This is a blog of a small public library in Jelgava town, Latvia. About our library, books and free internet resources.
Seko līdzi jaunumiem http://twitter.com/Parlielupeun http://www.draugiem.lv/parlielupe/
2011. gada 25. maijs
Bibliotēkas ienesīgumu var aprēķināt
2011. gada 18. maijs
Par liktenīgo mīlestību un vīrieša dabu
"Sievietēm patīk sēdēt un pļāpāt bez kāda konkrēta mērķa, bet mēs, vīrieši, neesam radīti runāšanai bez iemesla- mums tam vienkārši nav laika. Mēs esam ļoti vienkārši- ja mums kaut kas patīk, mēs mēģinām to dabūt. Ja mums no jums neko nevajag, mēs nemaz nenākam klāt. Punkts. Lūdzu, pasvītrojiet šīs rindas, lai nākamreiz, kad kāds vīrietis pie jums pienāk, jūs zinātu: vīrietis vienmēr kaut ko vēlas. Vienmēr. Un attiecībā uz sievietēm viņš vēlas noskaidrot divas lietas: 1) vai jūs piekritīsiet ar viņu pārgulēt; 2) ja jūs piekritīsiet ar viņu pārgulēt, ko tas viņam maksās. Tāda ir galvenā misija naktsklubā. Tāda ir dienaskārtība kafejnīcā un birojā. Tieši par to viņš domā, kad baznīcā apsēžas jūsu solā. Ja vīrietis pienāk pie jums un jautā, kā jums klājas,- kā jums šķiet, kāpēc viņš patiesībā ir atnācis? Viņš nav nācis pie jums, lai noskaidrotu par jums kaut ko vairāk, lai uzzinātu, kas jūs interesē, jums patīk un padodas. Šie jautājumi interesē sievietes, ja viņas vēlas ar kādu iepazīties. Vīriešiem viss ir daudz vienkāršāk: viņam iepatikās tas, kas ko viņš pamanīja no telpas otras malas, tāpēc tagad viņš nāks un to dabūs. Viņam vienalga, kāda jūs esat un kur strādājat, viņu neinteresē jūsu draugi vai reliģiskā pārliecība. Viņš vēlas uzzināt, vai jūs varētu ar viņu pārgulēt, un viņš runā ar jums, lai noskaidrotu, cik viņam nāksies ieguldīt, lai šo mērķi sasniegtu. Rakstot "ieguldīt", es nerunāju tikai par naudu. Šim vīrietim būs jāņem vērā jūsu vērtības, jūsu prasības. Viņš mēģina noskaidrot, vai "cena" ir pārāk augsta , vai viņš to var atļauties, varbūt viņš var kaut ko dabūt "uz krīta" , varbūt jau šovakar. .. Ja jūs neizvirzāt nekādas prasības, spēle sākas. Tad vīrietis zina, ka jūs var dabūt gultā ar minimālu piepūli. Bet, ja jūs paskaidrojat , kādas ir jūsu prasības – ka jums ir vajadzīgs viņa laiks, viņa cieņa un uzmanība-, tad vīrietis zina, ka esat vērtīga, ka viņam vajadzēs ieguldīt daudz, lai saņemtu atlīdzību." (60.-61.lpp.)
Notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanai
No 2011. gada 11. maija līdz 9. jūnijam notiek parakstu vākšana par grozījumiem Satversmes 112. pantā, kuri paredz no 2012. gada 1. septembra pakāpenisku pāreju uz valsts finansētu izglītību tikai latviešu valodā. Tiem 10 tūkstošiem, kuri ir jau parakstījušies pie notāra, otrreiz nav jāiet parakstīties. Savukārt no 18. maija līdz 16. jūnijam notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem "Grozījumi likumā "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam"", "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" un "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".
Parakstīties var BEZ MAKSAS līdzi ņemot derīgu PASI!
Parakstu vākšanas vietas Jelgavā:
Jelgavas valsts ģimnāzijā Mātera ielā 44,
Miezītes bibliotēkā Dobeles šosejā 100,
Jelgavas pilsētas kultūras namā Krišjāņa Barona ielā 6,
LLU Veterinārmedicīnas fakultātē K.Helmaņa ielā 8,
Jelgavas 1. speciālā internātpamatskolā Institūta ielā 4.
Darba laiki:
Pirmdienās 16-20
Otrdienās 9-13
Trešdienās 15-19
Ceturtdienās 16-20
Piektdienās 12-16
Sestdienās 8-12
Svētdienās 8-12
Kontakttālrunis: 29141029.
2011. gada 14. maijs
Pāri lielajam dīķim. 3.daļa
Pēc pāris pieturām mums bija jāpārsēžas Bruklinas autobusā un izrādījās, ka šī autobusa komforts ir patiešām līmenī – kārtīgi izkurināts, silts un mīlīgs. Un aiz loga zilas debesis un saule – diena būs fantastiska! Visskaistākie iespaidi mums visiem laikam palika no braucieniem pāri tiltam. Pa dienu Ņujorkas panorāma izskatās pavisam citāda, nekā naktī, un tikai šeit, sēžot autobusā un traucoties pāri tiltam es sāku pa īstam apjaust pilsētas lielumu un varenumu. No apakšas, braucot ar kuģīti, nelikās, ka tilti ir tik augsti. Mūsu Vanšu tilts blakus droši vien izskatītos kā mazais brālis.
Bruklina pārsteidza ar savu Eiropeiskumu. Vietumis ieliņas, kuru malās slējās neliels tumšu ķieģeļu ēkas ar baltiem logiem un margotām trepītēm durvju priekšā atgādināja Londonu vai Amsterdamu. Kliedzošas izkārtnes šeit aizstāj daudz klusākas un pieticīgākas un izskatās, ka esam iebraukuši pavisam citā pilsētā. Un izrādās, ka ilgu laiku Bruklina patiešām bija neatkarīga no Ņujorkas un vēl šodien te izskatās kaut kā citādāk.
Atpakaļceļā izkāpjam Čainataunā – ķīniešu kvartālā, kur visi uzraksti ir ķīniešu valodā. Tā ir kā pilsēta pilsētā. Uz ielas mēs bijām gandrīz vienīgie baltie, jo visapkārt mudžēja vieni vienīgi ķīnieši. Sajūta jocīga. Esmu dzirdējusi, ka daži vietējie ķīnieši nekad pat nav bijuši aiz Čainataunas robežām un es saprotu, ka nav jau arī vajadzības, jo visa infrastruktūra, veikali, skolas, kafejnīcas – viss ir tepat uz vietas, saprotamā valodā un gaumē. Mūsu nācienam ir iemesls – ejam ēst ķīniešu pelmeņus, kurus mums silti ieteica paziņas. Tikai lai mēs nenobīstamies no iestādes un droši ejot iekšā – būšot tā vērts. Kad esam klāt, saprotam, ka paši, bez ieteikumi, šeit nekad savu kāju nespertu. Īsts ūķis, tā varētu nodēvēt šo iestādījumu. Bet ja var dabūt 5 garšīgus pelmeņus par 1 dolāru, tad ir vērts pamēģināt. Šeit izdarīju vēl vienu novērojumu – Čainataunā ne katrs ķīnietis saprot angļu valodu, kas bija liels pārsteigums. Taču tas netraucēja mūs tikt pie kārotajiem pelmeņiem un jāsaka – ķīnieši prot gatavot ēst. Arturam vēl sakārojās sēņu zupas un tā gan bija visai īpatnēja, kā tāda staipīgu un glumu iekšu šļura, bet pēc garšas – ne vainas, trūka tikai maizes ko piekost. Eh, latvieši. Noskatījāmies, ka parastie klienti šeit ir vietējie – ķīnieši, bet brīžiem iepeldēja arī pa baltajam. Acīmredzot zināja, ko meklēt. Tā nu mēs sabildējāmies, ieskrējām vēl ķīniskajā Starbucks un taisījāmies uz centra pusi
Tagad mūsu programmā bija Rokfellera centrs – viens no lielākajiem debesskrāpjiem. Mēs augšā uzbraucām ar liftu. 67-68 stāvs, ja nemaldos. Tātad – kādi 3 mūsu Saules akmeņi, sakrāmēti viens uz otra. Jāatzīst, ka man ir bailes no augstuma un braukšanu augšā gaidīju ar ne pārāk lielu prieku, bet kad tikām augšā, pēc nelielas atklimatizācijas es sapratu, ka viss ir baigi normāli. Visriņķī bija saliktas augstas un superdrošas stikla sienas, tā ka sajutos diezgan pat komfortabli. Skats – jā, tas tiešām ir lielisks. Es domāju, ka tā dēļ būtu vērts kāpt arī pa trepēm.
Diena bija ideāla – silta, saulaina, bez neviena mākonīša, skaista pēcpusdiena. Vienā pusē kā ideāli piegriezts taisnstūris guļ Centrālparks, bet otrā pusē – Empire state building, pa kuru reiz vecos laikos rāpās karalis Kongs ar savu blondo dāmu vienā ķepā, Kraislera nams un Hudzona, un pavisam ne tur kur gaidīju – Brīvības statuja. Tā nu par mani nāca ģeogrāfiskā apskaidrība. Līdz šim Ņujorkas izkārtojumu biju iedomājusies kaut kā pavisam greizi un nelīdzēja pat tas, ka kādreiz gāju orientēšanaš pulciņā un iemācījos lasīt karti. Jā, labāk tomēr pašam pakāpties uz kaut kā augstāka un pārbaudīt visu ar savām acīm.
Ilgi brīnīties nesanāca, jo maniem ceļabiedriem uznāca lecamā lēkme. Tas notiek tā – ja kādam ir rokā fotoaparāts, kura objektīvs ir pagriezts pret tevi, tu jau nevari glīti nostāties ar amerikānisku smaidu sejā un iecentrēt Centrālparku kaut kur pa vidu vai sānos, lai sanāk simetriska bilde. Nē, ir jālec gaisā ar paplestām rokām un kājām, plīvojošiem matiem un līdz ausīm atvērtu muti. Un tā 10 reizes, visiem četriem pēc kārtas, līdz izdodas sevi iedabūt kadrā, nenogriežot nost kāju vai galvu.
Kad bijām izplosījušies, vēl jau atlika izpētīt suvenīru bodi (nekā prātīga gan tur nebija, lai gan šeit iegādājos savu pirmo suvenīru - Ņujorkas veikalu karti) un braukt lejā. Un tad man uznāca jūras slimība. Vai debesskrāpju slimība, nezinu kā lai to nosauc. Visu laiku bija sajūta, ka griežas galva un līgojas zeme. Ļoti jocīgi, un ne visai forši, kā būtu mazliet par daudz ierāvusi. Pēc atpūtas kafejnīcā, kamēr Arturs mēģināja atrast vīriešu tualeti, mēs meitenes bijām veiksmīgi:
a) paēdušas laungadu
b) izlējušas kafiju
c) sagaidījušas Arturu niknu kā pūķi.
Izrādās, vīriešu tualetes neesot nekur. Tā nu mēs devāmies kopā ar Arturu meklēt, līdz ar mokām tiešām atradām un nebeidzām brīnīnīties, cik tie tuneļi sarežģīti un nepārskatāmi – veikals aiz veikala, pagrieziens aiz pagrieziena, bet tik ļoti vajadzīgās telpas atrast nemaz nav tik viegli.
Kad nu visi beidzot bija dabūjuši, ko vēlas, laimīgi lēnām devāmies uz viesnīcas pusi. Vakars bija jau satumsis un spožie Ņujorkas debesskrāpji tā vien vilināja uz skaistu vakara pastaigu. Viesnīca šķita visai tuvu – par ko gan nepaieties kājām? Galu galā tas izvērtās par nasku gājienu pusotras stundas garumā, pēc kuras visi jutās pilnīgi beigti un Arturs paziņoja – viss, ar kājām viņš vairs nekur neiešot.
Gulētejot domāju, ak cik labi, ka rīt jālido uz Lasvegasu. Vismaz nekur nebūs jāiet ar kājām, tieši kā Arturs vēlas. Jo piecas stundas būs jānodirn lidmašīnas krēslā.
2011. gada 3. maijs
Lasītāju gleznu izstādes maijā Pārlielupes bibliotēkā
2011. gada 29. aprīlis
Meža taka sakopta
2011. gada 23. aprīlis
Pārlielupes bibliotēkā lego klucīši
2011. gada 21. aprīlis
Ieskats Pārlielupes bibliotēkas vēsturē
Drosmas Pētersones atnestā fotogrāfija, kas uzņemta 90.gadu sākumā, no kreisās puses 1.rindā redzama: Ruta Kaminska (Bērnu bibliotēka), Lūcija Dlohi (kinodirekcija), nenoskaidrota persona, Līna Berga (rajona bibliotēka). No kreisās puses 2.rindā: Elza Mistere (Kultūras nodaļa), Ausma Klausītāja (2.bibliotēka), Aīda Eglāja (Bērnu bibliotēka), Dzidra Grosa (Bērnu bibliotēka), Imants Ozols (2.bibliotēka), Melita Dimsone (grāmatnīca), Biruta Bāliņa (2.bibliotēka), Drosma Pētersone (2.bibliotēka), Žuravska (kinodirekcija).
Salidojuma laikā sarunās ar bijušajiem bibliotekāriem un pēc tam izpētot Jelgavas zonālā arhīva materiālus, ir noskaidroti un precizēti bibliotēkas vadītāju uzvārdi un viņu darba gadi. Bibliotēkai 62 pastāvēšanas gados ir bijuši 11 vadītāji.
Bibliotēkai ir divi vēsturiski datumi: dibināšanas datums un atvēršanas datums. Bibliotēkas dibināšanas datums ir 1948.gada 1.oktobris, jo tad darbā tika pieņemta pirmā bibliotēkas vadītāja Ilga Kļava. Viņas alga bija noteikta 475 rubļi mēnesī līdz brīdim, kamēr bibliotēka uzsāks darboties, veicot visus priekšdarbus, kā grāmatu iegādi un apstrādi. Ilga Kļava cītīgi brauca uz Rīgu uz Bibliotēku kolektoru pēc jaunām grāmatām, vāca grāmatu dāvinājumus, iekārtoja bibliotēku un tikai 1949.gada aprīļa sākumā, kā raksta tā laika prese- „Zemgales Komunists”, bibliotēka ar gandrīz 2000 grāmatām sāka apkalpot lasītājus.
Ilga Kļava ilgstoši strādāja viena, veicot visus darbus, tai skaitā kurinot krāsnis, mazgājot telpas. Tikai 1949.gada 15.augustā bibliotēka tika pie otra darbinieka- apkopējas Antonijas Gromoļevas.
2. vadītāja Doroteja Oberste strādāja no 1949.gada 1.oktobra līdz 1952.gada 1.oktobrim. 3.vadītāja Līvija Mežavilka nostrādāja divus gadus. 4. vadītāja- Ārija Brauna/Jēkabsone arī nostrādāja divus gadus. 5.vadītāja Liliana Jansone darbu uzsāka 1955.g. 21.februārī. Līdz pat 1956.g. 30.jūnijam – tātad astoņus gadus bibliotēkā strādāja tikai bibliotēkas vadītāja un apkopēja.
Vēsturisks datums ir 1956.g. 1. jūlijs, jo bibliotēkai ir jauna štata vieta. Par pirmo bibliotekāri pieņēma Elgu Šulcu. Līdz ar to varēja vairāk izvērst lasītāju apkalpošanu.
Ar 1957.g. 28.maiju sākas jauna ēra bibliotēkā, kad pie darba stājās nākamā, bibliotēkas pastāvēšanas deviņos gados jau 6. pēc kārtas bibliotēkas vadītāja Natālija Gercāne /Heimane, visilgāk nostrādājusī vadītāja - 27 gadus- līdz pat 1984.gadam. N.Heimanes laikā bibliotēkas darbs tika nostabilizēts, kadri strādāja ilgstoši, tika mērķtiecīgi paplašināts darbinieku skaits.
1959.gada 10.novembrī bibliotēkai ir jauna bibliotekāra štata vieta, ko aizpilda Biruta Bāliņa, kas visu mūžu ir nostrādājusi šajā bibliotēkā.
1961.gadā jau strādā 2 bibliotekāri un lasītavas vadītājs. Pirmais lasītavas vadītājs ir Leons Lūriņš, kas bibliotēkā nostrādāja 5 gadus no 1957.gada decembra līdz 1962.gada oktobrim. 1964.gadā jau ir štata vieta- abonementa vadītāja.
Tikai 1971.g.12.martā darbā pieņēma pirmos kurinātājus Verigo Staņislavu un Husko Ļubovu ar algu 62.50 rbļ. Bibliotēkas krāsnis kurināja ar malku un oglēm. Līdz tam šis darbs bija jāveic apkopējai.
1971.gadā ir izveidota nodaļa darbam ar bērniem un par pirmo bērnu nodaļas vadītāju 1971.gada 15.aprīlī ieceļ bibliotekāri Ripu Viju.
Tad iestājas bibliotēkas vadītāju četrgades laiks. 7.vadītāja Inta Brantevica (1984.- 1988.) 8.vadītājs Imants Ozols (1988-1993.), 9.vadītāja Edīte Vēja (1993-1997). 10.vadītāja Aelita Kalniņa/Ramane lauza šo tradīciju un par vadītāju nostrādāja 9 gadus no 1997.gada līdz 2006.gada beigām. 2007.gada 1.jūnijā darbu sāka 11.vadītāja Veneranda Godmane, kurai arī šajā postenī drīz paliks 4 gadi.
Salidojumā vissenākā kolēģe, bijusī Bērnu nodaļas vadītāja Drosma Pētersone nostrādāja bibliotēkā 20 gadus no 1973.gada līdz 1993.gadam. Viņa pazina trīs bibliotēku vadītājus. Drosma ar siltumu atcerējās Birutu Bāliņu, kas mīlējusi bērnus un puķes. Biruta Bāliņa, Natālija Heimane un Drosma Pētersone ir visilgāk nostrādājušās darbinieces visā bibliotēkas vēsturē.
Bibliotēka divas reizes ir mainījusi telpas. Līdz pat 1996.gadam tā atradās Rīgas iela 20a, bet kopš 1996.gada 21.oktobra,nu jau 15 gadus- Loka maģistrālē 17. Tagadējās telpas ir par 100 kvm plašākas. 2003.gada 1.decembrī bibliotēka ir reģistrēta bibliotēku reģistrā. 2007.g. 14. februārī tā ir akreditēta kā vietējas nozīmes bibliotēka. Jau 2012.gadā sagaidāma atkārtota akreditācija.
2011. gada 10. aprīlis
Bibliotekāri salido Pārlielupes bibliotēkā
Drosma Pētersone atceras bibliotēku
2011. gada 8. aprīlis
Mana bibliotēka bērnu acīm
Tuvojoties bibliotēku nedēļai, esam izlikušas apskatei bērnu zīmējumus
" Mana bibliotēka".
Bibliotēka "Pārlielupe" atrodas ļoti tuvu pirmsskolas iestādei "Pīlādzītis", tāpēc dažas grupiņas pie mums atnāk vairākkārt, gan ekskursijā, gan apskatīt kādu izstādi. Viena bērnu grupiņa pēc bibliotēkas apmeklēšanas, aizejot atpakaļ uz "dārziņu", uzzīmēja bibliotēku savā skatījumā. Katram zīmētājam iespaids par bibliotēku saistījās ar kaut ko citu- vienam ar grāmatām un grāmatu plauktiem, otram ar televizoru, kuram nav signāla, bet dažiem ar ceļu līdz bibliotēkai.
2011. gada 6. aprīlis
Dabas skaistums fotogrāfijās
2011. gada 5. aprīlis
Internetā apskati Pārlielupes bibliotēkas izstādi
2011. gada 30. marts
Daudz jaunu grāmatu
2011. gada 29. marts
Lasītāju darbu izstāde Lieldienu noskaņās
Dabā jaušams pavasaris, tuvojas Lieldienas. Arī jaunajā Pārlielupes bibliotēkas lasītāju veidotajā izstādē ir jūtamas šīs noskaņas. Izstādes autore Rinkūna Leokādija piedāvā krāsu prieku Lieldienas toņos. Viņa daudz pūlējusies apzīmējot pudeles, veidojot eņģeļus un Lieldienu kompozīcijas. Lasītāja saka, ka šī darbošanās viņu pasargā no depresijas un dod dzīvesprieku.


