Emuāra radošās darbnīcas prezentācija

Izmēģinājos tā un šitā, taču nospriedu, ka mūsu prezentāciju, ko demonstrējām sestdienas Emuāra radošajā darbnīcā, var parādīt arī vienkārša fotogrāfiju slaidšova veidā. Lai apskatītu šo prezentāciju, klikšķiniet šeit un tad, kad lapa atvērsies - klikšķiniet uz pirmā redzamā attēla, un jums atvērsies itin jauka prezentācija, kurā varēsiet visu kārtīgi un bez steigas izpētīt. Tiem, kas pasākumā bija, tas kalpos atmiņas atsvaidzināšanai, bet tiem, kas nevarēja ierasties - būs iespēja paskatīties, par ko mēs šai pasākumā runājām :) Kopā prezentācijai ir 20 lapas.

Emuāra radošā darbnīca bildēs

Nu tad tā - te nododu jūsu priekam savu otro veikumu - nelielu slaidšovu, ko samontēju www.slide.com. Slaidšovā esmu salikusi 31 bildīti no vakardienas Emuāra radošās darbnīcas. Jāteic, ka pamatīgi nomocījos ar visu to montāžu, taču ne jau tādēļ, ka tas būtu kaut kas īpaši grūts. Drīzāk jau pieredzes trūkums un arī tehnika mani drusku pievīla. Bet tas tā.
Vispirms slaidšovā var redzēt visus runātājus (izņemot mani, jo savā aparātā es netiku sabildēta), pēc tam ieskatu kafijas pauzes aizkulisēs, praktiskās nodarbības un vakara noslēgumu Slāvu restorānā. Jauku skatīšanos! :)

Video no Emuāra radošās darbnīcas

Urā! Beidzot esmu samontējusi savu pirmo videoklipiņu mūžā. Vairākas stundas pastrādāju ar Windows Movie Maker un tad šo 50MB lielo gabalu pa vairāki lāgi mēģināju iedabūt iekš YouTube. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, kad biju jau novesta līdz baltkvēlei, Dievs par mani apžēlojās :) Te ir redzami daži mirkļi iz Emuāra radošās darbnīcas, kas notika vakar JZB telpās. Vispirms runā Veneranda, tad Arturs un pēc tam Jānis Ziediņš. Video ir arī skaņa - uz mana datora visai labi var dzirdēt, bet par citiem negalvoju. Nu tad skatieties un priecājaties, tikai pārāk nekritizējiet, mans pimais kucēns galu galā :)
P.S. Vēlāk būs arī citi video klipiņi un arī fotogrāfijas

Dzimis jauns blogs

Nu re, apskatot emuāra šīsdienas statistiku, atklāju, ka nupat tapis jauns blogs llze Putniņa - Limbažu Bērnu bibliotēka. Ilze neatbrauca uz pasākumu, kā gribēja, bet ir izveidojusi savu ļoti atklāto blogu, kurā detalizēti sarakstījusi savus sasniegumus. Jānis Ziediņš mums stāstīja, ka pasaulē eksistē 112 miljoni blogu un pārsvarā tie ir anonīmi, bet ka tendence būs kļūt atklātiem. Vai tieši tik atklātiem un šādā formā, kā to dara Ilze, grūti spriest. Taču katrs autors pats izlemj, ko grib rakstīt, par ko rakstīt, kam rakstīt un kāpēc. Gan jau Ilze zina pareizās atbildes:)

Būs jauni blogi

Šodien emuāra radošās darbnīcas 27 dalībnieki no Liepājas, Baložiem, Pļaviņām, Salaspils, Rēzeknes, Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas, Dundagas, Ozolniekiem, Rundāles uzzināja par Pārlielupes bibliotēkas emuāra 100 dienu veikumu, atziņām un darbības izvērtējumu. Auditorija atzinīgi novērtēja arī Jāņa Ziediņa uzstāšanos par blogu izveides iespējām, par viņa skatījumu uz blogosfēras attīstību Latvijā un pasaulē, kā arī par personīgo pieredzi blogu veidošanā. Pasākuma noslēgumā interesenti mācījās praktiski izveidot savu blogu emuāra autores Maijas rūpīgā vadībā. Daudz tika bildēts un uzņemts video, kas pēc apstrādes tiks publicēts nedaudz vēlāk. Arī prezentācija būs pieejama emuārā. Nedaudz jāuzgaida:))

Emuāru lasa visos Latvijas reģionos

Noslēgusies desmitā aptauja. Patīkami, ka šoreiz aktivitāti izrādījuši gandrīz divreiz vairāk interesentu nekā iepriekš, pavisam 93 emuāra lasītāji. Viena trešdaļa no viņiem dzīvo Pārlielupē un Jelgavā, otra trešdaļa Rīgā. Citos Latvijas reģionos un ārzemēs arī ir viena trešdaļa Pārlielupes bibliotēkas emuāra lasītāju. Jau iepriekš noskaidrojām, ka pārsvarā emuāru izmanto skolnieki un studenti, kā arī bibliotekāri un IT speciālisti. Zinām, ka emuāru 75% gadījumos lasa sievietes. Puse no visiem lasītājiem ir jaunieši līdz 30 gadu vecumam. Tai pat laikā lasītāji ir visās vecuma grupās.
Desmitā aptauja pierāda, ka internetam nav robežu, ka Pārlielupes bibliotēkas piedāvājumu var uzzināt gan tepat, gan Latgalē vai Kurzemē, gan ārzemēs. Gatavojot prezentāciju emuāra radošās darbnīcas vajadzībām, konstatējām faktu, ka to 100 dienu laikā apskatījuši arī 45 ārzemju valstu interesenti. Šobrīd bibliotēku emuāru /blogu veidošana ir top lieta visā pasaulē.

Kā mēs neiekritām 150 m garajā plaisā

Jeb kā divas mazas latvju pupas ceļoja uz Angliju :) 5.stāsts.

Mūsu Londonas ceļojuma trešajā dienā no rīta plānojām apmeklēt izslavēto Viktorijas un Alberta mākslas un dizaina muzeju. Tā kā mūsu draudziņš vadātājs vakar bija mūs pametis uz neatgriešanos, ceļu līdz muzejam atradām bez aizķeršanās.

Pēc kārtīgas somu pārbaudes pie ieejas iesoļojām plašajā foajē un jau pašā priekšā pamanījām skaistu un ārkārtīgi plašu muzeja veikalu-galeriju, kurā varēja iegādāties ar muzeja ekspozīciju saistītus suvenīrus. Pie sevis pasmaidīju un nodomāju, cik gan lieliski briti prot apvienot mākslu un komerciju. Taču pirms ieejam veikalā, vispirms jāizpēta, ko muzejs piedāvā. Izrādījās, ka mūsu plāns bija pārāk ambiciozs – pāris stundu laikā spējām pievārēt tikai daļu no muzeja pirmā stāva :) Cilvēku burzma bija neiedomājama – kaut kas tāds pie mums redzams tikai muzeju naktīs. Un nav jau arī brīnums – visas brīnišķīgās kolekcijas, izņemot pāris izstādes, šeit ir pieejamas bez maksas. Vispirms mēs apskatījām vīriešu un sieviešu modi apģērbā un apavos dažādos gadsimtos. Mani īpaši uzjautrināja dāmu korsetes un stīpas dibenu uzpolsterēšanai :) Redzējām arī Eiropas, Ķīnas, Japānas u.c. kultūru gadsimtos – kā tā izpaudās traukos, mēbelēs, apģērbos un rituālos priekšmetos. Ielūkojāmies britu monarhu guļamistabā. Katrai kultūrai ierīkotas atsevišķas zāles. Iespaidīgi bija 17.-18.gs. samuraju kaujas zobeni un bruņas un austrumu paklāju zāle, kuras sienas klāja milzīgi rakstaini seni paklāji, bet uz grīdas, iestiklots stikla būrī, gulēja milzīga izmēra paklājs. Patīkami pārsteidza arī kinozāle, kurā varēja skatīties filmas saistībā ar muzeja kolekciju par dažādām tēmām, kas tika demonstrētas noteiktos laikos. Visur redzējām arī skārienjūtīgos ekrānus, kuros varēja lasīt un klausīties informāciju par muzeja kolekcijām un video filmas par dažādo kultūru dzīvi agrākos laikos un mūsdienās. Pabijām arī plašā datorklasē, kurā bija padsmit datori ar plakanajiem ekrāniem. Šeit bez maksas varēja detalizēti iepazīties ar visu muzeja kolekciju, piemēram, uzzināt kādi stili valdījuši dažādos gadsimtos (baroks, rokoko utt.) un kā tas izpaudās apģērbā, mēbelēs, arhitektūrā un traukos un kādi stili savstarpēji ir saistīti. Varēja tuvplānā izpētīt gleznas un detalizēti izpētīt tajā esošos cilvēkus (kā viņus sauc, kāds ir viņu dzīves stāsts un ciltskoks), rotas, priekšmetus, mēbeles utt. Aplūkojām arī lielu skulptūru galeriju un citus brīnumus, līdz beidzot nonācām Rafaēla galerijā, kur varējām mierīgi pasēdēt viņa veidotā altāra priekšā un izpētīt šo brīnumaino mākslas darbu un arī pārējos ar Bībeles tematiku saistītos gleznojumus galerijas visās malās, kamēr mūsu kājas atpūtās no lielajiem pārgājieniem.

Muzeja apskate, protams, noslēdzās ar jau tradicionālo gājienu uz veikalu. No lielu naudu maksājošām mākslinieku oriģinālrotām, līdz Ziemassvētku kartiņām, bērnu rotaļlietām un egļu mantiņām – tik plašs un daudzveidīgs ir piedāvājums. Es, protams, nespēju paiet garām egļu mantiņai, kas bija veidots kā elegants rokoko stila krēsliņš :) Šajā ar mākslu saistītajā veikalā pat pārdevēji izskatījās pēc gaisīgiem māksliniekiem, kas eleganti kā aktieri apkalpoja ikvienu pircēju.

Tā kā blakus šim muzejam ir Dabas muzejs, protams, arī tajā iegājām. Taču tā kā agrāk jau mēs bijām to redzējušas, nospriedām tikai uz īsu brīdi ieskriet tā vienreizēji atraktīvajā veikalā. Un pareizi vien bija, jo muzejs bija pārblīvēts ar cilvēkiem un dinozauru stūris vispār bija tā nopakots, ka bija jāgaida garās rindās. Radās sajūta, ka esam iesprukušas skolēnu brīvlaika karstumā. Man ir divi mīļi stūrīša Dabas muzeja veikalā – populārzinātnisko video filmu stūrītis (atkal jau šeit iztērēju krietnu summiņu :) bet ir to vērts) un minerālu stūrītis ar lieliem un maziem, apstrādātiem un neapstrādātiem akmeņiem, kristāliem u.c. zemes dzīļu radītiem skaistuļiem.

Tā nemanot bija pienācis pusdienas laiks, kuru pavadījām nelielā Čili Picai līdzīgā kafejnīcā. Jāteic, ka šādā laikā visas kafejnīcas tuvākajā apkārtnē bija pilnas ar cilvēkiem. Maltīte bija ļoti garda, apkalpošana ātra un laipna. Manai ceļabiedrei īpaši garšoja alus, kādu vairs diemžēl nekur neatradām. Visapkārt mums sēdēja draugu kompānijas un ģimenes un visiem kā likts klāt bija maisiņi ar viena vai otra muzeja simboliku. Pasmējāmies un nospriedām, ka tie noteikti ir tādi paši kā mēs – izsalkuši un noguruši pēc muzeju apmeklējuma un nedaudz patukšotām kabatām viņu vilinošajos veikalos.

Pēc kārtīgas relaksācijas viens darbiņš vēl bija izdarāms – jāaizbrauc uz Tate Modern modernās mākslas galeriju, kas atrodas otrpus Temzas. Laika mums nebija daudz, taču pietiekami vienas izstādes aplūkošanai. Lieta tāda, ka neilgi pirms izbraukšanas uz Londonu Delfos izlasīju, ka šajā muzejā ir izveidota jauna instalācija – milzu gara plaisa grīdā, kas simbolizē sabiedrības sašķelšanos. Un lūk – šajā instalācijā esot iekrituši divi apmeklētāji, kas traumas gan nav guvuši. Saintriģēta par notikušo, izdarīju pāris korekcijas mūsu plānos, lai šo plaisu varētu aplūkot. Muzejs ir majestātiska sarkanu ķieģeļu ēka, kas Londonas panorāmā izceļas ar milzīgu četrkantīgu bākai līdzīgu torni. Muzejam ir septiņi stāvi un tā kolekcijas ir plašas un slavenas, taču laika trūkuma dēļ aplūkojām tikai pirmo stāvu. Plaisa betona grīdā tiešām ir iespaidīga – tā stiepjas vismaz 150 m garumā un vietām sazarojas. Dziļums ir ap metru un kāja patiešām var tur iesprūst :) Ja esat Londonā, aplūkojot šo brīnumu kārtīgi, taču uzmaniet savas mantas – telefonus, makus utt., jo, ja tie iekritīs iekšā – to izmakšķerēšana varētu būt problemātiska :) Izstāde ilgs līdz 6.aprīlim.

Lieki piebilst, ka arī šajā muzejā ir veikali un kafejnīcas. Par cilvēkiem šeit tiešām domā. Un arī par papildus peļņu. Un labi ir abām pusēm – muzejam un apmeklētājiem, kas var baudīt pilnu dienu muzejā, neraizējoties par to, kur paēst, kur atrast tualeti, un apmierināt dabisko vēlmi aiznest sev līdzi kādu piemiņu, kādu daļiņu iegūto emociju.

Tā nu mūsu dienas pirmais cēliens bija piepildīts. Devāmies atpakaļ uz viesnīcu, lai vakarā dotos piedzīvot brīnumu – elpu aizraujošu mūziklu Gredzenu Pāvēlnieks. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts :)

Ja nav bail izmežģīt acis, lūrot sīkos ekrāniņos... :)

Trīs dienas apātiski guļot gultā ar 39 grādu temperatūru, jutos mazliet it kā izkritusi no dzīves – ne es vairs jaudāju uztvert, kas jauns noticis pasaulē, ne kā diena pagājusi mīļajiem cilvēkiem un pat ne to, vai kaķis ir dabūjis kārtīgi paēst. Taču viena no brīvā laika un interneta priekšrocībām ir tāda, ka jebkurā brīdī, kad vien esi gatavs, laiku vari patīt atpakaļ un pasaules jaunumus paskatīties TV arhīvā internetā.

Šis tas noderīgs, piemēram, atrodams TV3 arhīvā. Var paskatīties TV3 ziņu un Bez Tabu ierakstus, kā arī Brīnumzemi, Dziedi ar zvaigzni, Glābējkomandu Cepums, Nekā personīga un citus raidījumus. Feini. Uzreiz gan jāsaka, ka lapas izkārtojums ir tāds - padīvains, bet īsumā varētu raksturot tā: vidējā joslā ir satura rādītājs, uz kura klikšķinot sīkāks tā saturs parādās ekrāna labajā pusē – un ja tur uzklikšķina uz Play, tad lapas kreisajā pusītē mazais ekrāniņš sāk rādīt bildi. Kam datori nav super jaudīgi, būs mazliet jāpagaida, kamēr viss saturs ielādējas, bet tikām bilde var raustīties – bet tā tāda parasta lieta un tie, kas internetā video skatās ne pirmo reizi, par to laikam nebrīnīsies. Kam sirdij tuvāks LNT, arī tur var šo to dabūt. Klikšķinot uz Ziņu sadaļu, var atrast LNT ziņas un 900 sekundes, tiesa, pavecas (nezinu, varbūt tas tikai garo brīvdienu dēļ). It kā ir arī dažu citu raidījumu ieraksti, bet to it-kā saku tāpēc, ka man neizdevās tos atvērt :) Ja nu kādam tas liekas stipri par maz – labāk iesaku skatīties Tvnet Online TV sadaļā, kur LNT raidījumu saraksts ir krietni vien garāks un acis priecējošāks – Degpunktā, Prāta banka, Mājokļa jautājums, Sirmā ēdienkaratē, Zelta Ģimene, Divas Zvaigznes un daudzi citi raidījumi – viss par baltu velti! Tai pašā Tvnetā ir arī TV5 raidījumi. Vecākus raidījumus jāmeklē arhīvā – lai to atrastu, klikšķini uz vēlamo datumu labajā pusē redzamajā kalendārā. Vēl viena laba lieta, īpaši varētu interesēt tos, kam nav kabeļtelevīzijas vai kolektīvās antenas: lapas augšējā labajā stūrī var skatīties TV5, Latvijas Mūzikas Kanāla (LMK) un Latvijas Ziņu Kanāla (LZK) tiešraides. Kad es uzklikšķināju, man gan vispirms izleca paziņojuma logs par to, ka "external application must be launched”, taču kad nospiedu „launch application”, viss sāka rādīt bez problēmām. Lai skatītos tiešraidi, jāspiež uz „Tiešraide 24h diennaktī”, bet TV5 gadījumā jāspiež uz TV5 logo. Garš saraksts? Nezini, ko labāk skatīties? Te ir ļoti laba TV programma vairāk kā 80 TV kanāliem turklāt ar norādi par to, kas redzams šobrīd - gan jau noderēs arī tad, kad gribēsies pasēdēt pie īstā zilā ekrāna :)

Un kā tad ar valsts televīzijām? Lielisku arhīvu piedāvā LTV1 un LTV7 – BET, tikai par maksu! Te nu bija valsts televīzijas un komerctelevīzijas! Eh, ko nu es te sagribēju visu un par baltu velti :)

Droši vien, ka visvairāk šos internettelevīzijas labumus novērtēs tie, kas atrodas ārzemēs, vai arī tie, kas laikus netiek pie TV ekrāniem darba vai kādu citu iemeslu dēļ, vai arī tie, kas sistemātiski nevar sadalīt TV pulti :) Protams, ir arī pāris citu variantu, kā internetā bez maksas redzēt vienu otru raidījumu, bet par to – kādu citu reizi.

Tikšanās piektdienas vakarā

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa pagājušo piektdien noslēdzās ar klubiņa "Par prieku sev" tikšanos. Aktīvākās Pārlielupes bibliotēkas lasītājas iepazīstinājām ar jaunākajām grāmatām kā arī ar grāmatu izstādi, kas veltīta sieviešu tēla atspoguļojumam Ziemeļvalstu autoru darbos. Sevišķu interesi izraisīja dokumentālās grāmatas „Kaupēna līgava” un „Vanga”. Īpašu uzmanību veltījām Undsetes Kristīnei Lavransa meitai, pārlasot fragmentus no šīs jau sen lasītās un vairākkārt pārlasītās grāmatas. Beigās izvērtās diskusija par mūsdienu sievietēm un vīriešiem un mīlestību dažādos vecumos.

Mēs Eiropā

Bibliotēka saņēmusi vairākas grāmatas par Eiropas Savienību, kas vienkārši un saprotami stāsta par pašu svarīgāko katras valsts dzīvē. Tieši tāpēc tā ir ieteicama ikvienam lasītājam, lai uzzinātu katras valsts pamatlietas.

Eiropas Savienības dalībvalstis.Izskaidrots, kas ir Eiropas Savienība, kā tā radās, kas to vada, kādi ir tās simboli, politikas virzieni, kā arī par katru valsti dotas šādas ziņas: teritorijas lielums, iedzīvotāju skaits, galvaspilsēta, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, augstākais kalns, garākā upe, valsts iekārta, nauda, simboli, oficiālā mājaslapa internetā. Grāmatiņa bagātīgi ilustrēta.

Mēs Eiropā! Sniegta informācija par Eiropas Savienības vēsturi, parādīts, kā darbojas Eiropas Savienība, kādas ir komisijas, cik daudz tajās locekļu un kāda ir to loma. Uzskaitīti Eiropas Savienības iedzīvotāju iespējas ceļot, strādāt, izglītoties, saņemt sociālās garantijas u.c. labumi.

Kur internetā atrast informāciju par Eiropas Savienību? Pēc savas struktūras tas ir tematiskais saišu katalogs par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, politiku, likumdošanu, ES institūcijām, Es paplašināšanās jautājumiem.

Ceļojums pa Eiropas Savienību. Grāmata bērniem ar būtiskākajiem datiem par katru ES valsti ar interesantu praktisku uzdevumu, lai padziļinātu zināšanas par konkrēto valsti.

Iepazīsim Eiropu! Atraktīva uzziņu grāmata par Eiropas Savienības valstīm: klimatu, dabu, jūrām, valodām, kaimiņiem, par lēmumu pieņemšanu.

Piemēram, Pārvietošanās nodaļā uzzinām, ka garākais dzelzceļa tunelis Eiropā ir Lamanša tunelis, ka augstākais tilts pasaulē (245 metri) ir Mijo viadukts Francijā, kas tika atklāts 2004.gada decembrī.

Interesanta nodaļa ir Četrdesmi slavenības no A līdz Z. Sarakstā minētas 40 personības no dažādām valstīm, norādot veikumu. Piemēram, Štefans Baničs, slovāks, 1913.gadā izgudroja izpletni. Grāmatā minētas svarīgākās organizācijas, kur var saņemt informāciju, un to konktaktinformācija.

Piedzīvojumi Amerikā

„Официальная цель путешествия всем известна – меня удостоили почетной стпендии Фулбрайта и права быть культурным послом Латвии в США (whatever that means…). Теперь в течение полугода я – Visiting Fulbright Scholar. Помимо укрепления дружбы между американским и латвийским народами, у меня есть еще одна задача – провести исследование на тему предотвращения этнических конфликтов. И под этот шумок закончить (то есть, начать и закончить) свою диссертацию на сходную тему.”

Tā Tatjana raksta sava bloga http://americantanya.livejournal.com/ ievadā. Viņas piedzīvojumu apraksti Amerikā datēti ar 2.novembri, bet rakstīt sākusi 5.novembrī, tāpēc uzspied kalendārā uz konkrēto datumu un lasi.

Par viņu man atrakstīja emuāra lasītāja Ieva Kalve: „Amerikā ir arī otra Fulbraita stipendiāte Tatjana un arī viņa raksta ko emuāram līdzīgi - žurnālu, pie tam - krievu valodā, jo tā viņai ir dzimtā. Viņai iet pavisam citādi nekā man. Varētu būt interesanti arī Tava emuāra lasītājiem, vari linku likt arī sava emuāra lapā - Tatjana atļāva. Mēs pavisam esam četri Fulbraita pētnieki, bet tos otrus divus esmu tikai redzējusi pieņemšanā Latvijā, nepazīstu un arī viņu kontaktu man diemžēl nav, nezinu kā viņiem iet.”

Nav viegli iejusties svešā vidē, svešā kultūrā, tālumā bez mājas atbalsta, bez iespējas pajautāt padomu un meklēt palīdzību. Vismaz tik daudz mēs varam, kā uzmundrināt, komentējot rakstīto. Ievai klājas nesalīdzināmi labāk, jo ir kopā ar vīru un dēlu. Tomēr arī tas nepasargā no pārpratumiem svešā kultūrā.

Ar smaidu par literatūru

Nesen man pastkastītē no Amerikas iekrita vēstulīte ar izvilkumiem no skolēnu sacerējumiem. Ceru, ka tie liksies vismaz amizanti un garastāvokli pacels vismaz par vienu grādu!:)

Apdzīvotība Austrālijā ir 4 kvadrātcilvēki uz vienu metru.
Suvorovs bija īsts vīrietis un gulēja ar parastiem zaldātiem.
Upes krastā slaucēja slauca govi, savukārt atspulgā viss izskatījās otrādi.
Vasarā mēs ar draugiem devāmies pārgājienos, līdzi ņemot tikai pašu nepieciešamāko: kartupeļus, telti un Maiju.
Kad es izlasīju Gorkija romānu "Māte", man pašam gribējās kļūt par māti.
Puškins ļoti daudzās vietās bija jūtīgs.
Anna Kareņina neatrada nevienu īstu vīrieti, tāpēc apgūlās zem vilciena.
Oņeginam patika Bairons, tāpēc viņš to pakāra virs gultas.
Oņeginam bija smagi iekšā, tāpēc viņš atnāca pie Tatjanas atviegloties.
Nataša Rostova gribēja kaut ko teikt, bet atvērušās durvis, aizvēra viņai muti.
Karlo izcirta Buratino.
Stūrī Puškins bija salicis lielu čupu un katru dienu viņš tikai krāva klāt.
Gogoļa daiļradei bija raksturīga trīsdalība. Ar vienu kāju viņš stāvēja pagātnē,
ar otru nākotnē, bet starp kājām viņam bija skaudrā tagadne.
Reiz dzīvoja bērzu birzīte un tā viņai arī vajadzēja.
Ar Raini es iepazinos jau bērnudārzā, kur viņš stāvēja pie sienas.
Edgars par Kristīni nemaz nerūpējas, bet visu naudu nodzer viens pats.
Bibliotēkā ienāca zēns un meitene.Viņi bija brāļi.
Pilsētā mēs atradām parku, kuru mēs sastādījām ar vecākiem.
Pat, ja latvieši viens otru nesaprata, viņi vienalga runāja vāciski
Un tad mežmalā iznāca alnis - stalts ka žirafe.
Varonīgi cīnīdamies, viņš skrēja uz priekšu apdzenot lodes...
Patiesībā viņš nebija ļauns, tikai puspilsēta kļuva par viņa upuriem.
Viņas matus rotāja skaistas pērlītes un kurpes.
Manas mīļākās aktrises ir Toms Krūzs un Silvestrs Stalone!

Kur suns Funs un vējš satiek Fantadromu

Pavisam nesen parādījies kāds interesants projekts – iespēja ikvienam bez maksas skatīties latviešu pasaku multfilmas, lasīt un klausīties aktieru ierunātas pasakas.

Visas Fantadroma sērijas, Kaķīša dzirnaviņas, Ness un Nesija, Dillī Dallī, Kabata, Laimes Lācis, Zaķīšu pirtiņa un daudzas citas iemīļotas filmiņas saliktas vienkopus pie Pasaku kino. Savukārt Pasaku sadaļā var lasīt un vienlaikus klausīties aktieru ierunātas pasakas. Turklāt visas ierunātās pasakas var ierakstīt mp3 formātā un tad klausīties tās jebkurā vietā, kaut vai pa ceļam uz skolu. Kā pasaku teicēji uzstājušies ne tikai aktieri, bet arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki - Aina Poiša, Ēriks Stendzenieks, Andrejs Volmārs, Baiba Sipeniece, Egils Zariņš, Gvido Linga, Ineta Ķirse, Rita Paula, Zigmārs Liepiņš un citi. Ir dota arī neliela Vārdnīca, kurā skaidroti pasakās lietotie un mūsdienu cilvēkam jau aizmirstie termini, tādi kā bīstekla, kņuts, mārka, nuciņš, šeķi, tupezis un citi jokaini vārdi :) Neskaitīju, taču pasaku un filmiņu šobrīd tur ir diezgan daudz. Ja negribas tam visam burties cauri, lapas augšējā labajā stūrī ir meklētājs. Taču pasakas var meklēt arī pēc alfabētiskā rādītāja.

Projekta autori saka, ka šajā pasaku portālā iecerēts ievietot ne mazāk kā tūkstoti pasaku - latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu, angļu, franču, vācu, ukraiņu, albāņu, mongoļu, gvinejas-bisau, āfrikas tautu, itāliešu, čehu, japāņu, gruzīņu, indiešu, spāņu, portugāļu, arābu, rumāņu, kazahu, baltkrievu, slovāku, poļu, vjetnamiešu, tibetiešu un armēņu tautas pasakas. Turklāt dīzumā tiks ievietotas pasakas oriģinālvalodās, piemēram, krievu, lietuviešu, igauņu, angļu, vācu un franču valodās.

Kopumā jāsaka – vienkārši superīgs projekts! Es jau labu laiku domāju – kāpēc nekas tāds nav radīts?! Taču tagad ir liels prieks, ka šādi vajadzīgi, interesanti un galvenais, nekomerciāli, projekti šajā pasaulē, kur viss maksā naudu, tiek īstenoti. Mīlīgi man šķiet arī tie ķēmiņi, kas sazīmēti visās malās un sāk kustēties, kolīdz tu viņiem pieskaries ar peli :) Kā vienīgais mīnuss man šķiet mazais video ekrāns – nu varēja būt vismaz uz pusi lielāks. Taču atklāju kādu triku, kā to bildi pastiept mazliet lielāku: uz ekrāna, ar peles labo klikšķi nospiežot uz Zoom-In, attēla izmērs palielinās, taču tā kā ekrāns pats līdzi nestiepjas, no tā nav lielas jēgas, ja vien nav vēlme skatīties tikai kādu filmiņas stūri :) Laikam jau šis projekts domāts bērniem. Tikai man gan liekas, ka vismīļākais šis projekts, vismaz kino daļa, varētu kļūt tieši pieaugušajiem, jo tas raisa sentimentālas atmiņas par pašu bērnību un jaunību :)

Tērpu un blēņu šovs „Hei, Pepij!”

Šorīt mūsu bibliotēkā pulcējās 4. vidusskolas 4. a klases skolēni. Visi ieskaitot skolotāju, bibliotekāres un bibliotēkas vadītāju bija saģērbušies kā Pepija un viņas draugi.

Pasākums sākās ar nopietno daļu – bērni lomās lasīja fragmentus no grāmatas par Pepiju Garzeķi. Ar pareizām atbildēm uz jautājumiem varēja nopelnīt bibliotekāru pašu gatavotas uzlīmes ar Pepijas attēliem. Tā kā Pepija darīja visu, ko nedrīkst, tika sarīkotas skriešanās sacīkstes, pēc kurām visus cienājām ar konfektēm. Bērni un bibliotekāri uz brīdi pārtapa par burvju māksliniekiem. Netrūka eksperimentu un atrakciju ar baloniem un papīra puķēm. Mācījāmies runāt pupiņu valodā, spēlējām bumbu, pūtām un mētājām balonus. Ballītes noslēgumā klausījāmies Pepijas dziesmas no izrādes un našķējāmies ar kārumiem. Tiem, kas negrib tāpat kā Pepija augt lieli, tika dalītas brīnumpupas, kuras visiem ļoti garšoja. Beigās klase, – katrs pa vienam teikumam, par visiem uzrakstīja Pepijas Garzeķes turpinājumu, kā arī ierakstīja atsauksmes mūsu atsauksmju un ierosinājumu grāmatā. Pepijas autores Astridas Lindgrēnes simtā jubileja ir nosvinēta īsti pepijiskā stilā. Bibliotēkas sienas tagad rotā bērnu zīmētas Pepijas. Paldies bērniem un viņu audzinātajai Laimai Bensonei par piedalīšanos šajos svētkos!

Pepija apmeklē bibliotēku

Šodien Pārlielupes bibliotēkā bija īsts Pepiju salidojums: visiem draiskajai meitenei raksturīgie vasaras raibumi, ačgārnās zeķes un frizūra: Jelgavas 4.vidusskolas 4.a klases skolēniem, skolotājai Laimai Bensonei un bibliotekāriem.

A.Lindgrēnas 100. dzimšanas diena tika kārtīgi nosvinēta ar grāmatas fragmentu lasījumiem par Pepijas interesantākajiem piedzīvojumiem, kārtīgu izskriešanos pa visiem bibliotēkas stūrīšiem, ar bibliotekāru sagatavoto burvju triku demonstrējumu līdzpiedzīvojumu. Bērni labi pazīst Pepija Garzeķes raksturu, draugus un piedzīvojumus. Par to liecināja atbildes uz bibliotekāru uzdotajiem jautājumiem. Lielu sajūsmu izsauca arī eksperiments, kas izgāzās ar skaļu blīkšķi un šļakatām. Bija tik jautri! Spēki tika atgūti, mielojoties ar medusmaizēm un piparmētru tēju. Noslēgumā visi tāpat kā reiz Pepija nogaršoja brīnumzāles, lai neizaugtu lieli un varētu piedzīvot fantāzijas brīnumus vienmēr. Ieraksti atsauksmju grāmatā liecina, ka pasākums bija izdevies un bērniem paticis. Varbūt viņiem izdosies arī radīt grāmatas turpinājumu, pirmos teikumus bērni jau sarakstīja.