Izveidots 15.08.2007. Pirmā bibliotēka Latvijā, kas izveidojusi savu blogu. Bibliotekāru un lasītāju viedokļi par bibliotēku, grāmatām, e-resursiem u.c. Esam Jelgavā, Loka maģistrālē 17, LV -3004 (http://www.jelgavasbiblioteka.lv/ filiāle), darba laiks: darbdienās (10.00-18.00) un sestdienās (10.00-17.00), katra mēneša pēdējā piektdienā slēgta (Spodrības diena), katra mēneša pēdējā sestdienā grāmatu kavējumus pieņem bez maksas; tālrunis: 63011829, e-pasts: parlielupe@biblioteka.jelgava.lv
This is a blog of a small public library in Jelgava town, Latvia. About our library, books and free internet resources.
Seko līdzi jaunumiem http://twitter.com/Parlielupe
un http://www.draugiem.lv/parlielupe/

2007. gada 6. oktobris

Pirmā tikšanās ar bibliotēku

Rietumu bibliotēkās par lasītājiem iesaista pavisam mazus bērnus. Kādā Dānijas bibliotēkā dzirdēju, ka tiklīdz bērnam paliek viens gads, tā to kopā ar vecākiem uzaicina apmeklēt bibliotēku un uzdāvina pirmo grāmatiņu. Kaut kas līdzīgs iespējams tagad arī Latvijā: ir izsludināta Lasīšanas veicināšanas apakšprogramma Pirmā tikšanās ar bibliotēku, akcentu liekot uz 2-3 gadīgu bērnu iesaistīšanu.
Tik mazi bērni jau paši nelasa, tātad jāsadarbojas ar jaunajiem vecākiem, kas lasīs grāmatas priekšā bērniem, savukārt bibliotēka iekārtos atbilstošu vidi, nodrošinot mēbeles un grāmatas- rotaļlietas, kas veikalos ir samērā plašā sortimentā, kā arī dažādus pasākumus. Protams, tas iespējams tikai ar pašvaldības finansiālu atbalstu. Bērnudārza bērnus varēs vienkāršāk šajā programmā iesaistīt. Mājas bērnus cerams, vecāki pieteiks savai tuvākajai bibliotēkai paši.
Internetā lasīju, ka organizatori pavisam Latvijā cer bibliotēkās šajā projektā iesaistīt ap 7000 bērnu vecumā no diviem līdz trijiem gadiem. Jo agrāk ieinteresē par grāmatu pasauli, jo vairāk cilvēku lasīs arī skolas vecumā un pieauguši.

Meža tulpe ir muižu vēstniece

No Jelgavas rajona pirmajās Latvijas Augu vēstniecības vēlēšanās, kas notika no 1.augusta līdz 14.septembrim, uzvarēja meža tulpe, pārliecinoši apsteidzot nākamo sekotāju mežābeli.

Kopā ar pārējo 25 rajonu vēstniekiem šī dārza tulpju savvaļas radiniece tagad veidos simbolisku 26 Latvijas Augu vēstniecību, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanai un savvaļas augu aizsardzības jautājumiem. Katram augam tiks noteikti savi pienākumi.
Meža tulpe ieņem Muižu vēstnieka amatu
un stāstīs par senām krāšņumaugu šķirnēm, kas retumis saglabājušās kādreizējo muižu vietās.

2007. gada 5. oktobris

Bērni grib lasīt grāmatas

Šodien bibliotēkā ieradās brīvprātīgais. Tā sevi nodēvēja Rihards. Viņa 4.a klase gribot nākt ekskursijā uz bibliotēku 11.oktobrī. Esot bijuši bibliotēkas organizētajā Dzejas dienā, paticis. Toreiz bija tikai tie, kas bija iemācījušies dzejoli, ko vajadzēja deklamēt. Tagad visa klase - 27 skolēni, gribot apskatīt pašu bibliotēku, kā arī reģistrēties par lasītājiem. Kad jautāju, vai ir dzirdējis par bērnu žūriju, zēns apliecināja, ka zinot, jo skolotāja Laima Bensone ir stāstījusi. Rihards zināja teikt, ka daži klasesbiedri vēlas kļūt arī par bērnu žūrijas ekspertiem. Pats viņš vēl nav bibliotēkas lasītājs, bet vasarā izlasījis trīs ļoti biezas grāmatas. Arī „Hariju Poteru un Askabana gūstekni”. Kad piegājām pie plaukta, izrādījās, ka visas Potera grāmatas izņemtas. Taču bibliotēkā ir daudz grāmatu, gan jau sameklēsim, ko citu ne mazāk aizraujošu.

Mirdza Ķempe uzvar

Noslēgusies dzejas dienām veltīta aptauja-minēšana par attēlā redzamās latviešu dzejnieces personību. Sīva cīņa izvērsās starp Aspaziju, Austru Skujiņu (katrai pa 23% balsu) un Mirdzu Ķempi (41%), izvirzot M. Ķempi līderpozīcijās.
Balsoja arī par Vizmu Belševicu un Māru Zālīti (abām pa 5%), savukārt visiem bija skaidrs, ka attēlā redzamā meitene noteikti nevar būt ne Zinaīda Lazda, ne Broņislava Martuževa. Ar prieku varu paziņot, ka vairākums ir uzvarējis – attēlā redzamā meitene tik tiešām ir Mirdza Ķempe 9 gadu vecumā. Apsveicu visus, kas uzminēja pareizi – uzdevums tiešām nebija no vieglajiem! :)

Aptaujas mērķis bija parādīt latviešu dzejniekus neierastākā gaismā – bērnības bildēs un iepazīstināt emuāra lasītājus ar Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja kopīgi veidoto Personu un vietu attēlu datu bāzi
, kurā var atrast latviešu dzejnieku, rakstnieku un citu ievērojamu cilvēku fotogrāfijas. Par šo datu bāzi vairāk lasiet šeit.
Lai atrastu pārējo šajā aptaujā iekļauto dzejnieču bildes, klikšķiniet uz viņu vārdiem.

2007. gada 4. oktobris

25 dienas ar francūzi Žilu Vernu


Aicinām apskatīt ceļojošo izstādi par slaveno franču rakstnieku Žilu Vernu (1828.g. 8.febr. -1905.g.24.marts) un izvēlēties kādu viņa romānu no bibliotēkas krājuma. Sadarbībā ar Francijas Kultūras centru izstāde ceļo pa Latvijas bibliotēkām kopš 2006. gada maija. Tagad tā ir Jelgavā un līdz 31. oktobrim to var apskatīt Pārlielupes bibliotēkā. Papildus iegūtajiem materiāliem bibliotekāri sagatavojuši krājumā esošo grāmatu izstādi. Ceļojošās izstādes materiāli noformēti 14 lielās planšetēs. Visi, kas prot franciski, varēs rūpīgi tekstu izlasīt. Pārējiem varētu pietikt ar daudzveidīgo attēlu apskati. Ž.Verns sarakstījis neparasto ceļojumu sērijā 64 romānus, no kuriem latviski pieejami 25. Atcerieties vismaz Kapteiņa Granta bērnus, Astoņdesmit dienās ap zemeslodi. Šie romāni iepazīti arī ar kino starpniecību. Vērts izvēlēties drēgnajiem rudens vakariem kādu Ž. Verna piedzīvojumu romānu. Tiesa, franču valodā nevaram piedāvāt, tikai latviešu un krievu. Ja kāds nav lasījis Ž Verna romānus, viņu sagaida pārsteidzoši piedzīvojumi.

Izraēlas armijas kontrolpunktos izdala grāmatas, lai nebūtu garlaicīgi

Vakar internetā lasīju, ka Izraēlā notiek interesantas lietas - labdarības akcijas ietvaros cilvēkiem, kas automašīnās ir spiesti stundām ilgi gaidīt garajās rindās pie Izraēlas armijas kontrolpunktiem, tiek piedāvātas grāmatas laika pakavēšanai.

Kontrolpunkti ir ierīkoti, lai novērstu teroristu pašnāvnieku uzbrukumus, taču tie kavē pārvietošanos starp palestīniešu pilsētām un ciemiem. Lai braucējiem gaidot nebūtu tik garlaicīgi, viņiem brauciena sākumā tiek izdalītas grāmatas, savukārt, nonākot galapunktā, viņi tās atdod atpakaļ. Vai nebūtu lieliski, ja šādu akciju sarīkotu mūsu kravas furgonu šoferīšiem pie Krievijas robežas? :)

2007. gada 3. oktobris

Šveices bibliotēkas

Augusta sākumā piedalījos ļoti interesantā un labi organizētā pieredzes apguves braucienā pa Šveices bibliotēkām, projekta vadītāja Baiba Mūze. Vērojumus, idejas un ierosmes no šī ceļojuma var paskatīties šeit. Dokumenti ir liela apjoma un veras lēni, jo tajos ir daudz attēlu. Lai ātrāk atvērtos, var pārkopēt uz sava datora.

Šveice

Spilgtākie iespaidi no Šveices ceļojuma 2007.gada augustā: Labi izplānots un organizēts maršruts (Baiba Mūze un komanda). Draudzīgi, atsaucīgi un visādi citādi superīgi grupasbiedri, bibliotekāri no visas Latvijas.
Pasakaini skaistā daba! Kalni! Kalni! Kalni! K
alni, mākoņu plīvuros ietīti; kalni sniegotām virsotnēm, košu ziediņu rotātām pļavām, strautu stīdziņām tumšajās klintīs, galvu reibinošiem ceļu serpentīniem un dziļām aizām, zilzaļi krāsainiem, dzidriem ezeriem ar baltu buru laivām un kuģīšiem, ar zaļu zāles paklāju noklātām nogāzēm, pasaku mājiņām no koka, kurās dzīvo šveicieši un vēl un vēl...
Cilvēku vienkāršība un šveiciešu paradums neizrādīt savu turīgumu. No gides Silvijas stāstījuma: kāda
labi situēta ģimene iegādājas 2 dārgas automašīnas, pilnīgi vienādas gan vīram gan sievai – lai citi domātu, ka viņiem ir viena dārga mašīna...
Kārtība, sakoptība, miers. „Pārticība dara cilvēkus mierīgus” (kāda raksta virsraksts).
Pilsētas, kurā
s tik viegli orientēties, Berne, Cīrihe, Lucerna.
Pasaulē labi pazīstamais, kas nāk no Šveices:

- Andrē Nestle pirmais sāka ražot mātes pien
a aizstājēju zīdaiņiem, 1930.gados izgudroja šķīstošās kafijas ražošanas tehnoloģiju;
- MUSLI radīja Šveices ārsts Brišers. Auzu pārslas tiek iemērktas vakarā;
- Sanbernāru šķirnes suņi, tos audzēja Senbernāra patversmes mūki cilvēku glābšanai kalnos;
- Šveices šok
olāde. Šveicē dzimis šokolādes karalis FĀZERS;
- Šveices siers;
- FONDĪ, silts, kausēta siera ēdiens ar dažādām piedevām;
- EVIAN minerālūdens.

Noskaidro, kas tu esi

Gribi mainīt kaut ko savā dzīvē, tikai īsti nezini, ko darīt? Ieskatīties Nacionālās izglītības iespēju datu bāzē. Izpildi piedāvātos testus: Interešu tests, karjeras vērtību tests, daudzveidīgā intelekta tests, motivācijas tests, personības tests, darba vides izvēles tests, kāds ir tavs mīļākais mācību priekšmets. Katram testam doti jautājumu varianti un atbildes iespējas, kā arī iegūtais rezultātu apkopojums un norādes uz piemērotākajām profesijām. Tas palīdzēs apkopot domas un iepazīt sevi. Apskati ieteiktās profesijas, varbūt jau esi tur, kur tev vajag būt, tikai tu to nezini:)
Es, piemēram, esmu trīs tipu kombinācija šādā secībā: uzņēmīgais, mākslinieciskais, sociālais. Apskatot katram tipam ieteikto profesiju sarakstu, jāatzīst, nu tiešām atbilst manam darbam un hobijiem. Izmēģini arī tu. Tas ir gan jautri, gan noderīgi.

Privāto Dzīvi lasa visvairāk

Aptaujā Privātā dzīve ir pārliecinošs līderis (68%), apmēram vienāds popularitātes līmenis ir žurnālam Patiesā dzīve (18%) un Saldā Dzīve (12%). Nav jau laika izsekot visam, ko raksta mēdiji, tāpēc, ja rokās gadās aizraujošs gabals iz dzīves, gribas vēlreiz palasīt ko līdzīgu. Privātā Dzīve krietni ilgāk iekaro lasītājus, varbūt tāpēc arī uzvarētājs. Tā teikt, zināms, ko piedāvā. Katram savs, ir ko izvēlēties. Taču, ja bibliotēkai nāksies mazināt abonēšanu, skaidrs, ka Privātā Dzīve nepazudīs.

2007. gada 2. oktobris

Arī Lāčplēsis un Purva bridējs „sēž” internetā

Prieka ziņa latviešu klasiskās literatūras mīļotājiem un visiem, kam jālasa skolu obligātā literatūra vai jāraksta referāti - izrādās, ka arī latviešu rakstnieku un dzejnieku darbi ir brīvi un bez maksas pieejami internetā – drukā ārā vai ņem laukā citātus ar copy/paste un izmanto brīvi!

Rokoties interneta plašumos uzgāju senaizmirstu lapu, kurā pa vidu visādiem citādiem labumiem ir atrodami arī 10 latviešu rakstnieku un dzejnieku darbu pilnie teksti. Apsīšu Jēkabs, Brāļi Kaudzītes, Māteru Juris, Rūdolfs Blaumanis, Augusts Deglavs, Jānis Purapuķe, Zeiboltu Jēkabs, Rainis, Andrejs Pumpurs un Teodors Zeiferts – visi kā uz delnas. Darbu vidū atrodama tāda klasika, kā Lāčplēsis, Bagāti radi, Mērnieku laiki, Purva bridējs, Salna pavasarī, Raudupiete, Velniņi, Zelta Zirgs, Indulis un Ārija, Pūt Vējiņi, Jāzeps un viņa brāļi, Spēlēju dancoju u.c. labumi. Kam interesē, ir arī T.Zeiferta Latviešu rakstniecības vēsture, kur var palasīties par Barona, Ausekļa, Alunāna, Brīvzemnieka u.c. latviešu dižgaru ieguldījumu latviešu literatūrā un latviešu rakstniecības vēsturi kopumā. Savukārt pie Raiņa darbiem var atrast arī viņa tulkotos darbus (M.Ļermontovs, J.V.Gēte, H.Heine u.c.), viņa dienasgrāmatu un vēstules. Un tas vēl nav viss.

***
Še dus tas Jozefs Alois Bitte,
Kas Bosnijā kā zaldāts krite.

Tā miesas grausts caur lodi gruvis,

Dievs zina, kur viņš aprakts kļuvis.

(Izraksts no R.Blaumaņa savāktajiem jocīgajiem kapu uzrakstiem)

Rezumē: Taisni brīnums, ko tik visu nevar atrast internetā, ja tik zina, kur rakt. Šie e-teksti ir tapuši ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu pirms krietna laiciņa. Projekta autoru mājas lapa gan izskatās tāda aizvēsturiska, nav arī lāga norādes par to, kas tas par projektu, kad tas tapis, kāpēc utt., kā arī nav nācies redzēt, ka šie krājumi tiktu kaut kur reklamēti (par ko man žēl), taču saturiskā ziņā rezultāts ir iepriecinošs. Būtu jauki, ja tiem šeit vai kur citur piepulcētos arī pārējie darbi, kam beidzies autortiesību periods (70 gadu pēc autora nāves).

Apspriež Eiropas digitālās bibliotēkas ieceri

Laikā, kad daļai jaunās paaudzes internets kļuvis par teju vai galveno informācijas un papildus zināšanu ieguves avotu, arī Eiropas Parlaments (EP) ir sarosījies un vēlas paust savu atbalstu kvalitatīvu digitālo resursu bezmaksas pieejas nodrošināšanā.
Portālā Fails.lv pamanīju ziņu, ka septembra beigās EP ar 481 balsi par un 26 pret nobalsojis par Eiropas digitālās bibliotēkas ieceres atbalstīšanu. Projekta mērķis ir izveidot Eiropas mākslas, literatūras, mūzikas, foto un cita kultūras mantojuma krātuvi, kas būtu ikvienam pieejama tiešsaistē. Pieņemtajā ziņojumā deputāti uzsver, ka bibliotēka jāveido tā, lai piekļuve saturam būtu nodrošināta visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās. Eiropas digitālās bibliotēkas mērķis nebūs izplatīšana, bet gan piekļuves koordinācija jau digitalizētajiem darbiem. Pakāpeniski Eiropas digitālajā bibliotēkā plāno iekļaut visdažādākos kultūras mantojuma veidus, ieskaitot arī audiovizuālos materiālus. EP deputāti aicina vispirms koncentrēties uz tekstuālo materiālu, uz kuru neattiecas autortiesību likums un izmantot jau Eiropā esošās iniciatīvas saistībā ar bibliotēku sasaisti tīklos un satura digitalizāciju tā, lai darbs nedublētos. Piemēram, jau iesāktie projekti šajā virzienā, tādi kā The European library, TEL-ME-MORE un Europeana, varētu kalpot par pamatu Europas digitālās bibiotēkas izveidei.

Vairāk par šo projektu un labumiem, ko var dabūt jau tagad, pastāstīšu kādu citu reizi. Papildus info par projektu ir šeit.

2007. gada 1. oktobris

Krieviski par ekonomiku un biznesu

Ar šodienu darbu uzsāk biznesa portāls krievu valodā. Laikraksts Dienas Bizness iznāk latviešu valodā vairāk nekā 15 gadus, tā elektroniskā versija ir piejama arī vismaz piecus gadus. Taču līdz šim uzņēmējiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, nebija adekvātas informācijas par ekonomikas procesiem Latvijā. BizNews ir pirmais krievu valodā veidotais portāls Latvijā, kurā tiek apkopota informācija par ekonomikas un biznesa notikumiem Latvijā un ārvalstīs. Portāla mērķis ir radīt vienotu biznesa telpu, kas palīdzētu savstarpējā komunikācijā krievu un latviešu uzņēmējiem un veidotu vienotu izpratni par biznesa procesiem Latvijā.

P.S. Te arī Dienas Biznesa un Baltic Business News portāli un laikraksti. Tā teikt, trīs vienā. Klikšķini uz bildes un esi iekšā!

Par vārdnīcām

Es gribētu jums ieteikt vienu interesantu video, kurā leksikogrāfs Erin McKean mēģina no jauna nodefinēt vārdnīcu. Savā runā viņa ir ļoti jautra, atklāta un ar labu humora izjūtu. Erin mēģina mums parādīt daudzus veidus, kādos mūsdienu iespiestās vārdnīcas ir gatavas transformācijai interneta vidē.
Tiem kuriem patika viņas uzstāšanas, vēl varētu ieteikt apskatīt viņas pašas blogu (tam ir maz sakara ar vārdnīcām) un arī vienu rakstu par viņu.

2007. gada 30. septembris

Sveicam dzimšanas dienā!

Sveicam emuāra autori Maiju dzimšanas dienā! Maija vispirms kļuva Pārlielupes bibliotēkas lasītāja, tad ar 10.septembri sāka publicēties emuārā un ieteikt idejas emuāra un bibliotēkas attīstībai. Līdz tam rakstīju viena. Kad nedaudz sāku pagurt, pēkšņi uzradās sabiedrotais no lasītāju pulka. Aicināju vairākus kļūt par autoriem, piešķirot tiesības pašiem ielikt emuārā savus sacerējumus bez saskaņošanas. Maija pirmā atsaucās un sāka aizrautīgi rakstīt. Tagad katru dienu ieskatos emuārā, gaidot kādu jaunu un interesantu ziņu. Maijai ir biznesa vadības maģistra grāds, un viņa strādā par tirgus analītiķi. Viņai ir arī neliela bibliotekārā darba pieredze Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā. Man prieks, ka Maija ikdienā ievēro liekās jūdzes principu. Domāju, daudziem emuāra lasītājiem un arī bibliotekāriem viņas publikācijas ir atklājums. Prieks par mūsu aktīvajiem lasītājiem, kas gatavi ziedot savu brīvo laiku bibliotēkas projektā.
Emuārā šobrīd publicējas pieci autori. Pavisam ir lasāmi 72 raksti, no kuriem 54 pieder Venerandai, 9- Maijai, 7- Ingai Marriottai un pa vienai publikācijai- Marikai un Ingai. Tikai Ingai Marriottai nav tieša sakara ar bibliotēku, bet gan virtuāla, jo viņa ir emuāra lasītāja un kopš 12.septembra arī autore.
Maijas publikācijas ir visvairāk komentētās, viņa atvēra e-lasītavu, informējot par internetā lasāmām un klausāmām grāmatām Latvijā un ārzemēs, kā arī pievērsa uzmanību dzejnieku datu bāzei internetā. Viņa izveidoja arī aptauju par dzejnieces atpazīstamību. Paldies, un ceru, ka turpinājums sekos...