Izveidots 15.08.2007. Pirmā bibliotēka Latvijā, kas izveidojusi savu blogu. Bibliotekāru un lasītāju viedokļi par bibliotēku, grāmatām, e-resursiem u.c. Esam Jelgavā, Loka maģistrālē 17, LV -3004 (http://www.jelgavasbiblioteka.lv/ filiāle), darba laiks: darbdienās (10.00-18.00) un sestdienās (10.00-17.00), katra mēneša pēdējā piektdienā slēgta (Spodrības diena), katra mēneša pēdējā sestdienā grāmatu kavējumus pieņem bez maksas; tālrunis: 63011829, e-pasts: parlielupe@biblioteka.jelgava.lv
This is a blog of a small public library in Jelgava town, Latvia. About our library, books and free internet resources.
Seko līdzi jaunumiem http://twitter.com/Parlielupe
un http://www.draugiem.lv/parlielupe/

2007. gada 8. novembris

Prāts vai instinkts

Latviešu TV seriāls Prāts vai instinkts tagad lasāms arī grāmatas formātā. Tiem, kas filmu skatījušies, būs patīkami apskatīties filmu varoņu attēlus. Savukārt tiem, kas to nav varējuši, tagad var izlasīt grāmatu un domās uzvest savu filmu. Desmit sērijās stāsts par piecām rīdziniecēm par šādiem tematiem: uzticība, greizsirdība, aprēķins attiecībās, kurā randiņā atļauties seksu, kastas, jaunāks un vecāks, izlikšanās, piekabes, sex un cita pilsēta, vai vīrieši mainās. Grāmatā daudz ilustrāciju no filmas, pievienots aktieru lomu saraksts.

Mīlestība ir nevis tad,

Kad tev atnes rožu pušķi un tu to osti,

Bet tad, kad tev visu dienu stāsta par 93.markas benzīnu un tu klausies.

2007. gada 7. novembris

vai?..

izstiepju rokas
pirkstu galiem lēni velku
pa sava cietuma sienām

atbrīvotājs mīdās
tepat tepat aiz durvīm
un sauc, lai nāku ātri

izejot
es kļūšu cita
klusējošā spogulī

cita balss un
citas domas
citas seja un gluži citāds laiks

drošā cietumā
rit manas dienas
mans dienas
MANAS

Piecām bibliotēkām ir savi blogi

Pārlielupes bibliotēkas emuārs Ienāc un apskaties ir pirmais publiskās bibliotēkas blogs Latvijā, pirmais, kurā līdzdarbojas lasītāji un bibliotekāri, un pirmais, kas organizē radošo darbnīcu, lai atskaitītos par paveikto 100 dienu laikā, dalītos ar pieredzi un praktiski palīdzētu izveidot jaunu blogu ikvienam interesentam, esošajiem un topošajiem Latvijas bibliotekāriem 24.novembrī pulksten 11.00 Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas zālē.

Emuārs/blogs ir brīnišķīgs veids, kā kopā ar lasītājiem veidot vienotu informācijas vidi, kurā dalīties ar interesantu un citiem vajadzīgu informāciju. Emuārs kā bibliotēkas virtuālais klubiņš darbojas neatkarīgi no bibliotēkas darba laika un telpas. Tas ir pieejams jebkuram lietotājam. Emuāra/bloga apmeklētāji var rakstīt un lasīt komentārus, tādējādi izveidojas noteikts lasītāju loks. Visu emuāru/blogu kopumu sauc par blogosfēru. Šobrīd Latvijā ir pieci bibliotēku emuāri/blogi:

LNB blogs http://dibi.six.lv/ - no 2007.gada janvāra,
Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas filiāles Pārlielupes bibliotēkas emuārs - http://parlielupesbiblioteka.blogspot.com/- no 15.augusta,
Aizputes pilsētas bibliotēkas blogs http://aizputesbiblioteka.blogspot.com/ - no septembra,
Jelgavas 4.vidusskolas bibliotēkas blogs http://www.biblioteka.blogs.lv/ - no septembra,
Jelgavas bērnu bibliotēkas Zinītis blogs http://www.zinitis.blogspot.com/- no oktobra.

Ir arī viens blogosfēras attīstības pētniecībai veltīts blogs http://www.b20.lv/ - no 2007.gada maija, ko veido Jānis Ziediņš, kas uzstāsies ar priekšlasījumu emuāra radošajā darbnīcā, kā arī topošās bibliotekāres, Latvijas Universitātes studentes, Pārlielupes bibliotēkas emuāra autores Ingas Marriottas blogs http://bibliotekari.blogspot.com/ kopš septembra.

Bloga karalis ir saturs, un to nav tik viegli radīt. Visgrūtāk klājies LNB blogam, jo tas pēc vienas publikācijas apstājies. Visražīgākais ir Pārlielupes bibliotēkas emuārs, kas ir apvienojis deviņu cilvēku domubiedru grupu. No deviņiem autoriem divi ir bibliotēkas lasītāji, viens ir emuāra lasītājs, kas dzīvo Cēsīs, bet mācās Rīgā. Divi autori izveidojuši savus emuārus: Arturs http://izlausanas.blogspot.com/ (augustā) un Inga Marriotta http://bibliotekari.blogspot.com/. Arturs ar savu pieredzi dalīsies pieredzē, jo viņš aktīvi izmanto videosižetus, tāpēc tas varētu daudzus interesēt.

Pārlielupes emuāram ir tieša un arī netieša ietekme Latvijas blogosfēras attīstībā kā jau pirmajam publiskās bibliotēkas emuāram Latvijā. Pārlielupes bibliotēkas emuāra divi autori Arturs un Inga radījuši savus blogus, arī bloga lasītāja Ieva Kalve (augustā) http://kalves.blogspot.com/, kas šobrīd ar Fulbraita stipendiju atrodas ASV un regulāri seko līdzi bloga attīstībai. Divas publiskās bibliotēkas izveidojušas savus blogus: Aizputes pilsētas bibliotēka un Jelgavas bērnu bibliotēka Zinītis, kā arī viena skolas bibliotēka: Jelgavas 4.vidusskolas bibliotēka. Interesanti, ka katrs blogs ir pilnīgi citādi veidots gan pēc formas, gan satura.

24.novembrī būs pirmā bibliotekāro blogotāju kopā sanākšana, lai dalītos pieredzē un iemācītos ko jaunu, kā arī palīdzētu un iedrošinātu citiem uzsākt šo interesanto lietu, kas prasa centīgu darbu un arī zināšanas rakstīšanā, attēlu apstrādē, saišu pievienošanā un arī datorlietās vispār.

Pasākumā piedalīsies bibliotēku blogosfēras pārzinātājs, bloga autors Jānis Ziediņš un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēkzinātnes nodaļas studenti - profesionālie maģistranti Baibas Mūzes vadībā.

Emuāra radošās darbnīcas programmā paredzēts:
11.00-12.00 (Pārlielupes emuāra prezentācija, iepazīstināšana ar autoriem, jautājumi un atbildes, citu blogu pieredze) V.Godmane.
12.00-13.00 (Ieskats bibliotēku blogu attīstībā pasaulē, blogu teorētiskie un tehniskie aspekti). J.Ziediņš.
13.00-15.00 (Jauna bloga praktiska izveide, konsultācijas).

Visus, kas grib piedalīties pasākuma praktiskajā daļā, lūdzam pieteikties pa e-pastu līdz 20.novembrim, lai varam nodrošināt datorus.

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas zīmē

Šogad Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļai aprit desmit gadi. Laikā no 12. līdz 18. novembrim daudzās bibliotēkās notiks šo valstu autoru darbu lasījumi. Arī Pārlielupes bibliotēkā. Nedēļu aizsāksim ar A. Lindgrēnas darba "Ronja- laupītāju meita" lasīšanu bibliotekāru lokā. Izveidotas divas izstādes, kas veltītas A. Lindgrēnas daiļradei un sieviešu atspoguļojumam Ziemeļvalstu autoru darbos. 15.novembrī pulksten 11.00 kopā ar Jelgavas 4.vidusskolas 4.a klasi iejutīsimies Pepijas darbos un nedarbos. Gan skolēni, gan bibliotekāri nopietni gatavojas šim tērpu un blēņu pārpilnajam šovam. Nedēļa noslēgsies ar klubiņa "Par prieku sev" tikšanos un sieviešu tēla atspoguļojuma apzināšanu ziemeļvalstu autoru darbos, īpašu uzmanību veltot Undsetes Kristīnei Lavransa meitai 16.novembrī pulksten 18.00, bet 24. novembrī pulksten 11.00 būs Pārlielupes bibliotēkas emuāra darbnīca Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas zālē, Akadēmijas ielā 26. Pasākuma laiks izvēlēts pēc lasītāju pieprasījuma- sestdienā, lai ikviens interesents tajā varētu ierasties. Novembra beigās tiks uzsākts darbs arī pie projekta "Pirmā tikšanās ar bibliotēku" divus un trīs gadus veciem bērniem realizācijas. Šogad novembris ir stipri ražīgs.

2007. gada 6. novembris

100 dzejoļi par mīlestību

Mīlestība?
Tā ir kāršu spēle.
Uzvar
tas, kurš visu bankā liek.
Ja nu zaudē? Reizēm arī zaudē.
Dvēselei pat
bikses nepaliek.
/Andris Bergmanis/

Visiem lirikas cienītajiem ir iespēja bibliotēkā izlasīt jaunu un jauku grāmatu. Gan latviešu, gan citu tautu autoru dzejoļi par mīlestību apkopoti krājumā „Tik savā mīlā es mūžības alkstu”. To sastādījis Gunnars Treimanis. Viņš izvēlējies viņaprāt 100 skaistākās mīlas vārsmas. Šeit ir atrodams gan Ainara Mielava dzejolis „Tu saviļņoji mani”, gan Raiņa „Zelta tvaiks”, gan Puškina „Atzīšanās”, kā arī daudzu citu klasiķu un mūsdienu dzejnieku darbi. Grāmata ilustrēta ar Jāņa Anmaņa gleznu reprodukcijām.

Bez maksas uzzini par valstī notiekošo

Lai uzzinātu šīsdienas jaunumus, kā arī restaurētu notikumus pirms mēneša, gada vai pat desmit gadiem, nav jātērē ilgs laiks un nauda. Pietiek ielūkoties portālā Latvijas Vēstnesis, lai to visu uzzinātu. Portālā ir sešas sadaļas: laikraksts Latvijas Vēstnesis, žurnāls Jurista vārds, žurnāls Komersanta Vēstnesis, E-Vēstnesis, Preses relīzes, Fotoreportāžas. Ir vērts visas sadaļas kārtīgi izskatīt. Ļoti vērtīgs uzziņu materiāls. Ja gribi meklēt konkrētajā sadaļā, uzspied uz tās nosaukumu.

Latvijas Vēstnesis. Var izlasīt visus rakstus, gan kārtējo numuru, gan jebkuru numuru arhīvā, sākot ar 1993.gadu. Ja gribi meklēt arhīvā, tad izvēlies gadu, mēnesi un nospied pogu Atlasīt. Piemēram, 2002.gada novembris. Pēc tam klikšķini uz konkrēto numuru un lasi informāciju. Meklēšana arhīvā ir interesanta. Piemēram, var sameklēt pēc numura. Uzraksti numuru un nospied pogu meklēt. Izvēlos 100. numuru. Atveras visi simtie numuri no 1994.gada līdz 2007.gadam. Izvēlos 2005.gada 100.numuru par rakstu Bezdarbs rajonos un pilsētās 1995.gadā. Šie materiāli būtu svarīgi studentiem. Var atlasīt arī izvēloties gadu, mēnesi un datumu, tad spied uz pogu -Atlasīt, piemēram, 2006.gada 13.janvāris.

Preses relīzes sakārtotas pa struktūrvienībām lapas kreisajā pusē: uzspied uz izvēlētās nozares, atveras visas preses relīzes atbilstoši izvēlētajai tematikai. Izvēlies vajadzīgo un lasi. Preses relīzes pieejamas no 2006.gada jūnija. Piemēram, visas preses relīzes par kultūru. Te vienkopus sanāk visas preses relīzes no daudziem avotiem. Piemēram, preses relīzes par saeimu.

"Latvijas Vēstneša" izdotie žurnāli "Jurista Vārds" un "Komersanta Vēstnesis" elektroniskās versijas ir maksas pakalpojums. Bez maksas tās ir pieejamas žurnālu papīra formāta abonentiem.

Komersanta Vēstnieks. Bez maksas pieejami tematiski saraksti ar anotāciju. Pats raksts nav pieejams. Lapas kreisajā pusē norādīta numura tematika. Spied uz tematu, atveras publicētie raksti ar ievietotajām foto. Klāt neliela anotācija. Lai gan pats raksts nav pieejams, var izlasīt komentāru, kas pievienots rakstam.

Jurista Vārds. Viss tāpat kā Komersantam. Iznāk otrdienās. Meklē arhīvā nepieciešamo datumu, uzspied, atveras numurs. Kreisajā malā redzama tematika. Izvēlies vienu tematu, spied uz to, atveras tajā ievietotie raksti. Rakstus nevar izlasīt, bet var samaksāt un tad lasīt.

E-Vēstnesis . Visu var lasīt bez maksas. Izvēlies datumu arhīvā, uzklikšķini, atver numuru. Kreisajā pusē dots tematu saraksts. Pieejams no 2001.gada.

2007. gada 5. novembris

Šopings Eiropas modes pilsētā



Jeb kā divas mazas latvju pupas c
eļoja uz Angliju :) 3.stāsts.

Pirmā diena Londonā bija pagājusi, un es iekritu viesnīciņas mīkstajā gultā kā akmens. Nākamais rīts atausa tikpat apmācies un drūms. Šķita pat, ka no gaisa rasina sīks smidzeklītis, bet par to mums nebija bēda. Paēdām brokastis, izpētījām dienas maršrutu un devāmies pretī jauniem piedzīvojumiem. Šodienas pirmais mērķis bija Oksfordstrīta – Londonas tūristu un šopinga galvenā iela, bet konkrētāk – Evans modes veikals.

Katrai dāmai, kas lepojas ar Rubensa ideālo augumu, šo veikalu ķēdi zināt nenāktu par ļaunu. Protams, ja gadījuma pēc atrodies Anglijā :) Iepirkšanās šajā, ko londonieši mīļi dēvē par Plus Size jeb plus izmēru veikalu, nemaz nebija tik viegls uzdevums. Nācās pasvīst divas stundas, kuru laikā emuāra saimniece pielaikoja ne vienu vien tērpu un apavu pāri. Un pilnīgas muļķības ir vīriešu apgalvojumi, ka iepirkšanās ir sieviešu izklaide. Nē. Tas ir pamatīgs darbs. Taču līdz pamanījām veikala tumši rozā izkārtni, nācās krietni pasvīst, jo mūsu neredzamais draugs bija nolēmis mūs pamatīgi pavazāt aiz deguna. Kad kļuvu jau pikta un biju gatava vai zemes spert gaisā, vadātājs laikam nosprieda, ka nu ir gana, un visžēlīgi norādīja pareizo virzienu.

Evans veikals ir iekārtots divos stāvos un tajā var atrast modes preces dāmām, kurām Latvijas veikalos piedāvājuma praktiski nav. Acis žilbst no modeļu pārbagātības, mutes paveras izbrīnā no izmēru dažādības. Es te nerunāju par bezformas maisiem, kurā ievīstīt un paslēpt augumu un šauriem apaviem, kuros nomocīt savas pēdas, bet gan stilīgiem, modīgiem tērpiem un ērtiem apaviem, kas izceļ sievietes personību. Cenas? Tādas pašas kā Latvijā vai pat nedaudz zemākas. Kvalitāte ir ļoti pieklājīga.

Tā nu sākās mūsu 2 stundu maratons. Lai viss noritētu raitāk, es nepārtrauktu pienesu un aiznesu, padevu un atdevu atpakaļ, kamēr mana ceļabiedre laikoja, vaigus piepūtusi, kas beigās no piepūles bija pat sasārtuši :) Kamēr mēs abas apspriedāmies par to, ko pirkt, ko nē, kāda pārdevēja krievu valodā apjautājās, no kurienes mēs esam. Mūsu pārsteigums bija liels – izrādījās, ka viņa ir no Lietuvas, atpazinusi latviešu valodu. Atbildot uz mūsu izbrīnu, pārdevēja pastāstīja, ka aiz tumšādainajiem imigrantiem lietuvieši veido vienu no vislielākajām ieceļotāju kopienām Londonā. Un tas nudien izskatās ticami, jo arī mūsu viesnīciņā apkalpojošais personāls bija no Lietuvas, bet administratore - latviete!

Kad bijām tikušas galā, es pat iztrūkos: 4 lieli maisi iepirkumu un nepilnas 500 angļu mārciņas liels čeks – tā nav joka lieta! Taču sildīja apziņa, ko maisos guļ divi pāri elegantu ādas rudens zābaciņu, pusmētelītis, vairākas vējjakas, divi ādas rudens kurpju pāri, džemperi un blūzes gan manai ceļabiedrei, gan viņas māsai. Katra sieviete pelnījusi kārtīgu šopingu, mēs nospriedām, un, iepirkumu maisiem pinoties pa kājām, lepni iesoļojām tuvējā Starbucks kafejnīcā, lai padzertu izdaudzināto un ārzemju romānos tik bieži minēto Starbucks kafiju, un piekostu angļu šokolādes kēksu. Laiski malkojot café late, izcilājām arī citus šodien iepirkumus – Starbucks pupiņu kafiju, puslitra kafijas krūzi un Starbucks melno šokolādi. Visapkārt galdiņi šķita aizņemti – blakus mums sēdēja divas draudzenes, tipiska angliete un melnādaina meitene, kas aizrautīgi apsprieda savu privāto dzīvi, bet netālu sēdēja angļu skolnieku bariņš, divi uzvalkos tērpti biznesmeņi, kas šķiti izskrējuši īsā pusdienu pārtraukumā, kāds tūristu pāris ar mugursomām, kāda meitene, kas uzlikusi austiņas pie kafijas krūzes lasīja grāmatu, laiski atzvilnējusies mīkstajā klubkrēslā un citi – balti, melni, dzelteni... Londona patiešām ir kosmopolītiska pilsēta, kurā katrs otrais vai trešais pretimnācējs nav baltais. Atceros, kad pirmo reizi biju Londonā, šajā sakarā es izjutu pat tādu kā kultūršoku. Taču ar laiku pie tā var pierast un iemācīties neblenzt katram virsū kā tādam retam eksponātam :)

Redzot, ka esam pavisam nogurušas, mūsu neredzamais ceļa biedrs nosprieda mūs šeit pamest. Un kāpēc gan ne, jo līdz vakara izklaidēm vēl bija labs laiciņš, turklāt kafejnīca - pilna ar cilvēkiem. Kas zina, varbūt var ātri sabīdīt kādu jautru izklaidi? :)

2007. gada 4. novembris

Mēs esam samaksājuši, lai jūs varētu bez maksas izmantot

Jeb kā divas mazas latvju pupas ceļoja uz Angliju :) 2.stāsts.

Mēs esam samaksājuši, lai jūs varētu bez maksas izmantot – tā uzsver kāda maza publiskā bibliotēka Londonā, kas atrodas netālu no Šerloka Holmsa muzeja. Uz šo bibliotēku devāmies mūsu Londonas brauciena pirmajā vakarā, lai redzētu, kas tad vienkāršā bibliotēkā par nodokļu maksātāju naudu ir pieejams vietējiem londoniešiem, un kas šajā bibliotēkā ir savādāk, nekā pie mums, Latvijā.

Pēc nelielas pamaldīšanās trijās priedēs (mūsu draudziņš vadātājs bija savos uzdevuma augstumos) atradām ieeju Marylebone bibliotēkā. Skaidrs, kāpēc nevarējām to atrast uzreiz – bibliotēkā notiek vērienīgs remonts un modernizācija, tāpēc pagaidu ieeja ir no šķērsielas. Bija jau septiņi vakarā, bet tā kā bibliotēka ir atvērta līdz astoņiem – mums vēl bija gana laika, lai visu izpētītu. Remonta dēļ pilnīgu iespaidu diez vai varēja gūt, tomēr paguvām daudz ko ievērot. Pirmais, kas krita acīs – bibliotēkā šajā darbdienas vakarā bija ļoti daudz apmeklētāju. Abos stāvos katrā pa vairākiem desmitiem, un daudz arī darbinieku – vismaz 10 redzējām, no kuriem vismaz 3-4 bija vīrieši, turklāt jauni puiši :)

Lasītavā redzējām daudz datoru, galdiņu, mājīgu lasīšanas stūrīšu un plauktu ar grāmatām un žurnāliem. Plaukti noformēti ikvienam saprotamā veidā, pēc tēmām, piemēram, bizness, māksla utt, bet sīkākas norādes par grāmatu klasifikāciju redzamas tikai uz grāmatu muguriņām. Žurnāliem bija arī uzlīmes ar norādi, kad tas pienācis un cik ilgi arhīvā uzglabā vecos numurus (6, 12 mēneši utt.).

Savukārt abonementā, kur visu izsniedz uz mājām, redzējām lielus plauktus ar mūziku CD diskos un filmām DVD diskos. Jaunākie ir par maksu, vecākie – laikam jau bez maksas. Paturēju rokās savu mīļāko filmu vāciņus un nopūtos. Tāpat arī redzēju audiogrāmatas. Atsevišķā nišā bija iekārtots bērnu stūrītis, kuru iezīmēja jautrs, krāsains paklājs. Redzot visu to jaukumu, gribējās sabildēt, taču, aprunājoties ar personālu, uzzinājām, ka fotografēt nedrīkst, un nelīdzēja nekāda lūgšanās un skaidrojumi. Izrādās, var tikt pārkāptas autortiesības, un uz to angļi skatās ļoti strikti. Nu neko darīt, baudījām bibliotēkas jaukumus ar acīm, bet šim rakstam fotogrāfijas paņēmām no bibliotēkas mājas lapas, kas izliktas publiski. Lieki piebilst, ka visur bija izlikti elektroniskie vārti bibliotēkas krājumu aizsardzībai. Nekur neredzējām ģērbtuves – visi nāk iekšā ar virsdrēbēm un somām. Pārsteigumu radīja arī tāda telpa, kā, khm, tualetes, jo tur bija duša!

Pēc ekskursijas, paņēmušas informatīvās lapiņas par bibliotēkas pakalpojumiem, devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Pēcāk internetā sīkāk izpētījām, kādus pakalpojumus piedāvā šī bibliotēka. Eksperimenta pēc iegāju viņu elektroniskajā katalogā un ievadīju vārdus Harijs Poters. Atvērās vesels saraksts ar grāmatām, mūziku, filmām un datorspēlēm par Hariju Poteru. Katrai grāmatai ir redzams vāka attēls un ir dota īsa anotācija. Tāpat var redzēt, vai grāmata atrodas uz vietas un cik ilgi jāgaida, ja tā ir paņemta. Turpat uzreiz var arī šo grāmatu pagarināt, rezervēt vai nopirkt, jo ir ielikta tiešā saite uz Amazon interneta veikalu. Ir arī iespēja paskatīties, kādi vēl šā autora darbi bibliotēkā ir pieejami.

Interesanti, ka bibliotēka neaprobežojas tikai ar tradicionālo klāstu – grāmatām, periodiku un datu bāzēm. Tā sniedz arī informāciju par apkārtnes sabiedrisko dzīvi – sportošanas iespējām, interešu klubiem un pašvaldības pakalpojumiem, palīdzības programmām bezpajumtniekiem, bērnu spēļu laukumiem, mācību iestādēm u.c., piedāvājot to visu apkopotā veidā informācijas katalogā internetā, bet pašā bibliotēkā uz vietas ir stends ar informatīvajiem un reklāmas bukletiem par gaidāmajām teātra un operas izrādēm, kino filmām, izstādēm, pasākumiem utt.

Bibliotēkā internets ir pieejams bez maksas, taču tikai bibliotēkas lasītājiem, jo nepieciešams bibliotēkas lasītāja kartes numurs un parole. Pieejams arī WiFi internets. Taču, lai izmantotu bibliotēkas pakalpojumus, nemaz nav jānāk uz bibliotēku - daudzi pakalpojumi ir pieejami no mājām, jo tiek īstenots t.s. 24/7 princips – virtuālā bibliotēka ir atvērta ikvienam 24 stundas 7 dienas nedēļā. Daļu pakalpojumu var brīvi izmantot ikviens, arī tie, kas nav bibliotēkas lasītāji. Jebkurš var redzēt bibliotekāru ieteikumus, kādas grāmatas lasīt, piemēram, kādi šobrīd ir interesantākie bestselleri, kā arī izmantot noderīgu saišu katalogu, piemēram, lai tuvākajā apkaimē atrastu sev darbu. Taču liela daļa pakalpojumu ir pieejami reģistrētiem lasītājiem ar lasītāja paroli, tiesa – bez maksas. Piemēram, lasītāji internetā no mājām var klausīties mūzikas bibliotēkas kolekciju – vairāk kā 256000 dziesmas 17500 diskos. Ik mēnesi kolekcijai tiek pievienots ievērojams skaits jaunu disku. Vai nav skaisti? Tāpat no mājām lasītājiem bez maksas pieejamas bibliotēkas abonētās datu bāzes – likumi, autoru biogrāfijas, uzziņu grāmatas un enciklopēdijas, e-grāmatas, raksti par dažādiem tematiem, žurnālu un avīžu pilnie teksti u.c. Bibliotēka sniedz arī plašu informāciju par medicīniskās palīdzības vietām. Turklāt, ievēroju, ka Londonas bibliotēkas savās mājas lapās norāda, vai drīkst nākt ar suņiem-pavadoņiem un cik ir pakāpienu līdz durvīm – likās, nu gan ir jocīgi sniegt arī šādu informāciju. Taču tās ir tikai rūpes par invalīdiem un veciem, slimiem cilvēkiem, kam ir svarīgi zināt, vai bibliotēkā vispār varēs tikt iekšā. Izskatās, ka bibliotēka ir parūpējusies par tiem, kas lāga neprot lasīt, jo bibliotēkas mājas lapas saturu var noklausīties arī kā ierunātu audiotekstu. Viss ir radīts lasītāja ērtībām - tikai, lūdzu, lūdzu, pievienojies mums un kļūsti par mūsu lasītāju! :)

Un tas vēl nav viss. Lai veicinātu cilvēkos interesi par literatūru un parūpētos par saturīgu laika pavadīšanu, Marylebone bibliotēka organizē grāmatu lasītāju diskusiju klubu, kurā lasītāji reizi mēnesī sanāk kopā un apspriež izlasītās grāmatas. Atsevišķs klubiņš paredzēts bērniem. Īpaši pasākumi notiek vecākiem kopā ar bērniem no dzimšanas brīža līdz 4 gadu vecumam, kuros veicina bērna attīstību caur rotaļām, grāmatām, mūziku un dzeju.

Kopumā jāteic, ka londoniešiem bibliotēkā ir daudz ko darīt, te var notusēt kaut pus dienu, vai arī visu dienu pie datora, pieslēdzies mājās pie bibliotēkas on-line resursiem. Projām devāmies ar jaunām idejām un atziņām. Protams, daudz ko izšķir nauda, un izskatās, ka visus digitālos labumus, piemēram, pieeju datu bāzēm, bibliotēka saņem kā kāda lielāka tīkla locekle, taču arī bez naudas var izdomāt šo to interesantu. Tas, ka tu lasi šo rakstiņu mūsu emuārā, ir tam kā dzīvs pierādījums :)

2007. gada 3. novembris

Kad blogotāji noguruši – viņi dodas uz Angliju :)

Jeb kā divas mazas latvju pupas ceļoja uz Angliju :) 1.stāsts


Īsā laikā sacepušas blogā pāri par 100 rakstiem, abas ar bloga saimnieci nospriedām uz pāris dienām visu mest pie malas un aizbēgt. Uz Londonu. Oktobra pēdējās dienas Anglijā jautās drēgnas, tikai ap 10-12 grādu, taču zinot, ka Latvijā grozās ap nulli, ap sirdi kļuva siltāk. Pēc visām nebūšanām ar Ryanair biļešu pasūtīšanu (ziniet, visvisādas piemaksas par katru nieku – te par bagāžu, te par norēķināšanos ar kredītkarti), laimīgi iesēdāmies lidmašīnā un atstājām visas nebūšanas aiz lidmašīnas astes. Priekšā gaidīja četras lieliskas dienas Eiropas modes pilsētā. Ak jā, arī kārtīgs šopings bija mūsu plānos ierakstīts.


Ceļš paskrēja ātri, ieradāmies pat 20 minūtes pirms laika. Stanstedas lidostā pasu kontroli iziet un ekspresi uz Londonu atrast izrādījās vieglāk par vieglu. Cik gan labs iesākums, nodomāju, vēl nezinot, ka pēc īsa brīža mums piesiesies vadātājs, kas neliks miera veselas divas dienas :) Man šķiet, ka viņš mums pievienojās Tottenham Hale pieturā. Tur, pēkšņā prāta aptumsumā, bagāžas riteņiem grabot, izlecām laukā 10 minūtes par ātru. Kad kļūdu sapratu, sēdāmies iekšā nākamajā vilcienā, lai brauktu līdz galam. Ieradīsimies tikai 15 minūtes vēlāk - tīrais sīkums, ņemot vērā to, ka vienalga atlidojām par ātru, es nospriedu. Tikām vadātājs droši vien klusu smējās solā aiz mums. Piedzīvojumi sākās :)


Vispirms mūsu jaunais ceļabiedrs gribēja mūs izvizināt ar metro. Izvilku no kabatas apbružāto Londonas metro karti, kas uzticīgi man kalpo jau ne pirmo reizi, un apskatījos, ka līdz mūsu viesnīcai, kas atrodas King’s Cross stacijas tuvumā (starp citu, Platforma 9 un ¾ uz Cūkkārpu atrodas tieši tur!), visātrāk tiksim ar Circle line metro līniju, kas iet pa apli, apskrienot visu centrālo Londonu (Londonā ir padsmit metro līnijas, katra nosaukta savā vārdā un kartē iekrāsota savā krāsā). Tikai viena problēma – kā lai saprot, kā šis metro riņķo – pa pulksteni vai pret, jo ja viņš brauks uz nepareizo pusi – iznāks pamatīga ekskursija. Kāds laipns angļu puisēns man pateica pareizo ceļu un mēs ielēcām vagonā. Ja vien es nojaustu, ka tas nebija vis kaut kāds parasts puisēns... :) Ātri sapratām, ka esam iekāpušas nepareizi un braucam uz otru pusi. Un tā, paredzēto 5 minūšu vietā izbraucām goda apli pa pazemes Londonu. Viesnīcā ieradāmies pusstundu vēlāk nekā plānots. Ak, tīrais sīkums, ņemot vērā, ka priekšā četras lieliskas dienas! Tiesa, divas no tām pagāja nevis divatā, bet trijatā... :)


Pirmais mūsu ceļa mērķis bija Haidparks. Hektāru hektāri savvaļas dabas, koku un rožu krūmu pašā Londonas viducī – tas katram jāredz ar savām acīm. Pirmajā mirklī cilvēks apstulbst, kontrasts ir šokējošs. Tas nav nekāds Vērmanītis, kam cauri izskriet 2 minūtēs. Parka vidienē tam neredzi ne gala, ne malas. No trokšņainās Londonas kņadas pēkšņi attopies lauku idillē – uz visām pusēm acīm paveras tikai parks. Serpentīna ezera krastā dzīvo gulbji, pīles, zosis, kaijas, baloži un visādi citādi zvēri, kam vārda nezinu. Tie nekaunas no atpūtniekiem prasīt savu tiesu, izknābjot to pa taisno no viņu plaukstām. Bezbailīgākie pat satupjas uz izstieptās rokas, lai nepalaistu garām gardāko kumosu, bet viltīgākie salien klēpī, redzot, ka drupačas tiek atlauztas no lielāka gabala, kas guļ klēpī. Putniņus var droši paņemt rokā un noglāstīt – sajutos gluži vai kā Sniegbaltīte no pasakas. Neiesaku tikai no rokas barot lielos baltos gulbjus. Viņu knābja tvēriens ir tik spēcīgs, ka plauksta pēc tam sāp vēl labu laiku. Mazliet nostāk no ezera, koku un krūmu pavēņos, jautrojas vāveres. Arī viņas ēd no plaukstas un pat skrien nopakaļus, ja ēdamā bijis par maz.


Izsmaržojušas vēlīnās rozes un aplūkojušas Velsas princesei Diānai veltīto memoriālu, kas veidots kā apaļa klintī izcirsta upe, kurā ūdens traucas pa riņķi griezdamies, gluži vai kā atgādinādams Diānas grambaino dzīves ceļu, dodamies tālāk – uz Kensingtonas dārziem. Tur pašā dziļumā stāv Kensingtonas pils – vieta, kur mājojusi princese. Taču vispirms parka malā apskatām Alberta memoriālu, kas majestātiski slejas augstu debesīs un savu lielo izmēru dēļ lāgā neiet fotokameras kadrā, liekot bariņam japāņu ar saviem aparātiem skriet pāri ielai un ķert kadrus no krietna attāluma.
Šajā brīdī likās, ka kājas izkritīs no eņģēm, un mēs apsēdāmies uz soliņa lai atpūstos. Pēc 5 minūtēm es jau biju nosalusi, un tā nu mēs devāmies dziļāk iekšā Kensingtonas dārzos. Tur kāda neliela ezeriņa krasts bijā kā sniegpārslām kaisīts – blakus mītošo gulbju izkritušās spalvas mētājās malu malās, bet paši to īpašnieki laiski pastaigājās krastmalā, izskatīdamies vīlušies, ka mūsu rokas ir tukšas.

Kad tuvojās vakars un pietumsa, devāmies uz metro, lai brauktu uz Marylebone publisko bibliotēku, lai paskatītos, kā vietējie Londonieši jūtas mazā vietējā bibliotēciņā, gluži vai tādā pašā kā mūsējā Pārlielupe. Un te par sevi atgādināja mūsu trešais ceļa biedrs. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts :)

Psihotriki, blefošana, manipulācijas

Psihotriki, blefošana, manipulācijas mūsdienās ir ierasta prakse politikā, masu mēdijos un komercijā. To apliecina arī tādi spārnotie teicieni kā: nu kā var nesolīt, es esmu garants. Arvien grūtāk atšķirt īstenību no shēmām un uzspiestām jūtām un domām. Valdis Zāle pirms desmit gadiem izdotajā grāmatā „Psihotriki, blefošana, manipulācijas” raksturo svarīgākās pazīmes, min konkrētus gadījumus un iesaka pretošanās paņēmienus. Varbūt šie trīs citāti pamudinās sameklēt bibliotēkās šo nelielo, bet domu ietilpīgo grāmatiņu un izstudēt pavisam nopietni.

"Masu informācijas līdzekļi (MIL) ir sevišķs logs uz pasauli. Pat tad, ja tajos strādātu tikai godīgi ļaudis, šis logs tomēr nebūtu atvērts līdz galam, jo objektīvi uztvert pasauli nav iespējams. Lasītāju, teleskatītāju un radioklausītāju apzināta maldināšana MIL ir izplatīta parādība. Šo blefošanu veic ekonomiskos un politiskos nolūkos, lai dividendes iegūtu kā pasūtītājs, tā arī izpildītājs.” 66.lpp.

„Manipulāciju princips MIL ietver sevī palmēšanu – informācijas pārvaldīšanu (izvēli), pasēšanu – lasītāju (skatītāju, klausītāju) maldināšanu un viņu sagatavošanu melīgas informācijas uzņemšanai ar pusblefa paņēmienu, kā arī šantažēšanu ar faktu jaukšanu un viltošanu” (73.lpp.)

„Cilvēkos kā reakcija uz dzīves grūtībām ieprogrammēta pašmaldīšanās un ilūzijas mītu radīšanai. Tajā pašā laikā politiķi, to zinot, transformē savas programmas un uzstāšanās MIL attiecīgā virzienā. Zināmā mērā paši cilvēki jau gatavi, lai tos māna, un politiķi tiem tikai palīdz kļūt par apmānītiem. Tautas masās briest spriegums, kuram periodiski jāļauj izlādēties. Tādēļ veikli tiek organizētas kampaņas pret kaut ko.” (89.-90.lpp.)

2007. gada 2. novembris

No blogosfēras realitātes neizbēgt

Ceturtdien bija izdevība pēc Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēkzinātnes nodaļas uzaicinājuma noklausīties trīs interesantas lekcijas par blogosfēras attīstību pasaules bibliotēkās. Lektore Šeila Veira (Sheila Weir) ASV valdības uzdevumā viesojas Latvijā ASV vēstniecības informācijas centrā. Viņas pārraudzībā šādi centri ir visās Baltijas valstīs, Vācijā un Šveicē. Otra ASV lektore Barbara Keizera (Barbara Keiser) izmantojusi Fulbraita stipendiju, lai palīdzētu Viļņas Universitātei pilnveidot bibliotēku darbu. Abas stāstīja par blogosfēras nozīmi, rādīja daudz piemēru. Vērtīgs bija arī izdales materiāls, ko tagad bez steigas var kārtīgi izstudēt.
Pasaulē blogošana bibliotēkās ir realitāte. Abas dāmas faktiski viena otru papildināja, stāstot par blogiem, wikis, RSS, SMS un podcasting jeb video izmantošanu un izgatavošanu. Man īpaši svarīga liekas iespēja pašmācībā iegūt jaunas zināšanas, piedaloties projektā un 23 nedēļās apgūtot visu nepieciešamo bloga radīšanai augstā kvalitātē par to vēl nopelnot balvu. Pamēģiniet, varbūt veicas. Ja ne balva, tad vismaz zināšanas noteikti iegūsiet.

2007. gada 1. novembris

Aptieka uz palodzes - Zelta stīga

„Vai jums ir grāmata par Zelta stīgu?” – tā mums nereti jautā lasītāji. Nu mums būs lasītājiem ko piedāvāt. No sākuma nebiju par tādu istabas puķi neko dzirdējusi. Bet nu atklājās, ka šis ārstnieciskais augs ar daudzām dziedinošām spējām ir daudziem mājās uz palodzēm. Netrūkst stāstu par to, kā tas palīdzējis pārvarēt dažādas veselības problēmas un stiprināt imunitāti. Grāmatā ir konkrētas receptes un ieteikumi, kā pagatavot un lietot ārstniecības līdzekļus no šīs brīnumainās istabas puķes, lai atveseļotos no tādām slimībām, kā alerģija, audzēji, artrīts, insults, mieža grauds un daudzām citām. Zelta stīgai ir arī otrs nosaukums – smaržīgā kalīzija. Grāmata ir arī ieteikumi, kā to audzēt.

2007. gada 31. oktobris

Kā es cēlu Gaismas pili

Skatos, ka pēdējā laikā Latvijas blogos un portālos visai lielu popularitāti iekarojusi kāda maza, jautra datorspēlīte, saukta par Uzcel Gaismas pili. Saintriģēta ar jestrajām recenzijām, ķēros vērsim pie ragiem – ielādēju to savā datorā un uzsāku eksperimentu, kas izvērtās ne mazāk jautrs par pašu spēli.
Datorspēle bez maksas pieejama portāla Apollo spēļu sadaļā.

Iesākumā īss aprakstiņš par spēli tiem, kam tā ir pirmā dzirdēšana. Spēles galvenie varoņi ir modernizēti latviešu literatūras tēli un autori – Lāčplēsis, Princese, Rainis, Čaks un citi. Darbība notiek virtuālā Gaismas pilī – iecerētajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā. Spēles prologs vēsta, ka Baltā Māte ir norūpējusies par Latviju un tāpēc nolemj uzcelt Gaismas pili. Uzbūvējot Gaismas pili varēs palaist Gaismas ģeneratoru, kas radītu Gaismas tīklu pāri visai Latvijai, tad latviešu tautas pašapziņa iegūtu jaunu spēku un kļūtu neiznīcināma. Māras uzdevumā galvenais arhimags un arhitekts Birkerts izstrādā bibliotēkas rasējumus un uztic galvenajam celtniekam Vilkam to uzcelt. Vilks kopā ar Astoņiem kustoņiem ķeras pie darba un trejdeviņos mēnešos un deviņās dienās uzceļ Gaismas pili. Taču tur izceļas kaut kāds ļembasts un spēles galvenajam varonim – skolniekam, kas atnācis pēc obligātās literatūras, ir jāglābj situācija. Tādā pekstiņu stilā, pus-pa jokam, pus-pa nopietnam ieturēta visa spēle – sākot ar dialogiem un visbeidzot ar grafiskajiem attēliem.

Pēc vakarnakts eksperimentiem uzreiz saku – ar švakiem nerviem un bez alfabēta pārzināšanas nemaz nesāciet :) Bet tā vispār ideja ir svaiga un interesanta. Tomēr, kaut kas īsti tur nav kārtībā ar tehnisko pusi. Varbūt gļukoja mans dators, nezinu. Pirmkārt jau es brīnos, kāpēc tik relatīvi neliela programmiņa lādējas tik ilgi. Nākamais - ja esi uzlicis prologu vai titrus, nevari tos apstādināt, kā rezultātā mēģināju uzreiz pārlēkt uz jaunas spēles sākšanu un viss pasākums man uzkārās. Nākamā problēma bija ar pirmo uzdevumu - grāmatu pārcilāšanu plauktos alfabētiskā secībā. Iesākumā viņas vispār nekustējās, taču novēroju, ka skrienot pa lasītavas durvīm iekšā/ārā tās ikreiz pašas pārvietojas citādā secībā. Voilà! Nolēmu riskēt, bet ātri sapratu, ka tā uz priekšu netikšu un sadusmojos, un tad kā par brīnumu grāmatas kļuva bīdāmas. Nopūlējos krietnu sprīdi, beigās jau izslēdzot skaņu, lai vairs nav jāklausās bibliotekāres nebeidzamajā klepošanā fonā :) Kad lieta darīta un no grāmatām izbira kukaiņi, kurus man bibliotekāre lika samīdīt, nosecināju, ka visus nemaz nevar nospiest - mans skolnieks tik mīdās uz vietas, bet kukainis kā dzīvs tā dzīvs! Varen izturīgi tie sprukstiņi :) Domāju, varbūt atkal gļuks, iešu pie bibliotekāres, lai ieskaita darbu par paveiktu, bet nekā - no viņas saprotu, ka uzdevums nav izpildīts. Nu ko, mīdīju atkal tos zirnekļus, bet bez panākumiem. Te es atcerējos savu triku ar lasītavas durvīm. Okej, izskrēju laukā un ieskrēju atpakaļ - paldies dievam, zirnekļu vairs nav! Uzvara! Bet nekā nebija - bibliotekāre joprojām pieprasa, lai visi tiktu nospiesti. Mazie rupuči tādi, laikam, kamēr izskrēju laukā, tie būs aizbēguši... :) Ķer nu vēju laukā! Piebildīšu, ka spēles saglabāšana un pārlādēšana rezultātus nedeva. Bargā kundze palika pie sava.

Un tā es tālāk netiku. Varbūt rīts tiešām gudrāks par vakaru? :)


Kas cilvēku dara laimīgu?

Kas cilvēku dara laimīgu? Iespaidīgs bankas konts? Komfortabls kruīza ceļojums pa Karību jūru? Ātra un dārga mašīna? Pievilcīga āriene? Skaistā, bagātā un slavenā franču aktrise Bridžita Bardo par sevi ir teikusi: „Savā mūžā es nekad neesmu jutusies laimīga.” Atbildi uz šo sarežģīto jautājumu, kas tad īsti ir tas, kas dara laimīgu, iespējams, atradīsiet, ja izlasīsiet Jutas Osteres nupat iznākušo šokolādes tāfelītes lieluma un izskata grāmatiņā „Gandrīz šokolāde. Viss, kas cilvēku dara laimīgu” , uz kuru paskatoties vien saskrien mutē siekalas un uzlabojas noskaņojums.

Aptauja par azartspēļu vietām Jelgavā

Jelgavas pašvaldība vēlas izzināt iedzīvotāju viedokli un aicina iedzīvotājus līdz 20. novembrim paust savu viedokli par azartspēļu vietām pilsētā. Jelgavā darbojas 22 dažāda lieluma azartspēļu zāles. Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs aicina iedzīvotājus izrādīt pilsonisko aktivitāti un piedalīties aptaujā, izsakot savu attieksmi un sniegt atbalstu pašvaldībai cīņā pret jaunu azartspēļu zāļu atvēršanu. Anketā ir 11 jautājumi, tā publicēta pilsētas portālā www.jelgava.lv. Balsošanai var izmantot publiskās pieejas punktus bibliotēkās, Domes ēkā un Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā.