēti un slikti atalgoti strādnieki, jo tikai par augstu algu cilvēki strādās ar aizrautību, ieguldīs darbā visus savus spēkus un prasmes. Henrijs Fords nekad neinteresējās par savu darbinieku vecumu, jo viņam bija svarīgi tikai tas, kā šis cilvēks strādā. Henrijs Fords apgalvoja, ka nekad nedrīkst apstāties pie sasniegtā, jo panākumiem ir jāmudina uz jaunām uzvarām.

Momenti no konkursa "Nāc uz savu bibliotēku un laimē datoru" noslēguma pasākuma

11.martā Pārlielupes bibliotēkā notika valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" (KIS) un "Lursoft IT" organizētā konkursa "Nāc uz savu bibliotēku un laimē datoru" noslēguma pasākums, kurā tika sveikta konkursa uzvarētāja un finālisti - Maija, Arturs, Sindija un Asnate. Tika sveikti arī bibliotekāri, kas iesaistīja konkursā savus lasītājus un kas parūpējās par omulīgo vakara pasākumu. Ciemos ieradušies bija arī Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas un Kalnciema bibliotēkas darbinieki, lasītāji un preses pārstāvji.
Fotografēja Inga (Pārlielupes bibliotēka) un Ilma (KIS).

Bibliotēka būs atvērta 22.martā

Lieldienas ir valsts svētki, tāpēc mainīts darba laiks daudzām iestādēm, tai skaitā arī bibliotēkām. Pārlielupes bibliotēka ir slēgta piektdien un pirmdien, 21. un 24. martā, bet klusajā sestdienā- 22. martā gaidīsim lasītājus no 10.00 līdz 16.00. Savukārt 20.martā bibliotēka būs atvērta līdz 18.00.

Nāciet laicīgi uz bibliotēku pēc grāmatām, žurnāliem un DVD, lai ir ko darīt svētkos!:) Apskatiet arī apkopoto Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas un tās filiāļu darba laiku.