Bibliotēka sūta lasītājiem atgādinājumus

Bibliotēka savā darbā izmanto bibliotēkas informācijas sistēmu (BIS) Alise. No piektdienas pieejama jauna versija, un līdz ar to arī bibliotēkas darbs nedaudz mainās. Viena no jaunajām iespējām ir paziņojumu sūtīšana lasītājiem (parādniekiem, kas nav ievērojuši nodošanas laiku) uz viņu norādīto e-pastu. Lasītājs saņem sarakstu, kurā katram saņemtajam eksemplāram norādīts autors un nosaukums, svītrkods, datums, kad izdevums paņemts bibliotēkā un arī datums, līdz kuram tas izsniegts. Norādīts arī bibliotēkas fonds, bibliotēkas adrese, telefons un e-pasts.  Otrs jaunums- lasītājiem ir jauna tipa karte, kurā nevar izdarīt nekādas piezīmes. Līdz ar to lasītājiem nepieciešams bibliotēkā autorizēties (bibliotekārs piešķir lietotāja vārdu un paroli), lai  sekotu paņemto grāmatu atdošanas termiņiem internetā, pieslēdzoties bibliotēkas e-katalogam ar savu lietotāja vārdu un paroli. Ar šo paroli var arī lūgt termiņu pagarinājumu un rezervēt sev grāmatas, ko lasa citi.

e-pasts apgūts

Jau divas dienas Pārlileupes bibliotēkā seniori buras interneta pasaulē. Pirmajā dienā paspēja piereģistrēt savu pirmo e-pasta adresi, šodien jau varēja rakstīt vēstules un atbildēt uz tām. Ar katru dienu jūtams progress. Rītdien atkārtošana un informācijas plašāka meklēšana. Grupiņa ir neliela - 3 seniori, lai gan pieteicās seši. Bet nu mācam tos, kas atnākuši un vēlas. Tikai no praktiskas darbošanās var apgūt jebko, tai skaitā internetu. Senioru vecums no 61 gada līdz 72 gadiem. Irēnas kundze stāstīja, ka viņas māsa Valmierā internetu apguva pie kaimiņienes, kurai pāri 80 gadiem. Tā ka vecums nav nekāds šķērslis:) Protams, mācību temps daudz lēnāks. Bet kur tad tā jāskrien? Nu gandrīz kā dziesmā "Tik lēnām, tikai pamazītēm... Pie velna, kas tad tas?" Kamēr apgūst ābeci, tikmēr gadās visādi, bet galvenais jau nav ātrums, bet gan gala rezultāts. Un tas rādās labs:)

"Bibliotēkas diena dzīvē" rezumē

Starptautiskā akcija "Bibliotēkas diena dzīvē" pasaulē rit jau astoto gadu, bet mēs par to uzzinājām tikai šogad. Tas ir vislielākais pluss, ka beidzot zinām, kas notiek citur un ka arī mēs varam šādā akcijā līdzdarboties. Mēs rakstījām latviski, bet ārzemju kolēģi var izmantot tulkojamās māšīnas un mazliet uzjautrināties par diezgan savādo tulkojumu:)
Esmu uzrakstījusi 10 gabaliņus iz bibliotēkas konkrētās norises. Parastā situācijā būtu aprakstījusi tikai trīs situācijas:) Faktiski jau varētu ļoti daudz stāstīt par bibliotēkas dzīvi, taču rakstīšana ir kā hobijs- kad atliek brīvs brīdis vai arī, ja to ļoti noteikti gribas pastāstīt citiem. Jo mazāka bibliotēka, jo vairāk bibliotekāram ir papildus pienākumu, kas pašiem vien padarāmi:)
Man patika, ka citu bibliotēku kolēģi rakstīja par savu konkrēto darba dienu. Manējie vēl tikai ieteica idejas. Nu varbūt rakstīs nākamgad. Mums jau ir divas vietas, kur plaši izrakstīties- bibliotēkas blogs un bibliotēkas lapa portālā draugiem.lv. Bet tā kā abas esmu radījusi es pati, tad to attīstības liktenis arī ir manējais:) Kolēģi pamazām iesaistās bloga tapšanā, augustā mums jau paliks pieci gadi kopš pirmā ieraksta. Noskatījos, ka arī bibliotēkas lapā draugiem.lv var nopublicēt citi darbinieki, nu ne gluži pa tiešo, taču iespējas ir. Par to nebiju aizdomājusies, nu tagad to zinu un izmantošu uz priekšdienām.
Man patika akcijas logo, mazliet to izmantoju. Bet tad pamanīju, ka tas laikam  nav oficiālais akcijas logo. Tāds vienojošs logo būtu uzmanību vairāk pastiprinošs.
Līdzīga akcija varētu būt arī tradicionālajā bibliotēku nedēļā. Esmu sapratusi, ka daudzas tautas gudrības ir jāņem vērā. Piemēram, kas sunim asti cels, ja ne pats. Tāpēc bibliotekāriem vien pašiem nāksies arvien vairāk sabiedrībai stāstīt par bibliotēkas dzīvi, tās lomu un nozīmi. Taisnība arī Viļa Plūdoņa vārdiem: "Un par katru olu jaundētu, piekladzināt pilnu kaimiņa sētu!" Tas ir arī mans vēlējums visiem akcijas dalībniekiem un organizatoriem:)

Bibliotekāram nepieciešamās īpašības

Svētdienās bibliotēka slēgta, taču reizēm kāds darbiņš jāpaņem līdzi arī uz mājām. Visbiežāk tie ir dažādi rakstu darbi. Arī šoreiz gribējās akcijas dalībniekiem pastāstīt par saskarsmi ar lasītājiem.
Reizēm saņemam dāvanas pilnīgi anonīmi, šoreiz bibliotēkas foajē bija ienesti 2 lieli maisi ar grāmatām. Grāmatas vēl jāizskata un jāizvērtē. Neliela daļa parasti piepulcēsies bibliotēkas krājumam, bet lielākā daļa aizies plauktam "Lasītājs dāvina lasītājam".

Izpētot šonedēļ bibliotēku, 4.vidusskolas skolēni gribēja uzzināt ko vairāk arī par bibliotekāra profesiju, intervējot darbiniekus. Jautājumu bija daudz un labi strukturēti. Uz jautājumu,kādām īpašībām jāpiemīt bibliotekāram, skanēja atbilde:  bibliotekāram jābūt erudītam, akurātam un komunikablam.
Bet ja tā padomā, tad pilnīgi visām profesijām ir nepieciešamas šīs īpašības. Tātad bibliotekārs ir tāds pats sabiedrības loceklis kā jebkurš cits, tikai viņa darbošanās saistīta ar informācijas resursiem un vēlmi palīdzēt citiem tajos orientēties.

Arī aukstumā nāk uz bibliotēku

Aukstums nebaida lasītājus. Lai gan bija mīnuss 26 grādi,70 pieaugušie un 28 skolēni šodien pabija Pārlielupes bibliotēkā, izmantojot 249 krājuma vienības. Kā parasti, uz internetu veidojās rinda, tāpēc gaidot bērni spēlēja cirku, pieaugušie iepazinās ar periodiku. Stundu pirms lasītavas darba beigām ieradās trīs pastāvīgie lasītāji, lai izmantotu priekšrocību- līdz pirmdienas rītam paņemt uz māju jaunākos žurnālus,ko parasti neizsniedz. Bija atnācis arī grāmatu kavētājs ar lūgumu piedot viņam.Nu kad jau tik pazemīgs sirms kungs, jāpiedod:) Skenējot dokumentus, uzklausīju ieteikumus, ka pensionāriem un lasītājiem vajadzīgas atlaides šim pakalpojumam. Tad nu nācās skaidrot, ko pašvaldība lasītājiem nodrošina bez maksas un ko par nelielu, simbolisku samaksu:) Es atcerējos, ka, strādājot Turības bibliotēkā, mums bija difirencēta samaksa, bet pavisam citāda. Proti, bibliotēkas materiālu kopēšana un skenēšana bija par zemāku cenu, bet privātie dokumenti par dubultu cenu. Tas nu gan nez vai būtu paticis šodienas senioram:) Kopumā tomēr diena bija mierīga, varēju e-katalogam pievienot daudzus iepriekšējo gadu žurnālu numurus. Tā kā šogad ieviesta pilnīga elektroniska uzskaite, tad it visam,ko izsniedzam, jābūt atspoguļotam katalogā.  Mums abām ar Ingu diena pagāja ātri, jo lasītāju pieplūdums bija vienmērīgs visas dienas laikā. Sals mums ir radījis nelielas nepatikšanas, jo aizsalis ūdensvads, tāpēc tualete nav apmeklētājiem pieejama jau vairākas dienas. Arī apkopējai uzturēt telpas ierastajā tīrībā izdodas ar grūtībām:) Tomēr, neskatoties uz to, ar visu tikām galā. Cilvēki nāk uz bibliotēku, jo nemaz nevar iedomāties savu dzīvi bez informācijas. Pēdējais apmeklētājs ieradās jau pēc darba beigām. Atnestās filmas paņēmām, bet datu reģistrācija notiks tikai pirmdien:)

Izstāde par valsts un cilvēku dzīvi

Latvijas vēsture, tās neatkarības iegūšana, valsts izaugsmes grūtības, pirmskara un kara laiks, padomju laiks, neatkarības atgūšana 1991.gadā. Tā nav tikai sausa vēsture, faktu apkopojums, tā ir daudzu cilvēku dzīve. Seniori nāk apskatīt izstādi un atceras savu bērnību un jaunību. Georgija kungs atceras, kā skolā skolotāja gatavoja vēlēšanu biļetenus, kā tante, pie kuras Daugavpils novadā dzīvoja, sēdēja uz koferiem un gaidīja izsūtīšanu vien par to, ka viņa saimniekoja 60 hektāros. 13gadīgo Georgiju centās paglābt nosūtot pie radiem uz Rēzekni, taču tur viņu pārsteidza karš. 

Savukārt Mirdzas kundze priecīga, ka, pateicoties izstādei, ir beidzot sev noskaidrojusi, kā Latvija 1918.gadā atbrīvojās no Krievijas. 

Katram apmeklētājam veidojas savs priekšstats par Latvijas vēstures konkrētiem posmiem un tie sasaucas ar emocionāliem pārdzīvojumiem pašu un tuvinieku dzīvēs. Latvijas Okupācijas muzeja izstāde nav tikai par Latvijas kā valsts vēsturi, tā ir par Latvijas tautas dzīvi un cerībām.

Izstādi jau rūpīgi izpētījuši 82 cilvēki. Vēl līdz 10.februārim tā skatāma bibliotēkā, pēc tam tā dosies uz Tukumu.

Pasteidzies, nenokavē!

Mūsdienu bibliotekāra daudzās lomas

Mūsdienu bibliotekāram ir ļoti daudz jāzina un jāvar, un jāizdzīvo daudzas lomas. Piemēram, šodien no paša rīta biju pastnieks. Tā ik dienu vispirms eju uz pastu, kas apmēram 100 metrus no manas mājas, paņemu bibliotēkas žurnālus un laikrakstus un eju uz darbu pāris kilometrus apmēram 35 minūtes. Varētu teikt- esmu sportiste, veicu ik rīta ātro pastaigu. Tad bibliotēkā reģistrēju presi kartotēkā un BIS Alise, ielīmēju žurnālos un biezajās avīzēs svītkodus, un lasītāji var lasīt. Nu nevaru ļaut lasītājiem lasīt vecus izdevumus. Pastu pastnieks nes līdz četriem pēcpusdienā. Tas par traku. Tad apskatos, kas ienācis e-pastā. Nav nekā steidzama, tāpēc sāku izgatavot lasītāju kartes, faktiski veicu maketēšanu. Sanāca pilnas 3 lapas, tātad otrdien būs gatavas 30 lasītāju kartes. Tas jau no žurnalistikas jomas. Esmu diezgan daudz maketējusi laikrakstu savā laikā. Tad uzzinu, ka kolēģe saslimusi, veicu menedžera funkcijas- pārveidoju darba grafiku, informēju darba devēju. Līdz darba beigām vēl pāris stundas. Jāsāk pievienot e-katalogam agrāko gadu žurnālus, kas vēl nav svītrkodēti. Nu un jāpadomā arī ko ierakstīt sociālajos medijos, tātad veicu sabiedrisko attiecību speciālista pienākumus. Konsultēju lasītāju par juridiskiem jautājumiem saistībā ar nevainības prezumpciju. Sameklēju internetā attiecīgā likuma normu un cenšos populāri izskaidrot. Nu jau iejutos advokāta lomā. 

Un tā katru dienu jaunas lomas un uzdevumi.Tāpēc bibliotēkā strādāt nekad nav garlaicīgi, jo vienmēr ir lietas, kas atkārtojas, bet ir arī daudz jaunu, iepriekš pilnīgi neparedzamu uzdevumu un lomu. Nākamo trešdien senioru grupai mācīšu interneta ābeci, tad iejūtīšos skolotāja lomā. Un, protams, katru dienu iejūtos saprotošas kolēģes un bosa lomā. Ne vienmēr tas ir viegli.

Pārlielupes bibliotēkas sasniegumi 2011.gadā

Uf, statistikas dati apkopoti un ievietoti arī Kultūras kartē, gada pārskats uzrakstīts un iesniegts. Nu var nedaudz atvilkt elpu un sākt gatavoties atkārtotai akreditācijai martā.

Atskatoties uz 2011.gadu, pārņem prieks par labi paveiktu darbu! Visi bibliotēkas kopējie rādītāji palielinājušies. Ar katru gadu arvien vairāk bibliotēku sāk izmantot cilvēki pirmo reizi savā dzīvē. 2011.gadā tādi ir 24% no esošo lasītāju skaita. Pārlielupes  bibliotēkā  strādā trīs bibliotekāri un vadītāja. Dienā vidēji bibliotēku apmeklē 88 reģistrētie lasītāji un 68 virtuālie lietotāji. Dienā vidēji  izsniedzam 161,3 vienības. Vidēji katrs lasītājs bibliotēkā iegriezās 23,24 reizes un izlasīja 24 vienības. Katram lasītājam nodrošinātas 18,18 krājuma vienības. Bibliotēkas krājuma apgrozība 2011.gadā ir 1,32. Bibliotēka savas aktivitātes atspoguļo trīs sociālajos mēdijos: emuārā ,  twitterī un portālā draugiem.lv.

Ideja par Pārlielupes bibliotēkas lasītāju darbu izstādi piedzīvoja negaidīti lielu popularitāti. Pavisam gada laikā 10 individuālajiem un diviem kolektīvajiem autoriem kopā bija 14 izstādes. Piedalījās 3 vīrieši un 7 dāmas. Izstāžu ciklu aizsāka Jeļena Kutačova un Alla Peņavska ar stikla pērlīšu rotām. Gaļina Adatiņa rādīja  bižutēriju - filcētas, tamborētas un pērļotas krelles, piespraudes, šlipses un auskarus. Visus patīkami pārsteidza Tadeuša Taputa veidotās ziedu glezniņas. Ārkārtīgu interesi izraisīja Zojas Ņikitinas rotājumi dekupāžas tehnikā. Andijs Kaltigins dabas skaistumu bija iemūžinājis brīnišķīgās  fotogrāfijās. Oļegs Muravjovs ar savām  klusās dabas gleznām visus iepriecināja. Ludmilas Bērziņas izšuvumu gleznas izraisīja apbrīnu. Intas Amsteres gleznas daudziem patika. Leokādijas Rinkūnas enerģija un aktivitāte iepriecināja un pārsteidza ikvienu, kas skatīja viņas četras izstādes: stikla pērlīšu darbi, gliemežvāku suvenīri, lieldienu  un ziemsvētku tematikai veltīti darbi. L.Rinkūna aktīvi līdzdarbojās kolektīvo autoru pulciņā kulināro darbu izstādēs- degustācijās Rudens simfonija un Ziemassvētki.

2011.gada aprīlī  notika darbinieku salidojums un uzsākta bibliotēkas vēstures izpēte valsts arhīvā. Nebijis notikums bija 26.jūlijā pulksten 9.30,kad Latvijas radio 4 tiešajā ēterā raidījumā "Diena pēc dienas"  7 minūšu intervijā  stāstījām, ko  mūsdienu bērni lasa.

Septembrī bibliotēkā skanēja dzejas dzīvais vārds. To nodrošināja divi bibliotēkas lasītāji, jelgavnieki Harijs Krūze un Velta Brinza. 8.septembrī  tika  izveidota bibliotēkas lapa portālā draugiem.lv. Un līdz ar to visas galerijas tiek ievietotas tur, bet teksti pārsvarā emuārā jeb blogā.

Darbinieku slodze ar katru gadu palielinās, jo arvien vairāk laika jāvelta sociālajiem mēdijiem, aktivitātēm un senioru interneta apmācībai. Arī lasītāju skaits, izsniegums un apmeklētāju skaits palielinās. Savukārt bibliotēkas krājums gan ar katru gadu samazinās, jo tiek norakstīti novecojuši un nolietoti izdevumi. 2011.gadā sākām piedāvāt reģistrēties e-parakstam. Visa gada laikā liela uzmanība tika lasītāju piesaistei bibliotēkai, radot māju sajūtu un pilnveidojot un dažādojot bibliotēkas aktivitātes, atklājot lasītāju talantus. Uzlabots darbs sociālajos mēdijos. Pilnveidots bibliotēkas krājums. Visvairāk lasītāji iecienījuši grāmatas un preses izdevumus. Pieaug interese par interneta apguvi senioru grupā. Lasītāji arvien vairāk izjūt bibliotēku kā socializēšanās vietu, kur var atpūsties un satikt draugus, apgūt jaunās tehnoloģijas un e-pakalpojumus.

Top lasītāju kartes

Cītīgi gatavojam jaunās lasītāju kartes ar ieskanētu foto un lasītāju kartes svītrkodu. Process ir garš, tāpēc esam sadalījušas darbus. Inga ieskanē fotogrāfijas, Veneranda speciālā programmā sagatavo vienkopus vienā lapā 10 lasītāju kartes: ieraksta vārdu, uzvārdu, pievieno svītrkodu, ko izveido Alisē, apstrādā bildi un to pievieno. Kad ir visiem 10 lasītājiem dati ievadīti, dokumentu saglabā kā vienotu bildi un nosūta Haraldam izdrukai. Mums te nav tik laba drukātāja, jo jāizdrukā uz pabieza papīra. Otrdienās ejam izdrukai pakaļ. Un tad sākas kartes tehniskā izgatavošana. Vispirms ar speciālu nazi izgriež katru lasītāja karti un ieliek caurspīdīgos vāciņos. Kad visas kartes tā sagatavotas, tās ir jāsacep speciālā iekārtā. Kad aparāts uzsilis, no viena gala ar galvu pa priekšu liek lasītāja kartes sagatavi un gaida, kad tā izies aparātam cauri. Tad fiksi to paķer un ieliek biezā grāmatā atdzesēties. Pēc pāris minūtēm karte atdzisusi un gatava lietošanai. Protams, grāmata kārtīgi jāizpurina, lai neviena karte tur viltīgi neaizķertos:) Maija un Marika šo procesu nu ir apguvušas:) Apskati galeriju. Uz šo brīdi jau izgatavotas 110 kartes:)

Skolēni sajūt vēstures elpu

Jelgavas 4.vidusskolas 4.klases 18 skolēni šodien ar savu skolotāju viesojās bibliotēkā. Viņi iepazinās ar bibliotēku, intervēja darbiniekus un pamatīgi apskatīja Latvijas Okupācijas muzeja ceļošo izstādi par Latvijas vēsturi.  Plaša galerija redzama te.

Ja nozaudē grāmatu, nes vietā savu nevis cita īpašnieka grāmatu

Neviens nav pasargāts no kādas likstas, piemēram, nozaudēt grāmatu.Reizēm tā gadās. Un tad ir risinājums- atnest vietā citu grāmatu. Kas nu tur liels! Tā domāja arī Ketrīna, 5.klases skolniece. Viņa bibliotekārei rāda 3 grāmatas un lūdz kādu no tām izvēlēties nozaudētās vietā. Tiktāl viss kārtībā. BET!!! Apskatot grāmatas tuvāk, redzams, ka katrai jau ir īpašnieks, vienai tā ir 6.vidusskolas bibliotēka, otrai- 5.vidusskolas bibliotēka, trešajai- Sprīdīšu bibliotēka. Ketrīnai citu grāmatu neesot. To, ka atnest citu grāmatu nozaudētās vietā nozīmē atnest savu personīgo grāmatu no mājas vai nopērkot veikalā, viņa kaut kā neaizdomājās:) Tad nu iegaumējiet visi: Pārlielupes bibliotēkai vajag tikai savas grāmatas,bet ja kāda nozaudēta, tad tās vietā  jāatnes pilnīgi jauna un līdzvērtīga grāmata, citu īpašnieku grāmatas bibliotēka nepieņem! Un te arī mācība bibliotekāriem: ļoti skaidri ikreiz jāpasaka, ko lasītājam vajag konkrēti darīt, lai nerastos pārpratumi. Cilvēki dažādi saprot arī pavisam vienkāršas lietas:)
P.S. sadarbībā ar 

Man pie jums ir runāšana!

"Man pie jums ir runāšana", iesāk Anitas kundze, un man jāpaceļ galva no pārskata. Izrādās, runāšana tiešām svarīga:) proti, pensionāru biedrība organizē lietuviešu dienas pēc 10 dienām, un viņa negrib palikt par muļķi, nu vismaz uz pāris jautājumiem man jāatrod viņai atbildes internetā. Tā iet, kad esi reiz labi izlīdzējis, lasītājs nākamo reizi atkal nāk pie tā paša cilvēka:) Kad kādas 10 atbildes sameklētas, apskatot 24 jautājumus, Anitas kundze emocionāli stāsta par pensionāru biedrības dienas centru "Sadraudzība". Tur ir gan bibliotēka un trenažieri, gan interesantas aktivitātes, un reizi mēnesī nākot arī Miezītes bibliotēka. Nu bet viņai jau esot sava bibliotēka- tepat Rafā. Nu man to dzirdēt ir kā medusmaizi nogaršot:) Kad abas internetā esam apskatījušas youtube materiālu par dienas centru, Anitas kundze apmierināta aiziet no bibliotēkas. Bet nepagūstu ieslīgt pārskatā, kad pienāk  cita kundze un sašutusi klāsta par Lindermaņa lapelēm savā pastkastē, Un man jāskaidro, ka cenzūra vairs nepastāv un katrs var rakstīt un izplatīt kādu vien vēlas informāciju. Bet viss, ko mēs dzirdam un redzam jau nav jāņem par pilnu:) Tā ka cilvēki nāk uz bibliotēku gan lasīt, gan uzzināt ko jaunu, gan arī izkratīt sirdi:)
P.S. sadarbībā ar

Mirklis Pārlielupes bibliotēkas dzīvē

Daudzi labi pasākumi parasti sakrīt viens otram virsū. Tā arī šodien:) Esmu nopietni ķērusies pie bibliotēkas gada pārskata rakstīšanas un vēlos, kaut neviens vismaz šodien mani netraucē. Bet kas to deva! Vispirms atnāk e-paraksta kārotājs, tad 84 gadīgais seniors, kuram piektdien neizdevās līdz galam pabeigt e-pasta izveidi. Neko darīt. Jātiek galā ar abiem. Arī man ir ķibele, jo ibanka sākumā negrib pieņemt manu paroli, jāpielabina:) Nu bet beigās jau viss nokārtojas. Sestdien gan izgāja pavisam traki, nepamanīju, ka fotografēju bez atmiņas kartes. Nu tagad vismaz zinu, ka vienmēr jāpārbauda, vai atmiņas karte ir fotoaparātā iekšā! Arī senioram Georgijam Vorobjovam pēc atkārtotas konsultācijas izdodas patstāvīgi izveidot savu e-pasta adresi un pavingrināties sūtīt vēstules un atbildēt uz tām.Nu tiešām malacis! Prieks pašam un bibliotekāriem.

Jā un visiem steidzamajiem darbiem pa vidu ir arī šī akcija Bibliotēkas diena dzīvē (Library Day in the Life), kurā, protams, ir jāpiedalās. Vārdu sakot, ir daudz steidzama darba, un visi tie ir svarīgi. Bet tāda jau ir bibliotēkas dzīve. Liekas, viss rit tīri mierīgi, bet te pēkšņi sagāžas vezums uzdevumu un tev jātiek ar to galā. Tiekam, jau tiekam galā, jo strādāt bibliotēkā ir gan interesanti, gan aizraujoši, gan izaicinoši:)

Pēta senioru apmācību Pārlielupes bibliotēkā

Šodien Pārlielupes bibliotēkā viesojās Ilze Šterna no Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas. Viņa veic Lattelecom pasūtīto pētījumu par senioru interneta apmācībām. Šai nolūkā ir intervētas dažādas bibliotēkas no visas Latvijas. Pārlielupes bibliotēka bija izraudzīta kā Zemgales reģiona pārstāve. Tika intervēti arī divi Pārlielupes lasītāji, seniori, kas nesen izgājuši apmācību: Georgijs Vorobjovs latviešu plūsmā un Vladislavs Namatēvs krievu plūsmā.

Abi kungi pazīst internetu pavisam nesen, taču ir stāvā sajūsmā par tām iespējām, kas nu ir pavērušās, un ir pateicīgi savai bibliotēkai. Abi piekrīt, ka katram ir jānobriest līdz interneta apguvei un ka bibliotēka ir labākais veids, kur iegūt prasmes, jo tā ir tuvu dzīvesvietai un te par mācībām nav jāmaksā. Tomēr vēlams, lai iesāktās mācības turpinātos  reizi mēnesī vismaz gada garumā, kamēr internets apgūts pilnībā. 

Ilze Šterna ieguva daudzus ieteikumus gan no senioriem, gan bibliotēkas vadītājas. Seniorus pārsvarā apmāca reģionu galvenajās bibliotēkās, jo tur ir speciāli aprīkotas mācību klases. Pārlielupes bibliotēka apmāca savus lasītājus tāpēc, ka to vēlas, un faktiski veic to sabiedriskā kārtā. Lasītājiem patīk mazās bibliotēkas, jo šeit apmācībās ir individuālāka pieeja, jo nepieciešams palīdzēt senioriem ik pa laikam, pārbaudot, vai pareizi izpratuši vielu.

Vēl raitāk mācības notiktu, ja būtu šādas lietas: speciāla klaviatūra ar daudz lielākiem burtiem vai vismaz dabūjami uzlīmējamie burti. Nepieciešama vienkārša  spēle ar lielu laukumu, lai apgūtu peli un savaldītu kursoru. Un vajadzētu izdales materiālus vienkāršā valodā lieliem burtiem. Datorskolas programma "Mācies pats" ir laba, bet katram senioram tā nepieciešama drukātā veidā jau pirms mācībām, vislabāk nelielā brošūrā, protams, lieliem burtiem. Ir nepieciešams finansējums bibliotēkām senioru apmācībām gada garumā, kā arī specializēti kursi apmācītājiem darbam ar senioriem.

Bija prieks uzzināt, ka seniori augsti novērtē Pārlielupes bibliotēku, ko viņi mīļi sauc par "mūsu bibliotēka". Arī pētniece atzina, ka vislabākās idejas guvuši tieši šeit. Cerams, ka tas viss kopumā palīdzēs mūsu senioriem vēl labāk apgūt internetu. Daļa senioru tiklīdz apgūst internetu tā pērk datoru un interneta pieslēgumu. Vismaz sākumā viņi tik ļoti iegrimst virtuālajā pasaulē, ka aizmirst bibliotēku. Bet viņu vietā nāk jauni seniori, kas grib mācīties. Un tā tas iet pa apli.

Pārlielupes bibliotēkā daudz jaunu grāmatu

Pārlielupes bibliotēkā kārtējais jauno grāmatu pievedums. Šoreiz ļoti daudz skaistu grāmatu bērniem un tikpat daudz arī pieaugušajiem lasītājiem. Vari uzzināt par slavenākajiem Latvijas 18 astrologiem, paceļot pa Tuvajiem Austrumiem, izmēģināt dažādus rokdarbus, uzsākt veģetāro ēdienu gatavošanu, sekot līdzi vampīra dienasgrāmatai utt. Blogā nopublicēts jauno grāmatu saraksts (stabiņā pa labi), izpēti rūpīgi.