„e-bibliotēka ir ārpus konkurences sava formāta un pieejamības dēļ. Tā nav drauds fiziskai publiskai bibliotēkai, citai- varbūt:)”
„Ja fiziskajā b-kā nav vajadzīgās grāmatas, piedāvājumu uzreiz reģistrēt e-bibliotēkā es uzskatu par draudzīgu attieksmi pret klientu”
„Es to saucu par sadarbību un savdabīgu SBA funkciju izpildi krīzes apstākļos, kā arī bibliotēkas interneta prasmīgu izmantošanu:)”Taču vēlāk pārdomājot situāciju, nevarēju atbildi ietilpināt 140 zīmēs, tāpēc tapa šis ieraksts emuārā.
Iespējams, ka savstarpēji samijušies vairāki labvēlīgi apstākļi. Pirmkārt, e-bibliotēka ir ļoti labs projekts- beidzot internetā visai publikai pieejamas grāmatu elektroniskās versijas bez maksas, par ko tā sapņojusi sabiedrība kopumā. Lieliski tās praktisko pusi izprot profesionāli bibliotekāri, kas droši vien bija paši pirmie tās lielākie lietotāji un testētāji.
Protams, katrai bibliotēkai ir savi štati, kas saņem atlīdzību par savu darbu, un nevienas citas bibliotēkas darbinieks nenāks manā vietā strādāt sabiedriskā kārtā. Taču attiecībā uz e-bibliotēku laikam darbojas citi likumi.
Speciāli vai netīšām, taču kļūšana par pilntiesīgu e-bibliotēkas lietotāju ir gana sarežģīta- jāautinficējas caur i-bankas kontu, kas daudziem izraisīja neizpratni un piesardzību. Liekas, ka tieši šis apstāklis arī nospēlēja galveno lomu, ka fiziskas, tātad citas bibliotēkas algots darbinieks gatavs pakalpot bez maksas. Jo lasītājs (pakalpojuma izmantotājs) ir kopīgs.
Un e-bibliotēka daudzos gadījumos kalpo kā starpbibliotēkas pakalpojumu aizvietotājs. Uz grāmatu nav jāgaida nedēļām ilgi, kamēr to atsūtīs no LNB, par to nav jāmaksā pasta izdevumi, pēc lasītāja reģistrācijas, kas aizņem vienu minūti, uzreiz var lasīt. Tā ir milzīga laika un līdzekļu ekonomija. Profesionāls bibliotekārs to prot novērtēt un tāpēc to novēl savam lasītājam.
Ne jau katram lasītājam, bet tādam, kas negrib reģistrēties e-bibliotēkas noteiktajā kārtībā, un arī tādam, kam grāmatu vajag tūlīt un tagad, bet fiziskajā bibliotēkā tajā brīdī nav plauktā vai nav vispār.
Nevajag iedomāties, ka katrā bibliotēkā tie būs tūkstoši e-bibliotēkai reģistrēti lietotāji. Visticamāk, vien daži desmiti gadā. Bibliotēkas reklamē visādus e-resursus. Fakts, ka solis no e-bibliotēkas resursu reklamēšanas līdz lasītāju reģistrācijai, apliecinot lietotāja identitāti, būs tik ātrs un visaptverošs, ir spilgts e-bibliotēkas mārketinga panākums. Iespējams, tas notika tāpēc, ka e-bibliotēka ir tik labs produkts, ka vispārējā eiforijā piemirsās, ka kādam par lasītāju piesaisti maksā arī naudu:)
Protams, katrai bibliotēkai ir savi štati, kas saņem atlīdzību par savu darbu, un nevienas citas bibliotēkas darbinieks nenāks manā vietā strādāt sabiedriskā kārtā. Taču attiecībā uz e-bibliotēku laikam darbojas citi likumi.
Speciāli vai netīšām, taču kļūšana par pilntiesīgu e-bibliotēkas lietotāju ir gana sarežģīta- jāautinficējas caur i-bankas kontu, kas daudziem izraisīja neizpratni un piesardzību. Liekas, ka tieši šis apstāklis arī nospēlēja galveno lomu, ka fiziskas, tātad citas bibliotēkas algots darbinieks gatavs pakalpot bez maksas. Jo lasītājs (pakalpojuma izmantotājs) ir kopīgs.
Un e-bibliotēka daudzos gadījumos kalpo kā starpbibliotēkas pakalpojumu aizvietotājs. Uz grāmatu nav jāgaida nedēļām ilgi, kamēr to atsūtīs no LNB, par to nav jāmaksā pasta izdevumi, pēc lasītāja reģistrācijas, kas aizņem vienu minūti, uzreiz var lasīt. Tā ir milzīga laika un līdzekļu ekonomija. Profesionāls bibliotekārs to prot novērtēt un tāpēc to novēl savam lasītājam.
Ne jau katram lasītājam, bet tādam, kas negrib reģistrēties e-bibliotēkas noteiktajā kārtībā, un arī tādam, kam grāmatu vajag tūlīt un tagad, bet fiziskajā bibliotēkā tajā brīdī nav plauktā vai nav vispār.
Nevajag iedomāties, ka katrā bibliotēkā tie būs tūkstoši e-bibliotēkai reģistrēti lietotāji. Visticamāk, vien daži desmiti gadā. Bibliotēkas reklamē visādus e-resursus. Fakts, ka solis no e-bibliotēkas resursu reklamēšanas līdz lasītāju reģistrācijai, apliecinot lietotāja identitāti, būs tik ātrs un visaptverošs, ir spilgts e-bibliotēkas mārketinga panākums. Iespējams, tas notika tāpēc, ka e-bibliotēka ir tik labs produkts, ka vispārējā eiforijā piemirsās, ka kādam par lasītāju piesaisti maksā arī naudu:)
