Sniegiem un priekiem pilnus Ziemassvētkus!

Uzsniga sniedziņš balts,
Balts kā vissmalkākie milti.
Uzsniga sniedziņš balts
Un pasaulei palika silti.

Viss mainās un plūst...
Viss kļūst savādāks,
Bet katram gadam
Ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts...

Sniegiem un priekiem pilnus Ziemassvētkus!
Veselību iekšā, slimību ārā!
Pozitīvas domas un jaukus līdzcilvēkus!

Emuāra autors 13.vietā Eiropas čempionātā ātrajā šahā

Bibliotēkas emuāra autors Arturs 19. un 20.decembrī piedalījās Eiropas čempionātā ātrajā šahā Polijas galvaspilsētā Varšavā. Čempionātā piedalījās 697 spēlētāji, katram bija jāspēlē 13 raundi. Ar 10 punktiem no 13 iespējamiem (9 uzvaras, 2 neizšķirti, divi zaudējumi) Arturs ierindojās 13.vietā. Viņam bija tā laime spēlēt arī ar turnīra līderiem- slaveno spāņu lielmeistaru A.Širovu un Ukrainas lielmeistaru V.Ivančuku.
Apsveicam!

Seksa gudrību rokasgrāmata un citas

Pārlielupes bibliotēka saņēmusi jauku Ziemssvētku dāvanu no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas - ievērojamu skaitu jauno grāmatu - 52! Tematika ļoti daudzveidīga. Grāmatas par globālo sasilšanu, vēsturi, kulināriju, reliģiju, biznesu, stāsti un romāni. Arī grāmatas svešvalodu apguvei: vācu, angļu, poļu, kā arī divas grāmatas angliski runājošiem latviešu valodas apgūšanai.

Liels retums ir Seksa gudrību rokasgrāmata.

Tāda Jelgavas bibliotēkās ir tikai Pārlielupē.. Tā ir vērtīgs izziņas avots gan tiem, kam tas svarīgi, kam arī tiem, kas seksu neatzīst. Man pat liekas, ka tā ir pirmā grāmata par seksu latviešu valodā. Tā nav Kamasutra. Tā ir grāmata, kas korekti 9 nodaļās pasaka un parāda visu būtisko par cilvēka seksualitāti (pavedināšana, anatomija un orgasms, manuālais sekss, orālais sekss, dzimumakts, anālās rotaļas, seksa rotaļlietas, fantāzijas, seksuālā veselība). Grāmatas autori, protams, ir amerikāņi.

Lasītavā ir pieejamas vēl šādas grāmatas no jaunpieveduma: Līgava un līgavainis,
Salvešu locīšana, Svētie simboli, Digitālās fotogrāfijas rokasgrāmata.

Ar visu sarakstu var iepazīties stabiņā pa labi- Jaunākās grāmatas (19.decembris).

Šogad ir daudz brīvdienu. Nāc uz bibliotēku pēc grāmatām, būs ar ko nodarboties brīvajā laikā:)

Lasītāju mīlestība kā Ziemssvētku brīnums

Šodien sajutām, ka mīlestība staro mums pretī kā īsts Ziemssvētku brīnums. Lasītāja Gaļina, kura vēl nesen bibliotēkā apguva interneta gudrības bibliotekāres Marikas vadībā, negaidot pieteicās iepušķot bibliotēku. Un tiklīdz viņa sāka locīt papīru, lai izgrieztu sniegpārsliņas, talkā nāca Andis.


Tagad bibliotēkas logi rotāti ar sniegpārslām, eglēm un mīlīgiem enģelīšiem:)

Aizmāršīgo lasītāju dienas

Visās Jelgavas pilsētas pašvaldības bibliotēkās

(Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā, Pārlielupē, Miezītē un Zinītī)

no 1.decembra līdz 1.februārim 2010.g.

lasītāji var nodot grāmatas bez kavējuma naudas.

e-bibliotēkai lasītājus reģistrē citas bibliotēkas

Twitterī uz Jāņa repliku „Interesants fakts, ka bibliotēkas pie sevis reģistrē citas bibliotēkas lietotājus - tas par e_biblioteka” izskanēja atbildes:

„e-bibliotēka ir ārpus konkurences sava formāta un pieejamības dēļ. Tā nav drauds fiziskai publiskai bibliotēkai, citai- varbūt:)”

„Ja fiziskajā b-kā nav vajadzīgās grāmatas, piedāvājumu uzreiz reģistrēt e-bibliotēkā es uzskatu par draudzīgu attieksmi pret klientu”

„Es to saucu par sadarbību un savdabīgu SBA funkciju izpildi krīzes apstākļos, kā arī bibliotēkas interneta prasmīgu izmantošanu:)”

Taču vēlāk pārdomājot situāciju, nevarēju atbildi ietilpināt 140 zīmēs, tāpēc tapa šis ieraksts emuārā.

Iespējams, ka savstarpēji samijušies vairāki labvēlīgi apstākļi. Pirmkārt, e-bibliotēka ir ļoti labs projekts- beidzot internetā visai publikai pieejamas grāmatu elektroniskās versijas bez maksas, par ko tā sapņojusi sabiedrība kopumā. Lieliski tās praktisko pusi izprot profesionāli bibliotekāri, kas droši vien bija paši pirmie tās lielākie lietotāji un testētāji.

Protams, katrai bibliotēkai ir savi štati, kas saņem atlīdzību par savu darbu, un nevienas citas bibliotēkas darbinieks nenāks manā vietā strādāt sabiedriskā kārtā. Taču attiecībā uz e-bibliotēku laikam darbojas citi likumi.

Speciāli vai netīšām, taču kļūšana par pilntiesīgu e-bibliotēkas lietotāju ir gana sarežģīta- jāautinficējas caur i-bankas kontu, kas daudziem izraisīja neizpratni un piesardzību. Liekas, ka tieši šis apstāklis arī nospēlēja galveno lomu, ka fiziskas, tātad citas bibliotēkas algots darbinieks gatavs pakalpot bez maksas. Jo lasītājs (pakalpojuma izmantotājs) ir kopīgs.

Un e-bibliotēka daudzos gadījumos kalpo kā starpbibliotēkas pakalpojumu aizvietotājs. Uz grāmatu nav jāgaida nedēļām ilgi, kamēr to atsūtīs no LNB, par to nav jāmaksā pasta izdevumi, pēc lasītāja reģistrācijas, kas aizņem vienu minūti, uzreiz var lasīt. Tā ir milzīga laika un līdzekļu ekonomija. Profesionāls bibliotekārs to prot novērtēt un tāpēc to novēl savam lasītājam.

Ne jau katram lasītājam, bet tādam, kas negrib reģistrēties e-bibliotēkas noteiktajā kārtībā, un arī tādam, kam grāmatu vajag tūlīt un tagad, bet fiziskajā bibliotēkā tajā brīdī nav plauktā vai nav vispār.

Nevajag iedomāties, ka katrā bibliotēkā tie būs tūkstoši e-bibliotēkai reģistrēti lietotāji. Visticamāk, vien daži desmiti gadā. Bibliotēkas reklamē visādus e-resursus. Fakts, ka solis no e-bibliotēkas resursu reklamēšanas līdz lasītāju reģistrācijai, apliecinot lietotāja identitāti, būs tik ātrs un visaptverošs, ir spilgts e-bibliotēkas mārketinga panākums. Iespējams, tas notika tāpēc, ka e-bibliotēka ir tik labs produkts, ka vispārējā eiforijā piemirsās, ka kādam par lasītāju piesaisti maksā arī naudu:)

Pirmā e-pasta izveidošana

Šodien pieci drosminieki pirmo reizi savā mūžā iepazīstas ar e-pasta izveidošanas un lietošanas prasībām un tā izmantošanas daudzveidību.

Apmācības norit grupā, ir izdales materiāli, tomēr samērā daudz nepieciešamas arī individuālas konsultācijas. Marikai palīdz praktikants Kirils. Interneta gudrību pamatus seniori apgūst trīs dienās sešu stundu garumā. Tagad pamatlietas ir zināmas, pārējais jāapgūst praktiskā interneta lietošanā. Mācības ir bez maksas, arī interneta lietošana bibliotēkā vienu stundu dienā katram.

Priecājamies, ka cilvēkiem palielinās pašapziņa, savas varēšanas apziņa. Esam novērojuši, ka darbojas bezdrāts telefons- lasītāji viens otru iedrošina nākt apgūt vilinošo interneta pasauli. Tagad daudziem tā ir arī praktiska nepieciešamība- sazināties ar bērniem ārzemēs, netērējot naudu.

Dzimtenes mīlestība ir jānes sirdī

Dzimtenes mīlestība ir jānes sirdī,
bet tā jāpauž ar attieksmi,
ar darbiem Latvijas valsts
un Latvijas iedzīvotāju labā!
Lai mums visiem veicas!

Sirsnīgi sveicam Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadienā!
Bibliotēkas "Pārlielupe" kolektīvs

Ar šiem vārdiem pašgatavotā apsveikuma kartiņā sveicām ikvienu, kas šodien iegriezās mūsu bibliotēkā, kā arī pacienājām ar sarūpētu cienastu- konfektēm, cepumiem, āboliem. Daudz jau nevajag, lai iepriecinātu. Ir jāsvin svētki un jāpriecājas visādos gados, gan treknos, gan liesos. Un tā mēs visi kopā svinējām savas dzimtenes jubileju. Bērniem, protams, konfektes interesēja visvairāk, taču viņi arī uzzināja, kāpēc šodien bibliotekāri cienā ar kārumiem.

Angļu valodas apguve internetā

Angļu valodu kā dzimto vai svešvalodu šobrīd lieto 1,8 miljardi cilvēku. Tā ir oficiālā valoda 53 valstīs un 24 teritorijās. Angļu valoda ir vairāku starptautisko organizāciju darba valoda un, saskaņā ar starptautisku vienošanos, saziņas valoda jūras un gaisa satiksmē.
Pēdējā laikā daudz raksta par latviešu došanos peļņā uz ārvalstīm. Un šai sakarā iesaka labi pārzināt angļu valodu, lai zinātu savas tiesības, labāk saprastu citus un būtu veiksmīgāki darba meklējumos. Tiek ieteiktas dažādas interneta adreses, kur doti padomi. Vienā tādā vietnē atradu lielu sarakstu ar iespējām mācīties angļu valodu internetā. Bet, protams, nav smēdējama arī cita informācija ne tikai darba meklētājiem, bet arī mājās palicējiem.

Viss par darbu

Portāls CV-Online Latvia radījis blogu Visspardarbu. Te daudz noderīgas informācijas gan tiem, kam nav darba, gan tiem, kas vēlas mainīt darbu. Var uzzināt, ne tikai, kā atrast darbu, bet arī to, kā visvieglāk nedabūt darbu. Ja esi bezdarbnieks un aktīvi meklē darbu un vēl proti darba meklēšanas procesu attēlot, tad vari kļūt par blogeri- bezdarbnieku.

Pārlielupes bibliotēkā var reģistrēties e-bibliotēkā

Šodien Jelgavā viesojās e-bibliotēka. Tā ir digitālā bibliotēka, ar kuru ikvienam jāiepazīstas pašam, tā ir to vērta. Diemžēl pēc saceltās kņadas par autortiesībām, e-bibliotēka ir izņēmusi no publiskā piedāvājuma 2008. un 2009. gadā izdotās grāmatas. Man kā lietotājam tas nepatīk, jo nepaguvu izlasīt E. Veidemanes grāmatu par Eduardu Pāvulu.

Bet pozitīvais ir tas, ka lietotāji tagad var pierādīt savu personību ne tikai caur i-banku, bet arī personīgi reģistrējoties fiziskā bibliotēkā, piemēram, Pārlielupes bibliotēkā. Ja cilvēkam ir ērtāk atnākt uz bibliotēku, tad, uzrādot savu personas apliecinošo dokumentu ar foto un personas kodu, tiek reģistrēts e-bibliotēkā. Bibliotekārs reģistrācijas formulārā ieraksta interesenta vārdu, uzvārdu, personas kodu un e-pasta adresi. Bez e-pasta adreses nevar iztikt, jo uz to momentā pienāk uzaicinājums no e-bibliotēkas, kas nedēļas laikā jāapstiprina (jāuzklikšķina uz saites). Ar apstiprināšanas brīdi esi e- bibliotēkā, ieraksti savu paroli e-bibliotēkas izmantošanai.

Jau piecus e-bibliotēkas lietotājus šodien piereģistrēju. Pārlielupes bibliotēkā ir 6 datori ar internetpieslēgumu, tāpēc uzreiz pēc reģistrēšanās var pētīt e-bibliotēkas piedāvājumu. Bet tikpat labi var iet uz mājām, pie draugiem, jebkur citut, kur ērtāk lietot internetu. Publiskā bibliotēkā internets pieejams katram lasītājam vienu stundu dienā. Protams, jāņem vērā mūsu sešu datoru jaudu- ne vairāk par 42 cilvēkiem dienā (6x7st.).

Pārlielupes bibliotēkā internetu apgūst seniori

Pirmos soļus internetā apgūst grupa senioru- Pārlielupes bibliotēkas krievu tautības lasītāji. Viņus dzimtajā valodā māca Marika. Procesā iesaistās arī praktikants Kirils.

Šogad tā jau ir otrā senioru grupa.
Zināms, ka vislabāk var iemācīties, mācot citus. Trīs dienu nodarbības dos pamatus patstāvīgai interneta izmantošanai.

Interese par interneta saturu ir ļoti liela. Ne tik liela ir uzdrīkstēšanās atzīt, ka neprot un ka vajadzīga palīdzība. Jebkurs seniors var izmantot šo iespēju bibliotēkā bez maksas bibliotekāra vadībā apgūt pirmo ābeci saskarsmei ar internetu. Pārējais būs atkarīgs no katra paša vingrināšanās.

Man patīk e-bibliotēka

11.novembrī 9.30 Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas zālē bibliotekāri un citi interesenti iepazīsies ar e-bibliotēkas veidotāju prezentāciju.

Pēdējā laikā mēdijos daudz rakstīts par autortiesībām ar akcentu uz papildus naudas iegūšanu. Arī Paula Bankovska viedoklis ir interesants, tāpat komentāri.

Man kā lasītājam ļoti patīk e-bibliotēka. Kā bibliotekāram arī, jo to, ko nevaru lasītājam piedāvāt tāpēc, ka izsniegts vai naudas trūkuma dēļ nav iegādāts, varu atrast e- bibliotēkā.
E-bibliotēkas teksti nav digitāls izdevums, jo tad tiem būtu savs ISBN. Faktiski tās ir konkrētu grāmatu kopijas, ļoti liels fragments- ne jau visa grāmata. Un vāku arī tur nav. Autortiesības aizstāv autorus, bet ierobežo šo darbu izmantotājus. Taču, ja nebūs, kas šo autoru darbus izmanto, nevajadzēs arī pašus autorus. Protams, e-bibliotēka ir publiska interneta bibliotēka, bet to nefinansē sabiedrība. Tāpēc kaut kā tai būs jāpelna nauda bibliotēkas uzturēšanai. Iespējams, ar reklāmu, maksas pakalpojumiem, konsultācijām vai īstu born digital grāmatu izdošanu. Nedomāju, ka tāpēc grāmatām pienācis gals. Es pati daudz lasu bibliotēkas grāmatas, daudz arī pērku papīra formātā, izmantoju e- bibliotēku. Tas ir tikai normāli, ka 21.gadsimtā ir īstenota e-bibliotēka. Kādas sekas no tā varētu rasties uzņēmējdarbībai, nu to rādīs laiks. Bet vai e-bibliotēka ir par to atbildīga?

Pārlielupes bibliotēkā strādā trīs bezdarbnieki

Pārlielupes bibliotēkā strādā trīs bezdarbnieki. Kirils pēc datoroperatoru kursiem iziet praksi līdz 30.novembrim. Praktikants nostiprina savas zināšanas praktiskā darbā, noformējot dažādus uzrakstus, rakstot sarakstus un pie viena pieskatot datorzālē apmeklētājus. Uzreiz jūtams, ka vīrietis bibliotēkā puikām iedveš lielāku respektu. Kirils saņem stipendiju.

Raisa no 1.oktobra sešus mēnenešus ir bibliotekāra palīgs.Viņa kārto grāmatas, kopē, palīdz apkalpot lasītājus. Bibliotēkas darbs viņai nav svešs, jo pāris gadus te jau bijusi citā valsts nodarbinātības projektā. Raisai maksā minimālo algu un visus nodokļus.

Natalija no 1.novembra sešus mēnešus pildīs apkopējas darbu. Viņa ir tā saucamā stipendiāte, tātad saņems 100 latus bez nodokļiem un sociālajām garantijām. Kas notiks, ja sieviete kādu brīdi slimos?

No vienas puses prieks, ka cilvēkiem ir darbs un viņi var nedaudz nopelnīt, kā arī iegūt jaunas darba iemaņas, reāli palīdzot mūsu bibliotēkas darbos. Bet no otras puses bibliotekāri joprojām katrs savu nedēļu četrus mēnešus pēc kārtas līdz pat gada beigām iet bezalgas atvaļinājumā.
Tāda nu ir tā mūsdienu dzīve- galīgi neticama 21.gadsimtam.

Lasītāju tiesības, vajadzības, cerības

Nīderlandes publisko bibliotēku asociācijas pārstāve Marian Koren stāstīja par publisko bibliotēku lietotāju tiesībām, vajadzībām un cerībām, par mūsdienu prasībām modernai bibliotēkai. Redzējām arī filmu kā ilustratīvu pielikumu.

Visi, kas bijuši kaut reizi vecajās rietumu valstīs, var apliecināt, ka bibliotēkas tur ir lielas, labi iekārtotas, bagātas ar dažādu formātu krājumiem milzu apmēros. Tai skaitā arī Nīderlandē. Par to liecina arī skaitļi, ko sniedza lektore. Nīderlandē ir astoņas reizes vairāk iedzīvotāju, bet bibliotekārais aptvērums apmēram tāds pats kā Latvijā. Nīderlandē 26% iedzīvotāju ir publisko bibliotēku lietotāji. Atšķirības ir iespēju līmenī, ko piedāvā lietotājiem Nīderlandes un ko Latvijas publiskās bibliotēkas. Nīderlandē krājuma iegādei publiskās bibliotēkas izmanto 22,9 eiro vienam iedzīvotājam gadā, bet Latvijā vien 0,4 eiro (Ls 0.30, kas arī vairs nav obligāti kopš 2009. gada 1.jūlija). Un līdz ar to Latvijā publiskās bibliotēkas nevar nodrošināt lasītāju vajadzības un īstenot viņu cerības, ka bibliotēkā saņems tos periodiskos izdevumus vai grāmatas, ko paši nevar nopirkt. Jo arī bibliotēkās ir krīze. Pašvaldības uztur publiskās bibliotēkas atbilstoši savam naudas makam un bieži vien savas izpratnes līmenim.

To, ka bibliotēka ir kultūras sastāvdaļa reizēm nesaprot arī paši bibliotēkas vislielākie apmeklētāji, jo reizēm saka, ka viņiem kultūra neesot vajadzīga. Saka, bet ir dedzīgi visu pakalpojumu naski izmantotāji. Jāsaka, daudzās valstīs bibliotēka pārstāv izglītības nozari.

Lietotāju tiesības ir visur vienādas- tiesības uz informāciju atbilstoši cilvēktiesībām. Un tās tiek īstenotas iespēju robežās.
Domāju, ka Pārlielupes bibliotēka un arī citas publiskās bibliotēkas var tikai ierobežoti īstenot lietotāju vajadzības un nedaudz arī cerības. Maznodrošinātie noteikti priecājas par iespēju lasīt presi un izmantot internetu bez maksas. Tai pat laikā preses un grāmatu iegādes budžets tiek mazināts.
Lektores ieteikums mainīt attieksmi, plaši izmantot interneta vidi, „pārdot” bibliotēku kā unikālu pakalpojumu sniedzēju, fokusēties uz konkrētām lietotāju grupām, pētīt bibliotēku nelietotājus un atrast veidus, kā viņus iesaistīt, nav nekas jauns. Tikai Nīderlandē visiem šiem procesiem apakšā ir lieli projekti par lieliem līdzekļiem. Bet Latvijā pat jau tradicionālais projekts „Bērnu žūrija” tika liesi atbalstīts - 20 grāmatu vietā piešķirot piecas.

Protams, ir labi uzzināt, kā publiskās bibliotēkas attīstās citur, kādi procesi notiek. Ir labi apzināties, ka uz šo bagāto valstu fona kopumā gan bibliotēkas, gan bibliotekāri Latvijā neizskatās slikti. Tomēr vienlīdzīgi runāt par lietotāju tiesībām, vajadzībām un cerībām mēs nevaram, jo atšķiras bibliotēku nodrošinājuma līmenis un valsts izpratnes un atbalsta līmenis. Nu bet attīstības tendences gan ir līdzīgas.