Aizmāršīgo lasītāju dienas

Gaidāmie Ziemassvētki un Jaunais gads ir ne tikai krāšņi svētki, bet arī pārdomu laiks. Ja esi Pārlielupes, Zinīša, Miezītes vai Zinātniskās bibliotēkas lasītājs, tad pārskati savus plauktiņus vai arī tavā mājā nav kāda noklīdusi grāmata, kas būtu jāatdod pēc piederības. No 2.decembra līdz 31.janvārim būsim sevišķi pretimnākošas - kavētājiem nebūs jāmaksā soda nauda.

Nesāc Jauno gadu ar nenokārtotiem parādiem!

Nāc - mēs gaidīsim!

Nerunā slikti par savu priekšnieku

Lai kļūtu par priekšnieku un arī labāk saprastu savu priekšnieku, ir vērts izlasīt Ričarda Templera grāmatu „Menedžmenta likumi”. Komandas vadīšanai veltīti 34 likumi, bet darbam ar sevi- 66 likumi. Katrs likums sākas ar kādu slavenu citātu. Sniegts plašs komentārs, kas pārtop konkrētā likumā. Mēs katrs esam dažāda līmeņa vadītāji: jāvada ģimenes dzīve, klase, grupa, nodaļa, uzņēmums un galu galā arī pašiem sevi. Tāpēc ir vērts izlasīt šo interesanto un atraktīvo grāmatiņu. Ne vien izlasīt, bet arī izmantot praktiski.
No komandas veidošanas likumiem man visvairāk patīk šie:

Ļauj darbiniekiem kļūdīties (10.likums). Kā citādi iemācīsies padarīt darbiņu, taču par kļūdām un neveiksmēm nedrīkst norāt, bet vajag uzslavēt, ka sasniegts progress.

Iedrošini un uzslavē savu komandu (12.likums):

„Ja nedarīsi cilvēkiem zināmu, ka esi ar viņiem apmierināts, viņiem zudīs darba spars.”

Nosvini panākumus (17.likums):

„Nesviniet tikai lielās uzvaras, atzīmējiet arī visas mazās veiksmes – protams, mazākā mērā , bet vienalga, atzīmējiet. Vienmēr var atrast kādu iemeslu, lai kopīgi iedzertu kafiju ar virtuļiem (vai āboliem, ja viņiem tā patīk labāk). Ko gan tas tev maksās? Nieka grašus, bet izveidosies tā sirsnīgā gaisotne, ko nenopirksi ne par kādu naudu."

Daudz vairāk ir likumu par darbu ar sevi, visi ir ļoti iespaidīgi un aktuāli. Manuprāt, trīs likumi ir sevišķi zīmīgi:

Nerunā slikti par savu priekšnieku (76.likums):

"Ja arī tavs priekšnieks ir stulbenis un tev ir neciešami smagi strādāt tādas zebiekstes pakļautībā, vai katram satiktajam cilvēkam jāstāsta, kāds viņš ir? Nē. Tas ir galīgi aplam. Nekādos apstākļos tu nedrīksti slikti runāt par savu priekšnieku. Ja arī visa komanda zina, ka priekšnieks ir nekam nederīgs, un liek tev to skaidri saprast, arī tad tu nekad nedrīksti tam piekrist. Nē, nedari tā! Ja tev par viņu nekas labs nav sakāms, tad labāk paklusē. Pat tad, ja priekšnieks ir pelnījis, ka viņu aprunā, un tu ļoti gribi savas domas izteikt, to nedrīkst darīt. Priekšnieks paliek priekšnieks. Ja jau viņš ir tik briesmīgs, tad nestrādā viņa labā, atrodi sev kādu citu darbavietu. Bet, ja reiz esi pieņēmis lēmumu strādāt viņa labā, tu esi izdarījis brīvu izvēli un ar to jāsamierinās, jāmāk sadzīvot, izturēt un ticēt- citādi sajuksi prātā.”

Neiebiedē citus (87.likums):

„Ir divi varianti, kā panākt sava amata respektēšanu,- bailes un uzslava. Daudzi menedžeri izvēlas iebiedēšanu, jo paši nejūtas droši un pārliecināti. Atšķirībā no tevis viņi nejūtas brīvi un nepiespiesti, un tas izpaužas iebiedējošā un terorizējošā attieksmē pret saviem darbiniekiem. Mums atliek vienīgi izteikt viņiem līdzjūtību, bet, ja paši strādājam pie šāda priekšnieka, mēģināt viņu labāk apmācīt.”

Saglabā labas un draudzīgas attiecības (93.likums):

„Pat pašam rupjākajam un nepatīkamākajam cilvēkam būs ļoti grūti pret tevi izturēties nejauki, ja būsi jauks, smaidīgs un atklāts (īpaši jau, ja spēj nedaudz paglaimot par viņa pieredzi- protams, ja tas ir attaisnojams).”

Pārpublicē, taču korekti:)

Ja esi uzrakstījis kaut ko savā blogā, ceri, ka to izlasīs vēl kāds. Taču, kādus līkločus rakstiņš izies, nevar iepriekš zināt. Vakar atklāju, ka kopš septembra mana bloga ziņas regulāri parādās Kultūra 2.0 . No sākuma man tas nepatika. Taču, kad tā brīdi padomāju, nu it kā nekas slikts jau nav noticis. Pamatdoma jau nav slikta- vienkopus atrodas informācija, kas var interesēt arhīvu, muzeju un bibliotēku darbiniekus un apmeklētājus. Tomēr īsti kulturāli tas nebija līdz šodienai, jo nebija norādes, kas rakstījis un no kura bloga pārkopēts, taču, uzklikšķinot uz raksta nosaukumu, nokļūsti īstajā adresē. Taču šodien redzu, ka tiek norādīts arī avots,no kura pārpublicēts. Nu paldies par to.

Pārlielupes bibliotēkas bloga saturs no tā pirmās dienas tiek atspoguļots http://www.nekur.lv/, kurā ir 523 avoti un informāciju var meklēt pēc atslēgvārda. Taču te korekti tiek norādīts gan, kas raksta, gan bloga nosaukums, un tas veicina bloga atpazīstamību. Augustā un septembrī emuāra saturu pārpublicēja arī www.svaigs.lv, bet tagad tas mainījis profilu, un bibliotēkas nav to interešu lokā. Samērā daudz Jāņa Ziediņa blogs http://www.b20.lv/ atsaucies uz Pārlielupes bibliotēkas bloga attīstību, tādējādi pievēršot tam uzmanību. Esmu lasījusi arī citu blogu atsauces, taču kopumā jāsaka, ka nav iespējams izsekot, kas īsti notiek interneta vidē, kas ko teicis, atsaucies,citējis, izmantojis copy paste metodi. Varbūt ir vēl kāds avots, par kuru pagaidām neko nezinu. Nu, lai apkopo, taču pēc iespējas korektāk, labi?:) Savukārt tiem, ka vēlas mūsu izveidotos grāmatu aprakstus pievienot saviem elektroniskajiem katalogiem kā recenzijas- dariet to, pret to man nav iebildumu. Interneta ziņas dažādi ceļo apkārt. Galvenais, ka tās nonāk pie sava lasītāja:)

Vai iznīcinām sevi?

Pārskatot citos blogos sarakstīto, uzdūros šim te Iznīcini savu privātumu 2.0 stilā, ko vērts ikvienam izlasīt un pārdomāt: cik daudz un kā pasaulei atklāt savas domas, faktus un ilustratīvus materiālus. Raksta autors Grāvis uzskaita resursus, kas palīdz iznīcināt personības noslēpumaino pusi. Un secina, ka iespējams izveidot psiholoģisko modeli, lai manipulētu vai pat izliktos par tevi citur. Vai nu ir tik traki, tas nu katram pašam jāizdomā, taču ir vērts to izlasīt pavisam nopietni.

Senās mežģīnes Latvijā

Bibliotēka saņemusi ļoti interesantu Dagmāras Prībergas grāmatu "Senās mežģīnes Latvijā", ko izdevis Zelta grauds. Tajā apkopts tekstuālais un ilustratīvais materiāls par senajām mežģīnēm pasaulē un Latvijā, aprakstīti mežģīņu veidi un to darināšanas tehnika, kā arī mežģīņu glabāšana un kopšana. Ievadvārdos Janīna Kursīte raksta: „Aiz šķietamā mežģīņu smalkuma, pat aristokrātisma paslēpts dziļš un sens pavediens, kas aizved ja ne uz pirmlaikiem, tad seniem, mītiskiem laikiem noteikti. No vienas puses, vārds „mežģīne” nebūt nav sens. Vēl 1920.gados pārsvarā runāja par mežģinēm vai mežģenēm, un tikai 1970.gadā vārds „mežģīne” ieguva mūsdienu formu. No otras puses, „mežģīne” atvasināts no izzuduša darbības vārda „megzt” – pīt, siet mezglos, kam pamatā senā indoeiropiešu vārdforma mezg-adīt, siet. Tātad runa par pavedienu siešanas, pīšanas, vīšanas prasmi, kas patiešām ir ļoti sena. Tai pamatā mītisks priekšstats par pasaules radīšanu kā aušanu, pavedienu sasiešanu, sapīšanu, adīšanu, šūšanu.”

Grāmata iepazīstina lasītājus ar mežģīņu darināšanas un valkāšanas tradīcijām pasaulē un Latvijā no 17.gadsimta līdz mūsdienām. Ilustratīvajam materiālam izmantoti lietiskie pieminekļi – mežģīņu paraugi no Latvijas muzejiem un privātkolekcijām. Ir satura kopsavilkums angļu un krievu valodā, pieejams personu rādītājs un izmantoto avotu saraksts. Grāmata ļoti krāšņi ilustrēta.

Konsultēs par naturalizācijas eksāmeniem

Lai iedrošinātu RAF mikrorajona iedzīvotājus veikt Pilsonības likumā noteiktās zināšanu pārbaudes, bibliotēkā 12.decembrī (trešdienā) no 15.00 līdz 18.00 visus interesentus konsultēs Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas vecākā referente Irīna Ķuse.
Palīdziet mums apzināt cilvēkus, kuriem tas varētu būt svarīgi. Pastāstiet par to saviem kaimiņiem, draugiem, radiem. Labāk visu uzzināt iepriekš, nekā klausīties baumās un nevajadzīgi nervozēt. Jautājumus var sagatavot arī iepriekš un iesniegt bibliotēkā, bet tas nav obligāti. Saruna būs gan latviešu, gan krievu valodā, kā jums būs saprotamāk. Var piedalīties iedzīvotāji arī no citām apdzīvotām vietām. Ja konsultācijas būs nepieciešamas arī turpmāk, organizēsim tās regulāri. Galvenos jautājumus un atbildes uz tiem publicēsim emuārā.

Emuāra radošās darbnīcas prezentācija

Izmēģinājos tā un šitā, taču nospriedu, ka mūsu prezentāciju, ko demonstrējām sestdienas Emuāra radošajā darbnīcā, var parādīt arī vienkārša fotogrāfiju slaidšova veidā. Lai apskatītu šo prezentāciju, klikšķiniet šeit un tad, kad lapa atvērsies - klikšķiniet uz pirmā redzamā attēla, un jums atvērsies itin jauka prezentācija, kurā varēsiet visu kārtīgi un bez steigas izpētīt. Tiem, kas pasākumā bija, tas kalpos atmiņas atsvaidzināšanai, bet tiem, kas nevarēja ierasties - būs iespēja paskatīties, par ko mēs šai pasākumā runājām :) Kopā prezentācijai ir 20 lapas.

Emuāra radošā darbnīca bildēs

Nu tad tā - te nododu jūsu priekam savu otro veikumu - nelielu slaidšovu, ko samontēju www.slide.com. Slaidšovā esmu salikusi 31 bildīti no vakardienas Emuāra radošās darbnīcas. Jāteic, ka pamatīgi nomocījos ar visu to montāžu, taču ne jau tādēļ, ka tas būtu kaut kas īpaši grūts. Drīzāk jau pieredzes trūkums un arī tehnika mani drusku pievīla. Bet tas tā.
Vispirms slaidšovā var redzēt visus runātājus (izņemot mani, jo savā aparātā es netiku sabildēta), pēc tam ieskatu kafijas pauzes aizkulisēs, praktiskās nodarbības un vakara noslēgumu Slāvu restorānā. Jauku skatīšanos! :)

Video no Emuāra radošās darbnīcas

Urā! Beidzot esmu samontējusi savu pirmo videoklipiņu mūžā. Vairākas stundas pastrādāju ar Windows Movie Maker un tad šo 50MB lielo gabalu pa vairāki lāgi mēģināju iedabūt iekš YouTube. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, kad biju jau novesta līdz baltkvēlei, Dievs par mani apžēlojās :) Te ir redzami daži mirkļi iz Emuāra radošās darbnīcas, kas notika vakar JZB telpās. Vispirms runā Veneranda, tad Arturs un pēc tam Jānis Ziediņš. Video ir arī skaņa - uz mana datora visai labi var dzirdēt, bet par citiem negalvoju. Nu tad skatieties un priecājaties, tikai pārāk nekritizējiet, mans pimais kucēns galu galā :)
P.S. Vēlāk būs arī citi video klipiņi un arī fotogrāfijas

Dzimis jauns blogs

Nu re, apskatot emuāra šīsdienas statistiku, atklāju, ka nupat tapis jauns blogs llze Putniņa - Limbažu Bērnu bibliotēka. Ilze neatbrauca uz pasākumu, kā gribēja, bet ir izveidojusi savu ļoti atklāto blogu, kurā detalizēti sarakstījusi savus sasniegumus. Jānis Ziediņš mums stāstīja, ka pasaulē eksistē 112 miljoni blogu un pārsvarā tie ir anonīmi, bet ka tendence būs kļūt atklātiem. Vai tieši tik atklātiem un šādā formā, kā to dara Ilze, grūti spriest. Taču katrs autors pats izlemj, ko grib rakstīt, par ko rakstīt, kam rakstīt un kāpēc. Gan jau Ilze zina pareizās atbildes:)

Būs jauni blogi

Šodien emuāra radošās darbnīcas 27 dalībnieki no Liepājas, Baložiem, Pļaviņām, Salaspils, Rēzeknes, Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas, Dundagas, Ozolniekiem, Rundāles uzzināja par Pārlielupes bibliotēkas emuāra 100 dienu veikumu, atziņām un darbības izvērtējumu. Auditorija atzinīgi novērtēja arī Jāņa Ziediņa uzstāšanos par blogu izveides iespējām, par viņa skatījumu uz blogosfēras attīstību Latvijā un pasaulē, kā arī par personīgo pieredzi blogu veidošanā. Pasākuma noslēgumā interesenti mācījās praktiski izveidot savu blogu emuāra autores Maijas rūpīgā vadībā. Daudz tika bildēts un uzņemts video, kas pēc apstrādes tiks publicēts nedaudz vēlāk. Arī prezentācija būs pieejama emuārā. Nedaudz jāuzgaida:))

Emuāru lasa visos Latvijas reģionos

Noslēgusies desmitā aptauja. Patīkami, ka šoreiz aktivitāti izrādījuši gandrīz divreiz vairāk interesentu nekā iepriekš, pavisam 93 emuāra lasītāji. Viena trešdaļa no viņiem dzīvo Pārlielupē un Jelgavā, otra trešdaļa Rīgā. Citos Latvijas reģionos un ārzemēs arī ir viena trešdaļa Pārlielupes bibliotēkas emuāra lasītāju. Jau iepriekš noskaidrojām, ka pārsvarā emuāru izmanto skolnieki un studenti, kā arī bibliotekāri un IT speciālisti. Zinām, ka emuāru 75% gadījumos lasa sievietes. Puse no visiem lasītājiem ir jaunieši līdz 30 gadu vecumam. Tai pat laikā lasītāji ir visās vecuma grupās.
Desmitā aptauja pierāda, ka internetam nav robežu, ka Pārlielupes bibliotēkas piedāvājumu var uzzināt gan tepat, gan Latgalē vai Kurzemē, gan ārzemēs. Gatavojot prezentāciju emuāra radošās darbnīcas vajadzībām, konstatējām faktu, ka to 100 dienu laikā apskatījuši arī 45 ārzemju valstu interesenti. Šobrīd bibliotēku emuāru /blogu veidošana ir top lieta visā pasaulē.

Kā mēs neiekritām 150 m garajā plaisā

Jeb kā divas mazas latvju pupas ceļoja uz Angliju :) 5.stāsts.

Mūsu Londonas ceļojuma trešajā dienā no rīta plānojām apmeklēt izslavēto Viktorijas un Alberta mākslas un dizaina muzeju. Tā kā mūsu draudziņš vadātājs vakar bija mūs pametis uz neatgriešanos, ceļu līdz muzejam atradām bez aizķeršanās.

Pēc kārtīgas somu pārbaudes pie ieejas iesoļojām plašajā foajē un jau pašā priekšā pamanījām skaistu un ārkārtīgi plašu muzeja veikalu-galeriju, kurā varēja iegādāties ar muzeja ekspozīciju saistītus suvenīrus. Pie sevis pasmaidīju un nodomāju, cik gan lieliski briti prot apvienot mākslu un komerciju. Taču pirms ieejam veikalā, vispirms jāizpēta, ko muzejs piedāvā. Izrādījās, ka mūsu plāns bija pārāk ambiciozs – pāris stundu laikā spējām pievārēt tikai daļu no muzeja pirmā stāva :) Cilvēku burzma bija neiedomājama – kaut kas tāds pie mums redzams tikai muzeju naktīs. Un nav jau arī brīnums – visas brīnišķīgās kolekcijas, izņemot pāris izstādes, šeit ir pieejamas bez maksas. Vispirms mēs apskatījām vīriešu un sieviešu modi apģērbā un apavos dažādos gadsimtos. Mani īpaši uzjautrināja dāmu korsetes un stīpas dibenu uzpolsterēšanai :) Redzējām arī Eiropas, Ķīnas, Japānas u.c. kultūru gadsimtos – kā tā izpaudās traukos, mēbelēs, apģērbos un rituālos priekšmetos. Ielūkojāmies britu monarhu guļamistabā. Katrai kultūrai ierīkotas atsevišķas zāles. Iespaidīgi bija 17.-18.gs. samuraju kaujas zobeni un bruņas un austrumu paklāju zāle, kuras sienas klāja milzīgi rakstaini seni paklāji, bet uz grīdas, iestiklots stikla būrī, gulēja milzīga izmēra paklājs. Patīkami pārsteidza arī kinozāle, kurā varēja skatīties filmas saistībā ar muzeja kolekciju par dažādām tēmām, kas tika demonstrētas noteiktos laikos. Visur redzējām arī skārienjūtīgos ekrānus, kuros varēja lasīt un klausīties informāciju par muzeja kolekcijām un video filmas par dažādo kultūru dzīvi agrākos laikos un mūsdienās. Pabijām arī plašā datorklasē, kurā bija padsmit datori ar plakanajiem ekrāniem. Šeit bez maksas varēja detalizēti iepazīties ar visu muzeja kolekciju, piemēram, uzzināt kādi stili valdījuši dažādos gadsimtos (baroks, rokoko utt.) un kā tas izpaudās apģērbā, mēbelēs, arhitektūrā un traukos un kādi stili savstarpēji ir saistīti. Varēja tuvplānā izpētīt gleznas un detalizēti izpētīt tajā esošos cilvēkus (kā viņus sauc, kāds ir viņu dzīves stāsts un ciltskoks), rotas, priekšmetus, mēbeles utt. Aplūkojām arī lielu skulptūru galeriju un citus brīnumus, līdz beidzot nonācām Rafaēla galerijā, kur varējām mierīgi pasēdēt viņa veidotā altāra priekšā un izpētīt šo brīnumaino mākslas darbu un arī pārējos ar Bībeles tematiku saistītos gleznojumus galerijas visās malās, kamēr mūsu kājas atpūtās no lielajiem pārgājieniem.

Muzeja apskate, protams, noslēdzās ar jau tradicionālo gājienu uz veikalu. No lielu naudu maksājošām mākslinieku oriģinālrotām, līdz Ziemassvētku kartiņām, bērnu rotaļlietām un egļu mantiņām – tik plašs un daudzveidīgs ir piedāvājums. Es, protams, nespēju paiet garām egļu mantiņai, kas bija veidots kā elegants rokoko stila krēsliņš :) Šajā ar mākslu saistītajā veikalā pat pārdevēji izskatījās pēc gaisīgiem māksliniekiem, kas eleganti kā aktieri apkalpoja ikvienu pircēju.

Tā kā blakus šim muzejam ir Dabas muzejs, protams, arī tajā iegājām. Taču tā kā agrāk jau mēs bijām to redzējušas, nospriedām tikai uz īsu brīdi ieskriet tā vienreizēji atraktīvajā veikalā. Un pareizi vien bija, jo muzejs bija pārblīvēts ar cilvēkiem un dinozauru stūris vispār bija tā nopakots, ka bija jāgaida garās rindās. Radās sajūta, ka esam iesprukušas skolēnu brīvlaika karstumā. Man ir divi mīļi stūrīša Dabas muzeja veikalā – populārzinātnisko video filmu stūrītis (atkal jau šeit iztērēju krietnu summiņu :) bet ir to vērts) un minerālu stūrītis ar lieliem un maziem, apstrādātiem un neapstrādātiem akmeņiem, kristāliem u.c. zemes dzīļu radītiem skaistuļiem.

Tā nemanot bija pienācis pusdienas laiks, kuru pavadījām nelielā Čili Picai līdzīgā kafejnīcā. Jāteic, ka šādā laikā visas kafejnīcas tuvākajā apkārtnē bija pilnas ar cilvēkiem. Maltīte bija ļoti garda, apkalpošana ātra un laipna. Manai ceļabiedrei īpaši garšoja alus, kādu vairs diemžēl nekur neatradām. Visapkārt mums sēdēja draugu kompānijas un ģimenes un visiem kā likts klāt bija maisiņi ar viena vai otra muzeja simboliku. Pasmējāmies un nospriedām, ka tie noteikti ir tādi paši kā mēs – izsalkuši un noguruši pēc muzeju apmeklējuma un nedaudz patukšotām kabatām viņu vilinošajos veikalos.

Pēc kārtīgas relaksācijas viens darbiņš vēl bija izdarāms – jāaizbrauc uz Tate Modern modernās mākslas galeriju, kas atrodas otrpus Temzas. Laika mums nebija daudz, taču pietiekami vienas izstādes aplūkošanai. Lieta tāda, ka neilgi pirms izbraukšanas uz Londonu Delfos izlasīju, ka šajā muzejā ir izveidota jauna instalācija – milzu gara plaisa grīdā, kas simbolizē sabiedrības sašķelšanos. Un lūk – šajā instalācijā esot iekrituši divi apmeklētāji, kas traumas gan nav guvuši. Saintriģēta par notikušo, izdarīju pāris korekcijas mūsu plānos, lai šo plaisu varētu aplūkot. Muzejs ir majestātiska sarkanu ķieģeļu ēka, kas Londonas panorāmā izceļas ar milzīgu četrkantīgu bākai līdzīgu torni. Muzejam ir septiņi stāvi un tā kolekcijas ir plašas un slavenas, taču laika trūkuma dēļ aplūkojām tikai pirmo stāvu. Plaisa betona grīdā tiešām ir iespaidīga – tā stiepjas vismaz 150 m garumā un vietām sazarojas. Dziļums ir ap metru un kāja patiešām var tur iesprūst :) Ja esat Londonā, aplūkojot šo brīnumu kārtīgi, taču uzmaniet savas mantas – telefonus, makus utt., jo, ja tie iekritīs iekšā – to izmakšķerēšana varētu būt problemātiska :) Izstāde ilgs līdz 6.aprīlim.

Lieki piebilst, ka arī šajā muzejā ir veikali un kafejnīcas. Par cilvēkiem šeit tiešām domā. Un arī par papildus peļņu. Un labi ir abām pusēm – muzejam un apmeklētājiem, kas var baudīt pilnu dienu muzejā, neraizējoties par to, kur paēst, kur atrast tualeti, un apmierināt dabisko vēlmi aiznest sev līdzi kādu piemiņu, kādu daļiņu iegūto emociju.

Tā nu mūsu dienas pirmais cēliens bija piepildīts. Devāmies atpakaļ uz viesnīcu, lai vakarā dotos piedzīvot brīnumu – elpu aizraujošu mūziklu Gredzenu Pāvēlnieks. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts :)

Ja nav bail izmežģīt acis, lūrot sīkos ekrāniņos... :)

Trīs dienas apātiski guļot gultā ar 39 grādu temperatūru, jutos mazliet it kā izkritusi no dzīves – ne es vairs jaudāju uztvert, kas jauns noticis pasaulē, ne kā diena pagājusi mīļajiem cilvēkiem un pat ne to, vai kaķis ir dabūjis kārtīgi paēst. Taču viena no brīvā laika un interneta priekšrocībām ir tāda, ka jebkurā brīdī, kad vien esi gatavs, laiku vari patīt atpakaļ un pasaules jaunumus paskatīties TV arhīvā internetā.

Šis tas noderīgs, piemēram, atrodams TV3 arhīvā. Var paskatīties TV3 ziņu un Bez Tabu ierakstus, kā arī Brīnumzemi, Dziedi ar zvaigzni, Glābējkomandu Cepums, Nekā personīga un citus raidījumus. Feini. Uzreiz gan jāsaka, ka lapas izkārtojums ir tāds - padīvains, bet īsumā varētu raksturot tā: vidējā joslā ir satura rādītājs, uz kura klikšķinot sīkāks tā saturs parādās ekrāna labajā pusē – un ja tur uzklikšķina uz Play, tad lapas kreisajā pusītē mazais ekrāniņš sāk rādīt bildi. Kam datori nav super jaudīgi, būs mazliet jāpagaida, kamēr viss saturs ielādējas, bet tikām bilde var raustīties – bet tā tāda parasta lieta un tie, kas internetā video skatās ne pirmo reizi, par to laikam nebrīnīsies. Kam sirdij tuvāks LNT, arī tur var šo to dabūt. Klikšķinot uz Ziņu sadaļu, var atrast LNT ziņas un 900 sekundes, tiesa, pavecas (nezinu, varbūt tas tikai garo brīvdienu dēļ). It kā ir arī dažu citu raidījumu ieraksti, bet to it-kā saku tāpēc, ka man neizdevās tos atvērt :) Ja nu kādam tas liekas stipri par maz – labāk iesaku skatīties Tvnet Online TV sadaļā, kur LNT raidījumu saraksts ir krietni vien garāks un acis priecējošāks – Degpunktā, Prāta banka, Mājokļa jautājums, Sirmā ēdienkaratē, Zelta Ģimene, Divas Zvaigznes un daudzi citi raidījumi – viss par baltu velti! Tai pašā Tvnetā ir arī TV5 raidījumi. Vecākus raidījumus jāmeklē arhīvā – lai to atrastu, klikšķini uz vēlamo datumu labajā pusē redzamajā kalendārā. Vēl viena laba lieta, īpaši varētu interesēt tos, kam nav kabeļtelevīzijas vai kolektīvās antenas: lapas augšējā labajā stūrī var skatīties TV5, Latvijas Mūzikas Kanāla (LMK) un Latvijas Ziņu Kanāla (LZK) tiešraides. Kad es uzklikšķināju, man gan vispirms izleca paziņojuma logs par to, ka "external application must be launched”, taču kad nospiedu „launch application”, viss sāka rādīt bez problēmām. Lai skatītos tiešraidi, jāspiež uz „Tiešraide 24h diennaktī”, bet TV5 gadījumā jāspiež uz TV5 logo. Garš saraksts? Nezini, ko labāk skatīties? Te ir ļoti laba TV programma vairāk kā 80 TV kanāliem turklāt ar norādi par to, kas redzams šobrīd - gan jau noderēs arī tad, kad gribēsies pasēdēt pie īstā zilā ekrāna :)

Un kā tad ar valsts televīzijām? Lielisku arhīvu piedāvā LTV1 un LTV7 – BET, tikai par maksu! Te nu bija valsts televīzijas un komerctelevīzijas! Eh, ko nu es te sagribēju visu un par baltu velti :)

Droši vien, ka visvairāk šos internettelevīzijas labumus novērtēs tie, kas atrodas ārzemēs, vai arī tie, kas laikus netiek pie TV ekrāniem darba vai kādu citu iemeslu dēļ, vai arī tie, kas sistemātiski nevar sadalīt TV pulti :) Protams, ir arī pāris citu variantu, kā internetā bez maksas redzēt vienu otru raidījumu, bet par to – kādu citu reizi.

Tikšanās piektdienas vakarā

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa pagājušo piektdien noslēdzās ar klubiņa "Par prieku sev" tikšanos. Aktīvākās Pārlielupes bibliotēkas lasītājas iepazīstinājām ar jaunākajām grāmatām kā arī ar grāmatu izstādi, kas veltīta sieviešu tēla atspoguļojumam Ziemeļvalstu autoru darbos. Sevišķu interesi izraisīja dokumentālās grāmatas „Kaupēna līgava” un „Vanga”. Īpašu uzmanību veltījām Undsetes Kristīnei Lavransa meitai, pārlasot fragmentus no šīs jau sen lasītās un vairākkārt pārlasītās grāmatas. Beigās izvērtās diskusija par mūsdienu sievietēm un vīriešiem un mīlestību dažādos vecumos.